17. Article

Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai apstrīdētajā normā noteiktais pie mazākumtautībām piederošu personu pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un vai tas ir samērīgs (sal. sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004‑18‑0106 secinājumu daļas 15. punktu). Lai izvērtētu, vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, jāpārbauda: 1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto kārtību; 2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr. 2018‑15‑01 13. punktu). Pieteikumu iesniedzēju argumenti, kas attiecas uz apstrīdētās normas izstrādes un pieņemšanas procesu, pēc būtības neatšķiras no tiem argumentiem, kurus Satversmes tiesa jau izvērtējusi lietā Nr. 2018‑12‑01. Pieteikumu iesniedzēji papildus uzsver, ka konkrētajā gadījumā neesot uzklausīti tieši privāto izglītības iestāžu dibinātāji, audzēkņi, viņu vecāki un Latvijas Privātskolu asociācija. Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka atbilstoši labas likumdošanas principam likumdevējam ir pienākums likumdošanas procesā izvērtēt likumprojektā paredzēto tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām, tostarp Satversmei, starptautiskajām un ES tiesību normām, un saskaņot likumprojektā paredzētās tiesību normas un tiesību sistēmā jau pastāvošās tiesību normas. Turklāt likumdevējam ir jānodrošina, ka likumdošanas procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret likumprojektā paredzēto tiesisko regulējumu (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018‑11‑01 18.1. punktu). Ieinteresēto personu uzklausīšanu likumdevējs var nodrošināt, arī uzklausot attiecīgo personu grupu pārstāvjus. Satversmes tiesa lietā Nr. 2018‑12‑01 jau secināja, ka apstrīdētās normas izstrādes un pieņemšanas procesā tika uzklausīta ne tikai Konsultatīvā padome, bet arī sociālie partneri, nozares pārstāvji un arī skolēnu vecāku pārstāvji (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018‑12‑01 24.1. punktu). Proti, no lietas materiāliem izriet, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2018. gada 14. februāra sēdē citstarp tika uzklausītas mazākumtautību skolēnu vecāku pārstāve Elizabete Krivcova, kā arī kolektīvā iesnieguma par bilingvālās izglītības modeļa saglabāšanu autore Jeļena Bačinska (sk. 12. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2018. gada 14. februāra sēdes protokolu ar pielikumiem lietas materiālu 4. sēj. 2.-36. lp. un minētās sēdes audioierakstu lietas Nr. 2018‑12‑01 materiālu 3. sēj.). Pēc likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā Saeimas deputāti Andris Morozovs, Jeļena Lazareva, Jānis Tutins un Igors Pimenovs, kas Saeimā izteicās, aizstāvot pie mazākumtautībām piederošo personu intereses, iesniedza vairākus priekšlikumus attiecībā uz apstrīdēto normu (sk. 12. Saeimas 2018. gada 8. marta un 22. marta sēžu stenogrammas un Saeimas deputātu A. Morozova, J. Lazarevas, J. Tutina un I. Pimenova priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Izglītības likumā" (1128/Lp12) 2. un 3. lasījumam. Pieejami: www.saeima.lv.). Likumdošanas procesā gan atbildīgās komisijas - Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas - sēdē, gan Saeimas sēdē tika uzklausīti priekšlikumu iesniedzēji un izvērtēti arī Saeimas deputātu iebildumi pret izglītības reformas ietvaros pieņemto tiesisko regulējumu, citstarp arī attiecībā uz privātajām skolām. Likumdošanas procesā tika uzklausīts arī Saeimas Juridiskā biroja viedoklis un izvērtēti biroja iesniegtie priekšlikumi (sk. 12. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2018. gada 14., 28. februāra un 1., 14. marta sēžu protokolus ar pielikumiem lietas materiālu 4. sēj. 2.-162. lp. un 5. sēj. 1.-15. lp. un minēto komisijas sēžu audioierakstus lietas Nr. 2018‑12‑01 materiālu 3. sēj.). Satversmes tiesa lietas Nr. 2018‑12‑01 ietvaros jau izvērtēja, vai Grozījumi Izglītības likumā, kas citstarp ietver arī apstrīdēto normu, un Grozījumi Vispārējās izglītības likumā ir izstrādāti un pieņemti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot labas likumdošanas principu. Spriedumā lietā Nr. 2018‑12‑01 Satversmes tiesa secināja, ka minēto normatīvo aktu pieņemšanas procesā labas likumdošanas princips ir ievērots (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018‑12‑01 24.1. punktu). Ņemot vērā minēto, secināms, ka likumdevējs ir pienācīgi uzklausījis ieinteresēto personu viedokļus un iebildumus un ievērojis labas likumdošanas principu. Satversmes tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta Satversmē un Saeimas kārtības rullī noteiktajā procesuālajā kārtībā, ir izsludināta un publiski pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī ir pietiekami skaidri formulēta, lai persona varētu izprast no tās izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas. Pieteikumu iesniedzēji norāda, ka valstī neesot izveidots efektīvs izglītības kvalitātes monitoringa mehānisms, kura nepieciešamību Satversmes tiesa uzsvērusi jau lietā Nr. 2004‑18‑0106. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, vērtējot tiesību normas satversmību, citstarp nepieciešams pārbaudīt, vai likumdevējs ir ievērojis Satversmes tiesas iepriekš paustās atziņas attiecīgajā jautājumā (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2017‑17‑01 22.-22.3. punktu). Satversmes tiesas atziņas lietā Nr. 2004‑18‑0106 pēc būtības attiecas uz jautājumu par pie mazākumtautībām piederošo personu saņemtās izglītības kvalitāti, proti, uz garantijām pret izglītības kvalitātes kritumu. Tādēļ izskatāmajā lietā jautājums par minēto Satversmes tiesas atziņu ievērošanu ir vērtējams, analizējot apstrīdētajā normā noteiktā pamattiesību ierobežojuma samērīgumu. Satversmes tiesa nekonstatē tādus apstrīdētās normas izstrādes un pieņemšanas apstākļus, kas varētu būt pamats izskatāmajā lietā izdarīt atšķirīgus secinājumus par labas likumdošanas principa ievērošanu. Līdz ar to apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.