3. Article

Izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, kas ietekmē Latvijas nacionālo drošību Kopš 2015. gada, kad Saeimā tika apstiprināta iepriekšējā Koncepcija, starptautiskā drošības vide nav uzlabojusies. Papildus esošajiem konfliktiem un nesaskaņām klāt ir nākuši jauni riski un apdraudējumi. Nacionālās drošības apdraudējumu spektrs ir būtiski paplašinājies pieaugošo hibrīddraudu, tostarp kiberdrošības risku dēļ. Aizvien nozīmīgāka kļūst klimata pārmaiņu starptautiskā drošības dimensija. Klimata pārmaiņas ES valstīm, tostarp Latvijai, ir radījušas sociāli ekonomiskos zaudējumus, bet nākotnē tos papildinās arī jauni drošības izaicinājumi. Hibrīddraudu izpausmes ir daudzpusīgas, un tās var ietvert gan militārus līdzekļus un to izmantošanas draudus, gan plaša spektra nemilitāru līdzekļu pielietošanu, sākot ar izlūkošanas un drošības dienestu operācijām, kiberuzbrukumiem, plašām informācijas kampaņām un dezinformācijas izplatīšanu, pretrunu un konflikta potenciāla izmantošanu sabiedrībā un beidzot ar ekonomisko spiedienu un terorismu. Hibrīddraudu izpausmes tiek īstenotas sinhroni, vienai otru papildinot, turklāt to būtība ir maksimāli slēpt jebkādu saikni ar attiecīgo aktivitāšu plānotājiem, tāpat arī to īstenotājus daudzos gadījumos var nojaust, taču precīzi noteikt un pierādīt to iesaisti ir ļoti grūti. Hibrīddraudiem, tostarp kiberdrošības riskiem, arī turpmāk būs pieaugoša tendence, īpaši ņemot vērā informācijas tehnoloģiju (turpmāk - IT) attīstību. Valstis, kas uztur konfrontējošu politiku pret Latvijas sabiedrotajiem un partneriem Eiroatlantiskajā telpā, mērķu sasniegšanai izmanto plašu aktivitāšu klāstu, kas ietver gan hibrīddraudu nemilitāros, gan militāros aspektus. Šajā kontekstā Krievija turpina īstenot savu ārpolitiku, nerēķinoties ar starptautisko tiesību normām. Krievijas rīcību nosaka tās nemainīgais stratēģiskais mērķis, kas vērsts uz globālas lielvaras statusa atjaunošanu un nostiprināšanu. Krievija ir demonstrējusi, ka to apmierina de facto ieilgušais konflikts Austrumukrainā, turklāt tās darbības Melnās un Azovas jūras reģionā liecina, ka tā ir gatava situācijas eskalācijai, lai turpinātu izdarīt spiedienu pret Ukrainu. Starptautiskās sankcijas, kas tika noteiktas pret Krieviju pēc Krimas aneksijas, visus šos gadus bija un arī turpmāk būs nozīmīgs instruments, lai mudinātu Krieviju mainīt tās rīcību. Krievija joprojām aktīvi turpina nostiprināt savu militāro potenciālu. Krievijas militāro aktivitāšu intensitāte Latvijas robežu tuvumā kopumā ir bijusi augsta. Par to liecina bruņoto spēku modernizācija un spēju stiprināšana, vienību kaujas gatavības pārbaudes un izvēršanās, agresīvu scenāriju izspēles militārajās mācībās. Krievija ir turpinājusi izvērst informatīvo, tautiešu un izglītības politiku, kā arī aktivitātes kultūras un humanitārajās jomās ar daudzām valstīm, tostarp Latviju, cenšoties ietekmēt to iekšpolitiskos procesus un sabiedrisko domu. Visas šīs aktivitātes ir jāaplūko kā sastāvdaļa no Krievijas īstenotās ārpolitikas. Tā kā Latvijas drošība sakņojas ciešā Eiroatlantiskajā saitē starp Eiropas sabiedrotajiem un ASV un Kanādu, būtiskas ir arī norises Eiroatlantiskās telpas iekšienē. ASV praktiskais militārais atbalsts Baltijas reģionam un Eiropas drošībai saglabājas un pieaug, vienlaikus Eiropas un ASV attiecību dinamiku ietekmē diskusijas par dažādiem ārpolitikas, tirdzniecības, kā arī klimata jautājumiem. Tostarp turpinās centieni panākt vienlīdzīgāku militāro izdevumu sadali starp NATO sabiedrotajiem. ES darba kārtībā aktuāls ir Apvienotās Karalistes izstāšanās process, kura ietvaros būtiski ir vienoties par ilgtspējīgu abu pušu turpmāko attiecību un sadarbības modeli. Arī ES dalībvalstīs novērojamās iekšpolitiskās tendences var ietekmēt ārējās un drošības politikas norises. Vairākās Eiropas valstīs un to valdībās, kā arī 2019. gada maijā ievēlētajā Eiropas Parlamentā plašāku ietekmi ir ieguvuši populisti un pret ES noskaņoti politiķi un to vadītās politiskās partijas. Tas var palielināt domstarpību riskus starp ES valstīm būtiskos jautājumos, kā arī var apgrūtināt Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas tālāko darbu. Jāatzīmē, ka šobrīd migrācijas plūsma no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas uz ES ir samazinājusies, taču šī problēma saglabā savu aktualitāti, turklāt nākotnē ir iespējami jauni migrācijas viļņi. Migrāciju veicinošais faktors nākotnē būs ne tikai karadarbība, bet arī klimata pārmaiņas. Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem Eiropas un citu pasaules valstu drošībai. Sīrijā un Irākā bāzētais teroristu grupējums Daesh ir zaudējis kontroli pār teritoriju, ko tas iepriekš kontrolēja, taču tas turpina izplatīt savu ideoloģiju, cenšoties iedvesmot Eiropā dzīvojošos atbalstītājus iesaistīties teroristiskās darbībās. Tāpat politiski nestabilās un sociāli un ekonomiski novājinātās valstīs novērojami pastiprināti radikalizācijas riski, kas negatīvi var atsaukties uz ES un NATO valstu drošību. Iepriekšminēto starptautiskās drošības vides izmaiņu un norišu ietekmē Latvijas apdraudējuma līmenis ir sasniedzis tādu sarežģītības pakāpi, ka valsts aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama, jo neaptver visas hibrīddraudu šķautnes. Reaģējot uz starptautiskajiem un nacionālajiem drošības vides izaicinājumiem, Latvijas atbildei jābūt visaptverošai, kas balstās iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējā uzticībā un partnerībā.