5. Article

Rīcības virzieni un uzdevumi A. apakšmērķis - uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos A.1. rīcības virziens. Vietas sagatavošana uzņēmējiem un to produktivitāte A.1.1. uzdevums. Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību reģionos, turpinot pamatnostādņu esošās situācijas analīzē aprakstītos 2014.-2020.gada atbalsta pasākumus, paredzēts sniegt ES fondu atbalstu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras (t.sk. ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstība un laukumu sakārtošana industriālajās teritorijās) attīstībai atbilstoši pašvaldības noteiktajai teritorijas specializācijai uzņēmējdarbībā, t.sk. zināšanu un/vai tehnoloģiski ietilpīgā uzņēmējdarbībā un klimatneitrālā attīstībā.30 Atbalsta pasākums ietvers gan jaunu industriālo teritoriju veidošanu, gan esošo attīstīšanu, kā arī degradētu agrāko industriālo zonu/ražošanas objektu vai teritoriju atjaunošanu, sakārtošanu. Atbalsta pasākums dos iespēju uzņēmējiem koncentrēt savus resursus nevis infrastruktūras nodrošināšanai, bet uzņēmuma darbības attīstīšanai. Kā finansējuma saņēmējs ir plānotas pašvaldības, to izveidotās iestādes, kapitālsabiedrības. Pašvaldību infrastruktūra ir attīstāma integrēti ar komersantu plānotajiem ieguldījumiem. Tāpēc pašvaldību infrastruktūras attīstības plānošanai jānorit sadarbībā ar komersantiem un to plānotajam investīcijām, t.sk. no ES fondiem (uzdevums veicams ciešā sinerģijā ar A.1.2 "Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai" un A.2.1. "Cilvēkresursu piesaiste - atbalsts augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei reģionos"). Lai padarītu biznesa procesus efektīvākus, veicinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, kā arī iespēju veiksmīgāk integrēties globālajā tirgū, pašvaldība var radīt vidi viedu risinājumu piemērošanai un inovācijas attīstībai. Līdz ar to pašvaldības var būt gan inovatīvo produktu patērētājs, piemērojot tos savā ikdienas darbā efektivitātes uzlabošanai (sinerģija ar uzdevumu B.1.3. "Viedas pašvaldības - pakalpojumu efektivitātes uzlabošana"), gan inovatīvu uzņēmumu atbalstītājs. Pašvaldību specializēšanās konkrētu jomu viedo risinājumu testēšanā un testa teritoriju radīšanā uzņēmumiem var radīt labvēlīgus priekšnosacījumus straujākai ekonomiskai izaugsmei. Noteiktas testa teritorijas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu augstāku pievienoto vērtību un eksportspēju radītajiem risinājumiem, testa vidē tos adaptējot un integrējot savā starpā. Vienlaikus šāda vide kalpos kā investoru piesaistes instruments. Pašvaldību savstarpēja sadarbība, saskaņojot attīstības plānošanas dokumentus, kā arī īstenojot sadarbības vai reģionālā mēroga projektus, mazinātu konkurenci to starpā, veicinot efektīvāku viedo risinājumu ieviešanu un, iespējams, to eksportēšanu uz ārzemēm. Atbalsts uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai vērsts uz to, lai piesaistītu vietējos un ārvalstu investorus, kā arī lai sekmētu jaunu uzņēmumu dibināšanu un esošu uzņēmumu paplašināšanos pašvaldības teritorijā. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildei saistīta ar ES fondu finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamību. Atbalsta rezultātā plānots: 1. piesaistīt nefinanšu investīcijas 270 milj. euro apmērā; 2. atbalstīt vismaz 133 uzņēmumus ar augstu apgrozījumu; 3. radīt 3 188 jaunas darbavietas iedzīvotājiem jeb 200 milj. euro lielu algu fondu. A.1.2. uzdevums. Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai Lai reģionos piesaistītu jaunas investīcijas mazo un vidējo uzņēmumu produktivitātei, nepieciešams atbalsta instruments mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (indikatīvi 55-45% līdzfinansējums ieguldījumiem pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai). Atbalsts būtu sniedzams aizdevuma veidā (caur akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūciju ALTUM", turpmāk - ALTUM), kurš pie nosacījumu (piemēram, noteikto rezultātu sasniegšana pēc projekta pabeigšanas)31 izpildes tiek pārveidots par grantu. Šis atbalsts būs papildinošs A.1.1.uzdevumā "Publiskā infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" paredzētajam atbalstam. Līdz ar to priekšroka būs tiem projektiem, kas būs saistīti ar pašvaldību attīstības programmā plānotajiem ieguldījumiem. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildei saistīta ar ES fondu finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi, izvērtējot tirgus nepilnības, t.sk. no pamatojuma, risku un mērķgrupu viedokļa, izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamību. Atbalsta rezultātā plānots sniegt ieguldījumu darba algu fondā 231 027 520 euro apmērā, atbalstot vismaz 48 uzņēmumus ar augstu apgrozījumu un ceļot to produktivitāti. A.1.3. uzdevums. Nekustamā īpašuma regulējuma pilnveidošana, uzlabojot īpašuma pārdošanas nosacījumus atbilstoši komersanta ieguldījuma apjomam32 Šobrīd nepastāv atbalsts jeb atvieglojumi pašvaldības nekustamā īpašuma iegādei tam nomniekam, kas nomas līguma laikā ir veicis apjomīgus finanšu ieguldījumus nomas objektā. Uzdevuma risinājums ir rasts konceptuālā ziņojuma "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" ietvaros (Ministru kabineta 2018.gada 14.maija rīkojums Nr.210). Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar grozījumu veikšanu Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā. Atbalsta rezultātā plānots izveidot jaunu uzņēmējdarbības atbalsta formu pašvaldībām attiecībā uz pašvaldības nomas objektu efektīvu izmantošanu, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamību.33 A.1.4. uzdevums. Atbalsts reģionālajiem projektiem - reģionālo projektu programmas izveide Šobrīd lielākā daļa attīstības projektu pašvaldībās tiek īstenoti, izmantojot ES fondu vai citu ārējo finanšu palīdzību. Rezultātā investīcijām veidojas pārrāvumi, jo finansējums nav pastāvīgs. Tāpat nav iespējas ātri reaģēt uz izmaiņām vai reģionāli specifiskiem izaicinājumiem. Līdz ar to ir nepieciešams veidot nacionālā līmenī reģionālo projektu programmu. Programmas līdzekļi tiktu izmantoti uzņēmējdarbības atbalsta projektiem, kā arī pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai. Konkrētas atbalstāmās jomas būtu jānosaka trīs gadiem, izvērtējot gan uz to brīdi plānotās ES fondu programmas, gan pašvaldību un komersantu vajadzības un aktuālos izaicinājumus. Reģionālo projektu programmas ietvaros būtu iespēja finansēt gan pašvaldību, gan komersantu projektus - izvēle būtu jānosaka plānošanas reģiona attīstības padomei. Vienlaikus ir funkcionāli jāpilnveido plānošanas reģionu darbība, t.sk. uzlabojot lēmumu pieņemšanas mehānismu (sinerģija ar B.3.2.uzdevumu "Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un reģionālā pārvaldes līmeņa darbības uzlabošana"). Reģionālo projektu programmā būtu jāparedz arī iespēja veidot uzkrājumu, ko veidotu pašvaldību budžeta iemaksas. Uzkrājuma veidošana nepieciešama, jo ir svārstīgs gan ikgadējais pašvaldību budžeta nodokļu pieaugums, gan pašvaldību investīciju vajadzību pieprasījums. Lai turpinātu ekonomisko izaugsmi un veidotos papildus nodokļu ieņēmumi šādai reģionālo projektu programmai, būtiski ir izstrādāt pastāvīgu mehānismu, kurš sniegtu motivējošu atbalstu tām pašvaldībām, kas visaktīvāk reģionā veicina saimniecisko darbību, t.sk. atbalstot uzņēmējus vai starppašvaldību uzņēmējdarbības iniciatīvām. Līdz ar to tiktu nodrošināts nepieciešamais resurss ekonomiskai izaugsmei reģiona ietvaros. Ņemot vērā, ka laikā no 2016. līdz 2018.gadam pašvaldību ieņēmumi pieauguši no 2 367 168 416 euro līdz 2 842 516 008 euro (par 475 miljoniem euro), pašvaldību IIN ieņēmumi - no 1 224 733 968 euro līdz 1 383 040 000 euro (par 158 miljoniem euro), veidojas resursu pieaugumus, ko būtu iespējams izmantot reģionu specifiskiem risinājumiem. Lai šos papildus līdzekļus pēc iespējas mērķtiecīgāk izmantotu, nepieciešams daļu (%) no pašvaldību nodokļu (IIN, NĪN) pieauguma reģionā (kopā ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu (turpmāk - PFIS)) rezervēt, reģionālā mērogā veidojot reģionālo projektu programmu. Vienlaikus programmu veidojot, jāņem vērā ekonomikas cikliskums (izaugsmes un recesijas periods), kā arī nodokļu politikas izmaiņas, kas var būtiski ietekmēt pieejamo līdzekļu apjomu. Tāpat būtu jāņem vērā administratīvi teritoriālās reformas rezultāti un valdības lēmumi attiecībā uz pašvaldību papildus funkcijām un to izpildei nepieciešamo finansējumu no pašvaldību budžetiem. Tāpēc būtiski šādu programmu veidot kā vidējā termiņa reģionālās attīstības instrumentu. Tāpat ir jāizvērtē iespēja piesaistīt samērīgus papildus finanšu avotus ārpus valsts budžeta līdzekļiem programmas veidošanai. Ņemot vērā klimata pārmaiņu aktualitāti, programmas izstrādes ietvaros plānots izvērtēt iespēju piesaistīt Zaļo investīciju fondu34 finanšu instrumentu veidā. Turpmākā rīcība reģionālo projektu programmas izveidei saistīta ar grozījumu veikšanu Reģionālās attīstības likumā un tās darbību reglamentējošā normatīvā regulējuma izstrādi, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamību. Atbalsta rezultātā plānots: 1. piesaistīt privātās investīcijas 84 milj. euro apmērā; 2. samazināt pašvaldību pakalpojumu sniegšanas izmaksas vismaz par 10%. A.1.5. uzdevums. Pašvaldību darbības standarts - atbalsta komplekts uzņēmējdarbībai Pašvaldības jau šobrīd īsteno dažādus atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības sekmēšanai. Atbalsta pasākumi no pašvaldību puses tiek pielāgoti dažādām uzņēmēju grupām, piemēram, ir specifiski atbalsta pasākumi uzsācējiem un mazajiem uzņēmējiem, tai skaitā tiek sniegtas uzņēmējdarbības konsultanta konsultācijas, nodrošināta iespēja piedalīties mājražotāju/amatnieku tirdziņā, u.tml. Dažādu uzņēmēju grupu vajadzības atšķiras. Problēma ir, ka ne vienmēr pašvaldību īstenotie atbalsta pasākumi demonstrē pašvaldības gatavību potenciālo investīciju piesaistei vai arī atbalsta pasākumu sniegšanas procesā vērojams to kvalitātes trūkums. Tāpat viena veida pakalpojuma vai atbalsta saņemšanai var būt atšķirīga kvalitāte starp pašvaldībām, piemēram, būvatļauju izskatīšanas termiņi, teritorijas plānojuma izstrāde. Atšķiras arī pašvaldību iespējas investēt uzņēmējiem nepieciešamajā infrastruktūrā (tai skaitā ielu izbūvē, satiksmes organizēšanā, notekūdeņu attīrīšanā). Atsevišķos gadījumos konstatētas teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem neatbilstošas prasības uzņēmējiem ieguldīt teritorijas labiekārtošanā (ielu un ceļu infrastruktūras attīstībā). Lai veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, ir nepieciešams izveidot novērtēšanas sistēmu un vienotu darbības standartu pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstam uzņēmējiem, nosakot konkrētu pašvaldības atbalsta pasākumu "komplektu" uzņēmējdarbības sekmēšanai, kas atbilst uzņēmēju pārstāvošo organizāciju noteiktiem kvalitātes kritērijiem. Šādā atbalsta pasākumu komplektā būtu jāietver tādas komponentes kā, piemēram: ‒ pašvaldību piedāvājums nekustamajam īpašumam kā nomas objektam un ar to saistītie atbalsta mehānismi - nomas atlaides, infrastruktūras uzlabojumi; ‒ atbalsta instrumenti, kas izveidoti no pašvaldības budžeta līdzekļiem, piemēram, grantu konkurss uzņēmējdarbībai (uzsākšanai vai attīstībai); ‒ uzņēmējdarbības konsultants, kura kompetences un sadarbības potenciāls ir balstīts uz praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, un tas ir izveidojis sadarbību ar uzņēmējus pārstāvošajām valsts un privātajām organizācijām un institūcijām; ‒ iespēja samazināt administratīvās procedūras uzņēmējiem, piemēram, būvniecības jomā. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar specifisku uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu kopuma identificēšanu, kuri jāievieš un jāīsteno pašvaldībās uzņēmējdarbības attīstībai (ikgadējs novērtējums par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai). Vienlaikus nepieciešams izvērtēt iespējas veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas reglamentē būvniecības procesu, nolūkā atvieglot administratīvās procedūras uzņēmējiem, kā arī sekmēt samērīgu prasību izvirzīšanu uzņēmējiem, atbilstoši to ieguldījumam un potenciālajai ietekmei uz teritorijas izaugsmi (darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, augsta produktivitāte u.c.), t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamību. A.1.6. uzdevums. Valsts aizdevumu pašvaldībām nosacījumu pilnveidošana Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pašvaldību iesniegtie pieprasījumi aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai būtiski pārsniedz pašvaldību aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to ir ierobežotas iespējas atbalstīt gan ES fondu projektus, gan jebkurus citus pašvaldību iecerētos projektus. Kopumā pašvaldības aizņēmumus pieprasa ne tikai ES fondu projektiem, bet arī jauniem investīciju projektiem, tāpat projektiem, kas uzsākti tikai par pašvaldības budžeta finansējumu, kā arī valsts budžeta vai valsts aizdevuma līdzfinansētu uzsākto projektu pabeigšanai. 2016.gadā pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu kopējais apmērs bija 151,9 miljoni eiro, 2018.gadā tie bija jau 369,6 miljoni euro. Savukārt, pašvaldību aizņēmuma pieprasījumi uz 2019.gada 31.maiju bija par kopējo summu 105,6 miljoni euro35. Joprojām saglabājas tendence pašvaldībām neizmantot pieprasītos aizņēmumus atbilstoši plānotajiem projektu izpildes grafikiem, tāpēc šo aizņēmumu izmaksa tiek pārcelta uz nākamo gadu, kas samazina pieejamo aizņēmuma limitu jaunu projektu aizņēmumiem. Šīs pārceltās aizņēmumu summas ar katru gadu būtiski pieaug. Uz 2019.gadu ir pārceltas aizņēmumu izmaksas 60,8 miljonu euro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem euro vairāk nekā 2018.gadā. Līdz ar to pašvaldību 2019.gada aizņēmuma limita atlikums jaunu projektu īstenošanai ir ierobežots, neskatoties uz to, ka kopējais pašvaldību aizņēmumu limits 2019.gadam ir lielāks. Valsts aizdevumu mērķi pašvaldībām tiek noteikti katru gadu valsts budžeta likumā no jauna - nav iespējams prognozēt un plānot investīciju projektus. Valsts aizdevumi tiek piešķirti pašvaldībām, kas pirmās ir pieteikušās - netiek vērtēti plānotie rezultāti vai atdeve. Līdz ar to, investīciju projektiem, kas nav saistīti ar ES fondiem un citu ārējā finansējuma programmu ieviešanu, nepieciešams noteikt mērķus vismaz trīs gadiem ar finansējuma apjomu. ‒ Pašvaldībām savi budžeti (attīstības daļa) būtu jāplāno vismaz trīs gadiem, izvirzot finansējuma saņemšanai projektus noteiktās tematiskajās prioritātēs, piemēram: ○ uzņēmējdarbības projekti (vērtē, vai plānots piesaistīt privātās investīcijas un radīt jaunas darba vietas); ○ pakalpojumu efektivitātes projekti (vērtē, vai projekta īstenošanas rezultātā plānots izmaksu samazinājums vidēji uz vienu klientu, tai skaitā, kad par investīciju projektā plānotajām darbībām ir saņemts kompetentas iestādes (Veselības inspekcija, Būvniecības valsts kontroles birojs) atzinums par izglītības iestādes ēkas neatbilstību higiēnas prasībām vai Latvijas būvnormatīvā LBN 208-15 "Publiskas būves" noteiktajām prasībām, vienlaikus pašvaldībai pamatojot izglītības iestādes ilgtspēju); ○ pakalpojums pieaugošam klientu skaitam (vērtē, vai pieprasījums pārsniedz iespējas sniegt pakalpojumu, piemēram, bērnudārza/skolas projekta gadījumā tiktu vērtēta bērnu rinda uz izglītības iestādēm vai izglītojamo skaita pieaugums, pamatota pieauguma prognoze un esošās infrastruktūras nepietiekamība). ‒ Pieteikšanās procedūra: • Konkursa kārtībā, priekšroku dodot tematiskajām prioritātēm ar augstākiem rezultātiem attiecīgajā prioritātē (tai skaitā, cik lielu rezultātu plānots sasniegt pret ieguldīto finansējumu). Katra gada aizņēmumu pieprasījumus pašvaldības iesniedz līdz attiecīgā gada noteiktajam datumam. • Minētā konkursa ietvaros, pašvaldību pieteikumi tiktu vērtēti no nozaru ministriju puses pa prioritāšu grupām pēc katrai grupai izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem. Lai nodrošinātu koordinētu projektu vērtēšanu: • VARAM būtu jāizveido koordinācijas mehānisms (piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētās Reģionālās attīstības koordinācijas padomes procesa/funkciju stiprināšana), lai nodrošinātu vienotu pieeju ieguldījumu jomās, kas ir būtiskas pašvaldībām, caur kuru pašvaldības sniegtu kvalitatīvākus un uzticamākus datus par investīciju izpildes prognozēm/plāniem. Rezultātā būtu iespējams precīzāk plānot arī ES fondu projektu īstenošanai nepieciešamos aizņēmumus Valsts kasē; • vidējā termiņa budžeta ietvara likumā tiktu noteiktas investīciju tēmas, kuru ietvaros tiktu organizēts augstāk minētais konkurss. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pašvaldības prasa aizņēmumus daudzu citu pašvaldību funkciju nodrošināšanai. Šos aizdevumus var būt grūti izvērtēt pēc efektivitātes un atdeves kritērijiem. Ņemot vērā jau tā ierobežotos valsts aizdevuma līdzekļu apmērus, šādiem mērķiem tiktu liegta iespēja aizņemties, aizdevumus sniedzot tikai tām pašvaldībām, kuru aizņēmuma pieprasījumi atbilst valsts vidēja termiņa budžeta likumā noteiktajiem mērķiem. Turpmākā rīcība ir saistīta arī ar normatīvo aktu regulējuma pilnveidošanu, lai gūtu pārliecību, ka pašvaldības pirms aizņēmuma pieprasījuma izvērtē investīciju projektu ilgtspēju un lietderību un savus projektus īsteno atbilstoši plānošanas dokumentos iekļautajām prioritātēm. A.1.7. uzdevums. Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas izveide un darbība Lai panāktu straujākas izmaiņas reģionālajā attīstībā, būtiski ir reģionos piesaistīt iespējami vairāk inovatīvu uzņēmumu. Vienlaikus, ņemot vērā demogrāfijas tendences, reģionos ir pieprasījums pēc inovatīviem risinājumiem, kur pašvaldības var būt gan inovatīvo produktu patērētājas, gan šādu uzņēmumu atbalstītājas. Neraugoties uz līdzšinējo politikas ietvaru36 un pieejamajiem atbalsta pasākumiem, inovācijas un darba produktivitātes ziņā Latvija pagaidām būtiski atpaliek no "vecajām" ES dalībvalstīm (detalizētāk par situāciju sk. 1.pielikumā). Lai sekmētu reģionu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un pilnveidotu reģionu uzņēmējdarbības un inovācijas vidi, būtiski ir izveidot un attīstīt reģionālās inovācijas, zināšanu un tehnoloģiju pārneses platformu (turpmāk - reģionālā inovācijas un zināšanu platforma) jeb sistēmu, kuras ietvaros tiktu koordinēta reģionā esošo resursu efektīva izmantošana un veicināta sadarbība starp pašvaldībām uzņēmējiem, un gan Rīgā, gan reģionos esošajām izglītības, augstākās izglītības un pētniecības institūcijām37, kā arī pilsoniskās sabiedrības grupām. Lai šāda sadarbība notiktu, nepieciešama reģionālā mēroga pārvaldības un koordinācijas mehānisma izveide sasaistē ar nacionālo pētniecības un inovācijas sistēmu, kur galvenā iniciatora un koordinatora funkcijas un kompetences būtu jāuzņemas plānošanas reģioniem38. Reģionālā līmenī jau pastāv un darbojas atsevišķi inovācijas sistēmas elementi, uz kuru bāzes plānots attīstīt reģionāla līmeņa inovācijas un zināšanu platformu (detalizētāk sk. 1.pielikumā). Plānošanas reģionu rīcībā ir pieejama informācija par ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbības un inovācijas vidi un par situāciju pašvaldībās, vietējiem resursiem un reģionā uzkrātajām kompetencēm un salīdzinošajām konkurētspējas priekšrocībām. Tiem ir izveidojusies sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem, pētniecības un inovācijas infrastruktūras īpašniekiem, kā arī ir attīstīts plašs sadarbības partneru tīkls starp reģioniem, pētniecības un inovācijas sektora spēlētājiem, klasteriem, zinātnes un tehnoloģiju parkiem Eiropas un citu pasaules reģionu valstīs. Attiecīgi tiem ir lielākas iespējas aktivizēt reģionālos un vietējos resursus un spēlētājus, sekmēt mērķtiecīgāku un fokusētāku sadarbību to starpā, kā arī to internacionalizāciju, radot koordinējošu mehānismu inovācijas attīstībai atbilstoši reģionā esošajām kompetencēm, konkurētspējas priekšrocībām un ekonomiskajai specializācijai, kas atbilst nacionālā mērogā definētajām viedās specializācijas (RIS3) jomām39. Vienlaikus plānošanas reģionu nozīmīgo lomu šajā kontekstā pastiprina iespēja risināt jautājumus, kas iziet ārpus vienas pašvaldības robežām un ir aktuāli vairākiem uzņēmumiem, izglītības, augstākās izglītības un pētniecības institūcijām un klasteriem, tādā veidā sniedzot lielāku pievienoto vērtību reģiona kopējā attīstībā. Plānošanas reģionu speciālistu profesionālo kompetenci un kapacitāti iespējams palielināt, pašvaldībām un plānošanas reģioniem sadarbojoties ar augstskolām, jo augstskolām ir nepieciešamā pieredze, kas realizējama izmantojot studiju programmas, pētniecību un tālākizglītības iestrādnes. Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas darbība sekmētu ciešāku sadarbību starp izglītības, augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, publiskās pārvaldes speciālistiem un uzņēmējiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības grupām, kas savukārt: (1) veicinātu efektīvāku informācijas apriti par iespējām un pieejamiem atbalsta pasākumiem, (2) veicinātu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi starp profesionālās izglītības, augstākās izglītības un pētniecības institūcijām un industriju, un sekmētu reģiona ekonomiskās specializācijas attīstību, (3) sniegtu atbalstu uzņēmējiem investīciju projektu sagatavošanā un ieviešanā, palīdzētu tiem piekļūt pētniecības un inovācijas resursiem un infrastruktūrai40, kā arī iekļauties starptautiskos inovācijas tīklos (klasteros), (4) veicinātu darba tirgus un izglītības ciešāku sasaisti, pielāgojot izglītības (tai skaitā pieaugušo izglītības un profesionālās izglītības) piedāvājumu tautsaimniecības pieprasījumam un aktuālajām nodarbinātības tendencēm, kā arī attīstot uzņēmējdarbību, (5) veicinātu nacionālā līmenī definēto viedās specializācijas (RIS3) jomu stratēģisku attīstīšanu reģiona līmenī un iekļaušanos globālajās vērtību ķēdēs.41 Šāda veida platforma būtu veidojama, izmantojot jau esošo augstskolu pētniecības un inovāciju bāzi. Vienlaikus platformai būtu jānodrošina funkcija, kas apzinātu, apkopotu un izplatītu informāciju par radītajiem viedajiem risinājumiem katrā reģionā, tajā skaitā koordinējot investīciju izlietojumu, izvairoties no nelietderīgas resursu izmantošanas, kā arī sekmējot labās prakses pārnesi. Lai arī katram reģionam var tikt nodrošināti specifiski risinājumi to ekonomiskās specializācijas īstenošanai, vienlaikus svarīgi nodrošināt sadarbību arī starp reģioniem, novēršot savstarpēju konkurenci par resursiem un veicinot pārreģionāli organizētu piekļuvi zināšanām, tehnoloģijām, pētniecības rezultātiem un atbilstošai pētniecības un inovācijas infrastruktūrai, kas ļauj attīstīt, testēt un demonstrēt augstākas pievienotās vērtības produktus un risinājumus. Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas iekļautu šādus elementus: 1. reģiona aktuālo vajadzību, iespējamo attīstības virzienu definēšanu, iespēju apzināšanu, viedās specializācijas jomu mērogošanu (angl. scoping) un to stratēģisku attīstīšanu reģiona līmenī; 2. kompetenču, vajadzību un mērķu apzināšanu, iesaistīto pušu identificēšanu (privātais sektors, akadēmiskā un pētniecības kopiena, izglītības iestādes, pilsoniskās sabiedrības grupas, publiskās pārvaldes iestādes), iesaisti un atbildību sadalīšanu; 3. platformas koordinācijas un komunikācijas mehānisma izveidi, tai skaitā nodrošinot informācijas apriti un konsultācijas par atbalsta, pētniecības un inovācijas iespējām, savedot kopā potenciālos partnerus (tai skaitā starpniekorganizācijas, klasteri, asociācijas, tehnoloģiju pārneses organizācijas, pētniecības pārneses organizācijas, veicinot pētniecības un inovācijas infrastruktūras pieejamību uzņēmumiem); 4. nepieciešamo atbalsta instrumentu un pasākumu identificēšanu un izveidi; 5. atbalstu pilotprojektu42 īstenošanai produktu un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai viedās specializācijas (RIS3) jomās; 6. veiksmīgo projektu tālāku virzību tirgū pēc "pirmā iepirkuma" principa, tai skaitā veicot mārketinga aktivitātes, piedaloties starptautiskās izstādēs, meklējot sadarbības partnerus ārpus reģiona un valsts robežām, sekmējot uzņēmumu un pētniecības sektora organizāciju sadarbību klasteru ietvaros, reģionos esošo klasteru atbalstu, attīstību un internacionalizāciju, cita starpā iesaistoties starptautiskos inovācijas tīklos un konsorcijos u.c.; 7. formālās un neformālās izglītības, īpaši akcentējot pieaugušo izglītības nozīmi, piedāvājuma sasaistes ar tautsaimniecības vajadzībām veicināšanu, saskaņā ar reģiona ekonomisko specializāciju, tādejādi radot reģiona attīstībai nepieciešamās prasmes un kompetences, sagatavojot vidi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei reģionos, izmantojot reģionālo izglītības iestāžu potenciālu, kā arī sekmējot jaunuzņēmumu izveides kāpumu. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu finansējuma piesaisti inovācijas un zināšanu platformas iedzīvināšanai, kā arī ar atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi, vienlaikus nedublējot jau šobrīd izveidotu un sekmīgi darbojošos mehānismus, piemēram, lauku attīstības jomā, kā arī neparedzot papildu uzdevumus un administratīvo slogu tajā iesaistītajām iestādēm. Atbalsta rezultātā plānots katrā plānošanas reģionā izveidot koordinētu inovācijas un zināšanu platformu inovācijas attīstībai viedās specializācijas (RIS3) jomās un nodrošināt tās darbību, tajā skaitā: 1. īstenojot vismaz vienu pilotprojektu katrā plānošanas reģionā inovatīva produkta vai pakalpojuma radīšanai, kas praktiski veicina sadarbību starp izglītības un pētniecības iestādēm, speciālistiem un uzņēmējiem; 2. kā arī realizējot citus pasākumus uzņēmējdarbības ar augstu pievienoto vērtību veicināšanai (t.sk. reģiona klasteru attīstībā un internacionalizācijā). A.2. rīcības virziens. Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos A.2.1. uzdevums. Cilvēkresursu piesaiste - atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei reģionos Ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, būtiskas investīcijas reģionu attīstībai nepieciešams veikt cilvēkresursos, nodrošinot labvēlīgu vidi un konkurētspējīgas algas augsti kvalificētiem speciālistiem, sekmējot uzņēmumu konkurētspēju. Lai to panāktu, paredzēts izveidot īpašu atbalsta instrumentu saimnieciskās darbības veicējiem (55-45% ES fondu līdzfinansējums), kur tiktu veikti tieši ieguldījumi cilvēkresursos jeb darba algās. Kā ieguldījumu plānots attiecināt ieguldījumus darba samaksā (2 gadu alga; darba vietu uztur vismaz 3 gadus pēc atbalsta saņemšanas) vai pamatlīdzekļos jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai (abos gadījumos tiek vērtēta alga). Lai paredzamās algu izmaksas tiktu uzskatītas par attiecināmām izmaksām, tām būs jābūt saistītām ar konkrēto ieguldījumu projektu. Atbalstu plānots ieviest ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības (turpmāk - SVVA) pieeju SVVA teritorijā43, ievērojot finansējuma sadalījumu pa reģioniem atbilstoši IKP uz vienu iedzīvotāju, un tam jābūt saistītam ar pašvaldības attīstības programmās plānotajiem ieguldījumiem. Atbalstu sniegs saskaņā ar vietējo rīcības grupu sabiedrības virzītām vietējās attīstības stratēģijām un tajā noteikto atbalsta saņemšanas teritoriju. Šis atbalsts būs papildinošs A.1.1. uzdevumā "Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam" plānotajam atbalstam. Kā piemēru šādam atbalsta modelim var minēt Poliju, kur arī tiek sniegts atbalsts darba algu izmaksu segšanai. Attiecināmas ir darbaspēka izmaksas divu gadu periodā jaunām darbavietām (ietver bruto algas un visus maksājumus, kas saistīti ar darbaspēku). Jaunas darbavietas tiek definētas kā darbinieku skaita pieaugums salīdzinājumā ar vidējo darbinieku skaitu pēdējo 12 mēnešu laikā. Jaunradītās darbavietas jāuztur vismaz 5 gadus (3 gadus mazajos un vidējos uzņēmumos) pēc tam, kad investīcijas ir pabeigtas. Atbalsta nosacījumi tiek diferencēti atkarībā no nozares.44 Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamību. Plānotais ES fondu finansējums ir indikatīvs un piedāvātais atbalsta mehānisms var tikt precizēts pasākuma izstrādes laikā. Atbalsta rezultātā plānots radīt darba algu fondu 64 113 800 euro apmērā. A.2.2. uzdevums. Nodokļu risinājumi darba algu atbalstam Latgales reģionā 2016.gadā ir izveidota Latgales speciālā ekonomiskā zona (turpmāk - SEZ). Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanai un infrastruktūras attīstībai, un jaunu darba vietu radīšanai. Uzņēmumi, kas plāno attīstīt savu saimniecisko darbību Latgales reģionā un veikt ieguldījumus attiecīgajā Latgales SEZ teritorijā, sākot ar 2017.gada 2.janvāri var pretendēt uz uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm 80 procentu apmērā. Latgales SEZ kopējā teritorija paredzēta līdz 72 735 ha jeb 5% no Latgales kopējās teritorijas - tā pastāvēs līdz 2035.gada 31.decembrim. Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas līdz 2019.gada 1.jūlijam par investīcijām Latgales SEZ teritorijā ir noslēgti 19 līgumi 5,8 milj. euro ieguldījumu apmērā, pabeigta 7 ieguldījumu projektu īstenošana, Latgales SEZ iekļauti 63,7 ha platības, kā arī saskaņā ar noslēgtajos līgumos paredzēto plānots līdz 2022.gadam izveidot 93 jaunas darba vietas. Investīcijas plānotas galvenokārt šādās nozarēs: kokapstrāde, metālapstrāde, tekstilrūpniecība, u.c. Lai sekmētu nodarbinātības pieaugumu un ekonomisko aktivitāti Latgales reģionā, kontekstā ar nodokļu politikas pārskatīšanu, ir plānota nodokļu politikas uzlabošana, paplašinot atbalstu Latgales un Rēzeknes SEZ, kapitālsabiedrībām, piemērojot nodokļu atvieglojumus par izmaksām darbaspēka atalgojumā jaunradītajām darba vietām. Šobrīd Latgales un Rēzeknes SEZ kapitālsabiedrības var pretendēt uz atbalstu par materiālajiem un nemateriālajiem ieguldījumiem. Paredzētās izmaiņas normatīvajā regulējumā dos iespēju kapitālsabiedrībām pretendēt arī uz atbalstu paredzamajām algu izmaksām45, kas ir saistītas ar sākotnējiem ieguldījumiem - kapitālsabiedrības ieguldījumu projektu ietvaros varēs izvēlēties pretendēt uz atbalstu par materiālo un nemateriālo ieguldījumu veikšanu vai arī atbalstu par izmaksām darbaspēka atalgojumā. Vienlaicīgi kapitālsabiedrības nevarēs pretendēt uz abiem atbalsta veidiem, proti, gan par ieguldījumu veikšanu, gan par veiktajām algu izmaksām. Paredzamās algu izmaksas, ko rada sākotnējā ieguldījuma rezultātā izveidotās darba vietas, rēķināmas par divu gadu periodu, tas ir, norādot aktuālo situāciju par darba vietām par divu gadu periodu. Lai paredzamās algu izmaksas tiktu uzskatītas par attiecināmām izmaksām, tām būs jābūt saistītām ar konkrēto ieguldījumu projektu. Paredzamās algu izmaksas plānots piesaistīt uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma atlaidei, ko kapitālsabiedrībām ir tiesības piemērot saskaņā ar normatīvo regulējumu, rezultātā radot ieguldījumu darba algu fondā. Jaunais atbalsts ir plānots saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 nosacījumiem, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (14.pants "Reģionālais ieguldījumu atbalsts"). Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar grozījumu izstrādi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā. Jautājums par nodokļu atvieglojumu piemērošanu skatāms atbilstoši Rīcības plānā Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.-2021.gadam noteiktajam. Atbalsta rezultātā plānots radīt ieguldījumu darba algu fondā 48,9 milj. euro apmērā. A.2.3. Mājokļu pieejamība darbaspēkam reģionos Ņemot vērā pieaugošās mājokļa izmaksas, iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis un pirktspēja ir galvenais iemesls mājokļu pieejamības problēmām kā reģionos, tā arī Rīgā un Pierīgā. Izmaksu ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu trūkums ir viens no iemesliem, ka tiek kavēta valsts iekšējā mobilitāte, un netieši izraisa citus negatīvus efektus - ir mazāka iespēja iesaistīt darba tirgū darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta tautsaimniecības izaugsme un padziļināta depopulācija. Īres mājokļu tirgus attīstība ir stagnējoša - pastāv gan ekonomiskie, gan administratīvie un normatīvie šķēršļi, kas kavē investīciju piesaisti zemo izmaksu īres mājokļu būvniecībā - augstas nodevas, ilgstoša īres strīdu risināšanas procedūra un ilgtermiņa finansējuma (uz 30 gadiem vai ilgāk) trūkums projektiem. Lai izstrādātu un ieviestu efektīvu atbalstu mājokļu pieejamībai Latvijā, nepieciešama objektīva un kvalitatīva citu valstu atbalsta mehānismu izvērtēšana, tādēļ saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 21.maija sēdē nolemto (prot. Nr.25 36.§) Latvija ir uzsākusi divpusējo projektu ar OECD par Mājokļu pieejamību Latvijā, kura ietvaros OECD definēs personas un mājsaimniecības, kurām nepieciešams atbalsts mājokļu pieejamības nodrošināšanai, kā arī izstrādās priekšlikumus efektīvam atbalsta instrumentu kompleksam mājokļu pieejamības nodrošināšanai Latvijā, pārņemot un pielāgojot ārvalstu labo praksi, projekta ietvaros paredzēts izstrādāt priekšlikumu atbalsta mehānismam arī mājokļu iegādei. Turpmākā rīcība ir saistīta ar OECD priekšlikumu apspriešanu ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem, tai skaitā LDDK un LTRK, izstrādājot Latvijas situācijai atbilstošu atbalsta instrumentu kompleksai mājokļu pieejamības nodrošināšanai. A.2.4. uzdevums. Remigrācijas atbalsta pasākumi Šī brīža demogrāfiskā situācija apliecina, ka reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem jāiedarbojas uz iedzīvotāju skaita palielināšanu reģionos. Viens no risinājumiem iedzīvotāju skaita palielināšanai reģionos ir remigrācijas sekmēšana jeb iedzīvotāju atgriešanās Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes. Remigrācijas sekmēšanā būtiska loma ir gan dažādām valsts iestādēm, gan arī plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Jau šobrīd Diasporas likumā, kas stājās spēkā 2019.gada 1.janvārī, ir noteikti konkrēti uzdevumi, kas veicami VARAM, plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Kā vienu no būtiskiem uzdevumiem var minēt reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, ko veido plānošanas reģioni un pašvaldības. Koordinatoru tīkla mērķis ir palīdzēt ārvalstīs dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, sniedzot šiem cilvēkiem bezmaksas individuālas konsultācijas par tiem aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā. Koordinatoru tīkla uzdevums ir sagatavot personalizētu informācijas piedāvājumu atbilstoši potenciālā remigranta vajadzībām par viņam interesējošiem jautājumiem, galvenokārt šādu pakalpojumu ietvaros: ‒ pakalpojumi ģimenēm - it īpaši izglītības, tai skaitā pirmsskolas izglītības pieejamība, atbalsta iespējas izglītības iestādēs; ‒ nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespēju apzināšana un apkopošana; ‒ dzīvesvietas iespējas, dažādi sociālie jautājumi (pabalsti, pensijas), citi valsts un pašvaldību pakalpojumi, e-pakalpojumu pieejamība. Katrs trešais remigrants dzīvo ar nepilngadīgu bērnu, un ģimene ir būtisks faktors, lai atgrieztos Latvijā, šādu informāciju apliecina M. Hazana (2016) veiktais pētījums46 "Atgriešanās Latvijā: remigrantu aptaujas rezultāti". Līdz ar to ģimene, it īpaši ģimene ar bērnu/bērniem, ir remigrācijas atbalsta pasākuma mērķa grupa. Iepriekš minētais pētījums apliecina, ka aptuveni trešā daļa no pētījuma respondentiem uzskata, ka programma uzņēmējdarbības un personiskā biznesa uzsākšanai palīdzētu atgriezties Latvijā. Atsaucoties uz pētījuma rezultātiem par remigrantu vajadzībām, lai atgrieztos Latvijā, šī pasākuma ietvaros plānots finansiāls atbalsts remigrantu uzņēmējdarbības projektiem. Lai piesaistītu papildu nodokļu ieņēmumus, atbalsta apmērs ir līdzvērtīgs vai mazāks par remigranta iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumiem tuvāko trīs gadu laikā. Attiecībā uz informācijas pieejamību par pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem būtu jāturpina aktualizēt tīmekļvietnē www.vietagimenei.lv pieejamā informācija, sasaistot to ar tīmekļvietnes www.latvija.lv iespējām un funkcionalitāti. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar reģionālo remigrācijas atbalsta pasākumu izstrādi un ieviešanu, t.sk. nodrošinot informācijas pieejamību par pašvaldību pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, vienlaikus izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas nepieciešamību. Atbalsta rezultātā plānots: 1. apkalpot 8 132 remigrantus; 2. atbalstīt 140 remigrantu uzņēmējdarbības projektus. B. apakšmērķis. Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos B.1. rīcības virziens. Pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem B.1.1. uzdevums. Pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošana pakalpojumu sniegšanai Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku potenciālu enerģijas un izmaksu ietaupījumam un atjaunojamās enerģijas izmantošanai. Situācijā, kad demogrāfijas prognozes liecina par negatīvu tendenci, pašvaldību izdevumu samazināšana ir būtisks priekšnosacījums reģionālās izaugsmes veicināšanai, vienlaikus atbrīvojot pašvaldību līdzekļus, kurus iespējams novirzīt sociālekonomisko jautājumu risināšanai. Pēc piederības statusa Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas 4 967 pašvaldībām piederošas ēkas ar 6,29 milj. m2 platību, t.sk. izglītības un veselības aprūpes iestāžu ēkas. Liela daļa no šīm pašvaldību ēkām ir uzbūvētas, pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to tām ir zems energoefektivitātes līmenis. Ņemot vērā zemos energoefektivitātes rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt to enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai. Pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu arī plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās - arī šādi risinājumi sekmē pašvaldību ēku uzturēšanas (un tajā sniegto pakalpojumu) izmaksu samazinājumu. Papildus energoefektivitātei, svarīgs arī piekļūstamības aspekts, ņemot vērā, ka daudzās iestādēs vēl joprojām nav nodrošināta vides pieejamība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto. VARAM atbalsta pasākumu ietvaros plānots piešķirt finansējumu pašvaldībām to ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, t.sk. būvdarbu veikšanai, atjaunojamo energoresursu izmantojošu siltumenerģiju ražojošu avotu iegādei un uzstādīšanai, turpinot ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda 4.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās" ietvaros sniegto atbalstu. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi. Atbalsta rezultātā plānots: 1. samazināt primārās enerģijas patēriņu (67 991 529 kWh/gadā); 2. samazināt siltumnīcefekta gāzes (17 200 CO2 tonnas gadā). B.1.2. uzdevums. Pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamība Pašvaldību pirmskolas izglītības iestāžu skaits joprojām ir nepietiekams - saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem kopējā rinda uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm 2018.gada oktobrī bija 7 536 bērni. Turklāt atsevišķās pašvaldībās rindā ir 40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem. Visaktuālākā šī problēma ir Rīgā un tās apkārtējās pašvaldībās, ņemot vērā, ka pēdējo desmit gadu laikā Rīgā un Pierīgā ir būtiski palielinājies līdz 4 gadu vecu bērnu skaits Latvijas iedzīvotāju migrācijas uz Rīgu un tās apkārtni rezultātā. Lai veicinātu pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā teritorijā, kā arī palīdzētu pašvaldībām risināt esošās nepilnības šajā jomā, ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā VARAM plāno Rīgas metropoles areāla un citām pašvaldībām, kurās ir nepietiekami nodrošināta pieeja pirmsskolas izglītībai (ievērojams vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs atbilstoši rindu reģistros reģistrētajam bērnu skaitam, t.i., rindā ir vairāk nekā 100 bērnu), sniegt atbalstu bērniem drošas un kvalitatīvas pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras vai bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstībai. Primāri atbalstāma pašvaldību pakalpojumu nodrošināšana, vienlaikus izvēle par labu pašvaldību vai privāto pakalpojumu attīstīšanai jāizdara individuāli katrā pašvaldībā atbilstoši vietējai situācijai. Atbilstoši Pierīgas pašvaldību analīzei būtu nepieciešams ES fondu finansējums 38,5 miljonu euro apmērā 2 400 jaunu vietu radīšanai, bet 7 000 vietām - 80 miljoni euro ES fondu finansējuma. Ņemot vērā Latvijas kopējos demogrāfiskos izaicinājums, nepieciešams būtiski samazināt rindu. Tāpēc svarīgi ir rast risinājumu, attīstot gan pašvaldību sniegtos pakalpojumus, gan privātā sektora sniegtos pakalpojumus bērnu pieskatīšanas jomā. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi. Atbalsta rezultātā plānots radīt 7 500 jaunas vietas bērnudārzos vai bērnu pieskatīšanas pakalpojumu saņemšanai, uzlabojot izglītības vides kvalitāti. B.1.3. uzdevums. Viedas pašvaldības - pakalpojumu efektivitātes uzlabošana Reģionālās attīstības atšķirību rezultātā ir būtiski samazinājies iedzīvotāju skaits reģionos, tai skaitā nodokļu maksātāju skaits, un līdz ar to pakalpojumu uzturēšanas izmaksas nav samērīgas attiecībā pret pakalpojumu saņēmēju skaitu. Tādēļ, būtiski ir rast jaunus, modernus risinājumus pašvaldībām un plānošanas reģioniem to funkciju un sniegto pakalpojumu efektīvai īstenošanai. Ņemot vērā minēto, pamatnostādņu darbības periodā plānots veicināt viedu risinājumu piemērošanu pašvaldībās. Vieda pašvaldība īsteno stratēģisku pasākumu kopumu aktuālāko izaicinājumu risināšanai un teritorijas konkurētspējas celšanai, nodrošinot tādus risinājumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas: - ilgtermiņā neprasa lielus uzturlīdzekļus vai samazina pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, tajā skaitā ņemot vērā demogrāfiskās tendences; - ļauj efektīvāk sniegt dažādus pakalpojumus (ātrāk, ērtāk, kvalitatīvāk, attālināti, vienuviet) cilvēkiem, neatkarīgi no to dzīves vietas, izglītības līmeņa un prasmēm, vecuma vai veselības stāvokļa, tai skaitā sekmē klientu novirzīšanu uz digitālo pakalpojumu47 sniegšanas kanālu (pakalpojumu automatizācija, elektronizācija (t.sk., virtuālie asistenti), proaktīvie pakalpojumi); ‒ uzlabo iedzīvotāju labklājību, drošību un sabiedrisko kārtību; ‒ ļauj savlaicīgi paredzēt iespējamos izaicinājumus un tos novērst (plūdu draudi, enerģijas trūkums, siltuma zaudējumi, sūces kanalizācijas sistēmā, u.c.); ‒ neietekmē, samazina vai novērš ietekmi uz vidi, t.sk. veicinot energoefektivitāti, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, mazinot fosilo energoresursu izmantošanu u.c.; ‒ pilnvērtīgāk izmanto iespējas, ko nodrošina mūsdienu tehnoloģijas (lietu internets, mākslīgais intelekts, ģeoinformācijas tehnoloģijas, 5G u.c.), tai skaitā stiprinot starptautisko un pārrobežu sadarbību kopīgu digitālo risinājumu izstrādē (piemēram, vides kvalitātes uzlabošanā u.c.); ‒ balstās uz viedo attīstības plānošanu (zinātniskos atklājumos un datos, tai skaitā ģeotelpiskos, balstīta, izmato politikas plānošanas, analīzes, uzraudzības un prognozēšanas rīkus), kas elastīgi reaģē uz teritorijā pastāvošajiem izaicinājumiem un attīstības iespējām (tai skaitā risina cēloņus, nevis tikai reaģē uz sekām), identificējot esošās un potenciālās konkurētspējīgās nozares un veicinot to attīstību, kā arī īstenojot sadarbību starp iesaistītajām pusēm (publisko pārvaldi, uzņēmējiem, zinātniskās pētniecības darbā iesaistītajiem, pilsoniskās sabiedrības grupām, iedzīvotājiem). IKT (digitalizācija, sakaru infrastruktūra, savietojamība) ir būtiska komponente viedu risinājumu nodrošināšanā, bet nav vienīgā. Attīstoties IKT risinājumiem, pieaug arī potenciālais kaitējums, ko pašvaldībai kibertelpā var nodarīt dažādas ievainojamības vai darbinieku neuzmanīga rīcība. Digitālie risinājumi, kas nav droši un uzticami, var negatīvi ietekmēt gan iedzīvotājus un privātumu, gan kopējo reģiona attīstību. Balstoties uz iepriekš minēto, jaunu IKT risinājumu ieviešanai ir jānotiek vienlaikus ar noturības pret kiberuzbrukumiem paaugstināšanu, kā arī pašvaldību darbinieku izpratnes par draudiem kibertelpā veicināšanu. Būtiska ir arī sociālā inovācija48, kas cita starpā rada jaunas sociālās formas un sadarbības veidus sabiedrībā. Šajā kontekstā jāakcentē pašvaldības spēja iesaistīt attīstības plānošanas un īstenošanas procesos gan uzņēmējus, gan zinātniskās pētniecības darbā iesaistītos, pilsoniskās sabiedrības grupas un iedzīvotājus, kopīgiem spēkiem identificējot aktuālākos izaicinājumus, vienojoties par labākajiem risinājumiem to pārvarēšanā, atbildību sadalījumu un investīcijām. Nepieciešamība veicināt gudrāku saimniekošanu pašvaldībās prasa pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes celšanu, t.sk. sekmējot pieredzes apmaiņu par ieviestajiem risinājumiem un to rezultātiem. Vienlaikus svarīgi ir palielināt iedzīvotāju digitālās prasmes, kur liela loma ir pašvaldībām, kas to var veicināt sadarbībā ar valsts iestādēm, vai piesaistot konkrētus uzņēmumus. Ņemot vērā iepriekš teikto, jānodrošina atbalsta iespējas viedo risinājumu izmantošanai pašvaldībās to darbības efektivitātes uzlabošanai un to piemērošanai privātajā sektorā (sinerģija ar uzdevumu A.1.1. "Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam"), sagatavojot priekšlikumus pasākumiem viedo risinājumu atbalstam, kā arī izveidojot pašvaldību, valsts, privātā un akadēmiskā sektora, kā arī pilsoniskās sabiedrības grupu sadarbības tīklu. Līdztekus tradicionālajiem atbalsta veidiem - infrastruktūras attīstībai un kapacitātes celšanai, nākamajā ES fondu plānošanas periodā VARAM ir iecerējusi piesaistīt ES fondu investīcijas (provizoriski 30 milj. euro apmērā) viedo risinājumu piemērošanai pašvaldībās, to darbības un sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (tai skaitā administratīvajiem pakalpojumiem, komunālajiem pakalpojumiem un teritorijas labiekārtošanai, izglītības un kultūras pakalpojumu sniegšanai, sociālajiem pakalpojumiem un veselīga dzīvesveida veicināšanai, mobilitātes un sabiedriskās drošības uzlabošanai, saimnieciskās darbības veicināšanai). Tiks atbalstīti kompleksi risinājumi, kuros tiks kombinēti ieguldījumi infrastruktūrā ar IKT, videi un klimatam draudzīgiem risinājumiem. Jautājumos, kas skar vairākas pašvaldības, plānots atbalstīt reģionāla mēroga risinājumus. Šajā kontekstā iecerēts, ka katrā plānošanas reģionā pilotveidā tiks ieviests jauna veida pakalpojums, piemēram, inovatīvi mobilitātes risinājumi (piemēram, bezpilota lidaparāti transporta sistēmā preču pārvadājumiem, kopā braukšanas risinājumi, transports pēc pieprasījuma, elektromobilitātes izmantošana u.c.), virtuālās realitātes izmantošana izglītībā, risinājumi attālinātās medicīnas veicināšanā (analīzes, datu nolasīšana un veikšana tiešsaistē), mākslīgā intelekta izmantošana pašvaldību administrācijas darbā u.tml. Konkrēti projekti tiks definēti plānošanas reģionu attīstības programmu izstrādes procesā. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi. Atbalsta rezultātā plānots: 1. samazināt pakalpojumu izmaksas uz vienu klientu 10 gadu perspektīvā; 2. nodrošināt līdzvērtīgu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no tā dzīves vietas; 3. samazināt pašvaldību administratīvā aparāta un funkciju uzturēšanas izmaksas, palielinot budžeta īpatsvaru attīstībai; 4. veicināt iedzīvotāju un uzņēmēju apmierinātību ar pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem. B.1.4. uzdevums. Vienoto klientu apkalpošanas centru pieejamība un darbība Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk - VPVKAC) izveide rada iespēju iedzīvotājam vienuviet, tuvāk mājām, savā pašvaldībā, pieteikt gan pašvaldības pakalpojumus, gan pieprasītākos valsts pakalpojumus, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA) pakalpojumus, gan saņemt atbalstu e-pakalpojumu lietošanai. Idejas pamatā ir "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešana - pieprasītāko pakalpojumu pieprasīšana vienuviet, vienkopus, nešķirojot, vai pakalpojums ir valsts vai pašvaldības. VPVKAC izveide uzsākta 2015.gadā. Pašreizējais VPVKAC tīkla pārklājums nodrošina pieprasītāko valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību 76% no valsts teritorijas. VPVKAC funkcija ir divējāda. Pirmkārt, iespēja pieteikt klātienē pakalpojumus, kuri nav pieejami novadu nozīmes attīstības centros. Otrkārt, kā veids, lai sekmētu pāreju uz e-pakalpojumiem, izmantojot kompetenta personāla iespēju nodrošināt atbalsta funkciju, arī pieteikt e-pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuriem savā mājsaimniecībā nav piekļuves internetam. VPVKAC tīkla uzdevumi: 1) nodrošināt iedzīvotājiem iespēju klātienē pieteikt pieprasītākos valsts tiešās pārvaldes iestāžu pakalpojumus (VSAA, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID)); 2) nodrošināt klātienes atbalstu un konsultāciju 9 pieprasītāko valsts tiešās pārvaldes iestāžu e-pakalpojumu pieteikšanā, tai skaitā nodrošināt VSAA pakalpojumu pieņemšanu digitāli ar pilnvarotā e-pakalpojuma risinājumu tiem iedzīvotājiem, kuriem nav pieejamas i-bankas vai eID kartes, 3) veikt iedzīvotāju informēšanu un izglītošanu e-adreses izveidē un portāla Latvija.lv lietošanā; 4) sniegt portāla Latvija.lv lietotāju telefonisku atbalstu (reģionālie VPVKAC kopš 2018. gada). Šobrīd VPVKAC strādā 85 pašvaldībās. 7 pašvaldībās (5 novadu nozīmes attīstības centri un 2 reģionālās nozīmes attīstības centri) VPVKAC uzsāks darbu 2019.gada beigās. Kopš VPVKAC tīkla darbības 2015.gada septembrī līdz šī gada 15.jūlijam kopumā sniegts 252 051 pakalpojums, tai skaitā reģistrēti 109 384 VSAA pakalpojumu pieteikumi, 33 632 VID pakalpojumu pieteikumi; 74 859 konsultācijas, 30 391 telefoniskas konsultācijas par portālā Latvija.lv pieejamajiem e-pakalpojumiem (kopš 02.01.2018.) un 3 785 pieteikumi pieņemti, sekmējot digitālu VSAA pakalpojumu pieteikšanu ar pilnvarotā e-pakalpojuma (e-asistents) risinājumu. Būtiski ir saglabāt valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību klātienē pēc iespējas tuvāk iedzīvotājam, paralēli sekmējot iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanu un pakalpojumu digitalizāciju. Mazinot pašvaldību skaitu, jāpievērš uzmanība VPVKAC tīkla izvērsumam, tai skaitā uzmanība būtu vēršama izmaiņām pierobežā. Iedzīvotāju migrācija uz digitālajiem pakalpojumu pieteikšanas kanāliem ļaus saglabāt un uzlabot pakalpojumu pieejamību, mazinot nepieciešamību ierasties klātienes vizītēs, tādejādi radot ietaupījumu VPVKAC administratīvo izdevumu izlietošanā. Esošais VPVKAC tīkls jāpaplašina sadarbībā ar pašvaldībām, izmantojot sabiedriskās pieejamības ēkas un iestādes, piemēram, bibliotēkas, tādējādi nodrošinot lielu pakalpojuma sasniedzamību reģionos, iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām vai zemu mobilitāti. Jāstiprina bibliotēku loma pakalpojumu pieejamības veicināšanā, jo bibliotēkas ir piemērota vide VPVKAC pakalpojumu sniegšanai. Šobrīd bibliotēku darbinieki ir apmācīti par e-pakalpojumiem un dzīves situācijām, taču tiem nav uzticēts formalizēts pienākums veikt klientu apkalpošanu un atbalstu pakalpojumu pieteikšanā. Pašvaldībās ar zemākiem iedzīvotāju blīvuma rādītājiem, kur klātienes VPVKAC uzturēšana nav ekonomiski pamatota, jāizvērtē iespēja attiecīgajā attālumā nodrošināt pakalpojumu saņemšanu mobilajos VPVKAC. Pakalpojumu nodrošināšana, izmantojot mobilos VPVKAC, ir aktuāla, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošanās tendences īpaši lauku un pierobežas teritorijās, kas ietekmē arī klientu plūsmu klātienes VPVKAC. Mobilo risinājumu gadījumā pakalpojumu sniegšanu būs iespējams organizēt atbilstoši vajadzībai. Vienlaikus uzdevuma īstenošanai sadarbībā ar Satiksmes ministriju un citiem iesaistītajiem partneriem būtiski sekmēt mobilā pārklājuma un interneta pieslēguma pieejamības nodrošinājumu attālinātajās teritorijās, tai skaitā ierobežojot paaugstinātu izmaksu piemērošanu. Izvērtējama klientu apkalpošanas funkciju (angl. front office) nodalīšana no tā saucamajām pakalpojumu izpildes funkcijām (angl. back office) publiskajā pārvaldē kopumā. Pakalpojumu izpildes funkcijas iespējams izvietot reģionos. Izvērtējama klientu apkalpošanas funkciju nodošana valsts un privātajām struktūrām vietās ar mazu iedzīvotāju skaitu. Piemēram, VPVKAC un pasta nodaļu apvienošana, VPVB.3.7.KAC pakalpojumu sniegšana veikalos un degvielu uzpildes stacijās. VPVKAC izvietošana vietās, kuras cilvēki apmeklē ikdienā, piemēram, lielveikalos, attiecīgi pielāgojot arī darba laikus. Nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību vienuviet. Valsts pārvaldes institūcijas atrodas vairākās ēkās relatīvi lielā attālumā viena no otras, kas apgrūtina iedzīvotāju iespējas vienkopus saņemt vairāku institūciju pakalpojumus, kā arī sadārdzina kopējās telpu izmaksas, jo katra valsts pārvaldes institūcija uztur savu klientu uzgaidāmo telpu. Būtu jāturpina valsts pārvaldes institūciju klientu apkalpošanas centru izvietojuma nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros efektivizēšana, deleģējot pakalpojumu sniegšanu VPVKAC. Pastāv sadarbības iniciatīvas starp centrālajām un vietējām pārvaldes iestādēm par valsts publisko pakalpojumu kopīgu sniegšanu pašvaldībās, taču pakalpojumu klāsts dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs, tāpēc būtu nepieciešams pārskatīt pieejamo valsts pārvaldes pakalpojumu minimālo pakalpojumu grozu, ko iespējams saņemt VPVKAC, paplašinot pieejamo pakalpojumu skaitu. Cita starpā, jāstiprina sabiedrības e-līdzdalība, pakalpojumu pieejamība un iedzīvotāju saziņa ar valsts iestādēm elektroniski. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi jaunizveidoto vai uzlaboto pakalpojumu un klientu skaita palielināšanai. Atbalsta rezultātā plānots nodrošināt publisko pakalpojumu pieejamības VPVKAC tīklā pārklājumu vismaz 85% no Latvijas platības, kā arī VPVKAC tīklā pakāpeniski ieviest pilnvarotā e-pakalpojuma pieteikšanas risinājumu. B.2. rīcības virziens. Sasniedzamība un dzīves vide reģionos49 B.2.1. uzdevums. Sasniedzamība starp reģioniem Latvijā vidējais pārvietošanās laiks personai dienā ir 79,6 minūtes (pilsētās un to svārstmigrācijas zonās 77,9 minūtes), savukārt vidējais pārvietošanās attālums - 29,6 km (pilsētās un to svārstmigrācijas zonās 20,4 km)50. Lai mazinātu iedzīvotāju emigrāciju no reģioniem ierobežoto darba iespēju dēļ, būtiski ir rast risinājumu ikdienas mobilitātei, kas dotu iespējas sasniegt Rīgu un citus nacionālas nozīmes centrus, samazinot ceļā pavadīto laiku. Pašlaik, lai aizbrauktu ar vilcienu, piemēram, no Rīgas uz Daugavpili, nepieciešama minimums 2 stundas 39 minūtes līdz maksimums 3 stundas 27 minūtes. Šāds ilgums ierobežo iedzīvotāju mobilitāti uz darba vietām, pakalpojumu sniegšanas vietām, mācību vietām, kā arī veicina iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem. Nepieciešams rast risinājumu, lai katra reģiona lielāko pilsētu (Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Jēkabpils) no/uz Rīgu varētu sasniegt īsākā laikā nekā pašlaik. Lai to panāktu, tālākos savienojumos nepieciešams veidot sabiedriskā transporta reisus ar samazinātu pieturu skaitu. Dzelzceļš jāveido kā sabiedriskā transporta "mugurkauls", vienlaikus attīstot tā tālākus ērtus savienojumus sabiedriskā transporta sistēmā ar reģionu attālākajām apdzīvotajām vietām. Dzelzceļa pārvadājumiem paralēlo autobusu maršrutu apkalpošana jāorganizē uz komerciāliem principiem, neparedzot tajos valsts dotācijas pārvadātāju zaudējumu kompensācijai. Plānots attīstīt pasažieriem ērtāku, valstij ekonomiski izdevīgāku sabiedriskā transporta sistēmu, tās ietvaros veicinot alternatīvu transporta risinājumu izveidi reģionos un transporta pēc pieprasījuma pakalpojuma attīstību pašvaldībās. Minētie mobilitātes nodrošināšanas jautājumi detalizēti tiks aplūkoti Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam. Tāpat reģionālu un lokālu mobilitātes jautājumu risināšana jāparedz arī pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Rezultātā plānots, ka visā valsts teritorijā būs nodrošinātas līdzvērtīgas mobilitātes iespējas un samazināts iedzīvotāju ceļā pavadītais laiks, tai skaitā veicinot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību iedzīvotājiem. B.2.2. uzdevums. Transports pēc pieprasījuma pašvaldībās Vienlaikus ar jaunas sabiedriskā transporta sistēmas ieviešanu jānodrošina arī transports pēc pieprasījuma. Demogrāfisko izmaiņu dēļ attālos reģionos nav ekonomiski pamatoti nodrošināt sabiedriskā transporta reisus ar autobusiem, tāpēc nepieciešams meklēt citus risinājumus, kas vienlaikus nodrošina mobilitāti iedzīvotājiem un ļauj transporta pakalpojumus sniegt par samērīgām izmaksām. Pašlaik jau ir uzsāktas pirmās iniciatīvas šajā jomā. Vidzemes plānošanas reģionā no 2019.gada 21.oktobra Mazsalacas novadā un Alūksnes novadā ir uzsākts pilotprojekts "Transports pēc pieprasījuma", kas veiksmes gadījumā varētu kļūt par daļu no sabiedriskā pasažieru pārvadājumu modeļa Latvijā. Pakalpojums ir pasažieru vajadzībās balstīts mobilitātes risinājums, kas vienlaikus ir arī videi draudzīgs un ekonomiski izdevīgs, turklāt spēj ietaupīt valsts un pašvaldību kopējās izmaksas cilvēku pārvietošanās vajadzību nodrošināšanai. Pilotprojekta ieviešana paredzēta līdz 2020.gada 30.septembrim. Turpmākā uzdevuma izpilde ir saistīta ar normatīvā regulējuma izstrādi un atbalsta plānošanu transporta pēc pieprasījuma ieviešanai, tai skaitā, lai nodrošinātu pieejamību ārstniecības pakalpojumiem un sniegt atbalstu tiem pacientiem, kuriem nepieciešami transporta pakalpojumi veselības aprūpes saņemšanai, kā arī citu pakalpojumu pieejamību. Piešķirot publisko finansējumu sabiedriskā transporta nodrošināšanai, tai skaitā attiecībā uz transportu pēc pieprasījuma, tiks ievērots piemērojamais valsts atbalsta kontroles regulējums. B.2.3. uzdevums. Valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana administratīvi teritoriālās reformas kontekstā Lai cilvēki par savu dzīves vietu izvēlētos reģionus un samazinātos emigrācija no tiem, būtiski ir risināt jautājumus, kas skar iedzīvotāju ikdienas mobilitāti. Ir jārada drošas, ērtas un ātras pārvietošanās iespējas vispirms jau novadu un reģiona ietvaros. Lai uzlabotu reģionālo sasniedzamību, svarīgi nodrošināt iekļaujošus sabiedriskā transporta pakalpojumus, lai no attālām apdzīvotām vietām varētu nokļūt uz novada centru. Mērķa sasniegšanai būtisks ir ne tikai valsts atbalsts, bet arī plānošanas reģionu un pašvaldību savstarpējā sadarbība, tai skaitā plānojot infrastruktūras risinājumus. Saskaņā ar likumu "Par autoceļiem" reģionālie autoceļi ir autoceļi, kas novadu administratīvos centrus savieno savā starpā vai ar republikas pilsētām, vai galvaspilsētu, vai ar galvenajiem, vai reģionālajiem autoceļiem, vai savā starpā republikas pilsētas. Vietējie autoceļi ir autoceļi, kas novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem, vai atsevišķu novadu administratīvos centrus savā starpā. Kā liecina Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" dati, no valsts reģionālajiem autoceļiem ar melno segumu sliktā stāvoklī ir 39,6%, no valsts reģionālajiem autoceļiem ar grants segumu - 58,9%; 41,5% valsts vietējo autoceļu ar melno segumu un 50,5% valsts vietējo ceļu ar grants segumu ir sliktā stāvoklī (2019.gada dati). Lai nodrošinātu ilgtspējīgu iedzīvotāju mobilitāti un novadu centru sasniedzamību, tādejādi nodrošinot gan darba vietu, gan pakalpojumu sasniedzamību, ir jāuzlabo transporta infrastruktūras stāvoklis. Turpmākā rīcība uzstādījuma ieviešanai saistāma ar valsts programmas izveidi ceļu pārbūvei un atjaunošanai sadarbībā ar Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas Valsts ceļi", pašvaldībām un plānošanas reģioniem, nodrošinot novadu centru sasniedzamību. Ņemot vēra, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir saistīta ar administratīvo iedalījumu, tad turpmākās darbības šajā sakarā īstenojamas kontekstā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu jauno novadu kritiskāko ceļu posmu sasniedzamībai - šī brīža novadu pašvaldību administratīvo centru sasniedzamība ar plānotā novada iespējamo administratīvo centru pēc administratīvi teritoriālās reformas vai administratīvā centra sasniedzamība novados, kuru administratīvās teritorijas nav plānots grozīt. B.2.4. uzdevums. Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā Rīgas metropoles areālā dzīvo vairāk kā puse valsts iedzīvotāju. Ievērojama daļa šo iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu. Tas rada intensīvu transporta plūsmu, veidojas satiksmes sastrēgumi. Nepieciešams izvērtēt iespējamos risinājumus mobilitātes uzlabošanai Rīgas metropoles areālā. Nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta sistēmu Rīgas metropoles areālā, lai nokļūšana no/uz Rīgu ar sabiedrisko transportu būtu atvieglota un efektīva, risinājumus sasaistot ar Sabiedriskā transporta koncepciju (dzelzceļš ir kā sabiedriskā transporta sistēmas "mugurkauls" un autobusi papildina dzelzceļa pārvadājumus). Ir jāattīsta mikromobilitātes iespējas, tai skaitā jārada tālākas velotransporta un citu videi draudzīgu pārvietošanās veidu izmantošanas iespējas. Lai iedzīvotājiem būtu ērtāk pārsēsties no viena sabiedriskā transporta citā, ir nepieciešams ieviest vienotu sabiedriskā transporta biļeti. 5.attēls. Satiksmes intensitāte (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", sagatavots pēc VARAM pasūtījuma dalībai reģionālajos semināros). INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta "Multimodāla pilsēta: Pilsētas transporta sistēmas pielāgošana zemu izmešu mobilitātes principiem"51 mērķis ir veicināt viedas un ilgtspējīgas mobilitātes attīstību pilsētvidē, stiprinot visu iesaistīto pušu kapacitāti, attīstot mobilitātes plānošanas instrumentu rīkkopu un meklējot jaunus, inovatīvus, videi draudzīgus mobilitātes risinājumus. Projekta ietvaros izvēlētā pilotteritorijā tiks izstrādāts Rīgas pilsētas specifikai pielāgots "mobilitātes punktu" koncepts un kā pilotprojekts izveidots viens "mobilitātes punkts" nozīmīgu pilsētas transporta mezglu krustpunktā, apvienojot alternatīvus transporta veidus - publiskā transporta pieturvietas ar velo stāvvietām, koplietošanas velo/auto tīklu, u.tml. Projekta ietvaros tiks īstenoti dažādi pagaidu un pastāvīgie pasākumi ar mērķi mainīt indivīda - pilsētas iedzīvotāja attieksmi, uzvedību un izvēli par labu ilgtspējīgākiem pārvietošanās veidiem pilsētvidē, tādējādi nodrošinot sabiedrības informētību un sekmējot iedzīvotāju aktīvu līdzdalību videi draudzīgākas mobilitātes veidošanā Rīgas pilsētā. Tiks identificēti un attīstīti arī ilgtspējīgi preču un pakalpojumu loģistikas risinājumi, izstrādātas multimodālās informācijas sistēmas, u.c. Pašlaik Rīgas plānošanas reģions ir uzsācis Rīcības plāna izstrādi Rīgas metropoles areāla attīstībai (turpmāk - plāns). Mērķis ir panākt Rīgas metropoles areāla saskaņotu attīstību un tur notiekošo procesu koordinēšanu, izmantojot integrētu pieeju un kompleksus risinājumus, lai saskaņotu valsts, Rīgas pilsētas, Rīgas metropoles areālā ietilpstošo pašvaldību un iedzīvotāju intereses. Balstoties uz sagatavoto plānu, nepieciešams sagatavot koncepciju par mobilitātes jautājumu pārvaldību Rīgas metropoles areālā. Turpmākās rīcības uzstādījuma ieviešanai: ‒ ņemot vērā Eiropas Komisijas atbalstu Ilgtspējīgas pilsētvides mobilitātes plānošanas (Sustainable Urban Mobility Plans - SUMP) konceptam, VARAM izvērtēt, vai nav nepieciešams nacionāls regulējums SUMP izstrādei (vai piemēram nesaistošu vadlīniju izstrāde), kas varētu būt tematiskie plānojumi transporta nozarē, ar ko pamatot konkrētu investīciju nepieciešamību transporta jomā pilsētās; ‒ multimodālo transporta mezglu un pārsēšanās punktu attīstība; ‒ dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija Rīgas metropoles areālā; ‒ vienotās sabiedriskā transporta biļetes ieviešana Rīgas metropoles areālā; ‒ ūdens transporta izmantošanas iespēju izpēte savienojošam ūdenstransportam Daugavā starp Pierīgu un Rīgu; ‒ veloinfrastruktūras attīstība un trūkstošo velomaršrutu posmu Pierīgā savienošana un velonovietņu izvietošana. Atbalsta rezultātā plānots, ka: 1. samazināsies sastrēgumi Rīgā un Rīgas metropoles areālā, vienlaikus mazinot ietekmi uz vidi; 2. kā arī tiks samazināts laika patēriņš iedzīvotājiem darba vietu vai pakalpojuma sasniedzamībai vismaz par 10%. B.2.5. uzdevums. Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana Pašvaldību ceļu un ielu tīkls kopā veido 38 453 km (autoceļi - 30 147 km, ielas - 8 306 km)52, kur pēc Latvijas Pašvaldību savienības aplēsēm ap 50% ceļu ir sliktā stāvoklī. Pašvaldību kopējais pieprasījums pēc investīcijām pašvaldību ceļos ir 675 761 171 euro ar trīs projektu ierobežojumu un 1 622 144 345 euro bez trīs projektu ierobežojuma. Iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, nepieciešams atbalstīt pašvaldību ceļu tīklu gadījumos: ‒ lai nodrošinātu novada centra sasniedzamību no novada teritoriālajām vienībām; ‒ lai nodrošinātu darba vietu un pakalpojumu drošu sasniedzamību (tai skaitā izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas kontekstā, kā arī veselības, kultūras u.c. pakalpojumu sasniedzamībai); ‒ ja tas ir nepieciešams uzņēmējdarbības attīstībai; ‒ ja plānotie ieguldījumi ir papildinoši valsts autoceļu ieguldījumiem. Nepieciešams arī uzlabot mobilitātes infrastruktūras plānošanu pašvaldībās, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos un koordinētu plānošanu starp teritorijām, t.sk. meklējot jaunus, inovatīvus, videi draudzīgus mobilitātes risinājumus. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi. Atbalsta rezultātā plānots, ka tiks samazināts laika patēriņš iedzīvotājiem darba vietu vai pakalpojuma sasniedzamībai vismaz par 5%. B.2.6. uzdevums. Ilgtspējīga publiskās ārtelpas attīstība Kvalitatīva publiskā ārtelpa ir nozīmīgs dzīves kvalitātes un vietas konkurētspējas priekšnoteikums, kas pozitīvi ietekmē vietējo iedzīvotāju apmierinātību, gatavību klimata pārmaiņām, kā arī piekļuvi konkrētu teritoriju dabas un kultūras mantojumam un tūristu piesaisti. Līdz ar to publiskās ārtelpas attīstīšana veido multiplicējošu efektu uzņēmējdarbības attīstībai. Publiskā ārtelpa tiek definēta kā sabiedrībai pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri, pagalmi, krastmalas, pasāžas, promenādes un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai neatkarīgi no to īpašuma piederības53. Tā iekļauj arī dabas vērtības un kultūras mantojuma objektus. Risinājumiem publiskajā ārtelpā jāuzlabo teritoriju funkcionalitāte, tajās attīstot dažādus pakalpojumus (veselības veicināšana, rekreācija, aktīvā atpūta, izziņa u.c.) un pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī jāmazina sabiedrības drošības riski, cita starpā veicot degradēto un nedrošo objektu sakārtošanu, nodrošinot apgaismojumu un videonovērošanu, kas savukārt dos ieguldījumu arī noziedzības mazināšanai. Nepieciešami integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā, identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi zaļā infrastruktūrā54 un publiskās ārtelpas elementos var sniegt vislielāko atdevi un sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām. Piemēram, zaļās infrastruktūras risinājumi pilsētu teritorijā, kas mazina siltumsalas efektu vai uzlabo lietus ūdens kanalizācijas sistēmu kapacitāti, infrastruktūra pie ūdens malām, kas mazina erozijas un applūšanas riskus. Līdz ar to visām Latvijas pašvaldībām ir nepieciešams nodrošināt finansiālā atbalsta iespējas pievilcīgas un kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstīšanai. Latvija ir pielīdzināma ūdens resursiem bagātākajām valstīm pasaulē un tūristu piesaisti galvenokārt veicina tieši kultūras mantojuma objekti, piemēram, arhitektūra, arheoloģiski elementi, ēku grupas u. c., kas atrodas ūdeņu krastos. Ūdeņu tuvumā atrodas lielākā daļa no esošā dabas un kultūras mantojuma objektiem, tādēļ ir aktuāli novirzīt investīcijas, lai nodrošinātu šo objektu ilgtspējīgu attīstību un daudzveidotu tūrisma piedāvājumu. Šis aspekts īpaši aktuāls ir Baltijas jūras piekrastē. Ar izteiktu ainavisko pievilcību, unikālām kultūras un dabas vērtībām, piekraste Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.- 2020.gadam ir nosaukta kā viena no eksportspējīgām tūrisma teritorijām, kas gadā piesaista gandrīz 4,7 miljonus apmeklētāju gan no Latvijas, gan ārvalstīm55. Taču 2015.gada publiskās infrastruktūras apsekojums piekrastē56 liecina, ka aptuveni 80 % no piekrastes garuma tūrisma infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte ir nepietiekama. Turklāt gandrīz puse no 2019.gadā aptaujātajiem piekrastes apmeklētājiem atzinuši, ka labiekārtojums un atbilstība brīvā laika pavadīšanas iespējām piekrastē neatbilst gaidītajam57. Lai piekrastes resursus izmantotu ilgtspējīgi, sadarbībā ar visām piekrastes pašvaldībām, ir izstrādāts Piekrastes plānojums58, kas ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot nozaru politikas, tai skaitā plānojot finansiālo atbalstu, pilnveidojot un izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu, kā arī plānošanas reģionu un pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. Nevar aizmirst, ka lielas dabas un kultūras mantojuma bagātības koncentrējas arī iekšzemes ūdeņu krastos, tādēļ ir nepieciešams investīcijas novirzīt arī šiem nozīmīgajiem dabas un kultūras mantojuma objektiem. Investīciju piesaiste pašvaldībās notiks integrētā veidā. Katra pašvaldība vai tās iestāde varēs pretendēt uz finansiālu atbalstu no dažādiem finanšu avotiem. Taču investīciju piesaiste ERAF ievaros sākotnēji tiks koordinēta plānošanas reģionos, kas atbilstoši plānošanas reģionu attīstības programmās noteiktām attīstības prioritātēm veiks pašvaldību pieteikto investīciju projektu priekšatlasi. Plānotie ieguldījumu virzieni: ‒ ar publisko ārtelpu un vietas identitāti saistīto būvju būvniecība un atjaunošana; ‒ jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras un dabas mantojuma saturisko piedāvājumu un stiprinot teritoriju identitāti; ‒ piekļuves infrastruktūras uzlabošana un izveide dabas un kultūras vērtībām, nodrošinot universālā dizaina principu ievērošanu59 un apmeklētāju plūsmas regulēšana, nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu; ‒ ar dabas un kultūras mantojuma izmantošanu saistīto būvju atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija, saglabājot kultūras mantojumu tā sākotnējā kultūrvēsturiskā veidolā, vai jaunu būvju būvniecība un teritorijas labiekārtošana, ievērojot integrētu pieeju dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai; ‒ infrastruktūras izveide dabas resursu izmantošanai kurortoloģijas pakalpojumu sniegšanai; ‒ zaļās infrastruktūras kvalitātes un kvantitātes paaugstināšana ar mērķi mazināt siltumsalas efektu pilsētvidē; ‒ ilgtspējīgas infrastruktūras izveide, kas veicina oglekļa mazietilpīgu pārvietošanos; ‒ investīcijas, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, īpaši vietās ar augstu erozijas un applūšanas risku. Pašvaldību kopējais pieprasījums pēc investīcijām publiskajā ārtelpā un ielās ir 453 172 743 euro ar trīs projektu ierobežojumu un 617 613 956 euro bez trīs projektu ierobežojuma. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu finansējuma piesaisti, ietverot atbalsta sniegšanas nosacījumu un nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādi, tostarp atbalstāmo darbību precizēšanu. Atbalsta rezultātā plānots palielināt apmeklētāju skaitu attīstāmajās vietās un objektos vismaz par 5% gadā, jaunradīto pakalpojumu/objektu skaits - 40. B.3. rīcības virziens. Plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte B.3.1. uzdevums. Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes palielināšana viedai attīstības plānošanai un īstenošanai Viens no būtiskiem priekšnoteikumiem teritoriju izaugsmes sekmēšanā (tai skaitā attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, ES fondu projektu veiksmīgā īstenošanā, uzņēmējdarbības veicināšanā) ir plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitāte. Pašvaldību plānošanas kapacitāte ir novērtēta60 kā viens no būtiskiem izaicinājumiem un investīciju vajadzībām pēc 2020.gada. Uz attīstības plānošanas kapacitātes celšanas nepieciešamību norāda arī Valsts kontroles revīzija (lieta Nr.2.4.1-48/2015), kurā norādīts, ka 47 pašvaldībās nav teritorijas attīstības plānošanas speciālista, kam tie būtu pamata pienākumi. Tāpat pašvaldību teritorijas attīstības dokumentu izstrādē atsevišķos gadījumos tiek izmantots ārpakalpojums, kas ne vienmēr nodrošina pilnvērtīgu saikni ar iedzīvotājiem attīstības plānošanas jautājumos. Līdz ar to būtu jāpilnveido prakse izstrādāt teritorijas attīstības plānošanas dokumentus ieinteresēto pušu līdzdarbībā. Saskaņā ar VARAM rīcībā esošiem datiem 30 pašvaldībās nav speciālista, kas specifiski būtu atbildīgs tieši par uzņēmējdarbības jautājumiem, lai arī tā ir viena no pašvaldības funkcijām. Tāpat vairākiem uzņēmējdarbības speciālistiem tie nav vienīgie pienākumi (50 pašvaldībās tas ir pamatuzdevums attiecīgajam speciālistam). Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībai cita starpā ir pienākums izstrādāt un ieviest ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, teritorijas plānojumu un attīstības programmu, kā arī nepieciešamības gadījumā izstrādāt lokālplānojumus, detalplānojumus un tematiskos plānojumus. Attīstības programma aptver visas pašvaldības kompetencē esošās jomas. Pašvaldībās ir spēkā arī vairāk kā 260 dažādu nozaru politiku plānošanas dokumentu, no kuriem izplatītākie ir plānošanas dokumenti šādās jomās: izglītības iestāžu tīkla attīstība, jaunatnes politika, ilgtspējīga enerģija, tūrisms, kultūra, sports un veselības veicināšana. VARAM darbā ar pašvaldībām un Valsts kontroles veiktajās revīzijās ir secināts, ka pašvaldībās būtiski atšķiras attīstības plānošanas kapacitāte. VARAM rīcībā esošā informācija liecina, ka pašvaldības izstrādātajos dokumentos - ilgtermiņa attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojumi - bieži novērojama savstarpēja nesaskaņotība sasniedzamajos mērķos un uzdevumos, kā arī nav veikta pilnīga situācijas analīze, ir pretrunīgi datu avoti, trūkst attīstības prognozes un telpiskās analīzes pieņemto lēmumu argumentācijai. Valsts kontrole revīzijās regulāri secina, ka pašvaldībās nereti tiek īstenoti investīciju projekti, kas iepriekš nav bijuši iekļauti attīstības programmā, vai arī attīstības programmā ir iekļauti investīciju projekti, kuriem ilgstoši nav ticis piešķirts finansējums. Tāpat arī VARAM ir secinājusi, ka pašvaldību nozaru plānošanas dokumentos iekļautie uzstādījumi, prioritārās darbības un investīciju projekti nereti nav sasaistīti ar pašvaldības attīstības programmu vai iekļauti attīstības programmas investīciju plānā. VARAM regulāri sadarbībā ar nozaru ministrijām organizē apmācības pašvaldību attīstības plānošanā iesaistītajām personām un politiķiem, un ir secinājusi, ka ir nepieciešams celt to kapacitāti. Īpaši aktuāli tas būs pēc 2021.gada, kad vietējo pašvaldību reformas rezultātā tiks izveidotas jaunas pašvaldības. Plānošanas reģioniem arī ir būtiska loma attīstības plānošanā un īstenošanā, tāpēc nepieciešams stiprināt arī plānošanas reģionu speciālistu kapacitāti. Plānošanas reģionos nepieciešams nodrošināt nozaru speciālistu (enerģētika, vide, tūrisms, izglītība, kultūra, sociālā aprūpe, civilā aizsardzība, uzņēmējdarbība, remigrācija u.c.) darbību nozaru jautājumu plānošanai un īstenošanai, sadarbībā ar pašvaldībām un nozaru ministrijām, atbalstam un konsultēšanai, informācijas apkopošanai un koordinācijai. Lai celtu plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu kapacitāti, VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām, kā arī citām iesaistītājām pusēm (augstākās izglītības iestādēm reģionos, pilsoniskās sabiedrības grupām u.c.) plāno nodrošināt plānošanas reģionu un pašvaldību metodisko vadību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī organizēt dažāda formāta kapacitātes celšanas pasākumus (speciālistu piesaiste, semināri, konferences, vasaras skolas - nometnes, pieredzes apmaiņas vizītes u.c.). Nepieciešamās apmācību jomas: (1) uzņēmējdarbības veicināšana un inovācijas attīstība; (2) viedi risinājumi pašvaldību administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā; (3) integrēta (dažādu budžeta avotu) teritorijas attīstības plānošana un īstenošana, piemērojoties demogrāfiskajām un klimata pārmaiņām (ilgtspējīgi risinājumi); (4) budžeta plānošana, jauno reģionālās attīstības finanšu instrumentu izmantošana, (5) sabiedrības iesaiste attīstības plānošanā un īstenošanā, tai skaitā pamatzināšanas par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās ieguldījumu teritorijas attīstībā, u.c. Vienlaikus ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu pašvaldību attīstības un budžeta plānošanas jomā, lai nodrošinātu, ka budžeta plānošana (attīstības daļa) tiktu pakārtota attīstības programmā noteiktajām prioritātēm un uzdevumiem. Tāpat nepieciešams organizēt pilotprojektus attīstības plānošanas un budžeta plānošanas sasaistes uzlabošanai, kvalitatīvai līdzdalības nodrošināšanai nozaru politiku plānošanas dokumentu izstrādē, sabiedrības iesaistes uzlabošanai u.c. Nepieciešams uzlabot pašvaldību attīstības plānošanas dokumentu kvalitāti un plānošanas dokumentos noteiktā savstarpējo saskaņotību, t.sk. sekmējot pašvaldību budžeta līdzekļu mērķtiecīgāku izmantošanu reģionālās politikas un teritorijai specifisku ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Šim mērķim paredzēts sagatavot metodisku materiālu teritorijas attīstītības plānošanas dokumentu veidošanai, tai skaitā plānošanai līdzdarbībā, un rokasgrāmatu pašvaldību apbūves noteikumu izstrādei, kas sekmēs normatīvisma mazināšanu un padarīs tos vieglāk lietojamus arī iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu visu līmeņu attīstības plānošanas dokumentu saskaņotību, investīciju koordināciju, ieguldījumu uzraudzību, paredzēts izveidot vienotu plānošanas, analīzes, uzraudzības un prognozēšanas rīku. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu atbalsta piesaisti un atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi, kā arī normatīvā regulējuma pilnveidošanu attīstības un budžeta plānošanas sasaistei, pašvaldību attīstības programmu kvalitātes uzlabošanai. Papildus, meklējot iespējami labākos risinājumus pašvaldību un plānošanas reģionu darba organizācijai, jāizvērtē jaunākās nodarbinātības formas ar mērķi mazināt speciālistu rotāciju vai kompensēt to trūkumu, sekmēt kvalitatīvāku komunikāciju un sadarbību starp pašvaldībām, pašvaldībām un plānošanas reģioniem, kā arī uzlabot procesu kvalitāti. Atbalsta rezultātā plānots uzlabot visu pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitāti attīstības un budžeta plānošanas, kā arī ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību veicinošos jautājumos. B.3.2. uzdevums. Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un reģionālā pārvaldes līmeņa darbības uzlabošana Latvijas Republikas Saeima 2019.gada 21.marta sēdē pieņēma lēmumu Nr.139/Lm13 "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu", kas uzliek par pienākumu turpināt 1998.gadā iesākto administratīvi teritoriālo reformu un līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Saeimas lēmums Nr.139/Lm13 nosaka, ka Ministru kabinets pēc konceptuālā ziņojuma izstrādes par administratīvi teritoriālo iedalījumu un konsultācijām ar pašvaldībām, saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5.pantu, izstrādā un līdz 2019.gada 1.decembrim iesniedz Saeimā likumprojektu, nosakot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un tā veidus, administratīvo teritoriju izveidošanas kritērijus, kārtību, kādā tiek pabeigta administratīvi teritoriālā reforma un sagatavotas 2021.gada pašvaldību vēlēšanas. Kā norādīts informatīvajā ziņojumā "Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai" (izskatīts Ministru kabinetā 2019.gada 5.februārī), administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana ir nepieciešama, lai visas pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas autonomās funkcijas, iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi un izmaksu ziņā efektīvāki pakalpojumi, lai veicinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti ar apkārtējām funkcionālajām teritorijām un būtu iespēja turpināt valsts pārvaldes decentralizēšanu, nododot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas un palielinot pašvaldību atbildību par savas teritorijas pārvaldīšanu. Vienlaikus deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību Valdības rīcības plāna 225.1.pasākums uzliek par pienākumu izvērtēt otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību. Šī pasākuma kontekstā VARAM līdz 2020.gada 31.oktobrim jāsagatavo konceptuālā ziņojuma projekts par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību, ņemot vērā konkurētspēju un lomu reģionālās attīstības atšķirību mazināšanā, par iespējamiem pārvaldes modeļiem, piedāvājot variantus turpmākai rīcībai. Apriņķu (reģionālo) pašvaldību izveide valstī nav notikusi. Vienlaikus jau šobrīd reģionālā līmenī darbojas plānošanas reģioni. Ņemot vērā plānošanas reģionu darbību, reģionālajā līmenī ir saglabājami plānošanas reģioni, pilnveidojot to funkcionālo, finansiālo un pārvaldes statusu. Attiecīgi sagatavojot risinājumus plānošanas reģionu darbības uzlabošanai, tiks sagatavots arī vērtējums par apriņķu (reģionālo) pašvaldību nepieciešamību. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar: 1. administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādi un piemērošanu; 2. reģionālā pārvaldības līmeņa funkcionālā, finansiālā un pārvaldes statusa nostiprināšanu. Rezultātā plānots: ‒ uzlabot pašvaldību administratīvi teritoriālo struktūru, paaugstinot pašvaldību finansiālo un funkcionālo kapacitāti; ‒ uzlabot reģionālā pārvaldības līmeņa finansiālo un funkcionālo kapacitāti. B.3.3. uzdevums. Pašvaldību finanšu sistēmas pilnveidošana Saistībā ar pašvaldību lomu savas teritorijas izaugsmē, nozīmīgs aspekts ir arī pašvaldību finanses - cik daudz līdzekļu ir pašvaldības rīcībā, ko iespējams novirzīt teritorijas attīstībai, un cik elastīgi pašvaldība var ietekmēt savu budžeta apjomu. Lai nodrošinātu, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas ietvaros pašvaldībām piešķirtie līdzekļi tiktu izmantoti pēc iespējas lietderīgāk (mērķtiecīgāk) pašvaldības izaugsmes veicināšanai, nepieciešams noteikt, ka daļa no piešķirtā finansējuma pašvaldībām ir jāizlieto uzņēmējdarbību vai sniegto pakalpojumu efektivitāti veicinošiem projektiem. Šim nolūkam nepieciešams grozīt normatīvo regulējumu par pašvaldību budžetiem. Lai motivētu pašvaldības, kas ir maksātājas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, nepieciešams noteikt, ka no pašvaldību budžetu pieauguma tiek izveidota reģionālo projektu programma vairāku pašvaldību kopīgiem projektiem. Tādējādi pašvaldības, kas veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, varētu saņemt atpakaļ vismaz daļu iemaksātā finanšu apjoma (finanšu stimuli). Tāpat arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas saņēmējiem būtu jābūt izvēlei - veikt individuāli noteiktos ieguldījumus vai arī veikt iemaksas reģionālo projektu programmā, kur reģiona ietvaros tiktu veikti nepieciešamie ieguldījumi uzņēmējdarbību vai sniegto pakalpojumu efektivitāti veicinošajos projektos. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar grozījumu veikšanu normatīvajos aktos, kas reglamentē pašvaldību finanses. B.3.4. uzdevums. Regulējuma izstrāde valsts budžeta dotācijai pašvaldību ES fondu projektu līdzfinansēšanai ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā un ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pašvaldībām tika paredzēta valsts budžeta dotācija ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai. Valsts budžeta dotāciju aprēķina no normatīvajos aktos par ES fondu specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktās minimālās nacionālā publiskā finansējuma attiecināmo izmaksu daļas, ko iegulda pašvaldība un, kas netiek segta no projekta pašfinansēšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Valsts budžeta dotācija pašvaldībām ir viens no Reģionālās attīstības likumā definētajiem reģionālās politikas instrumentiem. Šī atbalsta mērķis ir atvieglot un sekmēt pašvaldību iespējas ES projektu īstenošanā, mazinot šo iespēju atkarību no pašvaldību budžetu kapacitātes. Lai nodrošinātu lielāku reģionālo ietekmi šim atbalstam, plānošanas periodā 2021.-2027.gadam nepieciešams izvērtēt atbalsta apmēra un intensitātes diferencēšanu atsevišķajās teritorijās vai jomās, kur tā ir nepieciešama projektu realizācijai reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai. Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar regulējuma izstrādi valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām 2021.-2027.gada plānošanas perioda ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai. B.3.5. uzdevums. Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējas Latvijā pēc statistikas datiem (Eurostat, CSP, Nodarbinātības valsts aģentūra) pastāv ievērojamas ekonomiskās attīstības līmeņa atšķirības starp plānošanas reģioniem un starp teritorijām reģionu iekšienē. Līdz ar to ir nepieciešamība pēc detalizētas statistiskās informācijas zemākajā teritoriālajā iedalījumā, kas uzlabotu pašvaldībām iespējas analizēt ekonomiskos un sociālos stāvokļus, apzināt un novērtēt pašvaldības attīstībai nepieciešamos resursus, mērķtiecīgi plānot rīcības, investīcijas un kvalitatīvi veikt pašvaldības attīstības plānošanu. Statistiska, kas tiek apkopota un publicēta par valsts budžeta līdzekļiem, ir noteikta ikgadējā Oficiālās statistikas programmā. Tajā ietvertā informācija noteiktajā publicējamajā detalizācijā visiem statistikas lietotājiem tiek nodrošināta bez maksas. Tomēr līdz administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai statistika teritoriālā iedalījumā bija pieejama arī plānošanas reģionu, rajonu, republikas pilsētu, novadu, pilsētu, pagastu iedalījumā. Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu vietējo pašvaldību līmenī, sākot ar 2010.gadu statistika teritoriālā iedalījumā netiek publicēta pagastu iedalījumā, jo attiecīgās administratīvās teritorijas vairāk nepastāv. Tematiski gan pirms, gan pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas būtiska daļa rādītāju nav bijuši pieejami pa visiem teritoriālajiem līmeņiem, atsevišķos gadījumos teritoriāli zemākie līmeņi, par kuriem apkopo statistiku, ir tikai statistikas un plānošanas reģioni, kā arī republikas pilsētas. Statistikas pieejamība detalizētā teritoriālā griezumā saistīta ar šādiem apsvērumiem: ‒ detalizētas informācijas nodrošināšanai novadu griezumā ir nepieciešams būtiski palielināt statistisko apsekojumu izlases, tādējādi ne tikai palielinot izmaksas statistikas iestādei datu vākšanas procesā, bet arī pārmērīgi noslogojot respondentus saistībā ar statistisko pārskatu aizpildīšanu; ‒ statistikā ir nepieciešams nodrošināt respondentu sniegto datu konfidencialitāti, līdz ar to atsevišķa statistika zemā teritoriālajā griezumā (novadi un republikas pilsētas) ir konfidenciāla, it īpaši uzņēmējdarbības statistikā; ‒ dažādos reģistros glabājamās informācijas kvalitāte nav atbilstoša statistikas nodrošināšanas vajadzībām, kas liedz šos reģistrus kā vienīgos datu avotus izmantot datu iegūšanā, līdz ar to nepieciešams izmantot alternatīvas metodes. Ņemot vērā minēto, nepieciešams meklēt jaunus risinājumus reģionālās statistikas klāsta paplašināšanai, tai skaitā: ‒ kombinēt valsts reģistros esošos datus, lai iegūtu plašāku ekonomisko statistiku, piemēram, VID un CSP pieejamos datus par uzņēmējiem, nodarbinātību un to veiktajiem nodokļu maksājumiem; ‒ izvērtēt iespējas izmantot jaunas metodes datu iegūšanai - mobilo sakaru, satelītu informācijas dati u.c. risinājumi; ‒ izvērtēt iespējas uzlabot esošajos reģistros uzkrājamo datu kvalitāti, nodrošinot reālā laika un situācijas datu pieejamību; ‒ viens no statistikas datu iegūšanas risinājumiem varētu būt reģionālās politikas plānošanas, novērtēšanas, kontroles un prognozēšanas rīka izveide. To varētu attīstīt kā Reģionālās attīstības indikatora moduļa (https://raim.gov.lv/) vai CSP rīku būtisku uzlabojumu. Ar to būs iespēja krietni tuvināties mērķim - datos balstītā pārvalde (politika). Bez minētā nepieciešams nodrošināt pēc iespējas automatizētu statistikas ievākšanu, apstrādi un publicēšanu, piemēram, auto kustības intensitāti mērīt ar sensoriem, finanšu atskaites automātiski sagatavot no grāmatvedības programmām. Visa informācija pēc iespējas ir publicējama atvērto datu formātā Atvērto datu portālā (ADP). Īstenojams princips "atvērts pēc noklusējuma" jeb datu turētājam ir jāpierāda, kāpēc informācija netiek publicēta, nevis kādam jāpamato publicēšanas nepieciešamība. Turpmākā rīcība: 1. priekšlikumu sagatavošana sadarbībā ar LPS un CSP par nepieciešamajiem statistikas datiem pēc iespējas zemākā detalizācijas līmenī, atspoguļojot datus pašvaldību līmenī (republikas pilsētu un novadu, kā arī to pagastu, pilsētu un ciemu līmenī), kā arī risinājumu rašana nepieciešamo datu nodrošinājumā; 2. reģionālās politikas plānošanas, novērtēšanas, kontroles un prognozēšanas rīka izveide, tai skaitā izvērtējuma veikšana un priekšlikumu sagatavošana, sadarbībā ar CSP, Ekonomikas ministriju un VRAA, par Oficiālās statistikas portāla un Reģionālās attīstības indikatoru moduļa iespējamiem integrācijas scenārijiem, lai nodrošinātu minēto sistēmu kopdarbību, kas būtu pamats kopīgai karšu un statistikas portāla izveidei, kā arī reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas pilnveidei. Rezultātā plānots paplašināt teritoriālās statistikas klāstu teritoriju attīstības analīzes vajadzībām, pilnveidojot reģionālās attīstības uzraudzības, novērtēšanas un prognozēšanas procesu. B.3.6. uzdevums. Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā Lai sekmīgi īstenotu reģionālo politiku, teritoriju attīstības jautājumu risināšanā ļoti nozīmīga ir plašākas sabiedrības, īpaši uzņēmēju, pilsoniskās sabiedrības grupu un ikviena iedzīvotāja iesaiste. Šī iesaiste galvenokārt notiek vietējā līmenī un ir brīvprātīga, atskaitot normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības iesaistīšanas prasības. Sadarbība ar vietējā līmeņa partneriem ir būtiska, jo tā dod iespēju izveidot savstarpēju uzticēšanos starp vietējo pārvaldi un sabiedrību attīstības virzīšanā un mobilizēt izaugsmei nepieciešamos (fiziskos, intelektuālos, finansiālos u.c.) resursus vietējo un reģionālo attīstības mērķu īstenošanai. Aktīvi un kvalitatīvi iesaistoties vietējai sabiedrībai, teritorijas attīstības plānošanas dokumenti top kā iedzīvotāju, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības grupu vienošanās par kopēju teritorijas attīstības redzējumu, kas tiek īstenots teritorijā un kura sekmēšanā tie piedalās, kas ir būtisks priekšnoteikums tā veiksmīgai ieviešanai. Vienlaikus, šādā veidā izstrādāts vietējās pašvaldības attīstības redzējums ir patiesi vērsts uz tās iedzīvotāju vajadzībām. Līdz ar to nozīmīgi ir sekmēt vietējo pašvaldību atvērtību šādai sadarbībai - gan vietējo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē un ieviešanā, iesaistot sabiedrību ideju radīšanā un īstenošanā un sniedzot atbalstu sabiedrības virzītām iniciatīvām, gan pašvaldības ikdienas darbā tās funkciju izpildē (piemēram, pakalpojumu nodrošināšanā) un teritorijas attīstības sekmēšanā. Lai arī ir sastopami daudzi labās prakses piemēri sabiedrības iesaistes teritoriju attīstības veicināšanā, pastāv virkne izaicinājumu, kas saistīti gan ar pašvaldību un sabiedrības grupu pasivitāti, zināšanu un motivācijas trūkumu īstenot sabiedrības iesaistes aktivitātes (detalizētāk sk. 1.pielikumu). Būtiski, lai, balstoties uz normatīvajiem aktiem61, pašvaldības sekmētu kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību, tai skaitā izmantojot konsultatīvās aptaujas, un veicinātu iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, tai skaitā rīkojot vietējo pašvaldību referendumus, gūstot no vietējās sabiedrības ieguldījuma maksimālu labumu vietējo attīstības procesu veicināšanā un sekmējot sabiedrības uzticību un apmierinātību ar pašvaldības darbu. Liela nozīme ir brīvprātīgām sabiedrības iniciatīvām, kas vērstas uz vietējās sabiedrības vajadzībām, apkārtējās vides sakārtošanu, pakalpojumu nodrošināšanu, uzņēmējdarbības veicināšanu un citām aktivitātēm. Nereti tieši vietējā sabiedrība var visveiksmīgāk risināt konkrētā pašvaldības teritorijā aktuālas iedzīvotāju vajadzības. Tādēļ ir būtiski nodrošināt atbalstu sabiedrības iniciatīvu īstenošanai, vienlaikus veicinot multifondu pieejas attīstīšanu Latvijā, integrējot dažādus finanšu resursus vietējo iniciatīvu īstenošanā. Šajā kontekstā svarīgi sekmēt sadarbību starp pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības grupām (tai skaitā vietējās rīcības grupas, ciemu kopienas), panākot lielāku koordināciju un savstarpēju papildinātību starp pašvaldības un vietējās sabiedrības grupas plānotajām aktivitātēm teritorijas attīstības sekmēšanai. Vienlaikus ir būtiski ieviest līdzdalības budžetu, ļaujot pašvaldību iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā par nepieciešamajām izmaiņām pašvaldībā un nepastarpināti izlemt par pašvaldības finansējuma sadales prioritātēm (sagatavojot priekšlikumus projektu idejām). Tādā veidā tiks veicināts caurspīdīgums attīstības plānošanas procesā un sabiedrības uzticības līmenis pašvaldībām. Vienlaikus iedzīvotāji tiks motivēti maksāt nodokļus, lai palielinātu finansējuma apjomu, kas varētu tikt novirzīts līdzdalības budžetam. Šajā kontekstā svarīgi, lai pašvaldības skaidri nokomunicē iesaistes nosacījumus un rezultātus, kā arī sniedz konsultatīvu atbalstu projektu ideju sagatavošanā. Ir nepieciešams paaugstināt vietējo pašvaldību kapacitāti attīstības plānošanā un sabiedrības līdzdalības veicināšanā (tai skaitā nodrošinot kompetenci par sabiedrības līdzdalības jautājumiem, īstenojot proaktīvas sabiedrības līdzdalības aktivitātes ārpus attīstības plānošanas dokumentu izstrādes procesiem). Vienlaikus, lai partnerības darbotos efektīvi, ir nepieciešams paaugstināt arī pārējo partneru, tai skaitā pilsoniskās sabiedrības grupu, kapacitāti, izglītojot un uzlabojot to prasmes plānot teritorijas attīstību (radoši risinājumi), komunicēt par savu redzējumu, uzlabojot tehniskās zināšanas par projektu sagatavošanu, tehnoloģiskajiem risinājumiem u.c. Sabiedrības izglītošanai tiks sniegts metodisks atbalsts dažādu sabiedrības grupu kapacitātes celšanai līdzdalības pasākumos, tai skaitā ciemu/kopienu attīstības plānu vadlīniju izstrādei, izplatīšanai un piemērošanai praksē. Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai ietvaros tiks nodrošinātas atbalsta iespējas vietējo rīcības grupu stratēģiju un projektu īstenošanai (pašvaldību attīstības programmas papildinošas rīcības kompleksai teritoriju attīstībai). Turpmākā rīcība saistīta ar nepieciešamo izmaiņu normatīvajos aktos veikšanu līdzdalības budžeta ieviešanai Latvijā, tai skaitā definējot pamatnosacījumus līdzdalības budžeta mehānismam un veicot metodisku atbalstu (izglītojošas un motivējošas aktivitātes) pašvaldībām un vietējām kopienām līdzdalības budžeta ieviešanā. Vienlaikus nepieciešamības gadījumā jāizvērtē tiesiskais regulējums par to, kā (1) pašvaldības iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, gūstot no iesaistes procesa maksimālu labumu, veicinot sabiedrības iniciatīvas un to īstenošanu, kā arī sekmējot sabiedrības uzticību un apmierinātību ar pašvaldības darbu, (2) atbalstīt pilsoniskās sabiedrības grupu un iedzīvotāju iniciatīvas, lai nerastos interešu konflikti un nepārskatāmas procedūras. Papildus jāidentificē un jāizplata labā prakse par tiesiskā regulējuma piemērošanu (tai skaitā dokumentu un datu pieejamība iedzīvotājiem). Rezultātā tiks palielinātas atbalsta iespējas sabiedrības virzītām iniciatīvām, papildinot pašvaldību veiktās aktivitātes teritorijas attīstībai. B.3.7. uzdevums. Pašvaldības administratīvo un pakalpojumu sniegšanas procesu modernizācija un digitalizācija, digitālo risinājumu koplietošana Tā kā pastāv atšķirība starp vēlamo un faktisko elektroniski pieteikto pakalpojumu īpatsvaru, būtu jāapzina un aktīvāk jākomunicē ar mērķgrupām, kurām ir saistoša attiecīgo pakalpojumu pieteikšana elektroniski, tā palielinot iedzīvotāju digitālpratību un samazinot digitālo plaisu. Vēl arvien 52% Latvijas iedzīvotāju trūkst nepieciešamo digitālo prasmju62, kas ir nopietns šķērslis uzņēmējiem un iedzīvotājiem digitālo tehnoloģiju izmantošanā. Attiecībā uz fizisko un juridisko personu apkalpošanu galvenais mērķis ir pakalpojumu nodrošināšana primāri digitāli un proaktīvā veidā. Fizisko personu apkalpošanā kā sekundārais kanāls izmantojami dažādās formās asistētie e-pakalpojumi un tikai pēc tam klātienes apkalpošana. Pāreja uz e-pakalpojumu izmantošanu pilnā apmērā rekomendējama attiecībā uz juridisko personu apkalpošanu, pēc labās prakses iekļaujot e-pakalpojumu papildināšanu ar pakalpojumiem klātienē personu grupām, kas dažādu iemeslu dēļ nelieto internetu. Pakalpojumi jāsniedz pēc iespējas proaktīvi, piemēram, pašvaldības pabalsts jāizmaksā pēc notikuma iestāšanās bez paša cilvēka iesaistes. Pakalpojumu pārveides process balstās uz valsts pārvaldes darbinieku un amatpersonu pieredzes paplašināšanu un digitālo prasmju pilnveidošanu, līdz ar to nepieciešamas regulāras apmācības. Nepieciešams izvērtēt risinājumus pašvaldību IKT kompetenču centru izveidei un darbības nodrošināšanai, kā iespēju pakalpojumu attīstībai un pieejamībai. Svarīgi ir veicināt iestāžu starpnozaru sadarbību, nosakot valstī vienotu pieeju un principus datu apmaiņas organizēšanai, lai optimizētu valsts un pašvaldību iestāžu darbību. Lai nodrošinātu augstākminēto, uzmanība jāpievērš IKT rīku izmantošanai, piemēram: ‒ pašvaldību darbinieku pieeja citu iestāžu datiem un plāniem attiecībā uz šīs pašvaldības teritoriju ērti pārskatāmā formā, piemēram, valsts nozīmes ceļu remonti, meliorācija; ‒ visu pašvaldības informācijas sistēmu savietojamība ar Valsts informācijas sistēmu savietotāju (VISS) informācijas apmaiņai ar citām sistēmām, tai skaitā automatizēta statistikas izgūšana un publicēšana no pašvaldību informācijas sistēmām. Visu datu pieejamība biznesa analītikas rīkiem. Šobrīd vidēja termiņa pamatdokuments rīcībpolitikai informācijas sabiedrības attīstības jomā ir Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014-2020.gadam. Turpmāk tiks izstrādāts jauns vidēja termiņa plānošanas dokuments IKT jomas prioritāšu noteikšanai un informācijas sabiedrības politikas turpināšanai. Rezultātā plānots: 1. palielināt pašvaldību skaitu, kas izmanto koplietošanas pakalpojumus, tai skaitā unificētos pakalpojumus; 2. palielināt klientu skaitu, kas apkalpoti elektroniski neklātienē no kopējā pašvaldības sniegto pakalpojumu skaita; 3. izstrādāt Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmu, izveidojot iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldības institūcijām ērtu, viegli saprotamu centralizētu risinājumu valsts un pašvaldību piešķirto atvieglojumu administrēšanai.