3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Ventspils pilsētas dome - uzskata, ka tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 3. un 6. punktu, jo apstrīdētās normas neradot Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību aizskārumu. Pēc lietas ierosināšanas Satversmes tiesā Pieteikuma iesniedzējai esot izsniegta A kategorijas atļauja. Atbilstoši normatīvajiem aktiem A kategorijas atļaujas saņemšanas priekšnoteikums neatkarīgi no apstrīdētajām normām esot Sistēmu uzstādīšana. No Pieteikuma iesniedzējas paustajiem apsvērumiem izrietot, ka tā ir Sistēmas uzstādījusi, lai gan attiecīgās prasības uzskatījusi par nepamatotām. Apstrīdētās normas pēc būtības uzliekot Pieteikuma iesniedzējai pienākumu ievērot "labākos pieejamos tehniskos paņēmienus" attiecībā uz smaku mazināšanas risinājumu, proti, pienākumu uzstādīt Sistēmas saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas cirkulāra Nr. 585 "Izgarojumu emisiju kontroles sistēmu standarti" (turpmāk - Starptautiskās Jūrniecības organizācijas standarti) noteikumiem. Šie standarti konkrētajā kontekstā esot arī labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, un par tādiem tos atzīstot arī Valsts vides dienests un Vides pārraudzības valsts birojs. Tas apstāklis, ka Valsts vides dienests ir atsaucies tieši uz apstrīdētajām normām kā uz labāko pieejamo tehnisko paņēmienu avotu, neatbrīvojot Pieteikuma iesniedzēju no pienākuma izmantot šādus paņēmienus uz Piesārņojuma likuma pamata. Ievērojot minēto, esot jāatzīst, ka apstrīdētās normas neierobežo Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības un tiesvedība izskatāmajā lietā ir izbeidzama. Vides tiesību nozare un it īpaši piesārņojuma jautājumi nenoliedzami pamatā tiekot regulēti Saeimas pieņemtu likumu un Ministru kabineta izdotu noteikumu līmenī. Proti, likumdevējs vispārīgi esot noregulējis jautājumus, kas attiecas uz būtiskākajiem vides aspektiem. Taču, ņemot vērā ostas darbības specifiku, Ostu likuma 6. panta pirmās daļas 5. punktā ietvertais pilnvarojums esot saprotams tādējādi, ka tas ļauj ostas noteikumos regulēt vides jautājumus (citstarp, piemēram, ar atkritumiem, smakām, emisijām saistītus jautājumus) tiktāl, ciktāl ostas noteikumi attiecas uz katra konkrētā jautājuma netipiskiem, tieši ostā būtiskiem aspektiem. Pieteikuma iesniedzējas uzskats, ka Ostu likuma 6. panta pirmās daļas 5. punktā ietvertais pilnvarojums ir neprecīzs, neesot pamatots. Tādā gadījumā ostas noteikumos nebūtu iespējams regulēt nevienu tādu vides jautājumu, kas nav expressis verbis norādīts. Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas ir pieņemtas, ievērojot pilnvarojumu, esot jānoskaidro tas, vai šīs normas regulē ostai specifiskus vides (smaku ierobežošanas) jautājumus, nevis tas, vai ir spēkā kādi normatīvie akti, kas vispārīgi regulētu šos jautājumus. Tā kā apstrīdētās normas izrietot no Starptautiskās Jūrniecības organizācijas standartiem un paredzētas tieši ostām attiecībā uz naftas produktu iekraušanu tankkuģos, šie jautājumi esot acīmredzami specifiski vides jautājumi un apstrīdētās normas esot izdotas atbilstoši Ostu likuma 6. panta pirmās daļas 5. punktā ietvertajam pilnvarojumam. Savukārt vēlāk pieņemtie Grozījumi Piesārņojuma likumā minēto pilnvarojumu tikai precizējot, pēc būtības to pat paplašinot, un tādējādi neesot konstatējams Satversmes 64. panta pārkāpums. Likumdevējs, pieņemot Grozījumus Piesārņojuma likumā, esot bijis informēts par apstrīdētajās normās ietverto regulējumu, tas esot saskaņots ar Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, VAS "Latvijas Jūras administrācija" un Valsts vides dienestu. Apstrīdētās normas nodrošinot saprātīgu līdzsvaru starp personas un sabiedrības interesēm. Ventspils iedzīvotāji regulāri paužot neapmierinātību ar pilsētā jūtamajām smakām, un par šo problēmu pastāvīgi notiekot plašas diskusijas. Apstrīdētās normas un Grozījumi Piesārņojuma likumā vienlīdz attiecoties uz visiem uzņēmumiem, kas noteiktos apjomos ostā pārkrauj naftas produktus. Lai gan Pieteikuma iesniedzēja veikusi ievērojamus finanšu ieguldījumus, tomēr, salīdzinot peļņu, kādu tā gūstot no saimnieciskās darbības Ventspils ostā, un sabiedrības ieguvumu no apstrīdētajām normām, esot jāatzīst, ka personas un sabiedrības interešu līdzsvars ir ievērots un apstrīdētās normas ir samērīgas.