25. Article

Likumdevējam ir plaša rīcības brīvība sodu un sodu izpildes politikas veidošanā. Citstarp likumdevējam, ņemot vērā dažādu ieslodzīto grupu vajadzības, radītos riskus un citus apsvērumus, ir tiesības noteikt, kādu kategoriju notiesātie kurās brīvības atņemšanas iestādēs izcieš sodu, kādas ir notiesāto tiesības un ierobežojumi un kāda ir uzraudzības un apsardzes kārtība katrā soda izciešanas režīmā. Tomēr likumdevēja rīcības brīvību sodu izpildes politikas veidošanā ierobežo Satversme un vispārējie tiesību principi, tostarp vienlīdzības princips. Saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta otro daļu soda mērķis citstarp ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un resocializēt. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka brīvības atņemšanas soda izpildes mērķis ir tiesas spriedumā paredzētajā laikā efektīvi piemērot notiesātajam visus soda elementus, tādējādi nodrošinot viņa resocializāciju un tiesisku uzvedību pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda izciešanas (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 9. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-67-01 11.1. punktu). Sodu par noziedzīgo nodarījumu vainīgajai personai piespriež tiesa saskaņā ar Krimināllikumu. Atbilstoši šā likuma 46. panta otrajai un trešajai daļai, nosakot soda veidu, tiek ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, kā arī vainīgā personība, savukārt, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi. Turklāt noteiktos gadījumos tiesa var noteikt arī sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, kāda par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu noteikta likumā (sk. Krimināllikuma 49. pantu). Krimināllikuma 7. pants citstarp nosaka arī to, kādi noziedzīgi nodarījumi uzskatāmi par smagiem un kādi - par sevišķi smagiem. Tomēr tas, kādā soda izciešanas režīmā notiesātajam piespriestais sods būs jāizcieš, ir atkarīgs ne tikai no izdarītā nozieguma smaguma, bet arī no notiesātās personas dzimuma.