28. Article

Pēdējos gadu desmitos Eiropas kultūrtelpā ir notikusi klasisko dzimumu lomu dekonstrukcija (sk.: Reder M. Philosophie pluraler Gesellschaften. 18 umstrittene Felder der Sozialphilosophie. Stuttgart: Kohlhammer, 2018, S. 135). Proti, demokrātiskā tiesiskā valstī un sabiedrībā, nostiprinoties izpratnei par vīriešu un sieviešu līdztiesību, ir būtiski mainījušies stereotipi jeb priekšstati par katra dzimuma tradicionālajām lomām, citstarp arī ģimenē. Piemēram, šobrīd vairs netiek apšaubīts tas, ka tēvam un mātei ir vienādas tiesības bērnu audzināšanā, un tiek uzsvērts, cik svarīga ir tieši tēva nozīme bērna attīstībā. Arī Konvencijas par sieviešu diskriminācijas izskaušanu preambulā uzsvērts, ka vīriešu un sieviešu pilnīgas vienlīdzības sasniegšanai nepieciešams mainīt gan vīriešu, gan arī sieviešu tradicionālo lomu sabiedrībā un ģimenē, kā arī norādīts, ka par bērnu audzināšanu ir atbildīgi gan vīrieši, gan sievietes. Turklāt šīs konvencijas 5. pants nosaka dalībvalstu pienākumu veikt attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek atzīta vīrieša un sievietes kopīgā atbildība par savu bērnu audzināšanu un attīstību, bet bērnu intereses visos gadījumos tiek uzskatītas par dominējošām. Savukārt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka atšķirīgai attieksmei, kas balstīta uz dzimumu, nepieciešams īpaši nopietns pamatojums un atsauces uz konkrētā valstī pastāvošām tradīcijām, vispārējiem pieņēmumiem vai sabiedrībā prevalējošo attieksmi nav uzskatāmas par pietiekamu attaisnojumu (sk., piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2017. gada 24. janvāra sprieduma lietā "Khamtokhu and Aksenchik v. Russia", pieteikumi Nr. 60367/08 un 961/11, 78. punktu). Arī tiesību doktrīnā ir atzīts, ka dzimuma kritērijā balstīta atšķirīga attieksme nav attaisnojama ar abu dzimumu tradicionālajām sociālajām lomām (sk.: Levits E. 91. panta komentārs. Grām.: Balodis R. (zin. red.) Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 112. lpp.). Turklāt, lai gan anatomiski un fizioloģiski starp dzimumiem pastāv būtiskas atšķirības, arī jaunākajos neirozinātnes pētījumos ir atzīts, ka uzskats par izteiktām dzimumatšķirībām uztverē, domāšanā un uzvedībā ir novecojis. Pieaicinātā persona Dr. med. A. Utināns uzsver, ka smadzeņu un uztveres atšķirības starp dzimumiem ir nebūtiskas, ka rakstura īpašību, uztveres, emociju, domāšanas un uzvedības ziņā vīrieši un sievietes ir ļoti līdzīgi un ka lielākas atšķirības pastāv starp indivīdiem neatkarīgi no to dzimuma. Arī socializācijas ziņā līdzības starp abu dzimumu personām ir daudz lielākas nekā statistiski novērojamās atšķirības (sk. lietas materiālu 126.-128. lpp.). Tātad notiesātās personas neatkarīgi no to dzimuma brīvības atņemšanas sodu un ar to saistītos ierobežojumus, kā arī resocializāciju var uztvert atšķirīgi.