6. Article

Pieaicinātā persona - Ieslodzījuma vietu pārvalde - uzskata, ka Kodeksa 50.4 pants atbilst Satversmes 91. pantam. Sievietes, kuras izcieš brīvības atņemšanas sodu ieslodzījuma vietās, vairāku iemeslu, tostarp arī šo sieviešu salīdzinoši nelielā skaita dēļ, esot uzskatāmas par vienu no īpašām ieslodzīto grupām, kuru vajadzībām valstij jāpievērš pastiprināta uzmanība. Sieviešu noziedzības struktūra arī būtiski atšķiroties no vīriešu noziedzības struktūras, proti, sievietes galvenokārt izdarot mantiska rakstura noziedzīgus nodarījumus un salīdzinoši nedaudz vardarbīgu nodarījumu. Tādējādi vairumā gadījumu sieviešu izdarītie noziedzīgie nodarījumi neradot sevišķi būtisku sabiedrības drošības apdraudējumu, un tas būtu jāņem vērā, izpildot sievietēm piespriesto brīvības atņemšanas sodu. Saskaņā ar Kodeksu tiesību apjoms tiem notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā, esot nedaudz lielāks nekā notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtajā cietumā. Atšķiroties galvenokārt satikšanos un telefonsarunu biežums un ilgums. Gan slēgtajos, gan daļēji slēgtajos cietumos notiesātie sodu izciešot slēgtās kamerās un arī uzraudzības līmenis būtiski neatšķiroties - abu veidu cietumos uzraudzība esot nepārtraukta. Savukārt katram notiesātajam atvēlētā dzīvojamā platība un notiesāto skaits kamerās esot vairāk atkarīgs nevis no cietuma veida, bet no ieslodzījuma vietas infrastruktūras, brīvo vietu skaita kamerās un notiesāto savstarpējas saderības. Kodekss materiālo un sadzīves vajadzību apmierināšanas ziņā neparedzot atšķirības starp slēgto un daļēji slēgto cietumu. Dzīvojamās platības norma vienam notiesātajam, kurš izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē (neatkarīgi no cietuma veida), nevarot būt mazāka par četriem kvadrātmetriem, bet vienieslodzījuma kamerās - par deviņiem kvadrātmetriem. Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka 2016. gadā soda izciešanu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē uzsākuši 1009 notiesātie vīrieši, 2017. gadā - 1181 un 2018. gadā - 985 vīrieši. Savukārt soda izciešanu daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē 2016. gadā uzsākušas 172 notiesātās sievietes, 2017. gadā - 143 un 2018. gadā - 130 sievietes. 2018. gadā brīvības atņemšanas sodu izcietuši 2313 vīrieši, kas kopumā izdarījuši 5136 soda izciešanas režīma pārkāpumus, no kuriem 1804 bijuši rupji un sistemātiski. Savukārt 228 sievietes, kas izcietušas sodu, izdarījušas 183 soda izciešanas režīma pārkāpumus, no kuriem 59 bijuši rupji un sistemātiski. No normatīvajiem aktiem neizrietot nekādas atšķirības notiesāto vīriešu un sieviešu resocializācijā. Proti, gan notiesātie vīrieši, gan notiesātās sievietes, gan abu dzimumu nepilngadīgie resocializācijas pasākumos tiekot iesaistīti atbilstoši individuāli izstrādātajam resocializācijas plānam, kas izveidots, pamatojoties uz notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanas rezultātiem, atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 9. aprīļa noteikumiem Nr. 191 "Notiesātā resocializācijas īstenošanas kārtība". Taču resocializācijas programmas moduļi esot atšķirīgi, jo atšķirīgi esot vīriešu un sieviešu izdarītie noziedzīgie nodarījumi. Tāpat atšķirīga esot vīriešu un sieviešu uzvedība, un to apstiprinot arī kriminoloģiskie pētījumi. Sievietes kriminoloģiskais raksturojums esot atkarīgs no viņas dzīvesveida, nodarbošanās, sociālās pozīcijas un lomām sabiedrībā. Vēl viena no sievietēm piespriestā soda izpildes īpatnībām esot tā, ka viņas ieslodzījumā atrodas kopā ar bērniem. Mātes lomas stiprināšana, jau apgūto prasmju attīstīšana un jaunu prasmju apgūšana arī piederot pie sievietēm piespriestā soda izpildes un resocializācijas mērķiem un īpatnībām. Ņemot vērā minēto, arī brīvības atņemšanas soda izciešanas režīmiem, kuros soda izciešanu uzsāk vīrieši un sievietes, esot jābūt atšķirīgiem.