2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - akciju sabiedrība "Ventbunkers" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka Ventspils brīvostas noteikumu 100. un 139. punkts (turpmāk arī - apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 64. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Valsts vides dienests 2015. gada 18. februārī Pieteikuma iesniedzējai izsniedzis atļauju B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai (turpmāk - B kategorijas atļauja). Atbilstoši tai Pieteikuma iesniedzēja veikusi saimniecisko darbību ar naftas produktiem Ventspils brīvostas teritorijā. Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka 2018. gada 22. augustā tai izsniegta atļauja A kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai (turpmāk - A kategorijas atļauja) un tā ievēro visas šai kategorijai izvirzītās prasības. Tostarp Pieteikuma iesniedzējai esot jāpilda apstrīdētajās normās ietvertās prasības par kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas un smakas monitoringa sistēmas (turpmāk kopā - Sistēmas) uzstādīšanu. Pieteikuma iesniedzējai noteikto prasību izpildei esot jāizlieto ievērojami finanšu līdzekļi. Tādējādi tiekot apdraudēta tās turpmākā pastāvēšana. Apstrīdētās normas neparedzot valsts vai pašvaldības līdzfinansējumu Sistēmu uzstādīšanai. Tāpat saskaņā ar apstrīdētajām normām ostas uzraugs varot pieprasīt, lai Pieteikuma iesniedzēja samazina kraušanas intensitāti, bet šāda samazināšana ikreiz tai varot radīt finansiālus zaudējumus, jo prasītu papildu resursus konkrētās kravas pārkraušanai. Līdz ar to apstrīdētās normas ierobežojot Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. pantā noteiktās tiesības uz īpašumu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka likumdevējs ar Piesārņojuma likuma 11. panta otrās daļas 8. punktu ir nepārprotami pilnvarojis Ministru kabinetu noregulēt jebkurus jautājumus, kas attiecas uz piesārņojošo darbību rezultātā radušos smaku ierobežošanu. Pamatojoties uz minēto pilnvarojumu, Ministru kabinets izdevis 2014. gada 25. novembra noteikumus Nr. 724 "Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 724), kuros noteicis metodes, pēc kādām nosakāmas piesārņojošo darbību izraisītās smakas, un kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās. Šie noteikumi neesot paredzējuši to, ka piesārņojošās darbības veicējam būtu pienākums uzstādīt vai izmantot Sistēmas, kuru izmantošanu noteic apstrīdētās normas. Tas apstāklis, ka Ostu likuma 6. panta pirmās daļas 5. punkts nosaka pašvaldības tiesības izdot saistošos noteikumus par vides aizsardzības noteikumiem ostu teritorijās, nenozīmējot to, ka likumdevējs būtu pašvaldību pilnvarojis regulēt tos pašus ar smaku kontroli saistītos jautājumus, kurus ar saviem noteikumiem jau regulējot Ministru kabinets, īpaši tad, ja tiek ierobežotas personas pamattiesības. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Ventspils pilsētas dome līdz dienai, kad stājās spēkā Grozījumi Piesārņojuma likumā, neesot bijusi pilnvarota šos jautājumus regulēt ar saviem saistošajiem noteikumiem. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka, pat ja piekristu tam, ka apstrīdētās normas ir pieņemtas saskaņā ar Grozījumiem Piesārņojuma likumā, tomēr esot jāatzīst, ka tās ievērojami pārsniedz pašvaldībām doto pilnvarojumu. Grozījumi Piesārņojuma likumā nedodot pašvaldībai tiesības noteikt, kam piešķirama noteikumu ievērošanas kontroles funkcija. Saskaņā ar Piesārņojuma likuma 47. panta piekto daļu un 49. panta piekto daļu uz šā likuma 24.2 panta trešās daļas pamata izdoto saistošo noteikumu ievērošanu kontrolējot Valsts vides dienests. Tātad ar apstrīdētajām normām brīvostas kapteinim esot prettiesiski piešķirtas kontroles funkcijas. Tādējādi apstrīdētās normas esot izdotas ultra vires. Līdz ar to apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 64. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam un esot atzīstamas par spēkā neesošām no pieņemšanas brīža.