3. Article

Pieteikuma iesniedzēji - Davids Džibuti un Dana Džibuti (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) - uzskata, ka Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilst Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot Satversmes 1. pantam, jo esot pieņemta, neievērojot tiesiskās paļāvības principu. Ar Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu esot ieviesta pavisam jauna tiesiskā kārtība, izslēdzot no Izglītības likuma normu, kas vispārīgi noteica, ka citā valodā izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs. Brīdī, kad noslēgti līgumi par Pieteikuma iesniedzēju izglītošanu un aprūpi privātajā izglītības iestādē, Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1. punkts paredzējis, ka privātās izglītības iestādēs izglītību var iegūt citā valodā, kas nav valsts valoda. Pieteikuma iesniedzēji esot pamatoti paļāvušies uz to, ka viņu izglītība tiks nodrošināta atbilstoši minētajai normai un saskaņā ar to akreditētajai izglītības programmai vismaz līdz programmas akreditācijas termiņa beigām. Šī paļāvība esot aizsargājama, jo izglītības iestādes maiņa izglītības procesa laikā radot bērnam grūtības un vecāku prasībām atbilstoša izglītības iestāde nevarot tikt izraudzīta bez laikietilpīga apstākļu un iespēju izvērtējuma. Turklāt, Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas dēļ mainoties izglītības programmai, varot mainīties arī maksa par izglītības iegūšanu. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot Satversmes 112. pantam, jo nenodrošinot izglītības pieņemamību un pielāgošanu pie mazākumtautībām piederošu personu vajadzībām. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā paredzētais ierobežojums nevarot tikt vērtēts kā daļa no minimālajiem izglītības standartiem, jo tas neattiecoties uz izglītības procesā sasniedzamo rezultātu. Ar šo ierobežojumu tiekot sašaurinātas vecāku izvēles iespējas, lemjot par bērnu izglītību, un tiekot ignorēts izglītības pieņemamības princips. Ar Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu esot ierobežota arī pedagogu akadēmiskā brīvība attiecībā uz izglītības mērķu sasniegšanas līdzekļu izvēli. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa varot kavēt mazākumtautību bērnu piekļuvi izglītībai. Turklāt dzimtās valodas lietošanai esot būtiska nozīme bērna kognitīvajā attīstībā. Līdz ar to Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa ierobežojot arī bērna tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot arī Satversmes 114. pantam, skatot to kopsakarā ar Minoritāšu konvencijas 13. panta pirmo daļu, no kuras izrietot pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības izveidot un vadīt privātas izglītības iestādes, kas īsteno izglītības programmas mazākumtautību valodās. Arī starptautisko institūciju un to pārstāvju sniegtajos skaidrojumos par Minoritāšu konvencijas 13. panta pirmo daļu esot uzsvērtas pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības dibināt privātas izglītības iestādes, kurās mācību process notiek mazākumtautības valodā. Tāpat esot atzīts, ka valstij jāatturas no šķēršļu radīšanas mazākumtautību valodu izmantošanai izglītības procesā, bet tā jāatbalsta. Mazākumtautību skolas ar mazākumtautības mācību valodu esot būtiskas mazākumtautību identitātes saglabāšanai. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo tās pieņemšanas procesā neesot pienācīgi iesaistītas pie mazākumtautībām piederošās personas. Pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības piedalīties un tikt uzklausītām tām būtisku jautājumu izlemšanas procesā izrietot no Minoritāšu konvencijas 15. panta un esot atzītas arī Satversmes tiesas judikatūrā. Konsultatīvajā padomē mazākumtautību izglītības jautājumos (turpmāk - Konsultatīvā padome), kurā apspriesti Izglītības ministrijas priekšlikumi pārejai uz mācībām latviešu valodā vidusskolā, neietilpstot neviens no privātskolu dibinātājiem, direktoriem, skolēniem vai skolēnu vecākiem. Turklāt Grozījumu Izglītības likumā anotācijā norādītā informācija, ka Konsultatīvā padome devusi konceptuālu atbalstu šiem priekšlikumiem, neesot patiesa. Pie mazākumtautībām piederošās personas esot iebildušas pret Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu, taču to izteiktie iebildumi neesot ņemti vērā. Pienācīga mazākumtautību līdzdalība neesot nodrošināta arī likumdošanas procesā Saeimā. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa esot izstrādāta un pieņemta, balstoties uz nekvalitatīviem, neatbilstošiem un nepietiekamiem datiem par valsts valodas prasmi un lietojumu pie mazākumtautībām piederošu personu vidū, turklāt šie dati neesot pienācīgi analizēti. Likumdošanas procesā citstarp neesot iegūti dati par privātajām izglītības iestādēm. Likumdošanas process neesot bijis zinātniski pamatots, nedz arī balstīts pētījumos un pierādījumos. Turklāt tajā neesot ņemti vērā starptautisko institūciju atzinumi par Latvijas regulējumu izglītības jomā kopsakarā ar mazākumtautību tiesībām. Šāds likumdošanas process nenodrošinot uzticēšanos valstij un tiesībām un neviešot sabiedrībā pārliecību, ka izraudzītais risinājums ir nepieciešams, pārdomāts un taisnīgs. Turklāt Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neesot atbilstoša tiesību normu kvalitātes prasībām, jo nonākot pretrunā ar citiem likumiem. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā noteiktais pamattiesību ierobežojums nesasniedzot tā leģitīmo mērķi - stiprināt valsts valodas lietojumu un veicināt sabiedrības integrāciju -, bet, gluži otrādi, apdraudot tā sasniegšanu. Likvidējot mazākumtautību izglītības programmas, kuru ietvaros izglītība tika nodrošināta mazākumtautības valodā, tiekot apdraudēta attiecīgās mazākumtautības pārstāvju spēja integrēties sabiedrībā. Turklāt šo leģitīmo mērķi tādā pašā vai pat augstākā kvalitātē esot iespējams sasniegt ar citiem, pie mazākumtautībām piederošu personu tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, proti, saglabājot iepriekšējo mācību valodu lietojuma tiesisko regulējumu un vienlaikus atbalstot valsts valodas apguvi šajās izglītības iestādēs, kā arī veicinot valsts valodas skolotāju pieejamību. Sabiedrības ieguvums no Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā paredzētā pamattiesību ierobežojuma neesot lielāks par personas tiesībām un interesēm nodarīto kaitējumu, jo tas esot vērsts uz mazākumtautību asimilāciju. Sabiedrība no šā pamattiesību ierobežojuma negūstot nekādu labumu, jo tās interesēm atbilstot tāda izglītības sistēma, kas apmierina mazākumtautību vajadzības un vienlaikus ļauj to pārstāvjiem apgūt valsts valodu un integrēties sabiedrībā. Vajagot ņemt vērā arī to, ka Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa aizliedz izglītības iegūšanu citā valodā privātajās izglītības iestādēs, kuru skaits esot niecīgs. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertajam diskriminācijas aizlieguma principam vairākos aspektos. Pirmkārt, personas, kas pieder pie mazākumtautībām, un personas, kas pieder pie pamatnācijas, atrodoties atšķirīgos apstākļos. Atšķirību nosakot valoda un netieši arī tautība. Līdz ar to diskriminācijas aizlieguma princips prasot atšķirīgu attieksmi pret minētajām personu grupām. Taču Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa būtiski mazinot vai pat vispār neparedzot atšķirīgu attieksmi pret tām. Otrkārt, visas Latvijas mazākumtautības atrodoties salīdzināmos apstākļos. Taču attiecībā uz atsevišķām mazākumtautībām Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1., 2.1 un 3. punktā esot paredzēti izņēmumi, tas ir, atšķirīga attieksme, pretstatā tām mazākumtautībām, uz kurām šie izņēmumi neattiecas. Pieteikuma iesniedzēji vairākkārt uzsver, ka Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot dažādu starptautisko institūciju sniegtajiem atzinumiem un viedokļiem. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji iesniedza Satversmes tiesai rakstveida viedokli, kurā norādīti iebildumi pret Saeimas un pieaicināto personu paustajiem viedokļiem, kā arī atkārtoti un izvērsti atsevišķi jau iepriekš minētie argumenti. Papildus rakstveida viedoklī uzsvērts, ka izskatāmajā lietā nevarot izmantot atziņas, kuras Satversmes tiesa attiecībā uz valsts izveidotajām izglītības iestādēm paudusi spriedumā lietā Nr. 2018‑12‑01. Atšķirībā no valsts izglītības iestādēm privātās izglītības iestādes nerealizējot valsts garantēto izglītību, un izvēle par labu tām esot vecāku izvēle. Saskaņā ar Satversmes 112. pantu privātajām izglītības iestādēm piemītot plaša rīcības brīvība, nosakot to darba organizāciju, mācību metodes un mācību priekšmetus, jo tās finansējot galvenokārt izglītojamo vecāki. Mācību valodas izvēle esot mācību metode, tādēļ privātajām izglītības iestādēm esot brīvība patstāvīgi noteikt tajās izmantojamo mācību valodu. Savukārt valstij esot jāatturas no mācību valodas regulēšanas privātajās izglītības iestādēs. Pieteikuma iesniedzēji uzsver, ka pirms Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas spēkā stāšanās uz privātajām izglītības iestādēm neesot attiecinātas valsts noteiktās prasības par mācību valodu lietojumu vispārējās izglītības procesā. Arī no Satversmes 114. panta, skatot to kopsakarā ar Minoritāšu konvencijas 13. pantu, izrietot mazākumtautību tiesības dibināt privātas vispārējās izglītības iestādes, kurās izglītība tiktu pilnībā nodrošināta mazākumtautības valodā. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa atņemot pie mazākumtautībām piederošajām personām no Satversmes 114. panta izrietošās tiesības iegūt vispārējo izglītību šādās privātās izglītības iestādēs. Šīs pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības esot jāņem vērā, arī vērtējot Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 91. panta otrajam teikumam. Tā kā iepriekš uz privātajām izglītības iestādēm neesot attiecinātas prasības par valsts valodas lietojuma proporcijām, ar Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka viņiem bijusi tiesiskā paļāvība attiecībā uz iespēju pabeigt visu pamatizglītības procesu, kā mācību valodu izmantojot mazākumtautības valodu atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas bija spēkā pirms konkrētās izglītības sistēmas reformas. Likumdevējs neesot nodrošinājis pietiekami saudzīgu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu.