23. Article

Latvijai saistošās cilvēktiesību normas un to piemērošanas prakse nosaka valstīm tiesības un dažkārt arī pienākumu paredzēt īpašus pasākumus tādu personu grupu aizsardzībai, attiecībā uz kurām pastāv nevienlīdzība. 23.1. Saskaņā ar Konvencijas par sieviešu diskriminācijas izskaušanu 4. panta pirmo daļu dalībvalstis ir tiesīgas veikt īpašus pagaidu pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt vīriešu un sieviešu faktiskas vienlīdzības sasniegšanu, un tie nav uzskatāmi par diskriminējošiem. Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka valsts drīkst izturēties pret salīdzināmām grupām atšķirīgi, lai labotu "faktisku nevienlīdzību" starp tām, un noteiktos apstākļos par pārkāpumu var tikt atzīts tas, ka valsts necenšas šo nevienlīdzību novērst ar atšķirīgu attieksmi (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2006. gada 12. aprīļa sprieduma lietā "Stec and Others v. the United Kingdom", pieteikumi Nr. 65731/01 un 65900/01, 51. punktu). Tādējādi atšķirīga attieksme, kas radusies, īstenojot īpašus pasākumus, lai veicinātu kādas personu grupas stāvokļa uzlabošanu un nodrošinātu šo personu tiesību aizsardzību, vienlaikus izlīdzinot vēsturiski radušos faktisko nevienlīdzību, noteiktos gadījumos var būt attaisnojama. 23.2. No juridiski saistošiem un rekomendējoša rakstura starptautiskajiem dokumentiem izriet, ka sievietes uzskatāmas par īpaši aizsargājamu ieslodzīto grupu. Bangkokas noteikumi atzīst sievietes par vienu no īpaši aizsargājamām ieslodzīto grupām, kurai ir specifiskas vajadzības (sk. Bangkokas noteikumu preambulu). Šie noteikumi skar dažādus soda izpildes aspektus, tostarp jautājumus par notiesāto sieviešu izvietošanu, klasifikāciju, veselības aprūpi, kontaktiem ar ārpasauli. No Bangkokas noteikumu 1. punkta izriet speciālais princips soda izpildē sievietēm, proti, diskriminācijas aizliegums un tas, ka soda izpildē jāņem vērā ieslodzīto sieviešu atšķirīgās vajadzības, piemēram, vajadzība izciest sodu pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, personiskās higiēnas vajadzības un dzimumam atbilstoša veselības aprūpe. Bangkokas noteikumu 26. punkts noteic, ka visos iespējamos saprātīgos veidos tiek veicināta notiesāto sieviešu saskarsme ar ģimeni, tostarp bērniem. Savukārt 41. punktā norādīts, ka notiesāto sieviešu risku izvērtēšanā un klasifikācijā citstarp jāņem vērā tas, ka sievietes parasti ir mazāk bīstamas apkārtējiem un stingrie drošības pasākumi un izolācija uz sievietēm var atstāt īpaši nelabvēlīgu ietekmi. Uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir īstenot tieši notiesātajām sievietēm piemērotus resocializācijas pasākumus. Turklāt no Bangkokas noteikumu 1. punkta izriet, ka notiesāto sieviešu specifisko vajadzību ņemšana vērā, lai nodrošinātu vīriešu un sieviešu vienlīdzību, nav uzskatāma par diskrimināciju. Savukārt Eiropas Parlamenta 2008. gada 13. marta rezolūcijā par cietumā ieslodzīto sieviešu īpašo situāciju un vecāku atrašanās ieslodzījumā ietekmi uz sociālo un ģimenes dzīvi (turpmāk - Rezolūcija) norādīts uz sieviešu cietumu īpašo raksturu, aicinot dalībvalstis vīriešu un sieviešu līdztiesības aspektu iekļaut soda izciešanas politikā, kā arī vairāk ņemt vērā sieviešu vajadzību specifiku (sk. Rezolūcijas 8. un 9. punktu). Dalībvalstis tiek aicinātas arī pieņemt elastīgus noteikumus par sievietes tiesībām uz saskarsmi ar saviem tuviniekiem (sk. Rezolūcijas 23. punktu). Turklāt Rezolūcijas 26. punktā konstatēts, ka liels skaits ieslodzīto sieviešu ir vientuļās mātes, kuras var zaudēt kontaktu ar saviem bērniem, dažkārt neatgriezeniski. Savukārt Rezolūcijas paskaidrojumā norādīts arī tas, ka sievietēm ir atšķirīgas vajadzības ne tikai attiecībā uz higiēnu, jauno māmiņu aprūpi, ginekoloģisko veselību, bet arī attiecībā uz psiholoģisko veselību, jo nereti notiesātās sievietes piedzīvojušas vardarbību vai guvušas citu traumatisku pieredzi. Kā viens no iemesliem, kāpēc sievietes uzskatāmas par īpaši aizsargājamu ieslodzīto grupu, tiek minēts arī tas, ka ieslodzīto sieviešu skaits ir salīdzinoši neliels. No tā izriet virkne problēmu, piemēram, sievietēm piemērotu brīvības atņemšanas iestāžu ir maz, un viņas izcieš sodu tālu no mājām vai apstākļos, kas nav piemēroti viņu vajadzībām (sk.: ANO Narkotiku un noziedzības biroja rokasgrāmata "Sievietes un ieslodzījums", 2. izdevums, 15.-16. lpp. Pieejama: https://www.unodc.org/documents/justice-and-prison-reform/women_and_ imprisonment_-_2nd_edition.pdf). Tādējādi sievietes uzskatāmas par īpaši aizsargājamu ieslodzīto grupu un viņām ir specifiskas vajadzības, par kuru apmierināšanu valstij īpaši jārūpējas, organizējot brīvības atņemšanas soda izpildi. 23.3. Latvijas teritorijā regulējums, saskaņā ar kuru vīrieši un sievietes, kas izdarījuši vienāda smaguma noziegumu, izcieš sodu atšķirīga režīma brīvības atņemšanas iestādēs, darbojas jau kopš padomju okupācijas laika. Proti, PSRS sodu izpildes tiesībās tika piemērots princips, ka par vienāda smaguma noziegumu izdarīšanu vīrieši izcieš sodu stingrāka, bet sievietes - vieglāka režīma brīvības atņemšanas iestādē. Šis princips tika ietverts Latvijas PSR Labošanas darbu kodeksā, kas stājās spēkā 1971. gada 1. aprīlī. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas šis likums turpināja darboties kā Latvijas Labošanas darbu kodekss, bet vēlāk - Latvijas Sodu izpildes kodekss. Kodeksā izdarīti daudzi grozījumi, kas vērsti uz padomju okupācijas laikā iedibinātās sodu izpildes sistēmas pārveidošanu. Taču princips, ka vīrieši un sievietes par vienāda smaguma (smaga vai sevišķi smaga) nozieguma izdarīšanu izcieš sodu atšķirīga režīma brīvības atņemšanas iestādēs, tika saglabāts. Saeima norāda, ka atšķirīgi soda izciešanas režīmi vīriešiem un sievietēm, kas uzskatāmas par īpašu ieslodzīto grupu, noteikti apzināti un sievietēm paredzēti viņām piemērotāki soda izciešanas apstākļi daļēji slēgtajā cietumā. Vieglāku soda izpildes režīmu sievietēm Saeima citstarp pamato ar nepieciešamību veicināt notiesāto sieviešu kontaktus ar ģimeni, īpaši bērniem, kā arī ar to, ka sievietes ir mazāk bīstamas apkārtējiem, retāk izdara noziegumus, kas saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu, un bieži vien guvušas traumatisku pieredzi. Valsts ir izveidojusi īpaši notiesāto sieviešu vajadzībām pielāgotu brīvības atņemšanas iestādi - Iļģuciema cietumu Rīgā, kur brīvības atņemšanas sodu izcieš gandrīz visas notiesātās sievietes. Līdz ar to atšķirīgā attieksme pret notiesātajiem vīriešiem radusies, valstij īstenojot īpašus pasākumus notiesāto sieviešu tiesību nodrošināšanai un vēsturiski radušās dzimumu nevienlīdzības mazināšanai.