27. Article

Starptautiskajos dokumentos uzsvērts tas, cik svarīgi ir ieslodzījuma laikā saglabāt ieslodzīto - neatkarīgi no viņu dzimuma - saikni ar ģimeni, īpaši bērniem. No Eiropas Cietumu noteikumu 24.1. un 24.4. punkta izriet, ka ieslodzītajiem jānodrošina iespēja satikties ar ģimenes locekļiem, lai viņi varētu saglabāt un stiprināt ģimenes attiecības pēc iespējas normālākos apstākļos. Tāpat ieslodzītajiem ir jānodrošina iespēja sazināties ar ģimenes locekļiem un citām personām, cik bieži vien iespējams, sarakstoties, pa telefonu vai izmantojot citus saziņas veidus. Savukārt saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas 2018. gada 4. aprīļa ieteikuma CM/Rec(2018) dalībvalstīm par ieslodzītu vecāku bērniem (turpmāk - Ieteikums) 16. punktu ieslodzīto vecāku izvieto konkrētā ieslodzījuma vietā atbilstoši bērna interesēm, lai veicinātu bērna un vecāka saziņas, attiecību un apmeklējumu uzturēšanu, neradot liekus finansiālus vai ģeogrāfiskus šķēršļus. Tāpat dalībvalstīm tiek ieteikts veikt pasākumus, lai atvieglotu ieslodzītā vecāka, kas to vēlas, efektīvu dalību savu bērnu aprūpē, ja vien tas ir bērna interesēs (sk. Ieteikuma 27. punktu). Turklāt šā dokumenta 30. punkts paredz veikt īpašus pasākumus, lai mudinātu ieslodzītos vecākus uzturēt regulāru un jēgpilnu saziņu un attiecības ar bērniem, tādējādi nodrošinot bērnu attīstību. Ieslodzīto un viņu bērnu saziņu ierobežo tikai izņēmuma kārtā un pēc iespējas īsākā laika posmā, lai mazinātu negatīvo ietekmi, ko šāda ierobežošana varētu atstāt uz bērniem, un aizsargātu bērnu tiesības uz emocionālu un pastāvīgu saikni ar ieslodzīto vecāku. Nepieciešamība stiprināt notiesāto attiecības ar ģimeni izvirzīta kā prioritāte arī Ministru kabineta 2015. gada 24. septembra rīkojumā Nr. 580 "Par Ieslodzīto resocializācijas pamatnostādnēm 2015.-2020. gadam". Kā viens no politikas mērķiem šajā dokumentā iekļauta to notiesāto īpatsvara palielināšana, kuri brīvības atņemšanas soda izpildes laikā atjauno saites ar ģimeni un tuviniekiem. Veicināt notiesāto sociāli pozitīvas attiecības ar ģimeni un atgriešanos tajā - tāds ir viens no pamatnostādnēs norādītajiem rīcības virzieniem. Atsaucoties uz ārvalstu pētījumiem, dokumentā norādīts arī tas, ka ģimenes atbalsta un ģimenes attiecību trūkums ir viens no galvenajiem faktoriem, kura dēļ persona ir tendēta uz noziedzīgu rīcību. Pieaicinātā persona Dr. med. A. Utināns uzsver, ka notiesāto vīriešu sociālā integrācija ir ļoti nozīmīga, lai mazinātu atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pēc soda izciešanas un atgriešanās brīvībā (sk. lietas materiālu 128. lpp.). Savukārt no Valsts probācijas dienesta sniegtās informācijas izriet, ka atkārtoti noziedzīgus nodarījumus biežāk izdara tieši vīrieši - probācijas klienti (sk. lietas materiālu 123. lpp.). Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa secinājusi, ka atbilstoši mūsdienu Eiropas sodu izpildes politikai ieslodzījuma mērķis ir ieslodzīto rehabilitācija un ģimenes saišu stiprināšanai ir būtiska nozīme visu ieslodzīto - neatkarīgi no viņu dzimuma - sociālajā reintegrācijā un rehabilitācijā (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada 10. janvāra sprieduma "Ēcis v. Latvia", pieteikums Nr. 12879/09, 92. punktu). Tādējādi kontekstā ar resocializāciju un iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma attiecību saglabāšana ar ģimeni ir vienlīdz svarīga kā notiesātajām sievietēm, tā notiesātajiem vīriešiem.