19. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa var spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai. 19.1. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma (akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). No lietas materiāliem izriet, ka izskatāmajā gadījumā apstrīdētā norma Pieteikuma iesniedzējam piemērota 2018. gada 26. jūnijā, kad brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks liedzis viņam saņemt un lietot personisko datortehniku (sk. lietas materiālu 1. sēj. 8. lp.). Minētais datums uzskatāms par Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskāruma rašanās brīdi. Administratīvais process iestādē noslēdzies ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka 2018. gada 4. jūlija lēmumu, ar kuru noraidīta Pieteikuma iesniedzēja sūdzība par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 6.-7. lp.). Saskaņā ar Kodeksa 47.1 panta otro daļu minētais lēmums nav pārsūdzams. Pieteikuma iesniedzējs 2018. gada 30. novembrī tika atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas. Tomēr apstrīdētā norma, lai pēc iespējas novērstu nelabvēlīgās sekas, ko viņam radījusi tās piemērošana, attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju ir atzīstama par spēkā neesošu no viņa pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. 19.2. Satversmes tiesai, izmantojot tai Satversmes tiesas likuma 32. panta trešajā daļā piešķirtās tiesības, iespēju robežās ir jāgādā arī par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu, līdz brīdim, kad likumdevējs tās vietā pieņems jaunu tiesisko regulējumu, neradītu personām Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu un 2013. gada 31. janvāra sprieduma lietā Nr. 2012-09-01 16.1. punktu). Satversmes tiesa norāda, ka līdz jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai notiesāto tiesības aizsargājamas, tieši piemērojot Satversmes 112. pantu un šajā spriedumā ietvertās atziņas.