7. Article

Iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršana Iekšējā drošība ir saistīta ar Latvijas iedzīvotāju drošības sajūtu ikdienā, sociālekonomisko situāciju valstī, tiesiskuma ievērošanu, kā arī valsts robežas drošību. Iekšējā drošība ir atkarīga arī no ārējiem faktoriem, piemēram, starptautiskās drošības vides un atsevišķu valstu īstenotās ārpolitikas. Valsts konstitucionālā iekārta ir daļa no iekšējās drošības jēdziena, kas ir cieši saistīta ar Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām pamatvērtībām: valstisko neatkarību, demokrātiju un teritoriālo integritāti. Viens no galvenajiem iekšējās drošības elementiem ir saliedēta un spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurā pastāv vienota izpratne par pamatvērtībām un valsts ģeopolitisko orientāciju. Latvijas sabiedrība ir etniski daudzveidīga, tās vienotību ietekmē iedzīvotāju dažādas vēsturiskās pieredzes un vērtīborientācijas. Vienlaikus Latvijas sabiedrībā pieaug sociālā nevienlīdzība, bet daļa iedzīvotāju nejūtas droši par savu materiālo stāvokli un finansiālajām iespējām nākotnē. Iekšējās drošības vidi negatīvi ietekmē sabiedrības zemā uzticība valsts pārvaldei un politiskajām partijām, kas biedru skaita ziņā ir mazskaitlīgas, atkarīgas no privātiem ziedojumiem un saskaras ar grūtībām nodrošināt stabilu darbību ilgtermiņā. Šie ir daži no aspektiem, kas mazina iedzīvotāju interesi par politiskajiem procesiem un dalību vēlēšanās, kā arī vēlmi aktīvi iesaistīties pilsoniskajās un politiskajās iniciatīvās. Pieaugot iedzīvotāju atsvešinātībai no valsts, samazinās sabiedrības līdzdalība sabiedriski politiskajās aktivitātēs ikdienā, kā arī tās spēja mobilizēties valsts aizsardzībai kritiskās situācijās. Augstais korupcijas līmenis, maksātnespējas procesu negodprātīga izmantošana un gadījumi, kuros pastāv aizdomas par valsts un pašvaldību vai to uzņēmumu amatpersonu iesaistīšanos koruptīvos noziedzīgos nodarījumos sabiedrībā atstāj negatīvu iespaidu uz tiesiskuma nodrošināšanu valstī. Tiesu sistēmas funkcionēšanu joprojām negatīvi raksturo ilgais lietu izskatīšanas laiks tiesās. Iekšējā drošība ir saistīta arī ar reģionālo dimensiju, ko raksturo galvaspilsētas un reģionu nevienmērīga attīstība un aizvien lielāki sociālekonomiskie kontrasti. Plašu teritoriju depopulācija apgrūtina valsts iespējas tās kontrolēt. Šos riskus pierobežā vēl vairāk pastiprina citi aspekti, piemēram, atsevišķu pierobežas pašvaldību nekritiskā attieksme pret pārrobežu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Krievijas informatīvās un kultūrtelpas ietekme uz pierobežas iedzīvotājiem. Būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā ir kultūrtelpai, sabiedrības sociālajai un vēsturiskajai atmiņai, tāpēc jāturpina Latvijas simtgades programmā aizsāktās aktivitātes attiecībā uz nacionālas un pārnacionālas nozīmes notikumiem, kuru mērķis ir nostiprināt iedzīvotāju piederības sajūtu valstij, veidot vienotu izpratni par vēsturiskajiem notikumiem un vairot saliedētību starp iedzīvotājiem. Pilsoniskās sabiedrības pamats ir patriotiski noskaņotas ģimenes, kas izjūt piederību savai valstij. Jāturpina darbs pie skaidrākas Latvijas valsts pamatvērtību definēšanas un to nostiprināšanas iedzīvotāju ikdienā, tādejādi stiprinot pilsoņu piederību Latvijai un veicinot psiholoģisko noturību pret negatīvo ietekmi, ko rada dažādas ārējās ideoloģiskās un informatīvās aktivitātes. Izglītības sistēmas mācību saturā ir jāiestrādā pilsoniskas sabiedrības un pamatvērtību principi, kas jau no pirmsskolas vecuma veido valstij piederīgu un lojālu jauno paaudzi ar vienotu vērtīborientāciju. Sociāli ekonomiskās problēmas un nedrošība par savu nākotni var būt viens no indivīdu pašradikalizācijas cēloņiem, ko ir sarežģīti identificēt salīdzinājumā ar citām radikalizācijas un ekstrēmisma izpausmēm. Mūsdienās virtuālā vide kalpo gan kā uzkrātās agresijas un naida runas izlādes vieta noteiktai sabiedrības daļai, gan kā platforma mērķtiecīgai radikālu ideju izplatīšanai ar nolūku piesaistīt jaunus atbalstītājus radikālām un ekstrēmistiskām ideoloģijām un to pārstāvošām organizācijām. Iekšējās drošības jomā potenciālus riskus konstitucionālajai iekārtai rada arī personas, kas ir aktīvi iesaistījušās paramilitārās aktivitātēs, organizē militārās simulācijas spēles (t.s. airsoft, lasertag) un piedalās praktiskās šaušanas treniņos. Šīs personas var radīt arī paaugstinātus pretizlūkošanas riskus, īpaši gadījumos, ja tās aktīvi ceļo un uztur kontaktus ar partneriem Krievijā. Viens no iekšējās drošības, tostarp sabiedriskās drošības pamatelementiem ir civilās aizsardzības sistēmas darbība, kuras īstenošanu veic valsts un pašvaldību institūcijas. Lai nodrošinātu civilās aizsardzības sistēmas darbību, jābūt izstrādātam visaptverošam un īstenojamam regulējumam, skaidram koordinējošam mehānismam, kā arī īstenotiem pastāvīgiem plānošanas un apmācības pasākumiem. Galvenie ārējie faktori, kas negatīvi ietekmē iekšējo drošību un konstitucionālās iekārtas aizsardzību, ir Krievijas īstenotā informatīvā, kā arī tautiešu politika. Krievijas informatīvajai politikai ir ilgtermiņa mērķi un tā ir orientēta uz Latvijas sabiedriskās domas maiņu atbilstoši Krievijas ārpolitikas prioritātēm. Krievija cenšas mazināt Latvijas sabiedrības vienotību un veicināt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts. Tāpat Krievijai ir svarīgi daļā Latvijas sabiedrības uzturēt vienpusēju vēstures interpretāciju, kā arī mazināt atbalstu pašreizējai Latvijas eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai un dalībai ES un NATO. Krievija tautiešu politiku izmanto kā instrumentu tautiešu iesaistīšanai Krievijas ietekmes aktivitātēs, kas ir vērstas pret Latvijas nacionālo drošību. Tautiešu politikas ietvaros pēdējos gados vēsturiskās atmiņas nostiprināšana un militāri memoriālais darbs ir kļuvis par vienu no galvenajām prioritātēm. Tā ietvaros tiek atjaunoti un uzturēti memoriāli un pieminekļi, lai ar to palīdzību uzsvērtu Krievijas vēsturisko klātbūtni Latvijas teritorijā. Šādā veidā Krievija cenšas iedzīvināt sev vēlamo vēsturisko notikumu interpretāciju, vienlaikus noliedzot Latvijas okupācijas faktu un apšaubot valstiskuma pamatus, kas ir pretrunā ar Latvijas nacionālās drošības interesēm. Krievijas darbs ar jauno tautiešu paaudzi arī rada ilgtermiņa riskus konstitucionālās iekārtas aizsardzībai. Apmaksātu stipendiju piešķiršana studijām šīs valsts augstskolās un centieni iesaistīt jaunos tautiešus Krievijā notiekošajos jauniešu pasākumos ir tikai daži no veidiem, kā Krievija cenšas panākt tai lojālas jaunās tautiešu paaudzes izveidošanos, ko nākotnē izmantot savu interešu īstenošanai. Šīs Krievijas aktivitātes ir pretrunā ar Latvijas centieniem veidot saliedētu pilsonisko sabiedrību un var radīt riskus arī Latvijas Eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai. Prioritātes iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanai: Saliedētas sabiedrības veidošana Saliedētas sabiedrības veidošana ir vairāku valsts institūciju atbildība, kas aptver sabiedrības integrācijas, valsts valodas, izglītības un jaunatnes, kultūras, kā arī informatīvās telpas politiku. Atbildīgo institūciju darbībām ir jābūt koordinētām, izstrādājot un īstenojot vienotu saliedētas sabiedrības politiku. To darbībā ir jānovērš nevajadzīga funkciju dublēšanās. Izglītības jomā ir jāturpina uzsāktās pārmaiņas, kas skar ne tikai pāreju uz mācībām valsts valodā. Izglītības sistēmā ir jāiestrādā pilsoniskas sabiedrības un pamatvērtību principi, kas jau no pirmsskolas vecuma veido valstij piederīgu un lojālu jauno paaudzi ar vienotu vērtīborientāciju. Skolās un jaunatnes politikas ietvaros īstenotajiem projektiem jābūt orientētiem arī uz jauniešu sabiedriskās aktivitātes veicināšanu, pagasta, novada un valstiska mēroga vēstures notikumu izpēti, iesaisti lēmumu pieņemšanā, tādejādi attīstot gan lokālpatriotismu, gan piesaisti valstij. Valsts valodas politikas jomā uzmanība jāpievērš valodu videi publiskajā telpā un mediju vidē, nostiprinot valsts valodas pozīcijas un lietojumu ikdienas situācijās. Valstij ir jānodrošina valsts valodas apmācības iespējas tiem interesentiem, kas to vēlas, kā arī jānodrošina sistēmiska piekļuve latviešu valodas mācībām tiem sabiedrības jaunajiem locekļiem, kas Latvijā ieceļo no trešajām valstīm. Jāpanāk tāds stāvoklis, ka visi iedzīvotāji spēj sazināties un uztvert informāciju valsts valodā. Tas ir svarīgi gan ikdienā, lai iedzīvotāji uztvertu Latvijas valsts institūciju veidotos vēstījumus, gan krīzes situācijās, lai valdība spētu efektīvi komunicēt ar sabiedrību. Saliedētu sabiedrību veido arī Latvijā dzīvojošās mazākumtautības, tāpēc valstij ir jāīsteno iekļaujoša mazākumtautību politika, iesaistot tās sabiedriski politiskajos procesos un lēmumu pieņemšanā. Svarīgi ir veicināt mazākumtautību pārstāvju aktīvu iesaistīšanos pašvaldību un valsts pārvaldes darbā. Sabiedrības līdzdalības sabiedriski politiskajos procesos veicināšana Jāizmanto dažādas iespējas veicināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Pašvaldības vislabāk var atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvas vietējā līmenī. Vienlaikus valstij ir sistemātiski jāsniedz atbalsts nevalstiskajām organizācijām, iesaistot tās dažādu projektu īstenošanā un lēmumu pieņemšanā, tādejādi vairojot iedzīvotāju līdzdalību un atbildību par valstī notiekošo. Nepieciešams veicināt arī mazākumtautību organizāciju un to pārstāvju līdzdalību Latvijas vadošo nevalstisko organizāciju tīklos un pasākumos. Jāveic praktiski soļi diasporas politikas veidošanā, cenšoties panākt ārpus Latvijas dzīvojošo tautiešu interesi par Latviju un līdzdalību Latvijā notiekošajos sabiedriski politiskajos procesos, tādejādi sekmējot viņu saikni ar dzimteni un daļas tautiešu atgriešanos Latvijā. Vienlaikus ir jāveicina Latvijas diasporas aktīva iesaiste savās mītņu zemju medijos izplatīto pret Latviju vērstu nepatiesu ziņu un dezinformācijas atspēkošanā. Jāturpina paaugstināt sabiedrības izpratne par iekšējās drošības un valsts aizsardzības jautājumiem. Lai to panāktu, jāturpina gan valsts aizsardzības mācības ieviešana un popularizēšana skolās, gan iedzīvotāju izglītošana par rīcību dažādās krīzes situācijās. Valsts policijai jāattīsta sadarbība un komunikācija ar sabiedrību par iekšējās drošības jautājumiem ikdienā, kā arī jānodrošina, lai Valsts policijas amatpersonas būtu pieejamas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā krīzes situācijās un apdraudējuma gadījumā. Gatavojoties dažādām nacionālās drošības apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas situācijām, NBS sadarbībā ar citām institūcijām regulāri jāorganizē mācības, kurās tiek pārbaudīta civilmilitārā sadarbība, mācību norisē iesaistot arī iedzīvotājus. Tiesiskuma stiprināšana un efektīvas valsts pārvaldes veidošana Sabiedrībā ir jābūt pārliecībai, savukārt Latvijas partneriem Eiroatlantiskajā telpā - priekšstatam par Latviju kā tiesisku valsti, kurā valsts institūcijas ievēro likumus, tiesas spriež taisnīgu tiesu, bet valsts pārvaldē pieņemtie lēmumi kalpo sabiedrības nevis atsevišķu indivīdu personīgajām interesēm. Vienlaikus sabiedrība nevar prasīt tiesiskumu tikai no valsts, jo arī katram pilsonim ir jābūt likumpaklausīgam. Iekšējās drošības un tiesiskuma stiprināšanā ir jāturpina tiesu sistēmas sakārtošana, palielinot tās darbības efektivitāti un īpaši uzmanību pievēršot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātei, kā arī ilgajam lietu izskatīšanas laikam tiesās. Jāturpina stiprināt tiesību aizsardzības institūciju kapacitāte tieši izmeklēšanas jomā, īstenojot atbilstošu cilvēkresursu politiku, tostarp ieguldot finansējumu gan attiecīgā personāla atalgojumā, gan izglītībā un profesionālās kvalifikācijas celšanā. Lai palielinātu sabiedrības uzticēšanos valstij un valsts pārvaldes institūcijām, tām ir jākļūst efektīvākām, sniedzot ērtus publiskos pakalpojumus iedzīvotājiem. To iespējams panākt, veicot valsts pārvaldes strukturālās reformas, novēršot funkciju dublēšanos un paplašinot moderno tehnoloģiju, piemēram e-pakalpojumu, izmantošanu valsts pārvaldes procesos. Valsts pārvaldes sniegtajiem pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem arī iedzīvotājiem attālākās apdzīvotās vietās, īpaši Austrumu pierobežā, lai mazinātu šo iedzīvotāju atstumtību no reģionu centriem un Rīgas. Tiesību aizsardzības institūciju kapacitātes stiprināšana Valsts drošības iestādes, tiesību aizsardzības institūcijas, kā arī Valsts robežsardze atbild par iekšējās drošības un konstitucionālās iekārtas apdraudējumu novēršanu. Šo institūciju finansējumam, cilvēkresursu kapacitātei, materiāltehniskajam aprīkojumam un reaģēšanas spējām ir jāatbilst aktuālajiem izaicinājumiem, kas apdraud iekšējo drošību un valsts konstitucionālo iekārtu, kā arī izriet no strauji mainīgās starptautiskās drošības vides. Lai novērstu iekšējās drošības apdraudējumu, jāturpina stiprināt tiesību aizsardzības institūciju, īpaši Valsts policijas un Valsts robežsardzes, spējas, plānojot un apmācot nepieciešamos cilvēkresursus, īstenojot infrastruktūras izbūves projektus, kā arī modernizējot esošo vai iegādājoties jaunu materiāltehnisko aprīkojumu. Valsts policijas un Valsts robežsardzes amatpersonu mēnešalgai ir jābūt konkurētspējīgai, lai novērstu personāla aizplūšanu uz labāk atalgotām darba vietām. Pieaugot vidējai darba samaksai valstī, jāpieaug arī amatpersonu mēnešalgai. Papildus atalgojumam, Valsts policijā nodarbinātajiem jānodrošina atbilstoša darba vide. Veicot pārmaiņas Valsts policijā, jānodrošina, lai nepalielinātos policijas reaģēšanas laiks un mazapdzīvotas teritorijas nepaliktu bez policijas uzraudzības un kontroles. Valsts robežas drošības un aizsardzības stiprināšana Uz Latvijas Austrumu robežas, kas vienlaikus ir ES un NATO ārējā robeža jāpabeidz zaļās robežas ierīkošana, izveidojot nepieciešamo infrastruktūru un izvietojot atbilstošu tehnisko aprīkojumu. Jāstiprina uz Austrumu robežas strādājošo robežsargu un muitas darbinieku cilvēkresursu kapacitāte, vienlaikus pastiprinot kontroli gan pār robežsargu un muitnieku braucieniem uz trešajām valstīm, gan pār viņu iespējamo iesaisti prettiesiskās un koruptīvās aktivitātēs, atbalstot nelegālo migrāciju un akcīzes preču kontrabandu. Valsts robežas neaizskaramību apdraudošo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā tiek izmantoti inovatīvi paņēmieni un moderni tehniskie līdzekļi. Lai šos noziedzīgos nodarījumus novērstu un sekmīgi apkarotu, nepieciešams stiprināt izmeklējošo iestāžu, kas atbild par to izmeklēšanu, materiāltehniskos resursus ar mūsdienīgiem tehniskiem līdzekļiem, tostarp aktīvi izmantojot un attīstot Valsts robežsardzes aviācijas, jūras un speciālo operāciju komponenti. Jāturpina attīstīt NBS un Valsts robežsardzes sadarbība, īpaši pievēršot uzmanību abu institūciju reaģēšanas procedūru un materiāltehnisko resursu savietojamībai, kā arī plānojot un organizējot regulāras kopīgas mācības. Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas institūciju kapacitātes stiprināšana Lai īstenotu civilās aizsardzības sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā, ir nepieciešams efektīvi mobilizēt cilvēkresursus un materiāltehniskos resursus. Iesaistītajām institūcijām ir jābūt nodrošinātām ar pietiekošu finansējumu, cilvēkresursiem, reaģēšanas spējām un nepieciešamajiem materiāltehniskiem resursiem. Vienlaikus ir jāpilnveido reģionālie un starptautiskie atbalsta mehānismi, humānās palīdzības sniegšanai un saņemšanai. Civilās aizsardzības sistēmas darbībā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atalgojumam jābūt tādam, lai novērstu personāla aizplūšanu uz labāk atalgotām darba vietām.