13. Article

Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents psihiatrs un psihoterapeits Dr. med. Artūrs Utināns - norāda, ka nav zinātniska pamata izcelt atšķirības kontekstā ar to, kā brīvības atņemšanas sodu, ar to saistītos ierobežojumus un resocializāciju uztver vīrieši un sievietes. Attiecībā uz dzimumatšķirībām uztveres, domāšanas un uzvedības aspektos šobrīd autoritatīvākā zinātnes nozare esot neirozinātne, kas pēta smadzeņu neirobioloģiju ar jaunākajām neirovizualizācijas metodēm. Aktuālāko pētījumu secinājumi liecinot, ka smadzeņu un uztveres atšķirības starp dzimumiem vidēji statistiski ir konstatējamas, bet niecīgas. Individuālas atšķirības starp atsevišķiem cilvēkiem esot daudz lielākas nekā vidējās statistiskās atšķirības starp dzimumiem. Esot daudz vīriešu ar "sievišķīgām" reakcijām un daudz sieviešu ar "vīrišķīgām" reakcijām. Pētījumi iesakot atteikties no tādiem apzīmējumiem kā "vīrišķīgas īpašības" un "sievišķīgas īpašības" vai "vīrieša smadzenes" un "sievietes smadzenes". Esot jāņem vērā tas, ka vīriešu un sieviešu smadzeņu bioloģiskās atšķirības nosaka arī sociālā vide, citstarp audzināšana un sociālie priekšstati par vīriešu un sieviešu domāšanas veida atšķirībām. Tomēr galvenā atšķirība starp vīriešiem un sievietēm esot tikai bioloģiskās evolūcijas gaitā izveidojušās dzimumvairošanās sfēras īpatnības. Ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem, kas atrodas ieslodzījumā, esot vajadzīga socializācija un resocializācija. Tieši uz vīriešu socializāciju esot jāliek lielāks uzsvars nekā līdz šim, jo pēdējo gadu pētījumi rādot, ka smadzenēm piemīt elasticitāte, proti, spēja sociālo faktoru ietekmē mainīties vienā vai otrā virzienā. Recidīva iespējamības mazināšanās esot atkarīga ne tikai no policijas kontroles, bet drīzāk no sodu izcietušo personu sociālās integrācijas. Pēc A. Utināna ieskata, Saeimas atbildes rakstā ietvertie argumenti par to, ka sieviešu psihes īpatnības attaisno ar Kodeksa 50.4 pantu noteikto atšķirīgo attieksmi brīvības atņemšanas soda izpildē, nav zinātniski pamatoti. Ieslodzīto vīriešu un sieviešu atšķirību uzsvēršana esot novecojusi tradīcija, kas, iespējams, balstīta uz finansiāliem apsvērumiem. Lietas būtība neesot arī tā, ka sievietes lielākoties tiek sodītas par vieglākiem nodarījumiem. Galvenais jautājums būtībā esot par to, kā nepieļaut dzimuma diskrimināciju brīvības atņemšanas soda izpildē vienādu noziedzīgu nodarījumu gadījumā. Neesot pamatots arī Saeimas arguments, ka sievietes ieslodzījumā pakļautas augstākam garīgo slimību un pašnāvības riskam. Arī vīriešiem cietumā veidojoties psihiski traucējumi, un daudzi no tiem esot raksturīgāki tieši vīriešiem. Mentālās veselības profilakses sistēma esot nepieciešama gan sieviešu, gan vīriešu cietumos.