4. Article

Militārā apdraudējuma novēršana Latvijas drošības vidi raksturo vairāku militāru un nemilitāru faktoru savstarpēja mijiedarbība. Ārējo drošības risku un apdraudējumu nozīme Latvijas nacionālās drošības kontekstā ir saglabājusies augstā līmenī. Krievijai turpinot uzturēt konfrontāciju ar rietumvalstīm, tās īstenotā agresīvā drošības politika Baltijas reģionā ir uzskatāma par galveno apdraudējuma avotu Latvijas nacionālajai drošībai. Krievijas bruņoto spēku modernizācija, militāro spēju attīstība, jo īpaši Eiropas stratēģiskajā virzienā, spēku mobilitāte, operāciju pieredzes uzkrāšana, dažāda veida un mēroga militāro mācību organizēšana, tostarp Latvijas pierobežā, kā arī regulāra spēka demonstrēšana kombinācijā ar dažādām nemilitāra rakstura aktivitātēm palielina militāra apdraudējuma aktualitāti. To pastiprina Krievijas iepriekš apliecinātā gatavība izmantot militāru spēku savu ārpolitisko mērķu sasniegšanā. Ņemot vērā Krievijas stratēģisko uzskatu par NATO un tās aktivitāšu radīto apdraudējumu savām nacionālajām interesēm, Krievija regulāri cenšas graut Alianses vienotību, tiecoties ietekmēt tās kopējos un dalībvalstu individuālos lēmumu pieņemšanas procesus, kā arī mazināt NATO kā Eiropas drošības garanta lomu. Šajā kontekstā vienlaikus notiek mēģinājumi ar konvencionāliem un nekonvencionāliem paņēmieniem testēt kolektīvās aizsardzības principa ievērošanas robežas, izvairoties no tiešas militāras konfrontācijas ar NATO. Atbildot uz esošajiem militārās un nemilitārās drošības riskiem un apdraudējumiem, Latvijas nacionālās aizsardzības prioritātes ir nacionālo aizsardzības spēju tālāka attīstība un stiprināšana, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, NBS vienību kaujas gatavības celšana, NATO politiskās un militārās efektivitātes pilnveidošana, sabiedroto spēku klātbūtne un ieguldījums starptautiskās drošības nodrošināšanā. Prioritātes militāra apdraudējuma novēršanai: Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana Lai pilnveidotu Latvijas nacionālās atturēšanas spējas, kā arī veidotu sabiedrības noturību pret iespējamajām krīzēm un bruņoto konfliktu satricinājumiem, valsts institūcijām, savstarpēji sadarbojoties, ir jāievieš visaptveroša valsts aizsardzības sistēma. Katrai valsts institūcijai ir jānosaka konkrēti uzdevumi un loma valsts aizsardzībā, kā arī jāizveido ciešāka saikne starp Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldes, pašvaldības institūcijām. Nacionālo aizsardzības spēju attīstība un kaujas gatavības celšana Lai garantētu ātru reaģēšanu uz jebkura veida izaicinājumiem apdraudējuma agrīnajās fāzēs un stiprinātu pirmo aizsardzības līniju alianses austrumos, NBS jāturpina attīstīt NBS operacionālo spēju kodola - sauszemes (Mehanizētās kājnieku brigādes, Zemessardzes, Speciālo uzdevumu vienības) - kaujas spējas un jāceļ vienību kaujas gatavība, kas ietver ne vien spējas, bet arī vienību nokomplektēšanu ar personālu, nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, personāla apmācību u.c.. Vienlaikus jāpilnveido kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma spējas. Līdztekus starpresoru līmenī jāskata spēju un ekipējuma savietojamība starp valsts institūcijām, kas iesaistās valsts apdraudējuma pārvarēšanā. Tāpat arī jāveido efektīva un elastīga rezervju mobilizācijas sistēma. Adekvāta finansējuma piešķiršana aizsardzības izdevumiem ne mazāk kā 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta ir NBS vienību un spēju attīstības priekšnoteikums. NATO politiskās un militārās efektivitātes pilnveidošana Latvijas drošības un aizsardzības garants ir NATO kolektīvās aizsardzības princips. Paplašinoties potenciālā apdraudējuma spektram, Latvijas interesēs ir vienota apdraudējuma izpratne starp NATO dalībvalstīm, kā arī gatavība un politiskā griba reaģēt krīžu vai konflikta situācijās ar mazu brīdināšanas laiku. Latvijai ir jāveicina, lai NATO pielāgošanās mainīgajai drošības videi tiktu turpināta, īstenojot konkrētus pasākumus, kas atbild uz alianses drošības izaicinājumiem. Latvijas interesēs ir sekmēt NATO komandstruktūras efektivitātes uzlabošanu, kā arī ātrās reaģēšanas vienību gatavību, kas kopumā uzlabos alianses spēju reaģēt uz jebkuru apdraudējumu dažu dienu laikā visā militāro spēku spektrā. Sabiedroto spēku klātbūtnes īstenošana Sabiedroto spēku klātbūtne ir viena no Latvijas drošības un aizsardzības prioritātēm. Pastāvīga sabiedroto spēku klātbūtne stiprina atturēšanu, ciešāku integrāciju ar NATO aizsardzības struktūrām un bruņotajiem spēkiem, atvieglo sabiedroto spēku uzņemšanu un to reaģēšanu vajadzības gadījumā, kā arī kopumā stiprina NATO aizsardzības pozīcijas Baltijas reģionā. Līdz ar to Latvijas interesēs ir turpināt meklēt un īstenot pastāvīgas sabiedroto klātbūtnes palielināšanas iespējas. Latvijai kā uzņemošajai valstij jāturpina sniegt visu nepieciešamo atbalstu Latvijā izvietotajiem sabiedroto spēkiem. Lai atvieglotu sabiedroto spēku pārvietošanos un nepieciešamā ekipējuma piegādi gan treniņu, gan militāra konflikta gadījumā, ir jāturpina gan ES, gan NATO militārās mobilitātes prasību izpilde, tostarp projekta "Rail Baltica" īstenošanas ietvaros. Ieguldījums starptautiskās drošības nodrošināšanā Latvijas dalība starptautiskajās operācijās un spēku struktūrās stiprina starptautisko drošību un vienlaikus ir ieguldījums arī nacionālajā drošībā. Reaģējot uz drošības izaicinājumiem, kur tas visvairāk nepieciešams, Latvija turpinās sniegt ieguldījumu starptautiskajās operācijās un spēku struktūrās, tādējādi stiprinot kopējo drošību un organizāciju rīcībspēju, kā arī uzturot un paaugstinot NBS vienību kaujas gatavību.