12. Article

Satversmes 105. pants nosaka: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Tas paredz visaptverošu mantiska rakstura tiesību garantiju. Ar "tiesībām uz īpašumu" Satversmes 105. panta izpratnē saprotamas visas mantiska rakstura tiesības, kuras tiesīgā persona var izlietot par labu sev un ar kurām tā var rīkoties pēc savas gribas, tostarp tādas var būt personas ekonomiskās intereses, kas saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 14. punktu). Lai kādas ekonomiskās intereses tiktu atzītas par īpašuma tiesību objektu Satversmes 105. panta izpratnē, tām jāatbilst tiesību sistēmā noteiktajiem kritērijiem (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 6. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2014-35-03 11.1. punktu). Šādas intereses ierobežojumam būtu jāizpaužas kā konkrētai negatīvai ietekmei, piemēram, kā peļņas samazinājumam, kas radies apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā. Proti, ir jākonstatē cēloniskā saikne starp īpašuma tiesību ierobežojumu un apstrīdētajām normām (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 15. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-25-01 10.2. punktu). Apstrīdētās normas paredzot pienākumu noteiktā termiņā uzstādīt Sistēmas. Šo prasību izpildei nepieciešamais finanšu līdzekļu ieguldījums esot pārāk liels un tādējādi apdraudot Pieteikuma iesniedzējas spēju turpināt saimniecisko darbību. Turklāt apstrīdētajās normās ietvertais pienākums samazināt kravu pārkraušanas intensitāti liekot atturēties no peļņu nesošas intensīvas saimnieciskās darbības, kas neesot komersanta interesēs. Turklāt apstrīdētās normas esot izdotas pretēji likumdevēja pilnvarojumam, tādējādi tiesību ierobežojums neesot noteikts ar likumu (sk. šā lēmuma 2. punktu). Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir norādījusi uz cēlonisko saikni starp tās ekonomiskajām interesēm un apstrīdētajām normām. Tādējādi tās ekonomiskās intereses, veicot saimniecisko darbību Ventspils ostas teritorijā, ietilpst Satversmes 105. panta pirmā un trešā teikuma tvērumā. Tātad apstrīdētās normas ierobežo Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības.