20. Article

Aktīviem vai to vērtības daļai, kas nav iekļauta RAB, nolietojumu neiekļauj tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksās un no šiem aktīviem neplāno kapitāla atdevi."; 1.17. svītrot 22.punktu; 1.18. aizstāt 23.punktā vārdu "atklājas" ar vārdiem "tiek konstatēts" un pēc vārda "vai" vārdu "aktīvu" ar vārdiem "to vērtības"; 1.19. izteikt 24.punktu šādā redakcijā: "24. Kapitāla izmaksu noteikšanai izmanto RAB un kapitāla atdeves likmi. Kapitāla atdevi aprēķina pēc formulas: PKA = RAB × wacc , kur: RAB - RAB vērtība [EUR]; wacc - vidējā svērtā kapitāla atdeves likme [%]."; 1.20. svītrot 28.punktā pēc vārda "kur" vārdus "Inol - pamatlīdzekļu nolietojums un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījums [EUR];"; 1.21. izteikt 34.1.apakšpunktu šādā redakcijā: "34.1. ja sadales sistēmas operatora elektroietaises ir tieši pieslēgtas pārvades sistēmai: Iekspl = IPSO + Itehn proc + Ipers + Irem + Isaimn, kur IPSO - konkrēta sadales sistēmas operatora pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas [EUR]; n - sadales sistēmas operatora pieslēguma vietu skaits pārvades sistēmai; Tijauda - tarifs i-tās pieslēguma vietas pārvades jaudas uzturēšanai un attīstīšanai [EUR/kW gadā]; Ni - sadales sistēmas operatora attiecīgās pieslēguma vietas pārvades sistēmai uzstādītā jauda[kW]; Tielek - sadales sistēmas operatora attiecīgās pieslēguma vietas pārvades sistēmai elektroenerģijas pārvadīšanas tarifs [EUR/kWh]; EiSSOp - sadales sistēmas operatora attiecīgajā pieslēguma vietā pievadītais elektroenerģijas daudzums [kWh]; Ipers - personāla un sociālās izmaksas [EUR]; Itehn proc - elektroenerģijas sadales sistēmas zudumu un tehnoloģiskā procesa nodrošināšanas izmaksas [EUR]; Irem - īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas [EUR]; Isaimn - pārējās saimnieciskās darbības izmaksas [EUR]."; 1.22. papildināt lēmumu ar 3.4.apakšnodaļu šādā redakcijā: "3.4. Ieņēmumu, izmaksu un lietotājiem nodotās elektroenerģijas apjoma korekcija 39.1 Sadales sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā divu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām uzskaita: 39.11. starpību starp plānotajiem un faktiskajiem ieņēmumiem kalendārajā gadā; 39.12. starpību starp plānotajām elektroenerģijas zudumu izmaksām un faktiskajām elektroenerģijas zudumu izmaksām. Izmaksu starpību aprēķina, ņemot vērā faktisko elektroenerģijas cenu kalendārajā gadā, nemainoties plānotajam elektroenerģijas zudumu apjomam kalendārajā gadā; 39.13. starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu regulatīvajā periodā un faktiskās inflācijas radīto izmaksu pieaugumu kalendārajā gadā (IIPkg), ko aprēķina šādi: IIPkg = (Ipers,t + Irem,t + Isaimn,t) - Ine,t) × (PCIf - PCIpl), kur: Isaimn,t - tarifu aprēķinā iekļautās pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR]; Ipers,t - tarifu aprēķinā iekļautas ekspluatācijas izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR]; Irem,t - tarifu aprēķinā iekļautas īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu [EUR]; Ine,t - tarifu aprēķinā iekļautas ekspluatācijas izmaksas, kas attiecināmas uz konkrēto tarifu periodu un uz kurām inflācijas radītas izmaksu izmaiņas regulatīvajā periodā nav plānots [EUR]; PCIpl - tarifu aprēķinā izmantotais plānotais kumulatīvais inflācijas līmenis attiecīgajam tarifu periodam [%]; PCIf - faktiskais kumulatīvais inflācijas līmenis attiecīgajam tarifu periodam [%]; 39.14. starpību starp plānotajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām un prognozētajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām kalendārajā gadā, neņemot vērā lietotājiem uzstādītās elektroenerģijas jaudas izmaiņas kalendārajā gadā; 39.15. starpību starp plānotajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām un prognozētajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām kalendārajā gadā, neņemot vērā lietotājiem uzstādītās elektroenerģijas jaudas izmaiņas kalendārajā gadā. 39.2 Starpība starp šīs metodikas 39.1 punktā norādītajiem lielumiem tiek noteikta uz kalendārā gada 31.decembri. 39.3 Sadales sistēmas operators divu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām iesniedz regulatoram informāciju par regulatīvā rēķina atlikumu un tā pamatojumu. 39.4 Šīs metodikas 15.punktā noteikto ieņēmumu korekciju nākamajam regulatīvajam periodam nosaka šādi: 39.41. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam; 39.42. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, un tā samazina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam; 39.43. ja iepriekšējā regulatīvā perioda faktiskās un prognozētās sadales sistēmas pakalpojumu izmaksas, izņemot izmaksu starpības, kas minētas šīs metodikas 39.1 punktā, pa izmaksu grupām ir mazākas par apstiprinātajām sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām pa izmaksu grupām (turpmāk - izmaksu ietaupījums), sadales sistēmas operators pamato faktisko izmaksu atšķirību pa izmaksu grupām, izmaksu ietaupījumu ieskaitot regulatīvajā rēķinā. Ja izmaksu ietaupījums veidojas darbības efektivitātes uzlabošanas rezultātā, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar 50% no izmaksu ietaupījuma; 39.44. ja iepriekšējā regulatīvā perioda faktiskās pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas vai cita sadales operatora pakalpojuma izmaksas, ir lielākas par regulatīvā perioda laikā atgūtajām pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksām vai cita sadales operatora pakalpojuma izmaksām, izmaksu atšķirību ieskaita regulatīvajā rēķinā, nosakot ieņēmumu korekcijas apmēru, neņemot vērā lietotājiem uzstādītās elektroenerģijas jaudas izmaiņas regulatīvajā periodā; 39.45. ja iepriekšējā regulatīvajā periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam. 39.5 Ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, šīs metodikas 15.punktā noteikto ieņēmumu korekciju uz nākamā tarifu perioda plānotajiem ieņēmumiem nosaka šādi: 39.51. ja regulatīvā rēķina atlikums ir negatīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, ja tas pēc kalendārā gada beigām veido vairāk nekā vienu procentu un nepārsniedz trīs procentus no kalendārā gada ekspluatācijas izmaksām, un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam. Trīs procentu ierobežojums neattiecas uz izmaksu starpībām, kas minētas šīs metodikas 39.14. un 39.15.apakšpunktā; 39.52. ja regulatīvā rēķina atlikums ir pozitīvs, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar regulatīvā rēķina atlikumu, ja tas pēc kalendārā gada beigām veido vairāk nekā vienu procentu no kalendārā gada plānotajām ekspluatācijas izmaksām, un samazina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam tarifu periodam; 39.53. ja iepriekšējā regulatīvajā periodā ārējo normatīvo aktu izmaiņu vai ārkārtas situāciju novēršanas dēļ radušās neparedzētās izmaksas ir pamatotas un ciktāl tās nav atgūstamas citādi, ieņēmumu korekcijas daļa ir vienāda ar neparedzēto izmaksu faktisko apmēru un palielina šīs metodikas 15.punktā noteiktās izmaksas nākamajam regulatīvajam periodam."; 1.23. izteikt 4.nodaļu šādā redakcijā: "4. Sadales sistēmas operatora atļautie ieņēmumi pa sprieguma pakāpēm