7. Article

Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes ministrija - uzskata, ka Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa atbilst Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa esot daļa no daudzu gadu garumā pakāpeniski īstenotās izglītības sistēmas reformas attiecībā uz valsts valodas lietojumu vispārējās izglītības iestādēs īstenotajās mazākumtautību izglītības programmās. Vērtējot Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 91. panta otrajam teikumam, esot jāņem vērā Satversmes 4. pantā nostiprinātais latviešu valodas - valsts valodas - statuss, kā arī tas, ka latviešu valoda Latvijā joprojām ir apdraudēta. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa paredzot vienādu attieksmi pret personu grupām, kas atrodoties atšķirīgos apstākļos, - pret personām, kuras pieder pie pamatnācijas, un personām, kuras pieder pie mazākumtautībām. Taču šai vienādajai attieksmei esot leģitīms mērķis un tā atbilstot samērīguma principam. Proti, attīstot mazākumtautību izglītības politiku, palielinot latviešu valodas kā mācību valodas lietojuma proporciju pamatizglītības pakāpē un nodrošinot izglītības ieguvi valsts valodā vidējās izglītības pakāpē, tikšot panākta plašāka valsts valodas lietošana un tādējādi arī efektīvāka sabiedrības integrācija un mazākumtautību bērnu un jauniešu līdzdalība sabiedrības dzīvē. Privātās izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, izdodot Latvijā atzītus izglītības dokumentus un esot iekļāvušās Latvijas kopējā izglītības sistēmā, kā arī izglītības satura un valodas reformu procesā. Visas izglītības iestādes, kuras saskaņā ar Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 1. punktu atbilstoši Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem nodrošina izglītību citā valodā, kas nav valsts valoda, izdodot Latvijas valsts atzītus izglītības dokumentus un iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā. Tātad arī šīm izglītības iestādēm tāpat kā privātajām izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, esot jāievēro Izglītības likumā un pamatizglītības un vidējās izglītības standartā noteiktās valodu lietojuma proporcijas. Arī pēc Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmās daļas spēkā stāšanās privātās izglītības iestādes varēšot īstenot mazākumtautību izglītības programmas, ievērojot likumā noteiktās valodu lietojuma proporcijas. Turklāt tās varēšot iekļaut izglītības programmā papildu priekšmetus, tai skaitā mazākumtautības valodu un ar mazākumtautības identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmajā daļā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, proti, Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa esot pieņemta un izsludināta normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, kā arī esot skaidri formulēta. Šim ierobežojumam esot leģitīms mērķis - veicināt latviešu valodas lietošanu sabiedrībā, izglītības procesā un darba tirgū, un tas esot samērīgs ar minēto leģitīmo mērķi, jo tieši formālās izglītības iegūšana valsts valodā esot efektīvākais līdzeklis tās pienācīgai apgūšanai. No Minoritāšu konvencijas neizrietot pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības iegūt izglītību tikai dzimtajā valodā. Proti, saskaņā ar Minoritāšu konvencijas 14. panta trešo daļu valstij esot tiesības noteikt stingrākas prasības attiecībā uz valsts valodas apguvi, vienlaikus nodrošinot ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguvi mazākumtautības valodā. Latvijas izglītības sistēmā esot nodrošināta latviešu valodas apguve, lai ikviens izglītojamais kļūtu par patstāvīgu un attīstītu demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Tai pašā laikā pie mazākumtautībām piederošajām personām esot nodrošināta iespēja iegūt izglītību mazākumtautību izglītības programmas ietvaros un tādējādi arī saglabāt savu identitāti, valodu un kultūru. Likumdevējs esot noteicis saprātīgu pārejas periodu Grozījumos Izglītības likumā paredzēto valsts valodas lietojuma proporciju ieviešanai un izraudzījis saudzējošus līdzekļus izglītojamo sagatavošanai šīm izmaiņām. Savukārt vecāku tiesības piedalīties viņu bērnu izglītības procesā ar Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmo daļu neesot ierobežotas. Grozījumu Izglītības likumā 1. panta pirmā daļa neliedzot pie mazākumtautībām piederošajām personām iespējas ikdienā lietot savu dzimto valodu un attīstīt savu kultūru.