1. Article

Saeima 1994. gada 22. jūnijā pieņēma Likumu par ostām (turpmāk - Ostu likums), kas stājās spēkā 1994. gada 26. jūlijā. Šis likums reglamentē ostu darbības principus un pārvaldes kārtību. Atbilstoši Ostu likuma 5. pantam ostas darbojas, pamatojoties uz likumiem, Latvijas Republikas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta izdotajiem aktiem, attiecīgās ostas pārvaldes nolikumu un ostas noteikumiem. Savukārt Ostu likuma 6. panta pirmā daļa citstarp noteic, ka ostas noteikumu projektu izstrādā ostas pārvalde un pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju attiecīgā pašvaldības dome izdod tos saistošo noteikumu veidā. Saskaņā ar Ostu likuma 6. panta pirmās daļas 5. punktu ostas noteikumos jānorāda vides aizsardzības noteikumi ostā. 1.1. Ventspils pilsētas dome 2012. gada 2. martā pieņēma saistošos noteikumus Nr. 9 "Ventspils brīvostas noteikumi" (turpmāk - Ventspils brīvostas noteikumi), norādot, ka tie izdoti saskaņā ar Ostu likuma 6. pantu. Ventspils brīvostas noteikumi stājās spēkā 2012. gada 18. aprīlī. Šo noteikumu 100. punkts paredz vides aizsardzības prasības, kas jāievēro, veicot kravu pārkraušanas operācijas. Ar Ventspils pilsētas domes 2016. gada 21. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 8 "Par grozījumiem Ventspils pilsētas domes 2012. gada 2. marta saistošajos noteikumos Nr. 9 "Ventspils brīvostas noteikumi"" (turpmāk - Grozījumi Ventspils brīvostas noteikumos), kas stājās spēkā 2016. gada 28. oktobrī, un ietver norādi, ka ir izdoti saskaņā ar Ostu likuma 6. panta pirmo daļu, Ventspils brīvostas noteikumu 100. punkts ir izteikts šādā redakcijā: "100.1. Iekraujot kuģī naftas produktus vai ķīmiskās vielas, kuru tvaika spiediens (mērot pēc Reida metodes) ir 27,6 kilopaskāli (pie 37,8 C) vai vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, izmanto kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas (saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas cirkulāra Nr. 585 "Izgarojumu emisiju kontroles sistēmu standarti" punktā 1.2.13 noteikto definīciju), kas atbilst labāko pieejamo tehnisko paņēmienu risinājumam. Ja kuģim nav nepieciešamā aprīkojuma, lai pieslēgtos minētajām sistēmām, tad ievēro šo noteikumu 100.5. apakšpunkta prasības. 100.2. Gaistošo organisko savienojumu (turpmāk tekstā GOS) emisijas no kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas nepārsniedz 10 g/Nm3, un termināļa operators veic atbilstošu monitoringu, nodrošinot tiešsaistes datu pārraidi arī uz Brīvostas kapteiņa dienestu. 100.3. Termināļa operators, kas pārkrauj šo noteikumu 100.1. apakšpunktā noteiktās vielas, izveido smaku monitoringa sistēmu, nodrošinot tiešsaistes datu pārraidi arī uz Brīvostas kapteiņa dienestu. Ostas uzraugs izvērtē no GOS emisiju un smaku monitoringa sistēmas saņemtos datus, un, ja pārsniegti 100.2. punktā noteiktais GOS limits vai smaku koncentrācija 5 ouE/m3 uz termināļa teritorijas robežas, pieprasa termināļa operatoram veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā samazināt kraušanas intensitāti. Pirms katra tankkuģa kraušanas darbu sākšanas termināļa operators elektroniski nosūta ostas uzraugam šādu informāciju - kuģa nosaukums, piestātnes Nr., ķīmiskās vielas vai maisījuma drošības datu lapas kopija un kraušanas apjoms. 100.4. Termināļa operatoram, kas veic mazuta noliešanu no vagoncisternām uz dzelzceļa estakādēm, jānodrošina, lai darbības radītā smaka nepārsniegtu smaku koncentrāciju 5 ouE/m3 uz termināļa teritorijas robežas. 100.5. Ja, veicot kravas operācijas, GOS emisija pārsniedz šo noteikumu 100.2. apakšpunktā noteikto vai smaku koncentrācija uz termināļa teritorijas robežas pārsniedz 5 ouE/m3, tad termināļa operators nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus, tai skaitā samazina kraušanas intensitāti, lai šīs normas tiek ievērotas." Ar Grozījumiem Ventspils brīvostas noteikumos šie noteikumi tika papildināti ar 139. punktu šādā redakcijā: "Termināļa operators nodrošina šo noteikumu 100.1., 100.2., 100.3. un 100.4. apakšpunktā minēto prasību izpildi ne vēlāk kā līdz 2018. gada 31. maijam." 1.2. Saeima 2018. gada 1. februārī pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (turpmāk - Grozījumi Piesārņojuma likumā), kas stājās spēkā 2018. gada 6. martā. Līdz ar to likuma "Par piesārņojumu" (turpmāk - Piesārņojuma likums) 24.2 pants ir papildināts ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā: "(3) Lai ierobežotu gaistošo organisko savienojumu emisiju, tai skaitā piesārņojošās darbības izraisīto smaku izplatīšanos, kas rodas, veicot naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un maisījumu kravu iekraušanu tankkuģos, pašvaldības izdod saistošos noteikumus, kuros piesārņojošās darbības operatoriem, kas ostu teritorijās pārkrauj naftas produktus un bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumus, kuru tvaika spiediens, mērot pēc Reida metodes, ir 27,6 kilopaskāli (kPa) vai vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, ja šādu produktu, vielu un maisījumu kopējais piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir 200 000 tonnu gadā vai vairāk, tiek noteiktas prasības kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu uzstādīšanai, darbībai un monitoringam. (4) Pašvaldības saistošajos noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šā panta trešo daļu, pašvaldības ir tiesīgas noteikt smakas mērķlieluma pārsnieguma laika ierobežojumu, kas ir zemāks par 168 stundām kalendāra gadā, un paredzēt, ka atbilstība smakas mērķlielumam ir nodrošināma uz operatora lietošanā vai īpašumā esošās teritorijas robežas, kā arī noteikt kārtību, kādā par mērījumu rezultātiem informē institūciju, kas kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu. (5) Kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas piesārņojošās darbības operators, kas ostas teritorijā pārkrauj naftas produktus un bīstamas ķīmiskās vielas, kuru tvaika spiediens, mērot pēc Reida metodes, ir 27,6 kilopaskāli (kPa) vai vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, un ja šādu produktu un vielu apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir lielāks par 200 000 tonnu gadā, uzstāda līdz 2021. gada 31. decembrim, ja pašvaldība nav izdevusi saistošos noteikumus saskaņā ar šā panta trešo daļu vai ir izdevusi saistošos noteikumus, bet tajos nav noteikusi citu, agrāku termiņu kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas uzstādīšanai ostas teritorijā. Pēc kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu uzstādīšanas piesārņojošās darbības operators nodrošina to darbību un monitoringu, kā arī veic smakas mērķlielumu mērījumus uz savā lietošanā vai īpašumā esošās teritorijas robežas."