20. Article

Apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums veicina valsts valodas lietošanu. Tā rezultātā izglītojamie valsts valodu ne vien apgūst kā mācību priekšmetu, bet arī lieto ikdienā mācību procesā un gūst tās lietošanas pieredzi. Tādējādi apstrīdētā norma veicina valsts valodas prasmes attīstību. Līdz ar to ikvienai pie mazākumtautības piederošai personai tiek nodrošināta iespēja pilnvērtīgi piedalīties valsts un sabiedrības demokrātiskajos procesos (sal. sk. Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 18. punktu). Tātad apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir piemērots leģitīmo mērķu sasniegšanai.