5. Article

Pieaicinātā persona - Ministru kabinets - uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 64. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Vietējai pašvaldībai esot tiesības noteikt īpašuma tiesību aprobežojumus, ņemot vērā sabiedrības intereses. Ostu likuma 6. panta pirmajā daļā ietvertais pilnvarojums esot plašs. Tomēr, vērtējot to kopsakarā ar vietējās pašvaldības kompetenci, pienākumiem un tiesībām vides aizsardzības jomā, kā arī kopsakarā ar citiem normatīvajiem aktiem un vides tiesību principiem, esot jāatzīst, ka apstrīdēto normu izdošanai bija pamats. Ar vēlāk pieņemtajiem Grozījumiem Piesārņojuma likumā attiecīgais pilnvarojums esot konkretizēts, ievērojot to, ka minētais regulējums attiecas uz visiem operatoriem (ne tikai tiem, kas darbojas Ventspils ostas teritorijā), kuru veiktās darbības atbilst apstrīdēto normu dispozīcijās ietvertajiem faktiskajiem apstākļiem, un paredzot pašvaldībām pienākumu izdot saistošos noteikumus minētā regulējuma izpildei, kā arī nosakot institūciju sadarbības noteikumus. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 724 smaku emisijas attiecīgajās teritorijās tiekot fiksētas, ņemot vērā smakas izplatību un to ietekmējošos faktorus. Savukārt apstrīdētās normas nosakot smaku ierobežošanas kontroles pasākumus, kas veicami tieši ostas teritorijā, un paredzot, ka sākotnējo monitoringu veic termināļa operators, bet monitoringa datus izvērtē ostas uzraugs, kas pārsnieguma gadījumā pieprasa, lai tiek veikti nepieciešamie preventīvie pasākumi smaku ierobežošanai reālajā laikā un nepārprotami identificētajā smakas emisijas avotā. Apstrīdētās normas esot uzskatāmas drīzāk par preventīvu līdzekli un esot vērstas uz to, lai smaku emisijas, kas radušās ostas teritorijā piesārņojošās darbības veicoša operatora darbības dēļ, pēc iespējas mazāk ietekmētu Ministru kabineta noteikumu Nr. 724 3. punktā minētās teritorijas un nepārsniegtu paredzēto smakas mērķlielumu. Operatoram esot pienākums, ievērojot minimālās normatīvo aktu un piesārņojošās darbības atļaujas prasības, veikt arī piesārņojuma samazināšanas pasākumus, ja tas nepieciešams kvalitatīvas vides nodrošināšanai. Normatīvo aktu un minētās atļaujas prasību ievērošanas kontrole pati par sevi nevarot radīt Pieteikuma iesniedzējas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu. Šādu kontroles pasākumu veikšana ir nosacījums, ar kuru tai kā piesārņojošās darbības veicējai jārēķinās.