12. Article

Viedokļu izvērtējums Saimnieciskās darbības veikšana 193 Gan Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi112, gan Tīrīga113 norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšana jeb organizēšana, atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 1. punktam ir Rīgas pilsētas pašvaldības autonomā funkcija un tā nevar tikt traktēta kā saimnieciskā darbība.114 Kā norādīts Lēmumā, Koncesijas līguma saimnieciskās darbības raksturs izriet no pašvaldības izvēlētā atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas veida, t.i. Koncesijas līguma, kas slēgts institucionālās publiskās partnerības ietvaros. Kamēr Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi, atsaucoties uz tiesu praksi115, pareizi norāda, ka tirgus dalībnieka statuss nosakāms atkarībā no darbības, kuru tas veic,116 gan Rīgas pilsētas pašvaldības darbība, slēdzot Koncesijas līgumu, gan Getliņi darbība, esot Rīgas pilsētas pašvaldības uz Vienošanās pamata piesaistītais sadarbības partneris Koncesijas līguma slēgšanā un izpildē, klasificējama kā saimnieciska rakstura. 194 Kā norādīts Lēmuma 97. rindkopā, Kopsabiedrības dibināšana, kas paredz Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi iesaisti, cita starpā, nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojuma nodrošināšanā, norāda uz publiskās personas iesaisti komercdarījumos par pakalpojumu sniegšanu. 195 Vienlaikus adresējot Tīrīga viedoklī pausto neizpratni par Lēmumā skaidroto saimnieciskās darbības elementu Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi darbībā117, īpaši akcentējot Lēmuma 99. rindkopā secināto, norādāms, ka saimnieciskā darbība no Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi puses Lietas ietvaros vērtējama kā darbību kopums, izvēloties privāto partneri un dibinot kopsabiedrību pakalpojumu sniegšanai, kur izrietoši kopsabiedrības ietvaros konkrētais pakalpojums ar Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi iesaisti arī tiek nodrošināts. 196 Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi apsvērums, ka tie nevar tikt uzskatīti par tirgus dalībnieku, jo sadzīves atkritumu, tostarp nešķiroto un dalīto savākšanu un pārvadāšanu faktiski veiks SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia Vide", kuri arī saņems par to attiecīgu pakalpojuma maksu, savukārt Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi nekādu maksas daļu nesaņems un tādējādi attiecībā uz Rīgas pilsētas pašvaldību un Getliņi nav saskatāma būtiska saimniecisko darbību raksturojoša pazīme - atlīdzība, nav pamatots. Kā norādīts Lēmuma 91. rindkopā, peļņas faktiskai gūšanai nav izšķirošas nozīmes, lai darbībai piemistu saimnieciskas darbības daba un saimnieciskās darbības veicējs tiktu uzskatīts par tirgus dalībnieku. Vienlaikus norādāms, ka Akcionāru līgums paredz Rīgas pilsētas pašvaldībai un Getliņi ienākumus no dividendēm proporcionāli tā īpašumā esošo akciju skaitam,118 kas ir tieša no izveidotā sadarbības modeļa izrietoša peļņa. 197 Visbeidzot Tīrīga veiktā analoģija119 Lietas apstākļiem ar apstākļiem Bodson120 lietā šajā gadījumā nav piemērojama. Bodson lietā slēgtie koncesijas līgumi par konkrētā pakalpojuma sniegšanu starp komūnām un to izvēlētiem privātiem partneriem paredzēja pilnīgu tiesību nodošanu, kamēr Lēmuma 132. rindkopā norāda uz Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi pastāvīgu iesaisti pakalpojuma nodrošināšanā, ievērojot izvēlēto institucionālās publiskās un privātās partnerības modeli, tostarp, kopīgu lēmumu pieņemšanu. Iespējamais pārkāpums un tā pierādīšana 198 Gan Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi, gan Tīrīga savā viedoklī norāda, ka KP nepareizi interpretē KL 30. pantu saistībā ar nosacījumu, kas paredz, ka KP rīcībā ir jābūt pierādījumiem, kas liecina par ES konkurences tiesību iespējamo pārkāpumu. 199 Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi viedoklī skaidrojis121, ka minētais nosacījums interpretējams kontekstā ar APL 195. pantā noteikto. Tā rezultātā KP ir pienākums pirmšķietami konstatēt LESD 102. panta pārkāpumu ar tādu ticamības pakāpi un pierādījumu esamību, kas atbilstu tās sagaidāmajam lēmumam. KP šādu vērtējumu nav veikusi. 200 KP tam nepiekrīt. Pagaidu noregulējuma mērķis ir nodrošināt, ka izmeklēšanas laikā netiek nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums konkurencei, kura novēršana varētu būt apgrūtināta brīdī, kad tiek pieņemts galīgais lēmums lietā. Tāpat pagaidu noregulējuma mērķis ir panākt, ka galīgais lēmums lietā ir efektīvs. Lai to sasniegtu ir nepieciešama pagaidu noregulējuma piemērošana Lietas izmeklēšanas iespējami sākotnējā stadijā. Savukārt, ja priekšnoteikums pagaidu noregulējuma piemērošanai būtu pārkāpuma pirmšķietama konstatēšana, tā pieradīšanas standartu pielīdzinot galīgā lēmuma pieņemšanai, tad pagaidu noregulējuma instruments kļūtu neefektīvs un faktiski neiespējami būtu to piemērot, sasniedzot tos mērķus, kam šis instruments paredzēts. Ievērojot minēto, KL 30. pantā pamatoti norādīts, ka KP rīcībā ir jābūt pierādījumiem, kas liecina par iespējamo ES konkurences tiesību pārkāpumu, nevis KP ir jāpierāda iespējamais pārkāpums. 201 KP arī noraida, ka KL 30. panta piemērošanā pēc analoģijas būtu piemērojama judikatūra, kas attiecas uz APL 195. panta piemērošanu. Tiesa piemēro pagaidu noregulējumu tiesvedībā par galīgā lēmuma vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskuma pārbaudi. Savukārt tiesvedības mērķis prioritāri nav lietas izmeklēšana, bet gan jau iegūto pierādījumu pārbaude. Līdz ar to arī pamatoti sagaidāms, ka tiesvedības procesā pierādīšanas standarts ir atšķirīgs no tā, ko piemēro iestāde lietas izmeklēšanas sākuma stadijā. 202 Savukārt Tīrīga viedoklī norāda122, ka KL 30. pants iztulkojams par pamatu ņemot Regulas 1/2003 8. pantā noteikto. Nepareiza KL 30. panta satura interpretācija liecina, ka KP Lietā ir izvēlējusies kļūdainu pierādīšanas standartu, kā rezultātā nav pamata piemērot pagaidu noregulējumu. 203 Lai gan KL 30. pants ieviests KL, ņemot vērā Regulas 1/2003 nosacījumus, tas nenozīmē, ka minētā panta interpretācijā izmantojams Regulas 1/2003 8. pantā noteiktais. Pirmkārt, Regulas 1/2003 8. pantā specifiski norādīts, ka tajā definētais pierādīšanas standarts attiecas uz Komisijas pieņemtajiem lēmumiem. Otrkārt, ar nacionālo tiesību normatīvo regulējumu nevar tikt piešķirtas tiesības dalībvalstij piemērot LESD. Tādējādi KL 30. panta regulējums ir ieviests, ņemot vērā dalībvalstīm piemītošās tiesības, kas norādītas Regulas 1/2003 5. pantā. Vienlaikus procesuālā kārtība šo tiesību īstenošanā ir atstāta dalībvalstu ziņā saskaņā ar dalībvalstu procesuālās autonomijas principu. Tādējādi, ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilnvarām pieņemt lēmumus par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem, Regula 1/2003 neatspoguļo procedūru, kādā pieņemami dalībvalstu lēmumi. Papildus to apstiprina gan Izpildītāja viedoklī citētā likumprojekta anotācija123, kas paredz, ka ar KL 30. pantu KL tiek papildināts ar LESD piemērošanas kārtību, gan arī citu dalībvalstu normatīvajā regulējumā ietvertie konkurences uzraudzības iestāžu pagaidu noregulējuma piemērošanas kritēriji124. Tādējādi KP pamatoti piemērojusi pierādīšanas standartu, kas definēts KL 30. pantā. Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm 204 Gan Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi, gan Tīrīga norāda, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi darbojas vienīgi atkritumu apglabāšanas tirgū, skaidrojot, ka Paziņojumā noteiktais Koncesijas līguma rezultātā veidojošais potenciālais ierobežojums uz tirdzniecību starp dalībvalstīm neeksistē, jo nacionālais normatīvais regulējums125 aizliedz izvest atkritumus apglabāšanai ne tikai ārpus valsts, bet arī konkrētā atkritumu apsaimniekošanas reģiona, kuram pašvaldībā esošie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji ir piesaistīti ar mērķi novirzīt atkritumus apglabāšanai konkrētā poligonā.126 205 Tāpat Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi ieskatā LESD 102. panta piemērošanai nepieciešamais 'būtiskas ietekmes uz konkurenci' kritērijs neizpildās, jo matemātisks aprēķins attiecībā uz Latvijā, kā arī konkrēti Rīgā esošo iedzīvotāju skaitu pret Eiropas Savienības kopējo iedzīvotāju skaitu norāda uz skaitliski niecīgu ES iekšējā tirgus daļu.127 Papildus norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi nenodarbojas ar sadzīves atkritumu savākšanas un transportēšanas pakalpojumu sniegšanu, tādējādi nevar tikt uzskatīts par dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku Lēmuma 7. nodaļā definētajā tirgū. 206 Kā norādīts Lēmuma 10. nodaļā, Lietā ir konstatējama ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tirgū. Tāpat KP noraida argumentu, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi neveic saimniecisko darbību, jo tas neizriet no lietā konstatētajiem pierādījumiem par Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi iesaisti kopsabiedrības ikdienas darbā, tās izveidošanu un attiecīgi partnera izvēli institucionālās publiskās-privātās partnerības ietvaros. 207 Attiecīgi konkrētā tirgus noslēgšana konkurencei 20 gadu periodā tirgū, kurā iepriekš pastāvējusi konkurence, šajā laika periodā potenciāli liedzot attiecīgā pakalpojuma sniedzējiem gan vietējā, gan pārrobežu mērogā piekļuvi tirgum, norāda uz Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi tirgus varas ļaunprātīgu izmantošanu. Savukārt viedokļos pieminētais atkritumu apglabāšanas tirgus var tikt vērtēts kā saistītais tirgus. 208 Vienlaikus atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019. gada sākumā Latvijas teritorijā reģistrēti 1 919 968 iedzīvotāji, no kuriem 632 614 reģistrēti Rīgā.128 Attiecīgi, Rīgas iedzīvotāji sastāda aptuveni ⅓ no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Tādējādi attiecīgie dati liecina, ka vismaz ⅓ no Latvijā saražotajiem sadzīves atkritumiem arī veidojas tieši Rīgas administratīvajā teritorijā. Vienlaikus, ņemot vērā, ka tā ir valsts galvaspilsēta un iedzīvotāju koncentrācija tajā, salīdzinot ar pārējo Latvijas teritoriju, ir nozīmīga, veidojošos sadzīves atkritumu daudzums pirmšķietami varētu būt vēl lielāks. 209 Sekojot Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi argumentācijai, apstāklis, ka Latvijā ir salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits attiecībā pret citām ES dalībvalstīm, nozīmētu, ka kritērijs par ietekmi 'būtiskā tirgus daļā' teju nekad nevarētu tikt izpildīts un, tādējādi - piemērots LESD 102. pants. No Eiropas Komisijas un EST tiesu prakses izriet, ka katras dalībvalsts teritorija de facto veido būtisku daļu no iekšējā tirgus, neatkarīgi to tās lieluma.129 Savukārt, gadījumos, kad tirgus dalībnieks ieņem dominējošu stāvokli vienas dalībvalsts daļā, tā ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm nepieciešams vērtēt. Tā, piemēram, Suiker Unie130 lietā kā būtiska daļa no tirgus tika konstatēta Vācijas dienvidu daļa, kamēr Porto di Genova131 lietā - ostas teritorija, kura uzskatāma par nozīmīgu ekonomiskās aktivitātes punktu. 210 Konstatējot tirdzniecības ierobežojumu, tostarp, ierobežotas tiesības uz uzņēmējdarbību, noslēgta tirgus gadījumā, priekšroka jādod kvantitatīvajiem vērtēšanas kritērijiem, t.i. tirgus lielums, atrašanās vieta un iedzīvotāju skaits, kurus izmanto, lai novērtētu būtisku ietekmi uz ES iekšējo tirdzniecību tikai dalībvalsts daļā.132 Vienlaikus arī EK Pamatnostādnēs par Līguma [101. un 102.] pantā ietverto jēdzienu "ietekme uz tirdzniecību"133 norādīts - lai izvērtētu, vai tirgus dalībnieka rīcībai ir ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm gadījumos, kad šī tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis konstatējams noteiktā vienas dalībvalsts daļā, jāņem vērā attiecīgā tirgus lielums apjoma izteiksmē.134 211 Līdzīgi, Ambulanz Glöckner lietā EST secināja, ka ekskluzīvas tiesības sniegt ātrās palīdzības pakalpojumus Rheinland-Pfalz apgabalā Vācijā veido būtisku konkurences ierobežojumu tirdzniecībai starp dalībvalstīm un, ņemot vērā attiecīgā tirgus ekonomiskās īpašības, ir pietiekama varbūtība, ka šī ekskluzivitāte faktiski liedz tirgus dalībniekiem, kas reģistrēti citās dalībvalstīs, uzsākt uzņēmējdarbību un/vai sniegt ātrās palīdzības transporta pakalpojumus šajā apgabalā.135 212 Turklāt Pētījumā136 norādīts, ka Rīgas pilsētā radītais sadzīves atkritumu apjoms veido nepilnus 50% no Latvijā radītā sadzīves atkritumu apjoma. Vēl vairāk - ja radītāji netiek sasniegti Rīgas pilsētā, tos nebūs iespējams sasniegt valsts griezumā, kas var rezultēties ES pārkāpuma procedūras ierosināšanā pret Latviju. 213 Ņemot vērā minēto, secināms, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi ieņem dominējošu stāvokli nozīmīgā iekšējā tirgus daļā LESD 102. panta izpratnē un iespējami ļaunprātīgi izmanto šo dominējošo stāvokli veidā, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. 214 Vienlaikus norādāms, ka, atbilstoši EST Stadt Halle lietā137 secinātajam, valsts iestāde [ar savām darbībām] nevar likt apšaubīt Kopienas noteikumu publiskā iepirkuma jomā galveno mērķi, proti, pakalpojumu sniegšanas brīvību un netraucētu konkurenci visās dalībvalstīs.138 Tādējādi arī Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi, veicot savas autonomās funkcijas, ir pastāvīgs pienākums nodrošināt šī mērķa izpildi. 215 Tīrīga arī norāda, ka ARA Foreclosure lieta un EK lieta par dalītās atkritumu savākšanas sistēmas attīstīšanu nav attiecināmas uz Lietu, jo pārkāpuma konstatēšanai ir nepieciešams vērtēt Lietā esošos faktiskos apstākļus jeb konkrēti realizētu ierobežojumu, un nepietiek ar šāda ierobežojuma konkurencei varbūtību. 216 KP skaidro, ka potenciālas konkurenci ierobežojošas darbības no dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka puses kā pārkāpuma konstatēšanas pamats izriet ne tikai no EST prakses, bet arī pati LESD 102. panta definīcija sevī ietver šādu varbūtības elementu, nosakot, ka "(..) šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta (..) ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm".139 Līdz ar to šāds Tīrīga arguments uzskatāms par nepamatotu. PPP uzraudzība 217 Viedoklī norādīts, ka PPP uzraugošās institūcijas savas kompetences ietvaros ir veikušas pārbaudes un sniegušas pozitīvus atzinumus, līdz ar to ne KP, ne jebkurai citai institūcijai vai privātpersonai nav pamata apšaubīt konkursa norises tiesiskumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām.140 Tāpat Viedoklī norādīts, ka KP nav likumdevēja tiesības pārvērtēt koncesijas līguma noslēgšanas maksimālā termiņa pamatotību, tostarp no ekonomiskā viedokļa. KP norāda, ka tā neierobežo Rīgas pilsētas pašvaldības funkciju realizēšanu, bet pašvaldībai, pieņemot lēmumus attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu, jāvērtē to ietekme uz konkurenci. Arī OECD norāda, ka neraugoties uz to, ka atkritumu apsaimniekošanas joma ir stingri regulēta, lai sasniegtu normatīvajos aktos noteiktos vides u.c. mērķus, jebkurā situācijā ir jāveic izvērtējums, vai attiecīgie mērķi var tikt sasniegti konkurenci neierobežojošā veidā.141 218 KP neapstrīd visu PPP uzraugošo institūciju sniegtos atzinumus, kurus tās sniegušas savas kompetences ietvaros, taču vienlaikus norāda, ka vienīgi KP kompetencē ir vērtēt tirgus dalībnieku rīcības atbilstību konkurences noteikumiem un konstatēt iespējamu konkurenci regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, tostarp, konstatēt LESD 102. panta pārkāpumu. Vienlaikus to, ka, īstenojot PPP, ir jāievēro ne tikai PPP jomas normatīvie akti, bet tam ir saistoši arī citi, tai skaitā konkurenci regulējošie normatīvie akti, norādījusi arī Finanšu Ministrija.142 Novēlota Lietas ierosināšana 219 Viedoklī norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai un Getliņi nav skaidrs, kādēļ KP Lietu par iespējamu LESD 102. panta pārkāpumu ir ierosinājusi vairāk kā divus gadus pēc tam, kad kļuva zināms, ka sadzīves atkritumu apsaimniekotājs tiks izvēlēts PPP procedūrā un ar to tiks slēgts Koncesijas līgums. KP norāda, ka vairākkārt143 ir paudusi bažas par plānoto PPP, kā arī pieņemtā lēmuma iespējamo ietekmi uz konkurenci. Tāpat KP lūgusi skaidrot vairākus ar PPP saistītus apstākļus, lai panāktu, ka tiek nodrošināta godīga konkurence. Tostarp, KP norādījusi, ka pēc iepazīšanās ar Pētījumu nav guvusi pārliecību, ka tajā ir pietiekoši izvērtēta izvēlētās PPP ietekme uz konkurenci. 220 Attiecībā uz minētajām KP bažām Rīgas domes mājokļu un vides departamenta vides pārvalde jau 2017. gadā norādījusi144, ka Rīgas pilsētas pašvaldība negrasās pārskatīt Pētījuma pamatnostādnes un uz tā izdarītos finanšu un ekonomiskos aprēķinus. Papildus minētajā vēstulē tika secināts, ka visas kompetentās iestādes, kuru atzinumu saņemšanas nepieciešamība izriet no PPP likuma, ir sniegušas pozitīvus atzinumus, līdz ar to KP viedoklis pašvaldībai nav saistošs. Cita starpā, Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi norāda, ka KP, ierosinot Lietu 18.07.2019. nevis 2017. gadā, ir rīkojusies pretēji Valsts pārvaldes likuma 10. panta piektajā daļā minētajam labas pārvaldības principam. KP noraida šādu apgalvojumu, jo KP Lietu ierosināja drīz pēc tam, kad tika noslēgts Koncesijas līgums145 un apkopoti iegūtie pierādījumi. Līdzšinējā situācija atkritumu apsaimniekošanā 221 Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi viedoklī minēts146, ka Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) vairākkārt norādījusi, ka veids, kādā līdz šim īstenots atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums Rīgas pilsētas reģionā nav atzīstams par normatīvajiem aktiem atbilstošu. Viedoklī norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībai bija pienākums minēto neatbilstību novērst, organizējot atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši AAL noteiktajai kārtībai. Viedoklī apgalvots, ka, īstenojot PPP procedūru, Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi novērsīs Pētījumā identificētās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas problēmas. Vienlaikus norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība ir izpildījusi normatīvajos aktos noteiktās prasības arī attiecībā uz konkurences tiesībām, jo Koncesijas līguma noslēgšanā piedalījās vairāki tirgus dalībnieki, tādā veidā nodrošinot konkurenci "par tirgu". 222 Lai gan 2016. gadā publicētajā Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus uzraudzībā KP ir atsaukusies uz OECD apaļā galda diskusiju par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem (2003), kurās norādīts, ka "efektīva 'konkurence par tirgu' nodrošina daudz veiksmīgāku resursu izmantošanu nekā 'konkurence tirgū'", vienlaikus, norādot uz konkurencei negatīvām sekām ilgtermiņā, KP arī secinājusi, ka tas vairāk ir "ārkārtas modelis", kas potenciāli attaisnojams, ievērojot tirgus specifiku, teritorijās ar nelielu atkritumu apjomu un iedzīvotāju blīvumu. KP norādīja, ka tādā tirgū kā, piemēram, Rīga, konkurences radīšana, ļaujot tirgū darboties vairākiem komersantiem, var būt efektīvāks līdzeklis, lai nodrošinātu konkurētspējīgu uzņēmumu attīstību ilgtermiņā147. Līdz ar to konkrētā tirgus modeļa izvēli atkritumu apsaimniekošanas jomā attaisno konkrētā tirgus situācija. KP ieskatā Pētījumā identificētās problēmas un atkritumu apsaimniekošanas nozarē sasniedzamos mērķus ir iespējams sasniegt arī citos, konkurenci neizslēdzošos veidos. PPP īstenošana attiecībā uz vairākām atkritumu apsaimniekošanas zonām 223 Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi secina148, ka KP ieskatā iespējamais pārkāpums izpaužas PPP procedūras organizēšanā pa visu Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju, nevis teritorijas sadalīšana atkritumu apsaimniekošanas zonās. KP norāda, ka šādam Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi viedoklī izdarītajam secinājumam par Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas sadalīšanu vairākās atkritumu apsaimniekošanas zonās nav izšķirošas nozīmes, jo nodrošināt, kā tiek izpildītas LESD 102. panta prasības, ir paša dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka patstāvīga atbildība. Svarīgi, lai konkurences noteikumi objektīvi tiek ievēroti, un konkurence tirgū dominējošā tirgus dalībnieka rīcības dēļ netiek izslēgta vai kavēta. 224 Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi viedoklī vairākkārt uzsvērts, ka pašvaldības teritorijas dalījums atkritumu apsaimniekošanas zonās un veids, kādā pašvaldība izvēlas sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, ir pašvaldības prerogatīva. KP to nepastrīd, taču atkāroti norāda, ka katrai pašvaldībai atkritumu apsaimniekošanas organizēšana jāveic veidā, kas ievēro konkurences noteikumus. VII KAITĒJUMS KONKURENCEI 225 Otrs kritērijs pagaidu noregulējuma piemērošanai saskaņā ar KL 30. pantu ir būtisks un neatgriezenisks kaitējums konkurencei, kas var rasties, ja pārkāpums netiek izbeigts. Tas, vai iespējamais pārkāpums var radīt būtisku kaitējumu konkurencei, vērtējams katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi, izvērtējot lietas apstākļus. Vienlaikus, kaut arī tīri hipotētisku kaitējumu nevar ņemt vērā, nav nepieciešams pilnīgi droši noteikt, ka kaitējums ir nenovēršams149. 226 Savukārt par neatgriezenisku kaitējumu konkurencei uzskatāms tāds kaitējums, kas tā neizbeigšanas gadījumā novestu pie tādām tirgus izmaiņām, ko būtu grūti atjaunot vai novērst150. Kaitējumu var uzskatīt par neatgriezenisku pat tad, ja nav strukturālu vai juridisku šķēršļu šī kaitējuma novēršanai151. 227 Ja iespējamā pārkāpuma rezultātā var tikt ietekmēta tirgus struktūra, tas jau ietver sevī būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, jo tirgus struktūras izmaiņu rezultātā notiek būtiskas izmaiņas sistēmā [ietvarā], kurā viss tirgus, tostarp tā dalībnieki, darbojas. Tā rezultātā var rasties pārmaiņas tirgū, kuras vēlāk, pieņemot galīgo lēmumu, var būt ļoti grūti izmainīt uz esošo tirgus situāciju152. 228 Konkrētajā gadījumā KP secina, ka iespējamais ES konkurences tiesību pārkāpums tā neizbeigšanas gadījumā radīs būtisku un neatgriezenisku kaitējumu konkurencei. 229 Konkrētajā lietā Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi, kopā organizējot koncesijas procedūru, slēdzot un īstenojot to, kopā ar privāto partneri ir iesaistījušās saimnieciskajā darbībā nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Šīs procedūras ietvaros 06.06.2019. jau ir dibināta kopsabiedrība AS "Tīrīga", kā arī 14.06.2019. starp Getliņi un Tīrīga noslēgts Koncesijas līgums, kas paredz, ka turpmākos 20 gadus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā vienīgais nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojuma sniedzējs būs Tīrīga. 230 Tīrīga uzsāka klientu līgumu pārslēgšanu mēneša laikā no Koncesijas līguma noslēgšanas brīža, tas ir, 15.07.2019., bet faktisko darbību plāno uzsākt no 15.09.2019.153 Uzsākot līgumu pārslēgšanu, tiek uzsākts process, kura rezultātā šobrīd tirgū esošie tirgus dalībnieki būs spiesti pamest konkrēto tirgu Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi rīcības rezultātā, turklāt šāda situācija saglabāsies uz vismaz turpmākajiem 20 gadiem, liedzot iespēju jauniem tirgus dalībniekiem ienākt šajā tirgū. 231 Šāda dominējošā stāvokļa izveide tirgū, kurā līdz tam ir pastāvējuši konkurences apstākļi, ir būtisks tirgus struktūras ietekmēšana, pilnībā likvidējot jebkādu konkurenci konkrētajā tirgū. Tāpat jāņem vērā, ka šobrīd atkritumu radītājiem konkrētajā tirgū pastāv iespēja izvēlēties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniedzēju, savukārt brīdī, kad Tīrīga uzsāks pakalpojumu sniegšanu konkrētajā kā vienīgais pakalpojuma sniedzējs, šādas izvēles atkritumu radītājiem vairs nebūs, tas būs spiests vismaz turpmākos 20 gadus saņemt pakalpojumu no Tīrīga. 232 Arī Koncesijas līguma izpildes uzsākšanas rezultātā nodarītais kaitējums ir uzskatāms par neatgriezenisku. Ievērojot, ka ienākšana un pakalpojuma sniegšanas uzsākšana konkrētajā tirgū prasa investīcijas, ir pamatoti uzskatīt, ka konkurences apstākļu nodrošināšana (ļaunprātīgas rīcības seku, kaitējuma novēršana) Lietas ietvaros pieņemtā galīgā lēmuma pieņemšanas brīdī nebūtu iespējama, līdz ar to kaitējums ir neatgriezenisks. 233 Vienlaicīgi konstatējams arī kaitējums atkritumu radītāju un valdītāju interesēm, kuriem ir liegta iespēja izvēlēties izdevīgāko un piemērotāko atkritumu apsaimniekotāju konkurences apstākļos, kas sniedz dažādību cenas, pakalpojuma sniegšanas nosacījumu un kvalitātes ziņā, un kas līdz ar Koncesijas līguma noslēgšanu tiem ir liegta.154 234 Turklāt atkritumu radītāji un valdītāji nevar gaidīt līdz KP galīgā lēmuma pieņemšanai, jo to tiesiskais stāvoklis līdz ar Koncesijas līguma noslēgšanu izmainās nekavējoties.155 Atbilstoši AAL 16. panta pirmajai daļai sadzīves atkritumu radītājam un valdītājam ir pienākums piedalīties pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, noslēdzot līgumu par pakalpojumu sniegšanu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību. Pienākuma piedalīties pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā izpilde ir pastiprināta ar administratīvo atbildību saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 75. pantu, nosakot fiziskām personām naudas sodu līdz 700 EUR, savukārt juridiskām personām līdz 1400 EUR. 235 Tādējādi KP rīcībā ir pierādījumi, ka, uzsākot izpildīt Koncesijas līgumu, efektīva konkurence nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū tiks izbeigta un nomainīta pret tirgus darbību monopola apstākļos, kā rezultātā tirgus dalībniekiem, kuri nav noslēguši atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar Rīgas pilsētas pašvaldību sākot ar 15.09.2019., ir jāpamet tirgus. Tā rezultātā notiks izmaiņas tirgū, kas ietekmēs tā esošo struktūru. Arī EK ir secinājusi, ja tirgus dalībnieks pamet konkrēto tirgu, tad to var uzskatīt par būtisku un neatgriezenisku kaitējumu, kas var tikt atrisināms steidzamā kārtībā, piemērojot pagaidu noregulējumu156. 236 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina, ka konkrētajā gadījumā iespējamā LESD 102. panta pārkāpuma neizbeigšanas rezultātā radīsies būtisks un neatgriezenisks kaitējums konkurencei, kas prasa pagaidu noregulējuma piemērošanu.