8. Article

Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana Viens no nacionālās drošības sistēmas stūrakmeņiem ir demokrātijas nosargāšana. Demokrātija spēj darboties, ja pilsoņi pieņem lēmumus, balstoties uz informāciju, ko nodrošina mediju plurālisms un daudzveidība. Tas vienlīdz attiecas uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un drukāto presi. Tāpēc Latvijas informatīvo telpu raksturo tādi demokrātijas principi kā preses brīvība un cenzūras aizliegums. Latvijas mediju tirgū pastāv brīvā tirgus un konkurences nosacījumi, kas iedzīvotājiem dod rīcības brīvību izvēlēties sev tīkamu informācijas avotu. Vienlaikus, Latvijas un Eiropas drukāto un elektronisko mediju pieejamība nacionālā un reģionālā līmenī ir būtisks informatīvās telpas drošības elements. Būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma. Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu. Īpaši negatīvi finansējuma trūkums ietekmē sabiedriskos medijus, kuru finansējums ir viens no zemākajiem ES. Apdraudēt un radīt nopietnus nacionālās drošības riskus var mediju daudzveidības samazināšanās vai izzušana, it īpaši reģionos. Drukātajai presei jākonkurē ar pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kuru saturā tiek iekļauti arī temati, kas neattiecas uz sabiedrības informēšanu par pašvaldības darbu, turklāt tie publicē sludinājumus un reklāmas, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot privāto reģionālo mediju ilgtspēju. Demokrātiskā sabiedrībā un brīvā tirgus apstākļos valsts nevar tieši ietekmēt iedzīvotāju izvēli par labu konkrētam medijam. Trešajās valstīs, īpaši Krievijā, veidoto audiovizuālo saturu bieži vien ir finansiāli izdevīgāk iepirkt, nekā Latvijā vai Eiropā veidotos audiovizuālos produktus. Tas atvieglo ienākšanu Latvijas informatīvajā telpā arī tādam mediju saturam, kas ir pretrunā ar Satversmes burtu un garu, satur nepatiesu informāciju vai sagrozītas vēstures interpretācijas. Ievērojamu apjomu Latvijā ir sasniegusi Krievijas televīzijas programmu izplatīšana, izmantojot nelegālas metodes. Šo metožu starpā ir nelikumīga straumēšana un satelīttelevīziju operatoru viedkaršu koplietošana (card sharing). Šādā veidā tiek apieti NEPLP lēmumi apturēt programmu izplatīšanu Latvijā reģistrētās platformās par nopietniem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumiem. Attiecībā uz Latviju saglabājas augsts hibrīdā apdraudējuma līmenis, kura galvenais elements ir naidīgas informatīvās ietekmēšanas aktivitātes, tostarp dezinformācija. Galvenais ārējais apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai ir Krievijas īstenotā informatīvā politika ar mērķi graut Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju un stabilitāti, kā arī veidot Latvijas sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā. Latvijas sabiedriskās domas ietekmēšanai Krievija izmanto dažādus līdzekļus, kā arī plašu dezinformācijas un propagandas metožu klāstu. Latvijā tiek uzturēta un attīstīta noturīga Krievijas informatīvās telpas klātbūtne, kas rada būtisku un daudzos gadījumos arī nevienlīdzīgu konkurenci Latvijas informatīvajai telpai. Krievijas ietekmi informatīvajā vidē veicina Krievijas mediju pieejamība Latvijā un lielas sabiedrības daļas izvēle lietot tos kā galveno informācijas un izklaides avotu. Tas ir saistīts ar vairākiem iekšējiem faktoriem. Starp tiem jāmin Latvijas sabiedrības etniskā un lingvistiskā daudzveidība, kā arī vidējā un vecākajā paaudzē gadiem izveidojušies mediju lietošanas paradumi, kas daļēji pāriet arī uz jaunāko paaudzi. Latvijas informatīvā telpa joprojām nosacīti dalās divās lielās auditorijās - tie, kas informāciju uztver latviešu valodā un tie, kas krievu valodā. Daļa auditorijas, tostarp iedzīvotāji, kam dzimtā valoda ir latviešu, joprojām izmanto iespēju skatīties Krievijas televīzijas kanālus, kas sastāda būtisku daļu no televīzijas pakalpojumu sniedzēju klientiem piedāvātajām kanālu paketēm. Krievija ilgstoši izmanto valsts finansētos televīzijas kanālus, kā arī radiostacijas, no kurām vairākas Latvijā retranslē Krievijā veidotu saturu. Papildus Krievija īsteno vairākus specifiskus informatīvās ietekmes projektus televīzijas un radio jomā, kā arī interneta vidē, kas aptver ne tikai Latviju, bet arī citas Eiropas valstis. Jaunākās mediju satura patēriņa tendences liecina, ka informatīvās ietekmēšanas nolūkos Krievija arvien vairāk izmanto internetu un sociālās platformas. Latvijas sabiedriskā doma tiek ietekmēta, sistemātiski izplatot dažādus vēstījumus, kas tiek pieskaņoti un mainīti atkarībā no mērķauditorijas. Starp vēstījumiem ir pozitīva priekšstata radīšana par Krieviju. Šis vēstījums tiek pretnostatīts ar negatīviem vēstījumiem par Rietumu pasauli, parādot, ka tā piedzīvo ekonomisko norietu un vērtību degradāciju. Latvijas sabiedrībā mērķtiecīgi tiek radīts negatīvs priekšstats par NATO, kas nebūs spējīga aizsargāt Latviju ārēju draudu gadījumā un ES, kas nav varējusi nodrošināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un labklājību, un ko tuvākajā laikā gaida šķelšanās un sabrukums. Ar dažādu vēstījumu starpniecību ilgtermiņā tiek radīta arī neticība Latvijas valstij, neuzticība tās amatpersonām, valsts institūcijām un politiķiem, tādā veidā padziļinot plaisu starp valsti un sabiedrību, kā arī vairojot sabiedrībā psiholoģisko nedrošību par nākotni. Latvijas drošību apdraud naidīgās informatīvās ietekmēšanas aktivitātes, kas tiek vērstas pret ES, NATO un Latvijas sabiedrotajām valstīm. Īpaši aktīvas Krievijas dezinformācijas kampaņas tiek vērstas pret ES. To mērķis ir graut Savienības vienotību, mazināt iedzīvotāju atbalstu ES sadarbībai un uzticēšanos tās institūcijām. Ir pierādīti un labi zināmi trešo valstu, īpaši Krievijas, mēģinājumi iejaukties un manipulēt vēlēšanu procesus demokrātiskajās valstīs. Prioritātes informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanai: Informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršanai, no vienas puses, jāmazina tās ievainojamība, un no otras puses, jāvēršas pret konkrētajām ārējām informatīvās ietekmēšanas aktivitātēm. Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana nav vienīgi valsts pārvaldes uzdevums - šis uzdevums prasa pilsoniskās sabiedrības un mediju iesaisti. Mediju plurālisma un daudzveidības nodrošināšana Svarīgs rīcības virziens ir radīt un piedāvāt konkurētspējīgu saturu, investējot gan sabiedrisko, gan komerciālo mediju attīstībā. Būtisks izaicinājums ir iedzīvotāju mediju lietošanas paradumi un interneta mediju veiksmīgā sīvā konkurence ar tradicionālajiem medijiem. Krievijas informatīvās telpas ietekmes mazināšanai ir jāpiedāvā ilgtermiņa alternatīva tieši no saturiskā viedokļa, vienlaikus ar sabiedrisko mediju attīstību, nodrošinot daudzveidīgāku komerctelevīziju un kabeļtelevīziju piedāvājumu, no kura patērētājiem iespējams izvēlēties arī Eiropā radītu audiovizuālo produkciju. Būtiski ir turpināt un paplašināt Mediju atbalsta fonda darbību, nodrošinot iespēju komercmedijiem piedalīties atklātos konkursos valsts budžeta līdzekļu saņemšanai sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Tas veicina nacionālo mediju dzīvotspēju un, veidojot kvalitatīvu, uzticamu oriģinālu saturu, - arī konkurētspēju ar ārvalstīs veidotu mediju saturu. Nacionālās drošības interesēs ir svarīgi nodrošināt ne tikai elektronisko mediju plurālismu, bet arī drukātas preses, īpaši reģionos un pierobežu zonās, kā arī nacionālā līmenī kopumā. Preses izdevumus izteikti biežāk izmanto cilvēki reģionos, un tie sasniedz noteiktas sabiedrības grupas, kas citus informācijas avotus patērē mazāk. Mediju vides atbalsta pasākumiem ir jābūt vērstiem uz to, lai stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos neatkarīgajiem medijiem kā svarīgai demokrātiskai institūcijai un sabiedrības interešu aizstāvei. Sabiedrisko mediju attīstīšana Latvijas sabiedriskie mediji ir daļa no nacionālās drošības sistēmas, jo tiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā. Sabiedrisko mediju attīstību ierobežo un to iziešanu no reklāmas tirgus kavē ierobežotais valsts finansējums, kas ir jāpalielina. Ieguldot līdzekļus sabiedriskajos medijos, ir jāattīsta to interneta platformas un jāpilnveido to kvalitāte, tādā veidā konkurējot ar komercmedijiem. Sabiedriskajiem medijiem ir jāuzrunā dažādas mērķauditorijas un tiem ir jābūt pieejamiem visā Latvijas teritorijā. Viena no Latvijas sabiedrisko mediju specifiskajām mērķauditorijām ir Latvijas mazākumtautības. Šai mērķa auditorijai ir jārada un jāpiedāvā kvalitatīva un saprotama alternatīva Krievijas informatīvo telpu pārstāvošajiem informācijas avotiem, nodrošinot izvēles iespējas. Sabiedriskajiem medijiem ir jāatspoguļo arī informācija par norisēm Latvijas reģionos. Tādā veidā tiktu veicināta Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāju informētība par reģionu aktualitātēm, vairojot reģionu pievilcību un sekmējot to attīstību. Vienlaikus tiktu demonstrēts, ka Rīgā arī ir interese par reģionu iedzīvotāju problēmām, mazinot reģionu iedzīvotāju atstumtības sajūtu. Nelegālās programmu izplatīšanas apkarošana Jāturpina aktīvā sadarbība ar nevalstisko sektoru cīņā pret televīzijas programmu un filmu izplatīšanu bez ražotāja vai piegādātāja atļaujas, kā arī jāsekmē televīzijas programmu tiesiska pārraide telekomunikāciju tirgū. Ir jāizstrādā atsevišķs tiesiskais regulējums, lai samazinātu iespējas nelegāli izplatīt Krievijas satelīttelevīziju saturu. Valsts stratēģiskās komunikācijas spēju attīstīšana Jāstiprina valsts stratēģiskās komunikācijās spējas. Mērķtiecīgai stratēģiskās komunikācijas politikai jānodrošina, ka iedzīvotājiem ir pieejama patiesa, savlaicīga un saprotama informācija gan par valdības rīcības mērķiem, lēmumiem un darbību, gan par iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem. Stratēģiskās komunikācijas kanāliem un mehānismiem jābūt izmantojamiem arī krīzes un apdraudējuma situācijās, lai nodrošinātu sabiedrības informēšanu ārkārtas situācijās. Jāturpina veicināt iedzīvotāju piederības sajūtu valstij un izpratni par demokrātijas un vēsturiskajām vērtībām. Jāizstrādā un komunikācijā konsekventi jāīsteno Latvijas valsts stratēģiskie vēstījumi, kuru pamatā ir Satversmē noteiktās un sabiedrību vienojošās vērtības. Papildus kopīgiem vēstījumiem, kas izceļ pozitīvo par Latviju un tās sabiedrotajiem, katrai auditorijai ir jāizstrādā arī specifiski vēstījumi, kas mainās atkarībā no situācijas un kas mazina dezinformācijas ietekmes riskus un vairo sabiedrības saliedētību, tostarp tās vienotu sociālo un vēsturisko atmiņu. Jāturpina īstenot gan stratēģisko komunikāciju par vienojošiem sociālās un vēsturiskās atmiņas notikumiem, gan mērķtiecīgu kultūras politiku. Kultūrtelpas dimensija jāiekļauj reģionālās attīstības pasākumos, nodrošinot to, ka Latvijas reģioni kļūst par aizvien pievilcīgāku vidi dzīvei un darbam. Valdības komunikācijai efektīvi jāsasniedz dažādas mērķauditorijas, tostarp Latvijas reģionos dzīvojošos iedzīvotājus, uzņēmējus, nevalstiskā sektora pārstāvjus, jauniešus, mazākumtautības, kā arī diasporu ārvalstīs. Informatīvās telpas monitoringa un analīzes sistēmas izveidošana Priekšnoteikums nacionālās informatīvās telpas noturībai ir sabiedrības un valsts pārvaldes spēja apzināties riskus un apdraudējumus publiskajai telpai un uz tiem reaģēt. Tāpēc Latvijā jānodrošina efektīvs informatīvās telpas monitorings un analīze, lai spētu savlaicīgi identificēt, analizēt un vērsties pret apdraudējumiem informatīvajai telpai, tostarp naidīgām informatīvās ietekmēšanas aktivitātēm. Ir nepieciešams centralizēts valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koordinācijas mehānisms, kas ļautu savlaicīgi un efektīvi reaģēt uz konkrētiem apdraudējumiem, tostarp koordinētas krīzes komunikācijas spējas. Sadarbībā ar visām iesaistītajām institūcijām un pilsonisko sabiedrību jāizstrādā un jāīsteno informatīvās telpas drošības rīcībpolitika. Jāstiprina vēlēšanu noturība pret ārējo informatīvo ietekmēšanu. Jāstiprina valsts pārvaldes un sabiedrības kopumā noturība pret mēģinājumiem izjaukt vēlēšanas, iedzīvotāju uzticēšanos procesam, ka arī vēlēšanu rezultātu demokrātiskajai leģitimitātei. Jāveicina ne tikai valsts pārvaldes, bet arī mediju un pilsoniskās sabiedrības gatavība un spēja novērst dezinformācijas kampaņas vēlēšanu kontekstā. Mediju vidi regulējošo normatīvo aktu pilnveidošana Raugoties no nacionālās drošības perspektīvas, pašreizējais mediju darbības tiesiskais regulējums nerisina aktuālos izaicinājumus Latvijas informatīvas telpas drošībai, kas izriet ne tikai no televīzijas, radio un preses izdevumu, bet arī no interneta vietņu un sociālo tīklu ļaunprātīga lietojuma sabiedriskās domas un secīgi politiskā procesa manipulatīvas ietekmēšanas. Pašreiz spēkā esošajos mediju darbību regulējošajos normatīvajos aktos paredzētie ierobežojumi nav pietiekami, lai vērstos pret interneta vietnēs un sociālajos tīklos realizētiem Krievijas informatīvās ietekmes centieniem. Līdz ar to tuvākajos gados neizbēgami pieaugs nepieciešamība pēc pilnvērtīgas valsts iestāžu un pilsoniskās sabiedrības diskusijas par to, kā interneta vidē aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu un garantēt sabiedrības drošību, vienlaikus izpildot Satversmē nostiprināto valsts pienākumu atzīt un aizsargāt tiesības uz vārda brīvību, tostarp preses brīvību. Veidojot nacionālo normatīvo ietvaru, jāņem vērā arī attīstība ES pieejā personas datu aizsardzībai un tiešsaistes platformu pašregulācijai un, potenciāli, regulējumam. Pārskatītā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva ļauj dalībvalstīm steidzamības gadījumos pārtraukt retranslāciju un pakalpojumus pēc pieprasījuma, kas atrodas citu dalībvalstu jurisdikcijās, ja tie apdraud sabiedrības, tostarp arī nacionālo drošību, izplata naida runu vai aicinājumus uz vardarbību vai terorismu pēc viena pārkāpuma. Jaunā kārtība ļaus NEPLP operatīvāk cīnīties pret Krievijas televīziju programmās pausto naida runu un aicinājumiem uz vardarbību. Tāpēc Latvijas tiesību aktos ir jāiekļauj pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas prasības. Medijpratības un mediju nozares profesionālās izaugsmes veicināšana Valstij jāveicina cilvēku medijpratības stiprināšana formālajā un neformālajā izglītībā, ka arī jāatbalsta sabiedrisko un komercmediju centieni veicināt medijpratību visās vecuma grupās. Jāveicina sabiedrības izpratne par dezinformācijas metodēm un noturība pret tās ietekmi, pievēršot īpašu uzmanību sabiedrības izglītošanai par to, kā atšķirt objektīvu informāciju no dezinformācijas un propagandas, tādā veidā veicinot iedzīvotāju kritisko domāšanu un spēju analizēt, vērtēt un atpazīt pret to īstenotās informatīvās ietekmes aktivitātes, kas mērķtiecīgi grauj uzticību valstij un tās īstenotajai politikai. Jāveicina skolu jaunatnes izglītošana medijpratībā, tādējādi ilgtermiņā stiprinot gados jaunākās sabiedrības daļas psiholoģisko noturību pret apdraudējumiem un ļaunprātīgu rīcību, kas nonāk informatīvajā telpā. Vienlaikus jāturpina nodrošināt finansējumu medijpratības veicināšanai Mediju atbalsta fonda ietvaros, tādējādi veicinot sabiedrības izglītošanu medijpratībā, tostarp, dezinformācijas, propagandas un manipulatīvas informācijas atpazīšanai. Jāatbalsta mediju nozares darbība, kas ir vērsta uz neatkarīgo mediju ilgtspējas un žurnālistu profesionālās izaugsmes veicināšanu. Eiropas Savienības politikas cīņai pret dezinformāciju stiprināšana Latvijai ir svarīga ES noturība pret informatīvo ietekmēšanu un dezinformāciju. Latvijas prioritārā interese ES ir panākt, ka arī privātais sektors efektīvi vēršas pret dezinformāciju. Jāpanāk lielāka atbildība un pārredzamība no IT kompānijām un tiešsaistes platformām. Ja visaptverošs novērtējums par Eiropas Komisijas Prakses kodeksa1 dezinformācijas ierobežošanai efektivitāti secina, ka kodekss tomēr ir neefektīvs, Latvijai ir jāveicina diskusija par regulatīvu pasākumu nepieciešamību. Vienlaikus ir svarīgi, lai tiktu stiprināta ES institūciju spēja atklāt, analizēt un atmaskot dezinformācijas kampaņas, attīstīta koordinēta un kopīga ES iestāžu un dalībvalstu reakcija uz dezinformāciju. Svarīgi ir palielināt informētību par dezinformāciju un uzlabot sabiedrības noturību pret to visā ES. Jāturpina pievērst starptautisku uzmanību Krievijas dezinformācijas aktivitātēm un tam, ka tā izmanto informācijas kampaņas kā hibrīdkara elementu. Latvijas interesēs ir ciešāka ES un NATO, kā arī transatlantiskā sadarbība cīņā ar dezinformāciju.