10. Article

Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm 175 LESD 102. pants nosaka, ka "[v]ienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar iekšējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm." 176 17.04.2004. paziņojumā "Pamatnostādnes par [LESD 101. un 102. pantā] ietverto jēdzienu ietekme uz tirdzniecību"94 EK norāda, ka LESD 102. pants ir piemērojams tādiem uzņēmumu horizontālajiem un vertikālajiem nolīgumiem un darbībām, kas "var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm". No LESD 102. panta formulējuma un EST judikatūras izriet, ka ietekmi uz tirdzniecību nosaka, pamatojoties uz trim elementiem (kritērijiem) - "tirdzniecība starp dalībvalstīm", "var iespaidot", "ievērojami".95 177 Pirmkārt, ietekme uz tirdzniecību "starp dalībvalstīm" nozīmē, ka jābūt ietekmei uz pārrobežu saimniecisko darbību, kurā iesaistītas vismaz divas dalībvalstis. LESD 102. pants var būt piemērojams arī gadījumos, kad ietekme ir uz daļu no dalībvalsts teritorijas, ar nosacījumu, ka ietekme uz tirdzniecību ir ievērojama.96 Lai noteiktu, ka konkrētajai darbībai ir ietekme starp dalībvalstīm, jāņem vērā sekas, ko rada ļaunprātīga rīcība attiecībā uz efektīvu konkurences struktūru iekšējā tirgū.97 Vienlaikus, EST ir konstatējusi, ka nav nozīmes tam, vai darbība attiecas uz faktisku tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja dominējošais uzņēmums cenšas likvidēt konkurentu no iekšējā tirgus, kad ir pierādīts, ka šāda likvidēšana ietekmēs konkurences modeļus iekšējā tirgū.98 178 Otrkārt, tiesu praksē ir nostiprināts, ka ir pietiekams secinājums, ka tirgus dalībnieka ļaunprātīga rīcība var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Attiecīgi EST neprasa pierādījumu tam, ka ļaunprātīga rīcība faktiski ir ietekmējusi tirdzniecību starp dalībvalstīm. Pietiek, ja ļaunprātīgā rīcība "spēj" radīt šādu ietekmi.99 Tādējādi, ņemot vērā objektīvu tiesisko vai faktisko apstākļu kopumu, jābūt iespējai ar pietiekamu varbūtības pakāpi paredzēt, ka nolīgums vai prakse var tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli ietekmēt dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības struktūru un apdraudēt dalībvalstu vienotā tirgus mērķa sasniegšanu.100 179 Visbeidzot, tiek vērtēta uzņēmumu rīcības nozīmība tirgū. Respektīvi, ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm nedrīkst būt nenozīmīga, un to galvenokārt novērtē, ņemot vērā uzņēmuma stāvokli attiecīgajā tirgū.101 180 No Lietā esošajiem materiāliem izriet, ka Pasūtītāja izsludinātais iepirkums bija ES mēroga.102 Arī Getliņi pārstāvji KP 18.06.2019. apmeklējuma laikā apstiprināja, ka izsludinātā konkursa mērķis bija piesaistīt citu ES dalībvalstu uzņēmumus, kuriem Koncesijas līguma izpildei nepieciešamās investīcijas būtu vieglāk piesaistāmas, jo to apgrozījums ir daudzkārt lielāks kā Latvijā reģistrētajiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem.103 Tādējādi secināms, ka Getliņi rīkotais konkurss PPP ietvaros paredzēja potenciālu līgumpartneru - atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, - piesaisti no citām ES dalībvalstīm. 181 EK lietā AT.39759 - ARA Foreclosure104 konstatēja LESD 102. panta pārkāpumu Austrijā dominējoša atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēja (vēsturiski monopola pozīcijas turētājs) ARA, darbībās, kur tas liedza citiem tirgus dalībniekiem piekļuvi savai infrastruktūrai. Tā kā tika konstatēta infrastruktūras neaizvietojamība un cita starpā tika noslēgta piekļuve tirgum atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējam, kurš bija daļa no Vācijas grupas uzņēmuma, EK konstatēja pārkāpuma pārrobežu dimensiju.105 182 EK lietā SA.46228 (2016/N) - Dalītas atkritumu savākšanas sistēmas attīstīšana - vērtēja Latvijas valsts atbalsta piešķiršanu sākotnējiem ieguldījumiem atkritumu apsaimniekošanas nozarē (NACE kods E.38 - atkritumu savākšana, apstrāde un izvietošana; materiālu pārstrāde).106 Atbalsts paredzēts atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstībai ar mērķi veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.107 Atbalsta pasākums paredz piešķirt atbalstu tiešo dotāciju veidā tirgus dalībniekiem, kas īsteno ieguldījumu projektus atkritumu apsaimniekošanas nozarē. Atbalsta pasākums rada ekonomiskas priekšrocības, jo tas saņēmējiem ļauj samazināt ieguldījumu izmaksas, kuras tiem citādi būtu jāsedz, lai attīstītu šāda veida projektus. Tādējādi tas var radīt vai draud radīt konkurences kropļojumus, atsevišķiem tirgus dalībniekiem, kuri shēmas ietvaros saņem atbalstu, dodot priekšroku attiecībā pret tiem, kuri to nesaņem. Tā kā atbalsta shēma sekmē ieguldījumus vienā konkrētā ekonomikas nozarē, pastāv arī konkurences kropļojumu risks nozaru līmenī, jo no shēmas izslēgtās nozares ir nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar nozari, kurai shēma ir paredzēta.108 183 EK atkritumu apsaimniekošanas nozari un nozares tirgus dalībniekus vērtēja kā tādus, kas ir iesaistīti tirdzniecībā starp dalībvalstīm, un ka atbalsts varētu ietekmēt šo tirdzniecību starp dalībvalstīm.109 Līdzīgi kā LESD 102. panta gadījumā, arī LESD 107. pants piemērojams saimniecisku darbību ietvaros, kuras iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. 184 Lai arī konkrētā konkursa (PPP izvēles procedūras) piedāvājumus iesniedza tikai Latvijā reģistrēti tirgus dalībnieki, nosakot Koncesijas līguma termiņu uz 20 gadiem, Rīgas pilsētas pašvaldība šajā termiņā potenciāli noslēdz piekļuvi konkrētajam tirgum kā vietējiem, tā arī citu ES dalībvalstu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem. 185 Vienlaikus, vērtējot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas nozari, var ņemt vērā apsaimniekojamo mājsaimniecību (sadzīves atkritumu radītāju) skaitu un savācamo atkritumu daudzumu. Attiecīgi, veicot konkrētā pārkāpuma izvērtējumu, ir būtiski uzsvērt, ka Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo iedzīvotāju skaits veido aptuveni vienu trešdaļu no kopēja Latvijas iedzīvotāju skaita110 un tādējādi aptver būtisku daļu no Latvijā apsaimniekojamo mājsaimniecību skaita. 186 Papildinot, Pētījumā111 norādīts, ka Rīgas pilsētā radītais sadzīves atkritumu apjoms veido nepilnus 50% no Latvijā radītā sadzīves atkritumu apjoma. Turklāt - ja kvalitatīvie radītāji netiek sasniegti Rīgas pilsētā, tos nebūs iespējams sasniegt valsts griezumā, kas var rezultēties ES pārkāpuma procedūras ierosināšanā pret Latviju. 187 Ņemot vērā minēto, secināms, ka Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi darbības ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū, aptverot būtisku Latvijas un ES iekšējā tirgus daļu. Tādējādi konkrētajā gadījumā ir piemērojams LESD 102. pantā paredzētais dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.