29. Article

Latvijas tiesību sistēmā ir atzīta vīrieša un sievietes vienlīdzība, citstarp arī jautājumos, kas saistīti ar laulību un ģimenes attiecībām. 29.1. Normatīvie akti vienlīdz paredz gan mātes, gan tēva atbildību, tiesības un pienākumus bērna aprūpēšanā un audzināšanā. Saskaņā ar Civillikumu abi vecāki izlieto vecāku varu kopīgi. Savukārt, piemēram, normatīvie akti par valsts sociālajiem pabalstiem un atvieglojumiem, kas pienākas ģimenēm, paredz iespēju tos saņemt jebkuram no vecākiem. Izņēmums ir maternitātes pabalsts, kuru var saņemt vienīgi sieviete par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku, un paternitātes pabalsts, kuru savukārt var saņemt vīrietis par 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu sakarā ar bērna piedzimšanu. Satversmes tiesa jau norādīja, ka izskatāmajā lietā jāņem vērā ne tikai notiesāto vīriešu, bet arī viņu ģimenes locekļu, īpaši bērnu, tiesības un intereses. Saskaņā ar Kodeksu notiesātajiem vīriešiem ir mazāk iespēju kontaktēties ar radiniekiem nekā notiesātajām sievietēm. Attiecīgi arī notiesāto vīriešu bērniem ir mazākas iespējas tikties ar tēvu nekā notiesāto sieviešu bērniem tikties ar māti. Jāņem vērā arī tas, ka lielākā daļa ar brīvības atņemšanu notiesāto vīriešu sodu izcieš tieši slēgtajos cietumos. Proti, 2018. gada 31. decembrī no 2289 pilngadīgajiem ieslodzītajiem vīriešiem slēgtajos cietumos sodu izcieta 1921 notiesātais (sk. Ieslodzījuma vietu pārvaldes publicējamā statistika, 2018. gads. Pieejama: http://www.ievp.gov.lv/index.php/publikacijas/ statistika). Tādējādi no apstrīdētās normas izrietošā atšķirīgā attieksme skar ievērojamu skaitu personu - notiesātos vīriešus un viņu ģimenes locekļus. 29.2. Saeimas minētos argumentus, ar kuriem tā attaisno vieglāka režīma piemērošanu notiesātajām sievietēm, var attiecināt arī uz vismaz daļu no notiesātajiem vīriešiem. Piemēram, daudziem no viņiem ir ģimenes un bērni, un notiesāto vīriešu vidū ir arī tādi, kas bērnus audzina vieni paši vai ir vienīgie apgādnieki ģimenē. Tāpat arī daudzi no notiesātajiem vīriešiem nav izdarījuši noziegumus, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, bet daļai ieslodzīto vīriešu ir iepriekšēja traumatiska pieredze. Tomēr viņiem visiem par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu piespriestais brīvības atņemšanas sods jāizcieš slēgtajā cietumā un gandrīz viss ieslodzījuma laiks jāpavada stingrākā režīmā nekā sievietēm, kuras izdarījušas tikpat smagu noziegumu. Resocializācijas ietvaros, pamatojoties uz Kodeksu un Ministru kabineta 2013. gada 9. aprīļa noteikumiem Nr. 191 "Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība", brīvības atņemšanas iestādēs tiek veikta katra notiesātā risku un vajadzību individuāla izvērtēšana, kuras mērķis ir noteikt notiesātajam individuālus un atbilstošus piemērojamos resocializācijas līdzekļus antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska pakāpes mazināšanai. Saskaņā ar minēto Ministru kabineta noteikumu 13. punktu izvērtēšanas rezultāti tiek fiksēti anketā, tajā citstarp ietverot informāciju par noziedzīgā nodarījuma motīviem un apstākļiem, notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, izglītību, darba pieredzi, ģimenes stāvokli, sociālajām attiecībām un dzīvesveidu. Tādējādi šobrīd katra notiesātā vajadzības un riski tiek apzināti un izvērtēti, sagatavojot resocializācijas plānu. Tomēr pašreizējā sodu izpildes sistēmā tie nevar tikt ņemti vērā pilnā apjomā, nosakot katram notiesātajam piemērojamo soda izciešanas režīmu, tiesības un ierobežojumus. Izskatāmās lietas ietvaros Satversmes tiesa atšķirīgo attieksmi pret notiesātajiem vīriešiem vērtē kontekstā ar valsts īstenotajiem uz notiesāto sieviešu tiesību aizsardzību vērstajiem pasākumiem. Satversmes tiesa secina, ka tiesiskais regulējums, kas tikai pēc dzimuma kritērija, neņemot vērā katras notiesātās personas individuālās vajadzības un riskus, notiesātajiem vīriešiem paredz stingrāku soda izciešanas režīmu, kā arī no tā izrietošas atšķirīgas tiesības un ierobežojumus (īpaši tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumus) salīdzinājumā ar notiesātajām sievietēm, nenodrošina notiesāto vīriešu tiesību ievērošanu. Tas arī notiesāto vīriešu ģimenēm nenodrošina tādu pašu aizsardzību kā notiesāto sieviešu ģimenēm un citstarp aizskar notiesāto vīriešu bērnu vislabākās intereses. 29.3. Saeima norāda uz iespējamām praktiskām grūtībām, kā arī finansiāliem un cita veida ieguldījumiem, kas varētu būt nepieciešami, grozot līdzšinējo kārtību. Šobrīd, piemēram, neesot iespējams visiem notiesātajiem vīriešiem paredzēt tikpat daudz un tikpat ilgas satikšanās, kā Kodekss paredz notiesātajām sievietēm. Veidojot sodu izpildes sistēmu, likumdevējam citstarp jāņem vērā valstī pieejamie resursi. Tomēr Satversmes tiesa ir secinājusi, ka attiecībā uz ieslodzīto personu tiesībām valstij nav tiesību, aizbildinoties ar ekonomiska rakstura apsvērumiem, atteikties no tās pamatpienākuma izpildes, ja tā rezultātā netiek ievērotas minimālās cilvēktiesību aizsardzības prasības (sal. sk. Satversmes tiesas 2010. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2010-44-01 15. punktu). Tātad likumdevējs nedrīkst ar ekonomiska rakstura apsvērumiem pamatot to, kādēļ gadiem ilgi nav pārskatīts tāds regulējums, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret notiesātajiem vīriešiem. Tādējādi apstrīdētajā normā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. pantam.