9. Article

Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana Latvija ar mazu iekšējo tirgu un patēriņu, kā arī atvērtu un uz eksportu orientētu ekonomiku ir pakļauta izmaiņām ārējā vidē. Līdz ar to Latvijas ekonomisko drošību kopumā ietekmē nestabilā ģeopolitiskā situācija. Tas attiecas gan uz lēnākiem ekonomiskās izaugsmes tempiem eirozonā, tostarp neskaidrību par Apvienotās Karalistes turpmāko rīcību saistībā ar izstāšanos no ES, gan uz starptautiskajām sankcijām, kā arī naftas cenu svārstībām. Latvijā ir ekonomikas nozares, kas vairāk pakļautas ārējās vides ietekmei un atkarīgas no ģeopolitiskās situācijas, bet vienlaikus ir būtiskas nacionālās drošības kontekstā. Starp tām ir enerģētikas, tranzīta, kā arī finanšu nozare. Stabila Latvijas ekonomikas izaugsme ilgtermiņā ir svarīgs priekšnoteikums, lai valsts varētu nodrošināt finansējumu nacionālajai drošībai svarīgu mērķu sasniegšanai, piemēram, atvēlot valsts aizsardzības finansēšanas vajadzībām vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, palielinot finansējumu iekšējās drošības stiprināšanai, sabiedriskajiem medijiem un citām jomām, kas pastarpināti ir saistītas ar nacionālo drošību. Latvijas ekonomikas galvenie izaicinājumi turpmākajos gados būs saistīti ar kvalificēta darbaspēka pieejamību, darbaspēka izmaksu pieaugumu pretstatā joprojām zemajai produktivitātei, prognozējamu nodokļu politiku, sakārtotu finanšu nozari un investīciju vidi, kā arī konkurētspējīgu un uz eksportu orientētu ražošanu, kas balstās uz inovācijām un modernām tehnoloģijām. Šobrīd Latvijā atsevišķās nozarēs ir novērojama darbaspēka nepietiekamība, kā rezultātā, piesaistot nelegāli nodarbinātos no citām valstīm, tiek palielināts nelegālas nodarbinātības risks un ēnu ekonomikas īpatsvars noteiktās nozarēs. Viens no izaicinājumiem Latvijas ekonomikai būs arī pieejamo ES struktūrfondu apjoma samazinājums nākotnē, līdz ar to svarīgi ir plānot, kā to daļēji kompensēt, piemēram, īstenojot valsts atbalsta programmas finanšu instrumentu veidā. Latvijā joprojām ir ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars, kas negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, ilgtspējīgu valsts tautsaimniecības izaugsmi, godīgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, līdz ar ko viens no prioritāri risināmiem jautājumiem ir turpināt darbu pie ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu ieviešanas. Korupcija, nepilnības publisko iepirkumu procedūrās, tiesu un maksātnespējas sistēmā ir uzņēmējdarbības vides attīstības kavējošie faktori un, lai tos mazinātu, ir jāturpina pasākumi valsts pārvaldes efektivitātes un darbības caurskatāmības nodrošināšanai, vienlaikus stiprinot valsts pārvaldes atklātumu un valsts amatpersonu godprātību. Prioritātes ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai: Stabilas ekonomiskās vides nodrošināšana Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina īstenot sabalansēta ekonomikas attīstība, pārdomāta fiskālā un nodokļu politika. Jāveic reformas publiskajā sektorā, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā, lai uzlabotu to darbības un pieņemto lēmumu pārskatāmību, novērstu korupcijas riskus un interešu konflikta situācijas. Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina īstenot pasākumi, lai ierobežotu ēnu ekonomikas radīto negatīvo ietekmi uz kopējo tautsaimniecību un valsts budžeta ieņēmumiem. Lai to panāktu, ir jākoncentrējas uz nozarēm ar augstāku ēnu ekonomikas īpatsvaru, pastiprinot kontroles un nodokļu iekasēšanas pasākumus šajās nozarēs. Vienlaikus ir jānodrošina atbilstošas tiesību aizsardzības un par korupciju atbildīgo institūciju spējas ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī jāuzlabo tiesu sistēmas darbības efektivitāte šādu noziegumu iztiesāšanā. Nepieciešams definēt un noteikt tautsaimniecības funkcionēšanai kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktības prasības, nosakot minimālo apjomu, kādā valsts apdraudējuma gadījumā nodrošināmi šādi kritiskie pakalpojumi. Vienlaikus ar ekonomikas izaugsmes veicināšanu, svarīgi ir novērst ienākumu nevienlīdzības pieaugumu. Īstenojot atbilstošu nodokļu politiku un citus atbalsta pasākumus, veicot pasākumus sabiedrības tolerances mazināšanai pret nodokļu nenomaksāšanu, tiks sekmēta iedzīvotāju nodokļu maksāšanas kultūras izaugsme, paaugstināsies labprātīgas nodokļu saistību izpildes apjomi un uzlabosies nodokļu iekasēšana, sekmējot valsts ekonomikas attīstību un samazinot to iedzīvotāju skaitu, kas ir pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Ārējās ekonomiskās politikas un ārvalstu investīciju kontroles īstenošana Latvijas ārējās ekonomiskās politikas galvenās prioritātes ir ārvalstu investīciju piesaiste un eksporta veicināšana. Atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām ārvalstīs ir jāturpina proaktīvs darbs, uzrunājot potenciālos investorus investīciju piesaistei konkrētos un kvalitatīvi izstrādātos projektos. Investoru piesaistei jābūt fokusētai uz kaimiņvalstīm un valstīm ar attīstītu ekonomiku, kur Latvija jau ir atpazīstama. Vienlaikus ir jāveic rūpīgs darbs ar esošajiem investoriem, izzinot tās problēmas, ar kurām viņi ir saskārušies ienākot Latvijas tirgū, plānojot konkrētus pasākumus konstatēto problēmu novēršanai. Atbildīgajām valsts institūcijām jāturpina sniegt atbalsts uzņēmējiem to produkcijas eksporta veicināšanai, piemēram, nodrošinot iespēju piedalīties starptautiskās izstādēs vai sniedzot eksporta darījumu garantijas, lai nodrošinātos pret darījumu partneru iespējamo negodprātīgu rīcību. Ārvalstu investīciju piesaistē vienlaikus svarīgi ir nodrošināt kontroles mehānismu, lai novērstu iespējas ar investīciju starpniecību pārņemt kontroli pār stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem vai nozarēm, tādējādi radot apdraudējumu nacionālajai drošībai. Plānojot un īstenojot hibrīdapdraudējuma pasākumus, lai grautu valsts tautsaimniecību, veiktu izlūkošanu vai sagatavošanās darbus militāro operāciju nodrošināšanai, iespējamais pretinieks var izmantot tā rīcībā esošos ekonomiskos un finanšu resursus, tostarp uzņēmumus, kas darbojas Latvijas teritorijā, kā arī to aktīvus. Šādos gadījumos uzņēmumu darbība var būt legāla, taču to darbības kopums, virzība un konteksts var radīt riskus nacionālajai drošībai. Nepieciešams turpināt pilnveidot normatīvos aktus, lai rastu leģitīmu pamatojumu valdības rīcībai nacionālās drošības interesēs, paredzot tiesības ierobežot trešo valstu investīcijas un komercdarbību Latvijas teritorijā. Enerģētiskās drošības stiprināšana Enerģētiskās drošības svarīgākie aspekti ir energoresursu piegāžu drošība un tam atbilstoša infrastruktūra, konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas un atkarības mazināšana no energoresursu importa, veicinot vietējo energoresursu izmantošanu un plašāk ieviešot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Lai arī Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar ES kopējo dabasgāzes apgādes sistēmu, līdz ar Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināla darbības uzsākšanu 2015. gada sākumā Latvijai ir iespējamas dabasgāzes piegādes no Lietuvas. Kopš 2017. gada nogales dažādu piegādes avotu īpatsvars dabasgāzes piegādēs ir piedzīvojis būtiskas īstermiņa svārstības, un, lai gan kopumā lielāko daļu dabasgāzes piegāžu gada griezumā joprojām veido piegādes no Krievijas, atsevišķos periodos Latvijas patēriņu ir nodrošinājušas arī piegādes no Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas. Par būtiskāko nākotnes prioritāti Latvijas dabasgāzes tirgū ir uzskatāma tālāka dabasgāzes piegāžu diversifikācija, infrastruktūras attīstība, kā arī augsti likvīda un integrēta reģionāla dabasgāzes tirgus izveide Baltijas valstīm kopā ar Somiju. Latvijai jāsekmē Inčukalna pazemes gāzes krātuves potenciāla izmantošana, panākot, ka pēc nepieciešamo starpsavienojumu izveides to savām vajadzībām dabasgāzes uzglabāšanai izmantotu tuvākās kaimiņvalstis un tā kļūtu par Baltijas jūras reģiona un arī ES dabasgāzes apgādes sistēmas sastāvdaļu. Šim nolūkam ir nepieciešams turpināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves tehnoloģisko iekārtu modernizāciju. Lai arī dabasgāzes tirgus Latvijā ir atvērts, valstij ir skaidrāk jādefinē tās tālākā loma un kontroles iespējas pār notiekošajiem procesiem dabasgāzes tirgū, turpinot īstenot plānus saistībā ar dabasgāzes pārvades operatora AS "Conexus Baltic Grid" akciju iegādi. Elektroenerģijas jomā ir jāturpina līdz šim veiksmīgi īstenotā elektropārvades starpsavienojumu infrastruktūras attīstība. Tas veicinās tālāku Latvijas integrāciju Baltijas valstu, Polijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, kā arī novērsīs iespējamās esošo pārvades tīklu pārslodzes. Nākamais solis būtu Latvijas un pārējo Baltijas valstu elektroapgādes sistēmu saslēgšana darbībai sinhronā režīmā ar kopējo Eiropas elektroenerģijas sistēmu. Latvijai, rūpīgi izvērtējot tehnoloģijas, kas balstās uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tostarp to konkurētspēju, ir jāsekmē atjaunojamo energoresursu izmantošana tautsaimniecībā un transporta nozarē. Latvijai jāturpina īstenot energoefektivitātes pasākumus enerģijas galapatēriņa un enerģijas pārveidošanas sektorā, tādejādi ietaupot izdevumus par energoresursu iegādi. Finanšu nozares uzraudzības pilnveidošana Latvijas finanšu nozari un tās uzraugošo institūciju darbību kopš 2015. gada ir skāruši vairāki notikumi, kas ir atstājuši negatīvu ietekmi uz šīs nozares un vienlaikus arī valsts starptautisko reputāciju. Tomēr pēdējā laikā ir vērojamas pozitīvas tendences, par ko liecina tas, ka ir palielinājies Latvijas rezidentu un Eirozonas valstu, bet samazinājies trešo valstu izcelsmes kapitāla īpatsvars Latvijas kredītiestādēs. Tāpat Latvijas kredītiestādes ir uzlabojušas iekšējās kontroles mehānismus, pārskatot savus klientu portfeļus un samazinājušas riskanto klientu īpatsvaru, kā arī cenšas īstenot piesardzīgu kreditēšanas politiku. Latvijas kredītiestāžu piesardzīgajai attieksmei pret kredītu izsniegšanu ir gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti. No vienas puses, ja uzņēmējiem tiek apgrūtināta kredītu saņemšana, tas var samazināt Latvijas ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju. Savukārt, no otras puses, kredītiestāžu piesardzība šajā jomā ir vērtējama pozitīvi no nacionālās drošības viedokļa, jo samazina potenciālo neskaidras izcelsmes līdzekļu plūsmu cauri Latvijas finanšu nozarei. Latvijai ir jāturpina finanšu nozares uzraudzības mehānismu pilnveidošana, lai mazinātu augsta riska nerezidentu noguldījumu apjomu īpatsvaru Latvijas kredītiestādēs, kā arī izpildītu MONEYVAL ziņojumā iekļautās prasības un nodrošinātu tālāku progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk - NILLTPF) novēršanas jomā. Tāpat ir jāveicina iesaistīto institūciju savstarpējā sadarbība un izpratne par NILLTPF novēršanas jomas augsto prioritāti Latvijas nacionālās drošības un valsts starptautiskās reputācijas kontekstā. Vienlaikus ir jāveic darbs, lai savlaicīgi identificētu ārvalstu investoru potenciālo interesi par Latvijas finanšu tirgus subjektiem, tādejādi mazinot riskus, kas saistīti ar pārlieku lielu nerezidentu investoru ietekmi uz Latvijas finanšu nozari. Svarīgi ir definēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanu kā vienu no atbildīgo tiesību aizsardzības institūciju prioritātēm, atbilstoši palielinot to kapacitāti izmeklēšanas un analīzes jomā, kā arī izstrādājot vienotas vadlīnijas šādu lietu izmeklēšanā. Jāpalielina sabiedrības un īpaši nevalstisko organizāciju sektora informētība un izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar to saistītajiem riskiem. Lai to panāktu, atbildīgajām tiesību aizsardzības institūcijām ir jāveic sabiedrības izglītošana, tostarp skaidrojot, ka par iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā ir paredzēta kriminālatbildība. Latvijai ir svarīgi turpināt finanšu nozares sakārtošanu ilgtermiņā, lai mazinātu ar finanšu sistēmas reputāciju saistītos riskus. Tāpat ir svarīgi veikt pastiprinātu nebanku kredītiestāžu darbības uzraudzību, vienlaikus veicot sabiedrības vispārēju izglītošanu finanšu pratības jautājumos, veicinot sabiedrības izpratni par atbildīgu finanšu līdzekļu aizņemšanos, īpaši pievēršot uzmanību tam, lai nepalielinātos to personu skaits, kas ir nonākušas t.s. "ātro kredītu" parādu jūgā. Iedzīvotāju nekritiska attieksme veicina bezatbildīgu nebanku kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu, kas rada tālākas negatīvās sekas, pasliktinot šo personu un viņu ģimeņu materiālo stāvokli, kā arī veicinot emigrāciju un ēnu ekonomikas attīstību. Tranzīta nozares konkurētspējas nodrošināšana Tranzīta nozares attīstību ietekmē kopējās tendences un izmaiņas ģeopolitiskajā vidē, tostarp pieprasījums pēc energoresursiem, piemēram, akmeņoglēm. Turpmākajos gados kravu apjoms var samazināties ievērojot Krievijas īstenoto stratēģiju, pārvirzot akmeņogļu, naftas produktu un citu kravu pārkraušanu uz savām ostām. Tāpat Baltijas jūras reģionā turpina pieaugt konkurence starp valstīm un atsevišķiem tranzīta koridoriem par kravu piesaisti un to apkalpošanu. Konkurences cīņā par kravu piesaisti Latvijas lielās ostas, starptautiskā lidosta "Rīga", dzelzceļa kravu pārvadājumu operatori un loģistikas nozarē iesaistītās kompānijas var gūt labākus rezultātus darbojoties saskaņoti un veidojot vienotu tranzīta koridoru un skaidru tarifu politiku kravu īpašniekiem. Latvijai jāturpina darbs, lai nodrošinātu koordinētu transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzību starptautiskajā tirgū, Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu VIA LATVIA. Atbildīgajām institūcijām, lielajām ostām un dzelzceļa kravu pārvadātājiem ir jāmeklē jauni kravu veidi un piegādes avoti, rēķinoties ar pakāpenisku Krievijas energoresursu kravu samazinājumu, un orientējoties uz augstākas pievienotās vērtības konteinerizētajām kravām. Satiksmes ministrijai sadarbībā ar tranzīta un loģistikas nozares uzņēmējiem jāstrādā pie multimodālo transporta pārvadājumu attīstības Latvijā, tuvākajos gados paredzot atbilstošas infrastruktūras izveidi un pakalpojumu konkurētspējas sekmēšanu. Pozitīvu pienesumu varētu sniegt loģistikas centra attīstība pie Salaspils, kas apkalpotu auto un dzelzceļa pārvadājumus Austrumu - Rietumu, kā arī Ziemeļu - Dienvidu virzienos un būtu saistīts gan ar Latvijas lielajām ostām, lidostu "Rīga" un jaunbūvējamo dzelzceļa infrastruktūras projektu "Rail Baltica", kā arī citi loģistikas projekti ostās un lidostās. 10. Starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršana Starptautiskais terorisms joprojām ir viens no galvenajiem apdraudējumiem Eiropas un arī citu pasaules valstu drošībai. Šobrīd divi nozīmīgākie teroristu grupējumi ir Daesh un Al-Qaeda, kā arī ar tām saistītās kaujinieku grupas dažādās pasaules valstīs. Daesh un Al-Qaeda kaujinieku kontrolē ir teritorijas vairākās pasaules valstīs, kur notiek bruņotie konflikti (Sīrijā, Irākā, Afganistānā, Pakistānā, Jemenā, Ēģiptē, Lībijā, Nigērijā, Somālijā un Mali). Šajās teritorijās islāmistu teroristi plāno uzbrukumus, sagatavo kaujiniekus, slēpj līderus un veic nelikumīgas darbības finansējuma iegūšanai. Līdz šim viens no nozīmīgākajiem bruņotajiem konfliktiem notika Sīrijā un Irākā, kurā iesaistījās islāmistu teroristu grupējumi un šo grupējumu rekrutētie ārvalstu kaujinieki. Sīrijā un Irākā tur notiekošā bruņotā konflikta laikā tajā iesaistījās no četriem līdz sešiem tūkstošiem ārvalstu kaujinieku no Eiropas. Atrodoties bruņoto konfliktu teritorijās, ārvalstu kaujinieki izgāja apmācību teroristu treniņnometnēs. Šobrīd masveidīga ārvalstu kaujinieku atgriešanās no konfliktu zonām netiek prognozēta. Ņemot vērā konfliktu zonā pavadīto laiku, pastāv risks, ka pēc atgriešanās šie ārvalstu kaujinieki var izmantot iegūtās zināšanas un kaujas pieredzi uzbrukumu plānošanai Eiropā. Lai gan šobrīd Sīrijā un Irākā bāzētais teroristu grupējums Daesh ir zaudējis kontroli pār teritoriju, tomēr grupējuma ideoloģija un propaganda, kā arī citu islāmistu teroristu grupējumu darbības turpina iedvesmot Eiropā dzīvojošos atbalstītājus iesaistīties teroristiskās darbībās. Laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam Eiropas valstīs notikušo teroristu uzbrukumu analīze liecina, ka teroristi primāri vēršas pret civiliedzīvotājiem masveida pulcēšanās objektos un tiesību aizsardzības iestāžu amatpersonām. Lai gan islāma teroristu grupējumu uzbrukumu mērķi galvenokārt ir vērsti rietumvalstu un to iedzīvotāju virzienā, ilgtermiņa terorisma attīstības tendences apliecina, ka arī personas un objekti, kurus radikālie islāmisti vērtē kā islāma reliģijas zaimotājus, joprojām ir islāmistu teroristu uzbrukuma mērķi. Latvijā šobrīd nav konstatētas personas, to grupas vai organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu izmantot teroristiskas metodes, taču vienlaicīgi Latvijā ir identificēti atsevišķi indivīdi, kuri ir izrādījuši sākotnējās radikalizācijas pazīmes. Atsevišķu Latvijā dzīvojošo musulmaņu kopienas locekļu pievēršanās islāma radikālai interpretācijai šobrīd ir viens no galvenajiem terorisma riska faktoriem. Nozīmīgākā radikalizācijas riska grupa Latvijā ir konvertīti. Latvijā ir konstatēti vairāki konvertīti ar garīgās veselības problēmām. Citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka teroristisko organizāciju vervētāji apzināti meklē personas no sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām, kā arī ar garīgās veselības problēmām, lai kūdītu viņus iesaistīties teroristiskās darbībās. Radikalizāciju ver veicināt arī saziņa ar teroristu grupējumiem, studijas terorisma riska valstīs, ieslodzījuma vietas un teroristu propaganda. Sociālekonomiskā spriedze valstī var veicināt arī dažādu citu sabiedrības slāņu aktivitāti. Kaut arī pēdējā laikā gan kreisi, gan labēji noskaņotie ekstrēmisti Latvijā nav iesaistījušies vardarbīgās aktivitātēs, tomēr citu Eiropas valstu atšķirīgā pieredze neļauj būtiski samazināt šādu draudu iespējamību. Latvija nav atrauta no Eiropā notiekošajiem procesiem, līdz ar to arī turpmāk Latvijas nacionālās drošības interesēs ir būtiski sniegt savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs. Savukārt, nacionālā līmenī nepieciešams turpināt pilnveidot esošo pretterorisma sistēmu, lai nodrošinātu terorisma radīto draudu savlaicīgu novēršanu. Prioritātes starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršanai: Līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskās sadarbības īstenošana Latvijas nacionālās drošības interesēs ir veicināt terorisma apkarošanu reģionos, kuros bāzējas starptautiskās teroristu organizācijas un notiek teroristu apmācība un terora aktu plānošana pret ES un NATO dalībvalstīm. Tāpēc Latvijai kopā ar citu ES un NATO dalībvalstu spēkiem nepieciešams piedalīties starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās, lai atbalstītu citu valstu spēju kontrolēt drošības situāciju savā teritorijā, vienlaicīgi novēršot ekstrēmisma ideju un terorisma tendenču izplatīšanos ārpus terorisma riska reģioniem. Terorisma radītā apdraudējuma novēršanā būtiska loma ir starptautiskai sadarbībai, kas ir viens no galvenajiem pretterorisma preventīvo pasākumu elementiem. Pretterorisma politikas plānošanas jomā Latvijai ir nepieciešams aktīvi līdzdarboties un sniegt savu ieguldījumu ES un NATO īstenotajās aktivitātēs, lai mazinātu un savlaicīgi novērstu terorisma draudus, kas vērsti pret ES valstīm un to iedzīvotājiem. Vienlaicīgi valsts drošības iestādēm nepieciešams turpināt attīstīt un pilnveidot informācijas apmaiņu ar partneru valstu specdienestiem. Valsts, pašvaldību un juridisko iestāžu sadarbības stiprināšana pretterorisma jomā Nacionālās pretterorisma sistēmas ietvaros valsts drošības iestādēm, kā arī citām pretterorisma pasākumos iesaistītajām institūcijām nepieciešams nodrošināt efektīvāku sadarbību, lai nodrošinātu savlaicīgu informācijas apmaiņu par terorisma subjektu radīto apdraudējumu. Preventīvo pretterorisma pasākumu ietvaros nepieciešams attīstīt reģionālo sadarbību, veicinot vienotu izpratni par pretterorisma pasākumiem un rīcību terorisma apdraudējuma gadījumos. Papildus sadarbībā ar citām institūcijām Valsts drošības dienestam kā galvenajai pretterorisma pasākumus koordinējošai institūcijai jānodrošina esošo plānu un procedūru pārskatīšana, kā arī to aktualizēšana atbilstoši drošības situācijai reģionā. Radikalizācijas novēršana Latvijas iedzīvotāju iespējamā radikalizācija dažādu vardarbību attaisnojošo ideoloģiju ietekmē šobrīd ir nozīmīgākais ar terorismu saistītais risks. Radikalizācijas riskam var būt pakļauti dažādu sociālo grupu pārstāvji, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās izcelsmes vai profesionālās nodarbošanās. Līdz ar to radikalizācijas riskam pakļauto personu identifikācija un viņu radīto draudu novēršana ir nozīmīgs terorisma draudu samazināšanas pasākums. Terorisma novēršanā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām savas kompetences ietvaros ir jāveic pasākumi, lai identificētu agrīnās radikalizācijas pazīmes un novērstu tās tālāku attīstību. Nozīmīga loma radikalizācijas novēršanā ir sabiedrības izpratnes veicināšanai par tās radītajiem riskiem. Terorisma riska objektu drošības paaugstināšana Valsts drošības iestādēm jāturpina īstenotās aktivitātes terorisma riska objektu (kritiskās infrastruktūras un cilvēku masveida pulcēšanās objektu) fiziskās drošības līmeņa paaugstināšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā jānodrošina kritiskās infrastruktūras kopuma pārskatīšana. Nepieciešams nodrošināt kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumus reglamentējošo dokumentu kvalitatīvas izstrādes koordināciju un to īstenošanas efektivitātes kontroli. Terorisma finansēšanas novēršana Finanšu sektora uzraugošajām, kontrolējošajām un izmeklēšanas iestādēm ir nepieciešams darīt visu iespējamo, lai novērstu iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, nodrošinot uz risku balstītu pieeju, kas paredz preventīvo, uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši riska līmenim. Minētajām iestādēm vajag stiprināt spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un proliferāciju un samazināt vispārējos NILLTPF riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskas vides konkurētspēju un uzticamību. 1 2018. gadā tika ieviests Eiropas Komisijas Prakses kodekss dezinformācijas ierobežošanai, kas ietver plašu saistību klāstu, lai cīnītos pret dezinformāciju tiešsaistē. Līdz 2019. gada beigām Eiropas Komisija veiks visaptverošu novērtējumu par minētā kodeksa pirmo darbības gadu. Ja rezultāti būs neapmierinoši, Eiropas Komisija var ierosināt turpmākas darbības, tostarp regulatīvus pasākumus.