2. Article

Īss saistošo noteikumu projekta satura izklāstsSaistošie noteikumi tiek izdoti, lai noteiktu valsts un pašvaldības finansētos/līdzfinansētos sociālos pakalpojumus sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumu veidus, apjomu un saņemšanas kārtību Smiltenes novadā.Saistošajos noteikumos definēti sociālo pakalpojumu veidi, klientu loks, kas var saņemt sociālos pakalpojumus, kā arī pakalpojumu piešķiršanas kārtība. Paredzēts, ka pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus saņems persona, kura deklarējusi savu pamata dzīvesvietu Smiltenes novada administratīvajā teritorijā; cita normatīvajos aktos noteikta persona, ja tās nonākušas krīzes situācijā; persona, kurai saskaņā ar sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu nepieciešams noteikta veida sociālais pakalpojums. Smiltenes novada dome turpmāk, pēc Saistošo noteikumu spēkā stāšanās, nodrošinās šādus sociālos pakalpojumus sociālā darba pakalpojums; psihologa pakalpojums; asistenta pakalpojums; īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām; īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā bērniem; ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām; ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem; aprūpes mājās pakalpojums; izglītojošās un atbalsta grupas nodarbības pakalpojums; uzvedības sociālās korekcijas programma; ģimenes asistenta pakalpojums; sociālā rehabilitācijas pakalpojums vardarbībā cietušām personām dzīvesvietā; sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām personām; higiēnas pakalpojums; sociālās rehabilitācijas pakalpojums personām, kuras atkarīgas no psihoaktīvām vielām. Turpmāk vientuļiem pensionāriem paredzēts aprūpi mājās pilnībā nodrošināt par pašvaldības līdzekļiem. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta pirmo daļu, samaksu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sedz klients vai viņa apgādnieks, taču reālajā dzīvē klientu, kuri vēršas Smiltenes novada sociālajā dienestā (turpmāk Sociālais dienests) pēc aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas, apgādnieki visbiežāk neiesaistās sociālo problēmu risināšanā. Līdz šim, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. panta pirmo daļu, Sociālais dienests tā izdotajos administratīvajos aktos piemēroja apgādniekiem samaksu par pakalpojumu, kur tiek aprēķināta starpība starp klienta samaksu par pakalpojumu un maksu par pakalpojumu, attiecīgi par šo samaksu izrakstot rēķinu. Labklājības ministrija informējusi Smiltenes novada domes sociālo dienestu par tiesas spriedumiem par maksas atcelšanu apgādniekiem. Sociālajam dienestam nav tiesiska pamata piemērot un pieprasīt apgādniekam samaksu par sociālo pakalpojumu, ja pirms tam nav celta prasība par uzturlīdzekļa pieprasīšanu, respektīvi, tiesa nav atzinusi apgādniekam šādu pienākumu. Tikai klients ir tiesīgs celt prasību pret apgādnieku tiesā, bet klienti ne vienmēr ir tam gatavi. 2017. gada 9. februārī ir stājušies spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kurā ir sašaurināts personu loks, kuras tiek uzskatītas par apgādniekiem šī likuma izpratnē. Līdz ar to, izveidojas situācija, ka pašvaldībai ir labprātīgi jāuzņemas saistības ar pakalpojuma sniedzēju, lai nodrošinātu klientam iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošu pakalpojumu. Saistošajiem noteikumiem, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. pantam bez civilprocesuālās tiesvedības nav juridiska spēka. Minētie nosacījumi attiecas ne tikai uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, bet arī uz aprūpes mājās pakalpojumu, kur apgādniekiem piemēro samaksu. Ministru kabineta 1999. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības" 6. punkts noteic, ka pašvaldība atbilstoši finansiālajām iespējām var noteikt klientam citu (labvēlīgāku) samaksas kārtību par pakalpojumu. Izvērtējot situāciju kopumā, riskus, samaksas piemērošanas lietderību un pašvaldības finanšu iespējas, secināms, ka ir nepieciešams finansiāli atbalstīt sociālo pakalpojumu izmaksu segšanu klientu apgādnieka samaksas daļā, nosakot pašvaldības līdzfinansējuma apmēru un to saņemšanas kārtību.