20. Article

Tā kā notiesātie vīrieši un sievietes atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, ir jānoskaidro, vai apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret šīm personu grupām. 20.1. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka brīvības atņemšana - personas piespiedu turēšana ieslodzījumā - ir soda veids, kas saistīts ar personas pamattiesību, galvenokārt tiesību uz brīvību, ierobežošanu. Notiesātais tiek izolēts no ierastās vides un dzīvesveida, sociālajiem kontaktiem. Ierobežojumi, kas noteikti sakarā ar brīvības atņemšanas soda izpildīšanu, rada notiesātajam fizisku un psiholoģisku slodzi un grūtības, tāpēc tie nedrīkst būt lielāki kā nepieciešams piespriestā soda veida rakstura un soda izpildes režīma dēļ (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 6. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-17-01 6. punktu). Brīvības atņemšanas soda izpildes noteikumus un kārtību, kā arī notiesāto tiesisko statusu visupirms regulē Kodekss, kā arī uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi, tostarp 2006. gada 30. maija noteikumi Nr. 423 "Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi", 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām", 2013. gada 9. aprīļa noteikumi Nr. 191 "Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība" un 2015. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība". Tāpat brīvības atņemšanas soda izpildē vērā ņemams Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums. Saskaņā ar Kodeksa 13. panta pirmo daļu brīvības atņemšanas sodu izpilda slēgtajā cietumā, daļēji slēgtajā cietumā, atklātajā cietumā, kā arī audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem. Brīvības atņemšanas iestādē var organizēt gan slēgtā, gan daļēji slēgtā, gan atklātā cietuma nodaļas. Kodeksa septītā nodaļa "Režīms brīvības atņemšanas iestādēs" citstarp nosaka to, kādās brīvības atņemšanas iestādēs kuri notiesātie izcieš sodu, kādi ir viņu pienākumi, tiesības un ierobežojumi katrā soda izciešanas režīma pakāpē. No apstrīdētās normas un Kodeksa 50.5 panta izriet, ka ar brīvības atņemšanu notiesātie vīrieši, kas, būdami pilngadīgi, izdarījuši smagu vai sevišķi smagu noziegumu, sodu izcieš slēgtajā cietumā, savukārt notiesātās sievietes, kas, būdamas pilngadīgas, izdarījušas smagu vai sevišķi smagu noziegumu, sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā. Tādējādi notiesātajiem vīriešiem un sievietēm ir noteikts atšķirīgs soda izciešanas režīms un līdz ar to atšķiras arī notiesātajiem noteiktais tiesību un ierobežojumu apjoms. 20.2. No tā, kādā cietumā uzsākta brīvības atņemšanas soda izciešana, citstarp ir atkarīga turpmākā soda izpildes gaita. Latvijā darbojas soda progresīvā izpilde, kas saskaņā ar Kodeksa 50.1 panta pirmo daļu pamatojas uz notiesāto diferenciāciju katra brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma ietvaros, kā arī notiesāto pārvietošanu no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu un notiesātā uzvedību. Soda izciešanu notiesātais uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē (sk. Kodeksa 50.1 panta trešo daļu). Kad izciesta vismaz viena ceturtdaļa no piespriestā brīvības atņemšanas soda, notiesātais vīrietis ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var tikt pārvietots no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz vidējo pakāpi, bet, kad izciesta otrā ceturtdaļa no soda, - uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, kur viņam jāpavada atlikusī soda daļa, taču viņš var tikt pārvietots arī uz daļēji slēgto cietumu (sk. Kodeksa 50.4 panta ceturto daļu). Savukārt notiesātā sieviete pēc tam, kad izciesta viena ceturtdaļa no piespriestā soda, ar izvērtēšanas komisijas lēmumu var tikt pārvietota no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz augstāko pakāpi, bet, kad izciesta otrā ceturtdaļa no soda, - uz atklāto cietumu (sk. Kodeksa 50.5 panta trešo un piekto daļu). Tādējādi notiesātā sieviete, kas izcietusi pusi no soda, teorētiski jau var tikt pārvietota uz atklāto cietumu. Turpretī notiesātais vīrietis pēc tam, kad izcietis pusi no soda, var būt nonācis vienīgi slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē un tikai pēc nenoteikta laika var tikt pārvietots uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. Saskaņā ar Kodeksa 50.6 pantu soda izciešanas režīms atklātajā cietumā ir salīdzinoši vieglāks un notiesātajai personai noteikts mazāk ierobežojumu, piemēram, notiesātais tiek izmitināts kopmītņu tipa telpās, viņš var uzņemt viesus, lietot personisko datortehniku ar interneta pieeju un personisko mobilo telefonu, iepirkties cietuma veikalā un saņemt sūtījumus un pienesumus bez ierobežojumiem, kā arī strādāt ārpus ieslodzījuma vietas. 20.3. Atsevišķi aplūkojamas notiesātajiem vīriešiem un sievietēm noteikto tiesību un ierobežojumu apjoma atšķirības, lai gan arī tās ir saistītas ar notiesāto atrašanos atšķirīgās brīvības atņemšanas iestādēs un soda izciešanas režīmos. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Kodekss, paredzot vairākus soda izciešanas režīmus, nosaka notiesātajiem arī atšķirīgu tiesību apjomu un resocializācijas pakāpi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 9. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-67-01 10.1. punktu). Vēl jo vairāk šādas atšķirības pastāv attiecībā uz notiesāto tiesību un ierobežojumu apjomu dažādos cietumos. Visuzskatāmāk atšķirības izpaužas attiecībā uz notiesātajiem vīriešiem un sievietēm noteiktajiem ierobežojumiem komunikācijā ar ģimeni, kā arī finansiālajiem ierobežojumiem. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka šie ierobežojumi ietilpst Satversmes 96. pantā noteikto tiesību tvērumā (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 18. maija sprieduma lietā Nr. 2016-12-01 13.1. un 13.2. punktu). Kodeksa 45. panta pirmā daļa noteic, ka notiesātajiem ir iespējas Kodeksā noteiktajā kārtībā un apjomā satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi - uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu un atjaunošanu; ilglaicīgi - uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām, lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu. Savukārt saskaņā ar Kodeksa 49. panta piekto daļu notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem vai adresāta līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma pakāpei. Saskaņā ar apstrīdēto normu notiesātajiem vīriešiem, uzsākot soda izciešanu slēgtā cietuma zemākajā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības gadā izmantot trīs ilgstošas satikšanās (no sešām līdz divpadsmit stundām) un četras īslaicīgas satikšanās (no vienas līdz divām stundām), kā arī izmantot vienu telefonsarunu mēnesī (sk. Kodeksa 50.4 panta devītās daļas 1. un 4. punktu). Savukārt notiesātajām sievietēm, kuras uzsāk soda izciešanu daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības gadā izmantot piecas ilgstošas satikšanās (no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām) un četras īslaicīgas satikšanās (no pusotras stundas līdz divām stundām), kā arī izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma (sk. Kodeksa 50.5 panta astotās daļas 1. un 3. punktu). Notiesātajiem vīriešiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības gadā izmantot četras ilgstošas satikšanās (no astoņām līdz sešpadsmit stundām) un sešas īslaicīgas satikšanās (no vienas līdz divām stundām), kā arī izmantot divas telefonsarunas mēnesī, bet augstākajā soda izciešanas režīma pakāpē - gadā sešas ilgstošas satikšanās (no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām) un sešas īslaicīgas satikšanās (no vienas līdz divām stundām), kā arī trīs telefonsarunas mēnesī (sk. Kodeksa 50.4 panta septītās daļas 1. un 4. punktu un astotās daļas 1. un 4. punktu). Savukārt notiesātajām sievietēm, kuras sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma augstākajā soda izciešanas režīma pakāpē, ir tiesības gadā izmantot astoņas ilgstošas satikšanās (no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām) un astoņas īslaicīgas satikšanās (no pusotras stundas līdz divām stundām), kā arī izmantot telefonsarunas bez skaita ierobežojuma (sk. Kodeksa 50.5 panta septītās daļas 1. un 3. punktu). Turklāt notiesātajām sievietēm šajā soda izciešanas režīma pakāpē Kodekss paredz arī tiesības ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt ieslodzījuma vietu uz laiku līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuvinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību (sk. Kodeksa 49.2 panta pirmo daļu). Kodekss paredz arī atšķirīgus notiesāto vīriešu un sieviešu finansiālo tiesību ierobežojumus, proti, atšķiras tiesiskais regulējums par to, cik bieži un par kādu summu notiesātie vīrieši un sievietes var iepirkties cietuma veikalā. Slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē notiesātie var iepirkties cietuma veikalā par kopējo naudas summu, kas nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās mēnešalgas, bet slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē un daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē - par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no minimālās mēnešalgas (sk. Kodeksa 50.4 panta astotās daļas 3. punktu un devītās daļas 3. punktu, kā arī 50.5 panta astotās daļas 2. punktu). Savukārt slēgtā un daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē visi notiesātie var iepirkties par summu vienas minimālās mēnešalgas apmērā (sk. Kodeksa 50.4 panta septītās daļas 3. punktu un 50.5 panta septītās daļas 2. punktu). No tā, kādā soda izciešanas režīmā notiesātais atrodas, ir atkarīga arī kārtība, kādā viņš var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un iegūt izglītību ārpus brīvības atņemšanas iestādes. Citas Kodeksā notiesātajiem paredzētās tiesības, tostarp tiesības atrasties ārpus kameras, tiesības valkāt personisko apģērbu, tiesības saņemt sūtījumus vai pienesumus, kā arī ierobežojumi vīriešiem un sievietēm ir vienādi. Tādējādi atkarībā no tā, kādā cietumā notiesātais sāk izciest brīvības atņemšanas sodu, notiek turpmākā soda izciešana soda progresīvās izpildes ietvaros un attiecīgi atšķiras arī notiesātajiem vīriešiem un sievietēm noteikto tiesību un ierobežojumu apjoms katrā soda izciešanas režīma pakāpē, visupirms attiecībā uz notiesāto tiesībām kontaktēties ar tuviniekiem. Līdz ar to apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.