3. Article — DOPINGA PIERĀDĪJUMS

3.1. Pierādīšanas pienākums un pierādījumu apjoms Antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt antidopinga noteikumu pārkāpumu. Pierādīšanas prasība paredz, ka antidopinga organizācijai, ņemot vērā izteiktās apsūdzības smagumu, lietas izskatīšanas komisijai ir pietiekamā mērā jāpierāda, ka ir noticis antidopinga noteikumu pārkāpums. Visos gadījumos šī pierādīšanas prasība ir stingrāka nekā tikai iespējamības izvērtējums, tomēr šiem pierādījumiem nav jābūt tādiem, kurus nevar saprātīgi apšaubīt. Gadījumos, kad saskaņā ar Kodeksu sportistam vai citai personai, kuru apsūdz kāda antidopinga noteikuma pārkāpumā, ar pierādījumiem jāatspēko šāda apsūdzība vai jāpierāda konkrēti fakti vai apstākļi, saskaņā ar pierādīšanas prasību jāizvērtē iespējamība. [Piezīme par 3. panta 1. punktu. Šī pierādīšanas prasība, kas jāizpilda antidopinga organizācijai, ir pielīdzināma tām normām, kuras vairākumā valstu tiek piemērotas aroda ētikas pārkāpumu gadījumos. 3.2. Faktu konstatēšanas metodes un pieņēmumi Lai pierādītu ar antidopinga noteikumu pārkāpumiem saistītus faktus, var izmantot jebkādus ticamus līdzekļus, tostarp atzīšanos. Ar dopingu saistītās lietās piemēro norādītos pierādīšanas noteikumus. [Piezīme par 3. panta 2. punktu. Piemēram, antidopinga organizācija atbilstīgi 2. panta 2. punktam var konstatēt antidopinga noteikumu pārkāpumu, pamatojoties uz sportista atzīšanos, trešo personu ticamu liecību, ticamiem dokumentāriem pierādījumiem, ticamiem A vai B parauga analīzes datiem saskaņā ar piezīmi par 2.panta 2. punktu vai tādiem secinājumiem, kas izriet no vairāku sportista asins vai urīna paraugu raksturojuma, piemēram, no sportista bioloģiskās pases datiem.] 3.2.1. Par zinātniski pamatotām uzskata tādas analītiskās metodes un izšķiršanas robežas, kuras pēc apspriešanās ar attiecīgās nozares zinātniekiem ir apstiprinājusi WADA un kurām ir veikts salīdzinošais vērtējums. Ikvienam sportistam vai citai personai, kas cenšas atspēkot šo pieņēmumu par zinātnisku pamatotību, pirms šādas apstrīdēšanas obligāti jāinformē WADA par apstrīdēšanu un apstrīdēšanas pamatu. Tāpat CAS pēc savas iniciatīvas var informēt WADA par jebkādu šādu apstrīdēšanu. Pēc WADA lūguma CAS kolēģija ieceļ atbilstīgu zinātnisko ekspertu, lai palīdzētu kolēģijai novērtēt apstrīdēšanas pamatu. Desmit dienu laikā no dienas, kurā WADA saņēmusi šādu paziņojumu un CAS izskatāmās lietas materiālus, WADA ir arī tiesības iesaistīties šādā tiesvedībā kā pusei, piedalīties kā amicus curiae vai citādi sniegt liecības. 3.2.2. Pieņem, ka WADA akreditētās laboratorijas un citas WADA apstiprinātās laboratorijas paraugu analīzi un uzraudzības procedūras veic saskaņā ar Laboratoriju starptautisko standartu. Sportists vai cita persona var atspēkot šo pieņēmumu, pierādot, ka ir notikusi tāda novirze no Laboratoriju starptautiskā standarta, kuras dēļ pamatoti varētu būt nelabvēlīgs analīžu rezultāts. Ja sportists vai cita persona atspēko iepriekš minēto pieņēmumu, pierādot, ka notikusi tāda novirze no Starptautiskā laboratoriju standarta, kuras dēļ pamatoti varētu būt nelabvēlīgs analīžu rezultāts, antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgais analīžu rezultāts nav radies šādas novirzes dēļ. [Piezīme par 3. panta 2. punkta 2. apakšpunktu. Sportistam vai citai personai, izvērtējot iespējamības, ir jāpierāda, ka notikusi tāda novirze no Laboratoriju starptautiskā standarta, kuras dēļ pamatoti varētu būt nelabvēlīgs analīžu rezultāts. Ja sportists vai cita persona to pierāda, antidopinga organizācijas pienākums ir pietiekamā mērā pierādīt lietas izskatīšanas komisijai, ka nelabvēlīgs analīžu rezultāts nav radies šīs novirzes dēļ.] 3.2.3. Tādas novirzes no jebkura cita starptautiska standarta, citiem Kodeksā iekļautajiem antidopinga noteikumiem vai politikas vai antidopinga organizācijas noteikumiem, kuras nav nelabvēlīgā analīžu rezultāta vai cita antidopinga noteikumu pārkāpuma cēlonis, šos pierādījumus vai rezultātus neanulē. Ja sportists vai cita persona pierāda, ka ir notikušas tādas novirzes no cita starptautiska standarta, citiem antidopinga noteikumiem vai politikas, kuru dēļ analīžu rezultāti pamatoti varētu būt nelabvēlīgi vai kuru dēļ varētu būt konstatēts cits antidopinga noteikumu pārkāpums, tad antidopinga organizācijas pienākums ir pierādīt, ka nelabvēlīgie analīžu rezultāti nav radušies šādu noviržu dēļ vai ka šādas novirzes nav antidopinga noteikumu pārkāpuma faktiskais pamats. 3.2.4. Fakti, kas apstiprināti ar tiesas vai attiecīgajā jurisdikcijā esošās profesionālās disciplinārās tiesas lēmumu, par kuru nav iesniegta pārsūdzība, ir neapstrīdams pierādījums pret tādu sportistu vai citu personu, uz kuru attiecas lēmums par šiem faktiem, ja vien sportists vai cita persona nepierāda, ka šis lēmums ir pretrunā dabisko tiesību principiem. 3.2.5. Lietas izskatīšanas komisija, izskatot antidopinga noteikumu pārkāpumu, var izdarīt nelabvēlīgu slēdzienu, pamatojoties uz to, ka antidopinga noteikumu pārkāpumā apsūdzētais sportists vai cita persona ir atteikušies ierasties uz lietas izskatīšanu pēc pieprasījuma, kas izteikts pieņemamā laikā pirms lietas izskatīšanas (klātienē vai telefoniski saskaņā ar lietas izskatīšanas komisijas norādēm), un atbildēt uz lietas izskatīšanas komisijas vai tās antidopinga organizācijas jautājumiem, kura apgalvo, ka noticis antidopinga noteikumu pārkāpums.