2. Article

Pieteikuma iesniedzējs - Andris Otto (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka Kodeksa 50.4 pants neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 91. pantam, jo vīriešiem nosaka atšķirīgu soda izpildes režīmu. Pieteikuma iesniedzējs atzīts par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā un uzsācis brīvības atņemšanas soda izciešanu slēgtā cietuma režīma zemākajā pakāpē. Pieteikumā norādīts, ka pilngadīgi vīrieši un sievietes, kas izdarījuši vienāda smaguma noziedzīgu nodarījumu un notiesāti ar brīvības atņemšanas sodu uz vienādu termiņu, ir divas ieslodzīto grupas, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Kodeksa 50.4 un 50.5 pantā paredzot atšķirīgu sākotnējo ieslodzījuma režīmu vīriešiem un sievietēm, vīriešiem esot noteikti lielāki pamattiesību ierobežojumi nekā sievietēm. Šāda atšķirīga attieksme saglabājoties visu ieslodzījuma laiku, izņemot tā pēdējo ceturtdaļu. Vīriešiem radītie pamattiesību ierobežojumi visupirms skarot tiesības uz privāto dzīvi, taču sekas esot jūtamas arī attiecībā uz citām tiesībām, piemēram, tiesībām uz izglītību un tiesībām uz veselību. Arī sabiedrība ciešot no šādas atšķirīgas attieksmes, jo ieslodzīto vīriešu dzīvesbiedres un bērni retāk varot ar viņiem sarunāties pa telefonu un viņus satikt. Atšķirīgā attieksme esot noteikta ar likumu, kas ir pieņemts, izsludināts un publicēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tāpat tas esot pietiekami skaidri formulēts, lai adresāti varētu izprast savas tiesības un pienākumus. Soda izpildes mērķis esot panākt notiesātā resocializāciju, savukārt ieslodzījuma mērķis - citu cilvēku tiesību un sabiedrības drošības aizsardzība. Tomēr Kodeksa 50.4 pants ne tikai nesekmējot, bet pat kavējot šo mērķu sasniegšanu, jo ieslodzīto vīriešu ģimenes locekļiem paredzot mazāk iespēju sazināties ar viņiem. Nosakot atšķirīgus sākotnējos soda izciešanas (un resocializācijas) režīmus, par leģitīmu mērķi varot būt tikai tādi apsvērumi, kas pamatotu to, ka starp notiesātajiem vīriešiem un sievietēm pastāv atšķirības, kuras prasa noteikt šādus atšķirīgus režīmus. Konkrētajā situācijā atšķirīgā attieksme nekādā veidā neesot saistīta ar sieviešu spēju iznēsāt un dzemdēt bērnus vai kādām citām anatomiskām atšķirībām starp vīriešiem un sievietēm. Atšķirīgo attieksmi nevarot pamatot arī ar nepieciešamību pēc papildu resursiem, piemēram, satikšanos organizēšanai. Tādējādi Kodeksa 50.4 pantā noteiktajai atšķirīgajai attieksmei pret vīriešiem neesot leģitīma mērķa. Likumdevējam esot plaša rīcības brīvība sodu politikas jomā, tomēr diskriminācija šīs plašās rīcības brīvības robežas pārkāpjot. Dzimums kā atšķirīgas attieksmes kritērijs esot absolūti nepieļaujams sodu politikas kontekstā. No pieteikuma izriet, ka atvieglojumi notiesātajām sievietēm būtu piešķirami vienīgi saistībā ar grūtniecību un dzemdībām, kā arī pēcdzemdību periodā. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka konkrētajā situācijā atšķirīgā attieksme ir novēršama, vienīgi pielīdzinot diskriminētās grupas - notiesāto vīriešu - tiesības nediskriminētās grupas - notiesāto sieviešu - tiesībām. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzējs izteica viedokli, ka vecāka pienākumi esot vienlīdz raksturīgi gan vīriešiem, gan sievietēm un pildīt tos esot vienādas tiesības gan tēviem, gan mātēm. Patiesais risks esot individuāls, atkarīgs no katra konkrētā ieslodzītā un tiekot arī izvērtēts, taču šobrīd tas neietekmējot soda izciešanas režīma izvēli. Tāpat arī Saeimas apgalvojums par grūtībām nodrošināt notiesātajiem vīriešiem tādu pašu tikšanos skaitu un ilgumu kā sievietēm neesot pamatots, jo gan īslaicīgo, gan ilglaicīgo tikšanos telpas lielākoties netiekot noslogotas, turklāt par ilglaicīgo tikšanos esot jāmaksā saskaņā ar Ministru kabineta noteikto cenrādi.