10. Article

Pieaicinātā persona - Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore PhD starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās Žaneta Mikosa - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 64. pantam. Valstij vajagot izveidot efektīvu vides aizsardzības sistēmu, sadarbojoties ar pašvaldībām un sabiedrību. Valsts pienākumi vides aizsardzības jomā ietverot arī pašvaldību pienākumu aizsargāt ikviena indivīda tiesības dzīvot labvēlīgā vidē. Veidojot vides aizsardzības sistēmu, esot jāapsver, kuri jautājumi ar tiesību normām ir regulējami valsts, bet kuri - pašvaldību līmenī, lai visefektīvāk nodrošinātu vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Atļaujā piesārņojošas darbības veikšanai tiekot izvirzītas individualizētas prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai, ņemot vērā operatora darbības specifiku. Operatoriem, kuri veic konkrētas piesārņojošas darbības ostu teritorijās, varot tikt noteiktas papildu prasības, kas izriet no Ostu likuma. Saskaņā ar Ostu likumu izdotie pašvaldības saistošie noteikumi varot paredzēt īpašas vides aizsardzības prasības, taču tiem jābūt saistītiem ar ostu darbības specifiku. Ja Ostu likumā nebūtu paredzēts pilnvarojums pašvaldībām noteikt ostu teritorijām specifiskas vides aizsardzības prasības, tad apstrīdētajām normām nebūtu nozīmes, jo pienākums ostu teritorijās ievērot citus normatīvos aktus esot spēkā arī bez to normu dublēšanas pašvaldību saistošajos noteikumos. Turklāt, ņemot vērā ostu īpatnības un ģeogrāfisko novietojumu, attiecībā uz to teritorijām varot tikt izvirzīti atšķirīgi vides aizsardzības noteikumi. Ievērojot kopējo vides aizsardzību regulējošu normatīvo aktu sistēmu, pašvaldība neesot tiesīga noteikt vispārējas vides aizsardzības prasības, tomēr varot izvirzīt specifiskus nosacījumus, kas vērsti uz likumā noteikto vides kvalitātes nodrošināšanu tieši ostas teritorijā. Šajā ziņā pilnvarojuma apjoms esot ierobežots ar vides aizsardzības principu, kā arī likumos un Ministru kabineta noteikumos noregulētajiem jautājumiem. Apstrīdētajās normās noteiktās prasības iekļaujoties kopējā vides aizsardzības sistēmā. Ar Grozījumiem Piesārņojuma likumā likumdevējs esot apstiprinājis to, ka pašvaldībām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums izvirzīt konkrētas vides aizsardzības prasības attiecībā uz ostu teritorijām. Ņemot vērā Ostu likumā ietverto pilnvarojumu, Piesārņojuma likumā piesārņojošu darbību veicējiem noteiktās vispārējās prasības, kā arī apstrīdēto normu nosacījumu būtību un attiecināmību tieši uz ostu teritorijām, esot jāatzīst, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 64. pantam. Satversmes tiesa secināja: