2. Article

Nacionālā drošība un nacionālās drošības politika Latvijas kā valsts pastāvēšanas priekšnoteikums ir visu Latvijas iedzīvotāju atbildīga attieksme pret valsti un tās drošību. Latvijas nacionālo drošību un aizsardzību raksturo visas sabiedrības un valsts institūciju gatavība pārvarēt apdraudējumus, noturība pret ārējo ietekmi, kā arī spēja pretoties un patstāvīgi atjaunoties pēc izaicinājumiem un krīzēm. Tās pamatā ir visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, kas sekmē iedzīvotāju gatavību aizstāvēt valsti, rada priekšnoteikumus apdraudējuma pārvarēšanai un nodrošina valstij svarīgu funkciju izpildi krīžu un citu satricinājumu laikā. Nacionālā drošība ir valsts mērķtiecīgi īstenotu pasākumu rezultātā sasniegts apstākļu kopums, kas nodrošina to, ka tiek mazināta Latvijas iekšējā un ārējā ievainojamība, kā arī uzlabojas valsts kopējās spējas un vispārējā gatavība nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā. Latvijas nacionālajai drošībai ir militārā, ārpolitiskā un iekšējās drošības dimensija, kas ir savstarpēji saistītas. Militāro dimensiju raksturo Krievijas militārās aktivitātes Baltijas reģionā un pret Latviju vērstie arī citi hibrīda rakstura drošības riski un apdraudējumi. Ārpolitisko dimensiju raksturo pašreizējā starptautiskā drošības vide, izmaiņas tajā un ārējie draudi. Iekšējās drošības dimensiju raksturo Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no valsts puses. Iekšējās drošības pamatā ir saliedēta pilsoniskā sabiedrība ar vienotu izpratni par pamatvērtībām un vēlmi redzēt Latviju kā neatkarīgu, demokrātisku, tiesisku un Rietumu pasaulei piederīgu valsti. Vienlaikus tā ir pilsoniski aktīva sabiedrība, kas gatava aizstāvēt valsti tai kritiskos brīžos. Iekšējās drošības dimensijai svarīga ir arī Civilās aizsardzības sistēmā ietilpstošo institūciju kapacitāte un to spēju attīstīšana. Latvijas iekšējā drošība ir ļoti cieši saistīta ar starptautisko drošības situāciju. Jo stiprāka Latvija būs iekšpolitiski, jo efektīvāk tā spēs reaģēt un mazināt ievainojamību no ārējiem apdraudējuma faktoriem. Valsts robežas drošība, valsts drošības iestāžu, tiesību aizsardzības institūciju, ārlietu dienesta, kā arī Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS) un Valsts robežsardzes kapacitāte un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi aspekti, kas attiecas uz iepriekš minētajām trijām nacionālās drošības dimensijām. Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk - NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) ir svarīgs Latvijas nacionālās drošības pamatelements, kas papildina nacionālos centienus risināt ar nacionālo drošību un aizsardzību saistītus jautājumus. Saskaņā ar NATO kolektīvās aizsardzības principu, militārs apdraudējums Latvijai tiek uzskatīts par kopēju apdraudējumu aliansei. Papildinoša loma NATO kolektīvajai aizsardzībai ir arī ES centieniem drošības un aizsardzības jomā. Līdz ar hibrīddraudu pieaugumu arvien lielāka nozīme ir jāpievērš to jomu stiprināšanai, kas ir ārpus Kopējās drošības un aizsardzības politikas kompetences, piemēram, robežu drošībai, informācijas un kibertelpas drošībai, enerģētiskajai drošībai u.c.. Latvijai ir nepieciešams veicināt arī citu starptautisko organizāciju kā Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes efektīvu iesaisti starptautiskās drošības situācijas noregulēšanā. Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu. Iespējamo apdraudējumu spektrs Latvijas nacionālajai drošībai pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju kompetenci. Tas nozīmē, ka nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jāiesaistās visai valsts pārvaldei. Ņemot vērā lielo iesaistīto institūciju skaitu, svarīga ir nacionālās drošības politikas centralizēta vadīšana un šo institūciju savstarpējā koordinācija. Tikpat svarīga ir vienota izpratne starp valsts pārvaldes institūcijām par pašreizējiem Latvijas nacionālās drošības apdraudējumiem un efektīvākajām pretdarbības iespējām. Starpinstitūciju sadarbībai ir efektīvi jādarbojas ikdienā, bet katrai institūcijai jāuzņemas iniciatīva savā atbildības jomā esošo nacionālās drošības jautājumu risināšanā. Valsts pārvaldes institūcijām nacionālās drošības politikas īstenošanā svarīgs ir sabiedrības atbalsts. To var sniegt iedzīvotāji ar atbilstošu izpratni un spējām kritiski izvērtēt, piemēram informatīvo vēstījumu saturu un nozīmi. Sabiedrības izglītošana nacionālās drošības jomā ir viena no prioritātēm īstenojot nacionālās drošības politiku.