14. Article

Apstrīdētā norma regulē mācību valodu privātajās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Pieteikumu iesniedzēji uzskata apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmei tādēļ, ka konkrētās izglītības sistēmas reformas ietvaros pieņemtais tiesiskais regulējums esot nelabvēlīgi ietekmējis pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības vispārējās izglītības procesā privātajās izglītības iestādēs pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Regulējums par mazākumtautību valodu lietojumu vispārējās izglītības procesā privātajās izglītības iestādēs ir ietverts vairākos normatīvajos aktos un tiesību normās, un apstrīdētā norma ir ieviesta līdz ar citām Grozījumu Izglītības likumā un Grozījumu Vispārējās izglītības likumā normām. Tādēļ izskatāmajā lietā, lai noskaidrotu apstrīdētās normas saturu un izvērtētu tās satversmību, šī norma ir analizējama konkrētās izglītības sistēmas reformas ietvaros pieņemtā tiesiskā regulējuma kontekstā. 14.1. Izglītības likuma 9. panta pirmā daļa paredz, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Saskaņā ar apstrīdēto normu privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību un profesionālo izglītību pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē iegūst valsts valodā. Savukārt Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1.-3. punktā ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad izglītība gan valsts un pašvaldību, gan privātajās izglītības iestādēs tomēr var tikt iegūta citā valodā. Tas iespējams: "1) izglītības iestādēs, kuras īsteno izglītības programmas saskaņā ar Latvijas Republikas divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem; 2) izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus; 21) izglītības iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu citu Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi, ievērojot attiecīgā valsts izglītības standarta nosacījumus; 3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs." Tātad apstrīdētā norma noteic vispārīgo kārtību, kas piemērojama tām privātajām izglītības iestādēm, uz kurām nav attiecināmi Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1.-3. punktā paredzētie izņēmumi. 14.2. Pamatizglītības pakāpē gan valsts un pašvaldību, gan privātās izglītības iestādes, saskaņā ar Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 2. punktu ir tiesīgas īstenot vispārējās izglītības mazākumtautību programmas, atbilstoši Izglītības likuma 41. panta 1.1 un 1.2 daļai no 1. līdz 6. klasei pasniedzot mācību saturu valsts valodā ne mazāk kā 50 procentu apjomā, bet no 7. līdz 9. klasei - ne mazāk kā 80 procentu apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā. Ar Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta noteikumiem Nr. 379 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem"" ir izteikts jaunā redakcijā Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 468) 25. pielikums, kurā ietverts pamatizglītības mazākumtautību programmas paraugs. Attiecīgi šobrīd Noteikumu Nr. 468 25. pielikumā noteikti trīs pamatizglītības programmā īstenojami mācību priekšmetu un mācību stundu plāna modeļi, kuros konkretizēta Izglītības likuma 41. panta 1.1 un 1.2 daļā paredzēto mācību valodu lietojuma proporciju ievērošanas kārtība. 2020. gada 1. septembrī stāsies spēkā Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 747). Noteikumu Nr. 747 12. pielikums paredz trīs mazākumtautību izglītības programmas mācību valodu lietojuma modeļus, kuros konkretizēta Izglītības likuma 41. panta 1.1 un 1.2 daļā noteikto mācību valodu lietojuma proporciju ievērošanas kārtība. Izglītības iestāde ir tiesīga izvēlēties vienu no šiem modeļiem, kā arī patstāvīgi noteikt, kuri mācību priekšmeti apgūstami latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai bilingvāli. Savukārt Noteikumu Nr. 747 27. punkts paredz, ka attiecībā uz 9. klasi šo noteikumu prasības par mācību valodu lietojuma proporcijām stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī, bet līdz minētajam datumam ir piemērojams mācību valodu lietojuma tiesiskais regulējums, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Tātad gan šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums, gan tiesiskais regulējums, kas pieņemts konkrētās izglītības sistēmas reformas ietvaros, bet vēl nav stājies spēkā, paredz privāto izglītības iestāžu tiesības pamatizglītības pakāpē īstenot mazākumtautību izglītības programmas, ievērojot likumā noteikto mācību valodu lietojuma proporciju. 14.3. Vidējās izglītības pakāpē ar Grozījumiem Vispārējās izglītības likumā paredzēts izslēgt Vispārējās izglītības likuma 42. panta otro daļu, kas noteic, ka vispārējās vidējās izglītības programmu var apvienot ar mazākumtautību izglītības programmu. Attiecīgi ar Ministru kabineta 2019. gada 13. augusta noteikumiem Nr. 364 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumos Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem"" no Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumiem Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 281) izslēgts regulējums par mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vidējās izglītības pakāpē, kā arī iekļauts pārejas regulējums par termiņiem, kuros izglītības iestādes ir tiesīgas turpināt mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu 10., 11. un 12. klasē atbilstoši šo noteikumu normām, kas bija spēkā līdz 2019. gada 31. augustam. Ar Grozījumiem Vispārējās izglītības likumā paredzēts izteikt Vispārējās izglītības likuma 43. pantu jaunā redakcijā, kas citstarp noteic, ka izglītības iestāde, nepārsniedzot likumā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un mācību stundu skaitu dienā, vispārējās vidējās izglītības programmā papildus var ietvert valsts vispārējās vidējās izglītības standartā neminētus mācību priekšmetus, tai skaitā mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. 2020. gada 1. septembrī stāsies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumi Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem" (turpmāk - Noteikumi Nr. 416). Atbilstoši Noteikumiem Nr. 416 privāta izglītības iestāde ir tiesīga vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros papildus pamatkursiem un padziļinātajiem kursiem piedāvāt un īstenot ne tikai standartā paredzēto specializēto kursu "Mazākumtautības valoda un literatūra", bet arī citus, standartā neminētus specializētos kursus, kas saistīti ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru. Noteikumu Nr. 416 regulējums dod privātajai izglītības iestādei tiesības izveidot tādu vidējās izglītības programmu, kurā standartā neminētu specializēto kursu pasniegšanai ir atvēlēta ievērojama daļa no kopējās mācību slodzes. Tādējādi ar minēto tiesisko regulējumu privātajām izglītības iestādēm vidējās izglītības pakāpē ir atvēlēta rīcības brīvība papildus obligātajam vidējās izglītības saturam nodrošināt arī to specifiskajam profilam, kā arī izglītojamo vēlmēm un interesēm atbilstošu mācību saturu, tostarp ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistītu mācību saturu. 14.4. No iepriekš minētā secināms, ka pēc tam, kad viss konkrētās izglītības sistēmas reformas ietvaros pieņemtais tiesiskais regulējums būs stājies spēkā, vispārējā izglītība privātajās izglītības iestādēs vispār būs nodrošināma valsts valodā. Tomēr apstrīdētā norma neaizliedz mazākumtautību valodu lietošanu vispārējās izglītības procesā. Proti, privātās izglītības iestādes, kas īsteno vispārējās izglītības programmas, būs tiesīgas: 1) pamatizglītības pakāpē īstenot mazākumtautību izglītības programmu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām mācību valodu lietojuma proporcijām, patstāvīgi nosakot, kuri mācību priekšmeti pasniedzami latviešu valodā, mazākumtautības valodā vai bilingvāli; 2) vidējās izglītības pakāpē vispārējās vidējās izglītības programmās iekļaut specializētu kursu "Mazākumtautības valoda un literatūra", kā arī papildus veltīt vidējai izglītībai atvēlētās mācību slodzes daļu standartā neminētiem, ar mazākumtautības valodu, identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītiem mācību priekšmetiem. Līdz ar to izglītības sistēmas reformas rezultātā ieviestais tiesiskais regulējums paredz iespēju privātajās izglītības iestādēs pamatizglītības pakāpē pasniegt mācību priekšmetus mazākumtautības valodā un iespēju apgūt mazākumtautības valodu un literatūru, kā arī ar mazākumtautības identitāti saistītu mācību saturu vidējās izglītības pakāpē.