4. Article

Pieteikuma iesniedzēji - Timurs Jareško, Mila Šteina, Edvards Šmits, Aleksandrs Fominovs, Vladislavs Kuļikovs, Vlada Elīza Ševšeļova, Jeļizaveta Kotova, Anna Lisa Čmihova, Agnija Busila, Marija Busila, Mihails Zaslavskis, Aleksandrs Zaslavskis (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēji) - uzskata, ka Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilst Satversmes 91. panta otrajam teikumam un 112. panta pirmajam teikumam. Satversmes 112. panta pirmā teikuma saturs esot noskaidrojams kopsakarā ar Satversmes 114. pantu, kas aizsargā minoritāšu tiesības, kā arī Minoritāšu konvencijas 13. panta pirmo daļu un 14. panta otro daļu. Proti, tiesības uz izglītību citstarp aptverot personām nodrošināmās izglītības pieņemamības prasību. Izglītības pieņemamība esot vērtējama, citstarp ievērojot arī Satversmes 114. pantā ietvertās pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības saglabāt savu identitāti. Viens no mazākumtautības identitātes elementiem esot tās valoda. Tādēļ, lai mazākumtautības pārstāvji varētu saglabāt savu identitāti, valstij esot jāpieļauj mazākumtautību izglītības iestāžu (kas vairumā gadījumu esot privātas) pastāvēšana un iespēju robežās jāsniedz tām atbalsts. Minoritāšu konvencijas 13. panta pirmā daļa paredzot pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības gan izveidot un vadīt privātas mazākumtautību izglītības iestādes, gan iegūt izglītību tajās. Savukārt Minoritāšu konvencijas 14. panta otrā daļa paredzot pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības iegūt izglītību tieši mazākumtautības valodā. Šīs mazākumtautību tiesības esot ilgstoši atzītas starptautiskajos tiesību aktos, kā arī uzsvērtas dažādu starptautisko institūciju sniegtajos skaidrojumos par to personu tiesībām izglītības jomā, kuras pieder pie mazākumtautībām. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilst Satversmes 91. panta otrajā teikumā ietvertajam diskriminācijas aizliegumam, jo tā paredzot vienādu attieksmi pret dažādos apstākļos esošām personu grupām - pie pamatnācijas piederošām personām un pie mazākumtautībām piederošām personām. Lai nodrošinātu pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības uz vienlīdz kvalitatīvu izglītību, izglītības process esot pielāgojams, ļaujot tām iegūt izglītību savā dzimtajā valodā. Tomēr Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā paredzētā vienādā attieksme liedzot pie mazākumtautībām piederošajām personām tiesības uz vienlīdz kvalitatīvu izglītību. Tādējādi ar Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu esot pieļauta personu diskriminācija pēc to nacionālās piederības. Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa gan esot pieņemta un izsludināta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, bet attiecīgais likumprojekts neesot pienācīgi apspriests un saskaņots. Turklāt Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neatbilstot tiesību normas saturiskās kvalitātes prasībām, kā arī neesot pietiekami skaidra, jo nonākot pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem. Pieteikuma iesniedzēju pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms mērķis - valsts valodas aizsardzība un tās lietojuma stiprināšana, kā arī pie mazākumtautībām piederošo personu integrācijas veicināšana. Taču konkrētais pamattiesību ierobežojums esot acīmredzami nesamērīgs. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā noteiktā pamattiesību ierobežojuma dēļ tikšot sašaurinātas pie mazākumtautībām piederošo personu iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību. Šo Pieteikuma iesniedzēju viedokli apstiprinot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas augstā komisāra Hāgas rekomendācijas par mazākumtautību tiesībām uz izglītību un vairāki pētījumi par mācību valodas ietekmi uz izglītības kvalitāti, kā arī Konsultatīvās komitejas sniegtais viedoklis par Latviju. Sašaurinot pie mazākumtautībām piederošo personu pieeju kvalitatīvai izglītībai, šo personu integrācija sabiedrībā, gluži pretēji leģitīmajam mērķim, varot tikt apdraudēta. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neesot piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo faktiski paredzot pie mazākumtautībām piederošo personu piespiedu asimilāciju. Pienācīgu leģitīmā mērķa sasniegšanu varējusi nodrošināt arī pirms Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas pieņemšanas pastāvējusī mazākumtautību izglītības sistēma. Starptautisko tiesību normas garantējot pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības iegūt izglītību mazākumtautības valodā. Pat ja varētu uzskatīt, ka Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa ir piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, pastāvot citi līdzekļi, kas tāpat ļaujot sasniegt leģitīmo mērķi, bet mazāk ierobežojot personu tiesības un intereses. Leģitīmo mērķi varot tikpat efektīvi sasniegt, ieviešot papildu pasākumus latviešu valodas zināšanu stiprināšanai privātajās izglītības iestādēs, kurās izglītība tiek sniegta mazākumtautības valodā, nosakot stingrākas prasības šo izglītības iestāžu akreditācijai, kā arī nodrošinot pietiekami daudz augsti kvalificētu latviešu valodas skolotāju. Leģitīmo mērķi esot bijis iespējams efektīvi sasniegt, pirms reformas pienācīgi konsultējoties ar mazākumtautību pārstāvjiem un īstenojot reformu pakāpeniski. Sabiedrības ieguvums no Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā noteiktā pamattiesību ierobežojuma neesot lielāks par kaitējumu, kas nodarīts pie mazākumtautībām piederošām personām. Proti, sabiedrība negūstot nekādu labumu no Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā paredzētās mazākumtautību bērnu piespiedu asimilācijas. Pie mazākumtautībām piederošo personu asā reakcija uz Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas pieņemšanu liecinot par sabiedrības šķelšanos. Pie mazākumtautībām piederošiem bērniem ar Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu esot liegta iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību un līdz ar to arī iespēja veiksmīgi integrēties sabiedrībā. Visas sabiedrības interesēs esot tādas izglītības sistēmas pastāvēšana, kuras ietvaros tiek ievērotas mazākumtautību vajadzības un intereses, vienlaikus nodrošinot pie mazākumtautībām piederošajām personām iespēju apgūt valsts valodu un integrēties sabiedrībā. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēji Timurs Jareško, Aleksandrs Fominovs, Vlada Elīza Ševšeļova, Agnija Busila un Marija Busila iesniedza Satversmes tiesai rakstveida viedokli, izvēršot pieteikumā norādītos argumentus un paužot savu viedokli par Saeimas atbildes rakstos un pieaicināto personu viedokļos ietvertajām atziņām. Papildus Pieteikuma iesniedzēji savā rakstveida viedoklī uzsver Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas iespējamo neatbilstību tiesiskās paļāvības principam un norāda argumentus, kas pēc būtības ir līdzīgi Pieteikuma iesniedzēju Davida Džibuti un Danas Džibuti argumentiem šajā jautājumā.