20. Article

Pasaules Bankas 2015.gada ziņojumā "Latvijas veselības aprūpes sistēmas trūkumi: interviju un fokusa grupu diskusiju rezultāti"29 diskusiju un interviju rezultāti30 attiecībā uz cilvēkresursiem atklāja, ka lielākā daļa veselības sistēmā iesaistīto pušu uzskata, ka būtiska problēma ir veselības aprūpes personāla trūkums. Kā viena no tendencēm, kas varētu būt par iemeslu veselības aprūpes personāla trūkumam Latvijā ir ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas medmāsu specialitātes, piemēram, ambulatorās aprūpes medmāsa un slimnīcas medmāsa31 ir dažādas specialitātes, tādēļ, ja medmāsai nav abu sertifikātu, nav iespēju strādāt abās jomās, kas ierobežo viņu darba mobilitāti. Iepriekš minētajā ziņojumā vairāku reģionālo veselības aprūpes centru un slimnīcu pārstāvji uzsver, ka ierobežojumi attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz noteiktas ārstu un medmāsu specialitātes, ierobežo iespējas nodrošināt nepieciešamo personālu (t.i., noteikumos paredzēto speciālistu skaitu) un fleksibli to nodarbināt. Slimnīcām reizēm var rasties nepieciešamība nekavējoties palielināt medmāsu skaitu vienā vai citā nodaļā, t.i., nosūtīt medmāsas, kas strādā vienā nodaļā, veikt pienākumus citā, ja vienā jomā darba noslodze ir liela, bet otrā maza. Tā kā strādāšana neatkarīgi ir atļauta vienīgi speciālistiem, kuriem ir sertifikāti konkrētajā nozarē, šāda fleksibla nodarbinātība nav iespējama. Tādēļ cilvēkresursu vadītāji iesaka paplašināt specialitāšu grupas, jo slimnīcu ikdienas praksē ir nepieciešams nošķirt vienīgi dažas medmāsu specialitātes (piemēram, reanimācija un intensīvā aprūpe, anestezioloģija, dzemdniecība). Apspriežot šo risinājumu, cilvēkresursu vadītāji nenorādīja uz nepieciešamību pēc papildu apmācībām medmāsām, kuras viņi varētu fleksibli nodarbināt dažādās specialitātēs. Māsas (medicīnas māsa) kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība un profesionālās kompetences