30. Article

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdevējam ir plaša rīcības brīvība, izvēloties piemērotāko regulējumu Satversmē paredzēto pamattiesību īstenošanai. Satversmes tiesa nevar aizstāt likumdevēja rīcības brīvību ar savu viedokli par racionālāko risinājumu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 20. punktu un 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 16. punktu). Vienlaikus likumdevējam jāņem vērā, ka notiesātās sievietes ir īpaši aizsargājama ieslodzīto grupa, un regulāri jāapsver, vai un kādi īpaši pasākumi ir nepieciešami šīs ieslodzīto grupas aizsardzībai. Satversmes tiesas uzdevums nav arī norādīt uz konkrētiem sodu izpildes risinājumiem, jo tieši likumdevējs ir tas, kuram pirmajam jāizdara apsvērumi attiecībā uz brīvības atņemšanas soda izpildes sistēmas jauno, Satversmei un starptautiskajām cilvēktiesību normām atbilstošo tiesisko regulējumu. Satversmes tiesa vērš Saeimas uzmanību arī uz Eiropas komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (turpmāk - Komiteja) secinājumiem. Proti, izvērtējot situāciju brīvības atņemšanas iestādēs Latvijā, Komiteja citstarp norādīja, ka apmeklējumu biežums nav pietiekams slēgtajos cietumos esošajiem ieslodzītajiem, īpaši tiem, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Komiteja aicina Latvijas iestādes būtiski palielināt ieslodzītajiem atļauto apmeklējumu skaitu (sk. Komitejas 2017. gada 29. jūnija ziņojuma Nr. CPT/Inf(2017)16 par vizīti Latvijā no 2016. gada 12. līdz 22. aprīlim 92. un 93. punktu). Tādējādi saskaņā ar Komitejas ziņojumā norādīto tādi tiesību uz saskarsmi ar citām personām ierobežojumi, kādi šobrīd noteikti slēgtajos cietumos, nav pieļaujami attiecībā ne uz vienu ieslodzīto kategoriju.