22. Article — VALDĪBU IESAISTĪŠANA

Katra valdība apliecina savu apņemšanos ievērot Kodeksu, parakstot 2003. gada 3. marta Kopenhāgenas deklarāciju pret dopingu sportā un ratificējot, pieņemot, apstiprinot UNESCO konvenciju vai pievienojoties šai konvencijai. Nākamajos pantos ir izklāstītas parakstītāju prasības. 22.1. Katra valdība veic visas nepieciešamās darbības un pasākumus, lai izpildītu UNESCO konvencijas prasības. 22.2. Valdības ievieš tiesību aktus, noteikumus, politikas nostādnes un administratīvo praksi sadarbībai un informācijas apmaiņai ar antidopinga organizācijām un Kodeksā paredzētajai antidopinga organizāciju savstarpējai datu apmaiņai. 22.3. Katra valdība atbalsta visu savu valsts dienestu vai aģentūru sadarbību ar antidopinga organizācijām, lai laikus apmainītos ar informāciju, kas būtu noderīga cīņā pret dopinga lietošanu, ja šāda rīcība nav pretlikumīga. 22.4. Valdības atzīst, ka šķīrējtiesa ir vēlamā institūcija, kur izšķir ar dopinga lietošanu saistītus strīdus, ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības un piemērojamos valsts tiesību aktus. 22.5. Valdības, kuru valstīs nav savu valsts antidopinga organizāciju, sadarbosies ar savu valsts olimpisko komiteju, lai izveidotu šādu organizāciju. 22.6. Katra valdība ievēro valsts antidopinga organizācijas autonomiju savā valstī un neiejaucas tās lēmumos un pasākumos saistībā ar tās darbību. 22.7. Valdībai jāizpilda 22. panta 2. punkta prasības vēlākais līdz 2016. gada 1. janvārim. Līdz šim laikam jau jābūt izpildītiem pārējā šā panta punktiem. 22.8. Ja valdība pēc tam neratificē, nepieņem, neapstiprina UNESCO konvenciju vai nepievienojas šai konvencijai, attiecīgajai valstij saskaņā ar 20. panta 1. punkta 8. apakšpunktu, 20. panta 3. punkta 11. apakšpunktu un 20. panta 6. punkta 6. apakšpunktu var liegt pieteikties dalībai sporta pasākumos, kā arī var piemērot citas sekas, piemēram, anulēt funkcijas un amatus WADA, nepieņemt pieteikumus starptautisku sporta pasākumu rīkošanai šajā valstī un atcelt starptautiskos sporta pasākumus, un piemērot simboliskas sekas vai citas sekas saskaņā ar Olimpisko hartu. [Piezīme par 22. pantu. Vairākums valdību nevar būt privātu nevalstisku dokumentu, piemēram, Kodeksa, puses un šādi dokumenti tām nevar būt saistoši. Šā iemesla dēļ valdībām tiek lūgts parakstīt nevis Kodeksu, bet gan Kopenhāgenas deklarāciju un ratificēt, pieņemt, apstiprināt UNESCO konvenciju vai pievienoties šai konvencijai. Lai gan pieņemšanas mehānismi var atšķirties, sporta kustības un valdības lielā mērā kopīgi cenšas apkarot dopinga lietošanu, izmantojot Kodeksā aprakstīto, koordinēto un saskaņoto programmu. Šajā pantā ir konkrēti izklāstīts, ko parakstītāji sagaida no valdībām. Tomēr tas ir tikai "vēlamais", jo valdībām ir "pienākums" izpildīt tikai UNESCO konvencijas prasības.] CETURTĀ DAĻA PIEŅEMŠANA, IEVĒROŠANA, GROZĪŠANA UN INTERPRETĀCIJA