4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka Kodeksa 50.4 pants atbilst Satversmes 91. pantam. Vairākos starptautiskos dokumentos ieslodzītās sievietes esot atzītas par īpašu ieslodzīto kategoriju, un tajos ietvertas prasības, kas jāņem vērā, izpildot sievietēm piespriesto brīvības atņemšanas sodu. Šīs prasības skarot gan soda izciešanas režīmu, gan drošības procedūras, gan kārtību, kādā notiesātā satiekas ar saviem tuviniekiem, un šādu satikšanos biežumu, gan arī citus ar brīvības atņemšanas soda izpildi saistītus jautājumus. Turklāt ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Ģenerālās asamblejas 2010. gada 21. decembra rezolūciju Nr. 65/229 apstiprinātie Noteikumi par izturēšanos pret ieslodzītajām sievietēm un ar ieslodzījumu nesaistītu soda veidu piemērošanu sievietēm (turpmāk - Bangkokas noteikumi) paredzot, ka ieslodzīto sieviešu specifisko vajadzību ņemšana vērā nolūkā nodrošināt vīriešu un sieviešu vienlīdzību nav uzskatāma par diskrimināciju. Šajos noteikumos arī atzīts, ka soda izciešanas režīmam jābūt tādam, lai tas veicinātu un atbalstītu ieslodzīto sieviešu saskarsmi ar tuviniekiem, īpaši bērniem, un lai tā ietvaros būtu iespējams īstenot tieši ieslodzītajām sievietēm piemērotus resocializācijas pasākumus un pasākumus, kas sekmē viņu reintegrēšanos sabiedrībā pēc soda izciešanas. Savukārt drošības pasākumiem un soda izciešanas režīmam esot jābūt mazāk stingram, proti, atbilstošam ieslodzīto sieviešu radītajam apdraudējumam. Ņemot vērā ieslodzīto sieviešu īpašās vajadzības, brīvības atņemšanas soda izpildi sievietēm neesot iespējams organizēt tajā pašā infrastruktūrā un tādā pašā kārtībā, kādā tiek nodrošināta šā soda izpilde vīriešiem. Sievietēm esot nepieciešama piemērota infrastruktūra ar atbilstošu soda izciešanas režīmu, drošības un resocializācijas pasākumiem. Iļģuciema cietumā noteiktā soda izciešanas kārtība pašreizējās infrastruktūras ietvaros esot iespēju robežās pielāgota ieslodzīto sieviešu īpašajām vajadzībām. Kodeksa 50.4 pantā paredzētā atšķirīgā attieksme esot nepieciešama sociāli atbildīgas valsts virsprincipa īstenošanai. Šā principa ievērošana, nodrošinot brīvības atņemšanas soda izciešanu atbilstoši notiesāto sieviešu vajadzībām, viņu radītajam zemākajam sabiedrības apdraudējumam un praksē joprojām pastāvošajai sieviešu lomai bērnu un ģimenes aprūpē, esot arī Kodeksā vīriešiem un sievietēm noteikto atšķirīgo soda izpildes režīmu leģitīmais mērķis. Ierobežojums esot piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, un tas esot vienīgais saudzējošākais līdzeklis, ar kuru šobrīd Latvijā pastāvošajā ieslodzījuma vietu sistēmā un infrastruktūrā var nodrošināt starptautiskajiem dokumentiem atbilstošu un notiesāto sieviešu vajadzībām piemērotu brīvības atņemšanas soda izciešanas kārtību. Kodeksa 50.4 panta atbilstība Satversmes 91. pantam esot vērtējama, ņemot vērā sociālo realitāti un mērķi nodrošināt notiesātajām sievietēm tādu brīvības atņemšanas soda izpildes kārtību, kurā ņemtas vērā šo sieviešu specifiskās vajadzības, kam pēdējos gados tiek pievērsta aizvien lielāka uzmanība gan starptautiskā līmenī, gan arī kriminālsodu izpildes tiesību jomā. Tas, ka faktiski tieši sievietes parasti ir galvenās bērnu un arī citu ģimenes locekļu aprūpētājas, nozīmējot to, ka realitātē vēl joprojām ir nepieciešami pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanai. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas Pārdomu dokumentu par Eiropas sociālo dimensiju, Tieslietu ministrija norāda, ka "dzimumu līdztiesība joprojām ir tāla realitāte", jo vēl joprojām pastāv ar dzimumu saistīti stereotipi. Ņemot vērā pašreizējo sociālo realitāti dzimumu līdztiesības jomā, vajagot atzīt, ka labums, ko no atšķirīgu soda izciešanas režīmu noteikšanas par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu notiesātajiem vīriešiem un sievietēm iegūst sabiedrība, ir lielāks par notiesāto vīriešu interesēm nodarīto kaitējumu. Tomēr, mainoties sociālajai realitātei, būšot nepieciešams pārskatīt Kodeksā noteiktās brīvības atņemšanas soda izciešanas kārtības atšķirības, kas ir atkarīgas no notiesātās personas dzimuma. Tieslietu ministrija informē, ka pēdējo 20 gadu laikā Kodeksā izdarīti neskaitāmi būtiski grozījumi, lai tajā ietvertais regulējums būtu atbilstošs starptautiskajiem tiesību aktiem kriminālsodu izpildes jomā. Turklāt kopš 2007. gada Tieslietu ministrijā darbojoties Kriminālsodu izpildes politikas pastāvīgā darba grupa, kuras uzdevums esot nodrošināt Kodeksa pilnveidošanu. Turpinoties arī jauna Kriminālsodu izpildes likuma izstrādes darbs.