19. Article

Satversmes tiesa ir atzinusi: lai noteiktu, vai un kuras personu grupas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos, nepieciešams atrast šīs grupas vienojošo pazīmi (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 4. decembra sprieduma lietā Nr. 2003-14-01 12. punktu). Divas situācijas nekad nav pilnīgi identiskas. Tādēļ salīdzināšanai ir jāizvēlas tāda situācija, kurai ir viena vai vairākas kopīgas pazīmes ar pārbaudāmo situāciju (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103 7. punktu). Taču kopīgas pazīmes pašas par sevi ne vienmēr var kalpot par pietiekamu argumentu, lai konstatētu, ka divas personu grupas atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos. Satversmes tiesai jāizvērtē arī tas, vai nepastāv kādi būtiski apsvērumi, kas norāda, ka šādas personu grupas neatrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 9. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012-14-03 17.2. punktu). Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas vīrieši un sievietes, kas izdarījuši vienāda smaguma noziegumu un kam piespriests līdzīga ilguma brīvības atņemšanas sods. Savukārt Saeima norāda, ka starp notiesātajiem vīriešiem un sievietēm ir objektīvas atšķirības, proti, katrai grupai ir savas raksturiezīmes un vajadzības, tāpēc šīs grupas var salīdzināt tikai formāli. Pieaicinātās personas Dr. med. N. Limba, Dr. med. G. Knipše un Dr. biol. L. Plakane norāda uz anatomiskām, fizioloģiskām un psihiskām atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm, bet Dr. med. A. Utināns vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka domāšanas, uztveres un uzvedības ziņā atšķirības starp dzimumiem ir mazākas nekā starp konkrētiem indivīdiem. Savukārt Tieslietu ministrija un tiesībsargs, citstarp atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, norāda, ka notiesātie vīrieši un sievietes atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos (sk. lietas materiālu 84., 85., 110., 115., 127. un 130. lpp.). Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izvērtējot Konvencijas 14. panta pārkāpumu kopsakarā ar citiem Konvencijas pantiem, ir atzinusi, ka analoģiskā situācijā atrodas visas personas, kas notiesātas par vienādiem vai salīdzināmiem noziegumiem (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2017. gada 24. janvāra sprieduma lietā "Khamtokhu and Aksenchik v. Russia", pieteikumi Nr. 60367/08 un 961/11, 68. punktu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada 10. janvāra sprieduma "Ēcis v. Latvia", pieteikums Nr. 12879/09, 80. un 81. punktu). Satversmes tiesa secina, ka izskatāmās lietas ietvaros vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas vīrieši un sievietes, kas, būdami pilngadīgi, izdarījuši smagu vai sevišķi smagu noziegumu, notiesāti ar brīvības atņemšanu un izcieš sodu (turpmāk arī - notiesātie vīrieši un sievietes). Definējot salīdzināmās personu grupas, vērā ņemams arī tas, ka vienādos un salīdzināmos apstākļos ar minētajām personām nav tās notiesātās sievietes, kuras ir grūtnieces vai baro bērnu ar krūti. Tāpēc viņām normatīvajos aktos paredzētas īpašas tiesības. Tādējādi ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši un sievietes, kas, būdami pilngadīgi, izdarījuši smagu vai sevišķi smagu noziegumu un izcieš brīvības atņemšanas sodu, uzskatāmi par personu grupām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.