9. Article

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana 140 LESD 102. pantā noteikts, ka "vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar iekšējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm." Turpmāk normā norādīts, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kā [..] "b) ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem" (izslēdzoša rīcība). 141 Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir objektīvs jēdziens, kurš ietver dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcību, kas var ietekmēt struktūru tirgū, kurā tieši attiecīgā tirgus dalībnieka klātbūtnes dēļ konkurence jau ir pavājinājusies, un kas, izmantojot līdzekļus, kuri atšķiras no tiem, kas pastāv normālas preču un pakalpojumu konkurences apstākļos uz tirgus dalībnieku sniegto pakalpojumu pamata, apgrūtina joprojām tirgū esošā konkurences līmeņa saglabāšanu vai konkurences palielināšanos.76 142 Ar izslēdzošu rīcību saprot dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma rīcību, bloķējot savus konkurentus vai potenciālos konkurentus konkurenci ierobežojošā veidā, tādējādi traucējot efektīvu konkurenci, ietekmējot patērētāju labklājību, tostarp nosakot augstākas cenas, pazeminot kvalitāti vai ierobežojot patērētāja izvēli.77 143 Konkrētajā lietā tiek vērtētas Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi darbības nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū (Sal. Senāta 26.09.2013. rīcības sēdes lēmums SKA-408/2013 Rīgas brīvostas pārvalde, ¶5), kurā Rīgas pilsētas pašvaldība un Getliņi, īstenojot SAAS projektu koncesijas procedūras ceļā, izveido monopolstāvokli kopā ar izvēlēto partneri. Tīrīga būs vienīgais nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu sniedzējs turpmākos 20 gadus. Līdz ar to šāda rīcība maina tirgus struktūru, likvidējot pastāvošo konkurenci un uz 20 gadiem slēdzot nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas pakalpojumu tirgu jauniem tirgus dalībniekiem. 144 Vienlaikus, šādā veidā izslēdzot konkurenci nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, tiek ierobežota konkurence arī ar konkrēto tirgu saistītajos tirgos, piemēram, pārstrādes tirgos. Konkurences izslēgšana konkrētajā tirgū 145 Rīgas pilsētas pašvaldībai saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 1. punktu ir īpaša vara sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Līdz noslēgtās publiskās un privātās partnerības darbības uzsākšanai Rīgas pilsētas pašvaldība ir organizējusi sadzīves atkritumu, tostarp nešķiroto un dalīto, savākšanu un pārvadāšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, noslēdzot līgumus ar četriem atkritumu apsaimniekotājiem78 - SIA "Clean R", SIA "Pilsētvides serviss", SIA "Eco Baltia vide"79 un SIA "Lautus". 146 Rīgas pilsētas pašvaldība, izmantojot savu varu nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū un pieņemot lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras piemērošanu, paredzot tirgū vienu pakalpojuma sniedzēju Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, un kopā ar tai piederošu kapitālsabiedrību - Getliņi - iesaistoties apsaimniekotāja Tīrīga darbībā un kontrolē, panāca konkurences izslēgšanu konkrētajā tirgū Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā uz Koncesijas līguma termiņa laiku - 20 gadiem. 147 Vērtējot dabisku tirgus attīstību, pakalpojumu saņēmējiem patstāvīgi izdarot izvēli par piemērotāko, cenas un pakalpojumu sniegšanas noteikumu ziņā izdevīgāko piedāvājumu, Tīrīga nebūtu iespējams pārņemt visus klientus atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū, turklāt 90 dienu laikā no Koncesijas līguma noslēgšanas, proti, līdz 15.09.2019. Konkrētajā gadījumā visu klientu pārņemšana atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū panākta, Rīgas pilsētas pašvaldībai un Getliņi, izmantojot likumā noteiktās funkcijas konkurenci izslēdzošā veidā. Kā atzīts tiesu praksē, ja tirgus dalībniekam ir pieejami ietekmes līdzekļi publisko tiesību jomā, ar kuriem šis tirgus dalībnieks var ietekmēt konkurenci tirgū, tad šo ietekmes līdzekļu izmantošana vērtējama kā tirgus varas izpausme (Senāta 26.09.2013. rīcības sēdes lēmums SKA-408/2013 Rīgas brīvostas pārvalde, ¶6). 148 Rīgas pilsētas pašvaldības un Getliņi rīcības rezultātā tiek izslēgta konkurence nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanā un pārvadāšanā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, liedzot iespēju vismaz 20 gadu periodā jaunu tirgus dalībnieku ienākšanai konkrētajā tirgū. Konkurences samazināšanās ietekme saistītos tirgos 149 Nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas konkrētais tirgus ir saistīts ar citiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgiem, piemēram, sadzīves atkritumu tirdzniecības tirgiem80, pārstrādes tirgiem. 150 Pēc šķirošanas iegūto materiālu sadzīves atkritumu apsaimniekotājs realizē pārstrādātājiem kā otrreizējo izejvielu. Ja pirms Koncesijas līguma noslēgšanas četri sadzīves atkritumu apsaimniekotāji varēja realizēt Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā savāktos un pāršķirotos sadzīves atkritumus (kā otrreizējo izejvielu) pārstrādātājiem savstarpējas konkurences apstākļos, tad Koncesijas līguma rezultātā tikai viens sadzīves atkritumu apsaimniekotājs iegūs visus dalīti vāktos atkritumus, ko pēc šķirošanas realizēs kā otrreizējo izejvielu, izmainot šī tirgus struktūru. 151 Vērtējot sadzīves atkritumu pārstrādes tirgu, jāņem vērā, ka katra atkritumu (materiāla) veida pārstrādi veic atšķirīgi, izmantojot atšķirīgas iekārtas, procesus utt. Tādējādi arī katra atkritumu veida pārstrāde ir jāvērtē atsevišķi. Pēc Koncesijas līguma noslēgšanas viens sadzīves atkritumu apsaimniekotājs savā rīcībā iegūs visus dalīti vāktos atkritumus, kas tiks realizēti dažādiem pārstrādātājiem, atkarībā no tā, kāda materiāla pārstrādi veic attiecīgais pārstrādes veicējs, tādējādi ietekmējot dažādu materiālu veidu pārstrādes tirgus. 152 Atkritumu tirgotāji pērk un pārdod atkritumus, t.sk. arī neiegūstot tos turējumā. Ja pirms Koncesijas līguma noslēgšanas atkritumu tirgotāji varēja iepirkt atkritumus to tālākai realizācijai no četriem apsaimniekotājiem, tad Koncesijas līguma rezultātā atkritumu tirgotājiem potenciāli būs viens sadarbības partneris, no kā iepirkt Rīgas administratīvajā teritorijā savāktos dalīti vāktos atkritumus. Līdz ar to tiks ietekmēta konkurence atkritumu tirdzniecībā. Partnerības noslēgšanas ekonomiskais skaidrojums 153 KP konstatē, ka Pētījuma ietvaros nav vērtētas alternatīvas, kas apsver sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā sniegšanu vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma pirmajā rindkopā, kur aprakstīts līguma izpildes mērķis un uzdevumi, jau izlasāms, ka projekts sagatavots Rīgas pilsētas administratīvajai teritorijai kopumā, pieņemot, ka visa Rīgas pilsēta ir viena atkritumu apsaimniekošanas zona81. Rīgas pilsētā radītais sadzīves atkritumu apjoms veido nepilnus 50% no kopējā Latvijā radītā atkritumu apjoma82. Ņemot vērā, ka Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tiek radīts Latvijā būtisks atkritumu apjoms, Pētījumā nav atrodams vērtējums par izvēlētās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas efektivitātes ieguvumiem, ja tiktu saglabāta konkurence nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū. Līdz ar to Pētījums veikts un tajā paredzētais risinājums īstenots uz pieņēmuma, nevis ekonomiska novērtējuma pamata, ka visefektīvākais risinājums ir visu Rīgas atkritumu apsaimniekošanu zonu apvienošana un viena partnera izvēle. 154 Atsevišķu atkritumu apsaimniekošanas zonu pastāvēšanai ir būtiska nozīme tirgus attīstībā. Nododot visu Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanu vienam apsaimniekotājam, ilgtermiņā mazināsies konkurētspējīgu tirgus dalībnieku skaits, kas varētu paralēli apkalpot Rīgas tirgu, kā arī tiek nostiprināta minētā tirgus dalībnieka vara, garantējot būtiskas priekšrocības, startējot konkursā uz nākamo termiņu. 155 Pētījumā ir konstatēts, ka Rīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības un pilnveidošanas nepieciešamību nosaka trīs galvenās faktoru grupas: Vides faktori; Kvalitātes faktori un Pārvaldības faktori. Sistēmas attīstības pamatuzdevums ir atkritumu radītās ietekmes uz vidi samazināšana, kas ietver atkritumu reģenerācijas / pārstrādes apjomu palielināšanu. Pētījumā teikts, ka pašreizējās situācijas analīze liecina, ka šobrīd gan Rīgas pilsētā, gan arī valsts mērogā sadzīves atkritumos esošu pārstrādei, reģenerācijai derīgu materiālu atgūšanas īpatsvars ir neapmierinošs, un tādēļ nepieciešams pilnveidot gan tehnoloģiskos, gan organizatoriskos risinājumus.83 156 Lai risinātu šo situāciju, ir analizētas trīs iespējamās rīcības alternatīvas, kas ietver atšķirīgas piedāvāto tehnoloģisko risinājumu kopas84. Pētījumā veikts kvantitatīvais nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma, tehnisko līdzekļu novērtējums Rīgas pašvaldībai kopumā85, tomēr nav veikta detalizēta analīze par tirgū esošo pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru. Visas analizētās alternatīvas paredz, ka ir nepieciešama būtiska infrastruktūras atjaunošana (piemēram, atkritumu savākšanas transportlīdzekļu parka atjaunošana), taču nav vērtēts, kādā stāvoklī ir tirgū esošā infrastruktūra un kāds būtu investīciju ietaupījums, ja tiktu konstatēts, ka pilnā vai daļējā apmērā nepieciešamā infrastruktūra tirgū jau ir pieejama un to nav nepieciešams atjaunot. Jebkurā gadījumā nav analizēts, kāpēc visefektīvākais veids vides, kvalitātes vai pārvaldības prasību izpildei ir investīciju veikšana, nesaglabājot konkurenci nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū. 157 Jāņem vērā, ka šobrīd tirgū esošie četri konkurenti ar esošo infrastruktūras kapacitāti kopīgi spēj veiksmīgi apkalpot Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgu, taču pēc Koncesijas līguma noslēgšanas daļa infrastruktūras no tirgus pazudīs un to būs nepieciešams aizstāt, kas prasīs papildu izmaksas. Ja Pētījumā atsevišķi tiktu vērtēta arī esošo tirgus dalībnieku infrastruktūra, iespējams, ka visus izvirzītos vides, pakalpojuma kvalitātes un pārvaldības mērķus varētu sasniegt, vienlaikus saglabājot konkurenci, turklāt būtiski samazinot investīcijām nepieciešamo apjomu, jo tās tiktu pakļautas savstarpējam konkurences spiedienam. Šis apsvērums papildus pamato nepieciešamību sadalīt Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju vairākās atsevišķās atkritumu apsaimniekošanas zonās. 158 KP neapgalvo, ka Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā nav nepieciešamas nekāda veida investīcijas jeb infrastruktūras atjaunošana, taču uzsver, ka konkrēto tirgu iespējams attīstīt uz jau esošās infrastruktūras bāzes, tādā veidā samazinot investīciju apjomu un saglabājot tirgū konkurenci. Pētījuma ietvaros nav atspoguļots tirgū esošo dalībnieku viedoklis par nozares attīstības perspektīvām un iespējām, līdz ar to nav iegūts tirgus dalībnieku viedoklis par noteikto mērķu sasniegšanas iespējām attīstot esošo sistēmu, piesaistot investīcijas un atjaunojot nepieciešamo infrastruktūru konkurences, nevis monopolstāvokļa apstākļos. 159 Pētījumā ir uzskaitītas visu alternatīvu īstenošanas izmaksas86, kādas būtu nepieciešamas jaunās sistēmas izveidei, taču ne pašā Pētījumā, ne pievienotajos pielikumos nav sniegti detalizēti aprēķini, kas pamato nepieciešamo investīciju apjomu. Piemēram, Pētījuma autori norāda, ka ir nepieciešama transportlīdzekļu parka nomaiņa 80 transportlīdzekļu apmērā (atbilstoši infrastruktūras nodrošinājumam 2017. gadā atkritumu pārvadāšanai izmantotais specializētais autotransports ir aptuveni 70-90 transportlīdzekļi87), kas atkarībā no izvēlētās alternatīvas izmaksā no 11,6 miljoniem EUR līdz 12,8 miljoniem EUR. Taču nav sniegti aprēķini, kā Pētījuma autori nonākuši pie attiecīgā izmaksu apmēra. Pat, ja šādai prasībai izskaidrojums pastāv, Pētījums neanalizē, kāpēc pakalpojumu visefektīvāk var nodrošināt tikai viens atkritumu apsaimniekotājs. 160 Pētījuma autori arī rekomendē projekta īstenošanu veikt 20 gadu periodā. Kopējais projekta plānoto investīciju apmērs pirmajos trīs gados ir aptuvenai 27 miljoni eiro, kas ietver autoparka nomaiņu, konteineru maiņu un aprīkošanu ar RFID čipiem, šķiroto atkritumu savākšanas laukumu un punktu izveidi, pazemes konteineru izbūvi, kā arī šķirošanas infrastruktūras izveidi. Taču, ņemot vērā, ka pastāv automašīnu vecuma ierobežojums (autoparka daļa, kas vecāka par astoņiem gadiem jānomaina pret jaunu), kā arī konteineru lietderīgo lietošanas periodu, visa līguma darbības periodā kopējās investīcijas plānotas 100 miljonu eiro apmēra88. Galvenais arguments, ar ko tiek pamatota šāda laika perioda (20 gadi) izvēle, ir ievērojamais nepieciešamo investīciju apjoms. Saskaņā ar ieguldīšanas perioda laika grafiku investīciju ieguldīšanas periods noslēdzas jau projekta 4. gadā, kas prasa ievērojamu finansiālās kapacitātes slogu projekta pirmajos gados. Nav saprotams, kādēļ Pētījuma autori nav apskatījuši pakāpenisku projekta investīciju ieguldīšanas iespēju ilgākā laika termiņā, sadalot projektu vairākos atsevišķos etapos. Investīciju pakāpeniska ieviešana, attiecīgi pagarinot ieguldīšanas periodu, varētu sabalansēt ievērojamo finansiālo slogu. Arī šai kontekstā Pētījumā nav informācijas, vai nepieciešamās investīcijas nešķiroto un dalīto sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tirgū nevar veikt vairāk par vienu atkritumu apsaimniekotāju konkurences apstākļos. Pētījumā izdarītie secinājumi attiecībā uz īstenojamo projektu ir balstīti uz Pētījumā izdarītajiem pieņēmumiem, taču vairāki pieņēmumi, kas būtiski ietekmē apsaimniekojamo atkritumu apjoma prognozi, nav pamatoti un to izcelsmes avots vai aprēķini nav skaidri definēti vai pārbaudāmi. 161 Piemēram, viens no aspektiem, kas būtiski ietekmē apsaimniekojamo atkritumu apjoma prognozi nākamo divdesmit gadu laikā, ir iedzīvotāju skaita prognoze. Pētījuma autori uzsver, ka "prognozes ticamību lielā mērā ietekmē demogrāfiskās un IKP dinamikas prognožu atbilstība faktiskajai situācijai, tādēļ pārskata periodā nepieciešams aktualizēt IKP un iedzīvotāju skaitu raksturojošos datus, īpaši uzmanību pievēršot iedzīvotāju skaitam, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka iedzīvotāju skaita izmaiņas atstāj daudz būtiskāku ietekmi nekā IKP89". Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaita prognoze ir izteikta, atsaucoties uz EUROSTAT izstrādāto prognozi Latvijai kopumā, taču datubāzē, uz kuru Pētījuma autori ir atsaukušies, nav pieejama informācija par Rīgas pilsētas iedzīvotāju demogrāfiskajām tendencēm. Līdz ar to nav saprotams, uz kādiem pieņēmumiem balstīta Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaita prognoze nākamajiem divdesmit gadiem. Salīdzinot prognozētā iedzīvotāju skaita dinamikas tendences pētījuma divās versijās, kas veiktas 2016. gada un 2018. gadā, redzams, ka prognozes būtiski atšķiras, pirmajā gadījumā 2036.gadā iedzīvotāju skaits ir 495 145, otrā gadījumā 623 387. 162 Aktuālajā Pētījuma versijā Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaita attīstības prognoze ir ievērojami optimistiskāka, proti, 2018. gada Pētījuma versijā salīdzinājumā ar 2016. gada versiju iedzīvotāju skaita samazinājums ir daudz mērenāks, piemēram, 2036. gadā iedzīvotāju skaita prognoze Rīgas pilsētā ir par 128 tūkstošiem iedzīvotāju jeb 26% augstāka. Ir konstatējams, ka iedzīvotāju skaita prognozes abās pētījuma versijās ir atšķirīgas. Ņemot vērā, ka uz šo pieņēmumu balstīti visi projekta aprēķini, arī izdarītie secinājumi un attiecīgie projekta aprēķini ir apšaubāmi. Efektivitātes ieguvumu kritēriji 163 EK ir norādījusi, ka dominējošs uzņēmums ar efektivitātes radītiem ieguvumiem var attaisnot savu rīcību, kas ir cēlonis konkurences mazināšanai tad, ja tiek nodrošināts, ka patērētājam netiek nodarīts nekāda veida kaitējums. Šajā sakarā ar pietiekami augstu varbūtības pakāpi un pamatojoties uz pārbaudāmiem pierādījumiem dominējošam uzņēmumam ir jāpierāda, ka ir izpildīti šādi savstarpēji papildinoši nosacījumi: - efektivitātes ieguvumi rodas vai var rasties minētās rīcības rezultātā. Pie šiem ieguvumiem, piemēram, pieder tehniski uzlabojumi, kas ceļ attiecīgās preces kvalitāti, un izmaksu samazināšana saistībā ar ražošanu vai izplatīšanu; - minētā rīcība ir obligāts priekšnoteikums šiem efektivitātes radītiem ieguvumiem, proti, šai rīcībai nedrīkst būt nevienas alternatīvas, kam būtu mazāka negatīva ietekme uz konkurenci un ar kuru varētu panākt tādus pašus ieguvumus no efektivitātes; - rīcības radītie iespējamie efektivitātes ieguvumi atsver jebkuru varbūtējo negatīvo ietekmi uz konkurenci un patērētāja labklājību attiecīgajos tirgos; - rīcība nelikvidē efektīvu konkurenci, novēršot visus vai vairumu esošās vai potenciālās konkurences avotus. Savstarpējā uzņēmumu konkurence ir viens no galvenajiem ekonomikas efektivitātes dzinējspēkiem, tostarp arī tādi dinamiski ieguvumi kā inovācijas. Ja nebūtu konkurences, dominējošam uzņēmumam nebūtu nekādas motivācijas arī turpmāk radīt ieguvumus, kuri pamatojas uz efektivitāti, un nodot tos tālāk. Ja nav atlikušās konkurences un tuvākajā laikā tirgū negrasās ienākt jauns dalībnieks, sāncensības un konkurences procesa aizsardzība ir svarīgāka nekā potenciālie efektivitātes radīti ieguvumi. Pēc EK domām izslēdzošu rīcību, kas uztur, rada vai stiprina tirgus pozīciju, kas tuvojas monopolstāvoklim, parasti nevar attaisnot, pamatojot šo rīcību ar to, ka tā turklāt dod arī efektivitātes radītus ieguvumus90. 164 Dominējoša uzņēmuma pienākums ir sniegt visus vajadzīgos pierādījumus, lai parādītu, ka tā rīcība ir objektīvi attaisnojama. Pēc tam EK, analizējot pret konkurenci vērsto darbību potenciālās sekas salīdzinājumā ar pamatotiem un ievērojamiem efektivitātes radītiem ieguvumiem, veic galīgo vērtējumu par to, vai šajā gadījumā attiecīgā rīcība ir bijusi objektīvi nepieciešama un vai tā nav radījusi kaitējumu patērētājam91. 165 Kā galvenos ieguvumus Rīgas pilsētas iedzīvotājiem no Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modernizācijas, Getliņi norāda: 1) vienota cena visā pilsētā; 2) vienots un ērts apkalpošanas serviss (vienots pašapkalpošanās portāls, klientu centri); 3) 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumu nodrošināšana; 4) 2500 šķiroto atkritumu savākšanas punktu nodrošināšana; 5) efektīvāka loģistika: viens maršruts - viena iela (nodrošinot mazāk sastrēgumu); 6) iespēja samazināt savu sadzīves atkritumu rēķinu, šķirojot atkritums (samazinājums līdz 50%); 7) jauni videi draudzīgi atkritumu auto (samazinot CO2 izmešu daudzumu jeb vides piesārņojumu); 8) jaunas konteineru novietnes un jauni personalizēti (RFID) konteineri; 9) sakārtota Vecrīgas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra (pazemes tipa konteineri Vecrīgā un tās apkārtnē).92 166 Attiecībā uz pirmo argumentu (Vienota cena visā pilsētā) - pirmkārt, minētais ieguvums Pētījumā netiek pamatots ar ekonomiskiem aprēķiniem. Otrkārt, vienotas cenas ieviešana neattaisno tirgus situācijas izveidi, kurā izslēgta iespēja saņemt cenu piedāvājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļos. 167 Attiecībā uz otro argumentu (Vienots un ērts apkalpošanas serviss) - nav skaidrots, kāds ir kvalitātes ieguvums no vienota apkalpošanas servisa nodrošināšanas. Ērtāku apkalpošanas servisu iespējams nodrošināt konkurences apstākļos, proti, lai nodrošinātu ērtu apkalpošanas servisu atkritumu radītājiem, nav nepieciešams likvidēt konkurenci. 168 Attiecībā uz trešo un ceturto argumentu (12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumu izveide un 2500 šķiroto atkritumu savākšanas punktu izveide) - šobrīd atkritumu savākšanas laukumu un punktu apsaimniekošanu Rīgā nodrošināja esošie tirgus dalībnieki, ja attiecīgajā tirgū ir pieprasījums un normatīvi noteiktas prasības pēc konkrētās infrastruktūras paplašināšanas, nav pamats uzskatīt, ka tirgus dalībnieki to nevarētu piedāvāt. Līdz ar to var secināt, ka jaunu atkritumu šķirošanas punktu un laukumu izveide iespējama arī tirgū, kur eksistē konkurence. 169 Attiecībā uz piekto argumentu (Efektīvāka loģistika: viens maršruts - viena iela) - pirmkārt, jānorāda, ka jaunas sistēmas ietvaros atkritumu savākšanas transportlīdzekļu skaits būtiski nemainīsies (šobrīd aptuvenais transportlīdzekļu skaits ir 70-90, savukārt Koncesijas līgums paredz nodrošināt 80 transportlīdzekļus), attiecīgi, pieņemot, ka tiks nodrošināta efektīva transportlīdzekļu izmantošana, satiksmē esošo transportlīdzekļu skaits būtiski neatšķirsies no esošā un līdz ar to arī arguments par mazākiem sastrēgumiem tieši šī iemesla dēļ ir apšaubāms. Otrkārt, nav pamata uzskatīt, ka konkurences apstākļos esošā loģistika ir neefektīva no atkritumu radītāja skatupunkta. Treškārt, transportlīdzekļu kustības efektivitāte nav vērtēta atsevišķu atkritumu apsaimniekošanas zonu ietvaros, ja Rīgas pilsētā ir vairāk nekā viena atkritumu apsaimniekošanas zona. 170 Attiecībā uz sesto argumentu (Iespēja samazināt savu sadzīves atkritumu rēķinu, šķirojot atkritums) - minētais ieguvums atkritumu radītājiem neizriet no izvēlētā rīcības modeļa, proti, jau šobrīd atkritumu radītājiem ir iespēja samazināt savu sadzīves atkritumu rēķinu, šķirojot atkritumus. 171 Attiecībā uz septīto un astoto argumentu (Jauni videi draudzīgi atkritumu auto un Jaunas konteineru novietnes un jauni personalizēti (RFID) konteineri) - uzskaitītos ieguvumus varētu nodrošināt, izstrādājot un ieviešot noteiktas prasības atkritumu apsaimniekotajiem, piemēram, izstrādājot prasības par videi draudzīgu atkritumu auto ieviešanu un specializēto konteineru izmantošu u.c., tādā veidā varētu sakārtot un modernizēt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu bez nepieciešamības pilnībā likvidēt konkurenci tirgū. 172 Attiecībā uz devīto argumentu (Sakārtota Vecrīgas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra) - Vecrīgas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras sakārtošanu varētu nodrošināt, izstrādājot un ieviešot noteiktas prasības atkritumu apsaimniekotājiem, tādā veidā varētu sakārtot un modernizēt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu bez nepieciešamības pilnībā likvidēt konkurenci tirgū. 173 KP nesaredz nevienu no izvēlētā rīcības modeļa izrietošu ieguvumu atkritumu radītājiem, kas pamatotu nepieciešamību slēgt koncesijas līgumu ar vienu tirgus dalībnieku par visu Rīgas pilsētas administratīvas teritorijas apsaimniekošanu uz 20 gadiem. Pat ja pastāvētu kāds ar efektivitāti pamatots ieguvums atkritumu radītājiem, kas izriet vienīgi no konkrēta izvēlētā rīcības modeļa, atgriežoties pie ceturtā EK definētā kritērija, vēlreiz jāuzsver, ka, pilnībā likvidējot konkurenci, monopolstāvoklī esošajam tirgus dalībniekiem vairs nav nekādas motivācijas turpmāk radīt ar efektivitāti pamatotus ieguvumus un tos tālāk nodot atkritumu radītājiem. 174 Kopumā var secināt, ka liela daļa uzskaitīto efektivitātes radīto ieguvumu nav saistīti ar nepieciešamību likvidēt vai pat mazināt konkurenci tirgū. Proti, ir citas alternatīvas, kas, nelikvidējot konkurenci tirgū, spētu nodrošināt uzskaitītos ieguvumus. Piemēram, izstrādājot un ieviešot noteiktas prasības atkritumu apsaimniekotājiem, varētu sakārtot un modernizēt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu bez nepieciešamības likvidēt konkurenci tirgū. Šādā veidā ilgtermiņā tiktu nodrošināta gan efektīva konkurence, gan atkritumu apsaimniekošanas tirgus attīstība, no kā ieguvēji būtu visi pakalpojuma saņēmēji. Šajā sakarā uzsverams, ka KP jau iepriekš ir norādījusi uz savām bažām par atkritumu apsaimniekošanas tirgus attīstību Rīgā, veiktajā Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus uzraudzībā secinot, ka "tirgus modelis, kur notiek konkurence par tirgu, kas ir vairāk "ārkārtas modelis" un tiek izvēlēts, ņemot vērā tirgū pastāvošos specifiskos apstākļus, ilgtermiņā var novest pie tirgus būtiskas koncentrācijas, jo ļauj ilgstoši tirgū darboties tikai vienam apsaimniekotājam, kas var dot tam konkurences priekšrocības turpmākos iepirkumos. Tādējādi tādā tirgū kā, piemēram, Rīga, konkurences radīšana, ļaujot tirgū darboties vairākiem komersantiem, var būt efektīvāks līdzeklis, lai nodrošinātu konkurētspējīgu uzņēmumu attīstību ilgtermiņā.93"