6. Article

Rīcības virzienu uzdevumi, to izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija A. Apakšmērķis. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos A.1. Rīcības virziens: Vietas sagatavošana uzņēmējiem un to produktivitāte Nr. p. k. Uzdevums Izpildes termiņš (gads) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Sasaiste ar politikas rezultātu (PR) un rezultatīvo rādītāju (RR) A.1.1. Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam (ES fondi, valsts budžets) Izstrāde 30.12.2021. Īstenošana 30.12.2029. VARAM EM, ZM, SM, pašvaldības, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni, LDDK, LTRK RR 1.1. RR 1.2. A.1.2. Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai (ES fondi, valsts budžets) Izstrāde 30.12.2021. Īstenošana 30.12.2029. EM VARAM, LDDK, LTRK RR 1.1. RR 1.2. A.1.3. Nekustamā īpašuma regulējuma pilnveidošana, uzlabojot īpašuma pārdošanas nosacījumus atbilstoši komersanta ieguldījuma apjomam (esošā budžeta ietvaros) Uzsākts 2019.gadā VARAM FM, EM, TM, ALTUM, pašvaldības, LPS, LLPA, RACA RR 1.1. RR 1.2. A.1.4. Atbalsts reģionālajiem projektiem - reģionālo projektu programmas izveide (esošā budžeta pārdale) Izstrāde 2020.gadā, izpildes termiņš - pastāvīgi VARAM FM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni RR 1.1. RR 1.2. RR 2.1. RR 2.2. A.1.5. Pašvaldību darbības standarts - atbalsta komplekts uzņēmējdarbībai (esošā budžeta ietvaros) Uzsākts 2019.gadā, izpildes termiņš - pastāvīgi VARAM EM, LIAA, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni RR 1.1. RR 1.2. A.1.6. Valsts aizdevumu pašvaldībām nosacījumu pilnveidošana (esošā budžeta ietvaros) 2020.gads FM, VARAM LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni, nozaru ministrijas RR 1.1. RR 1.2. RR 2.1. RR 2.2. A.1.7. Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas izveide un darbība (ES fondi, valsts budžets) Zināšanu un inovācijas platformas izveide līdz 2023.gadam Platformas darbība - pastāvīgi Veikti pilotprojekti inovatīva produkta vai pakalpojuma radīšanai līdz 2030.gadam VARAM EM, IZM, plānošanas reģioni, pašvaldības, uzņēmēji, izglītības, zinātnes un pētniecības institūcijas RR 1.1. RR 1.2. RR 2.1. RR 2.2. 1 RR 1.2. --- A. 2. Rīcības virziens: Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos A.2.1. Cilvēkresursu piesaiste - atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei reģionos (ES fondi, valsts budžets) Izstrāde 30.12.2021. Īstenošana 30.12.2029. ZM VARAM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni, LLF, VRG RR 1.1. RR.1.2. A.2.2. Nodokļu risinājumi darba algu atbalstam Latgales reģionā (esošā budžeta ietvaros) Izstrāde 2021.gads Īstenošana: pastāvīgi VARAM FM, Latgales plānošanas reģions RR 1.1. A.2.3. Mājokļu pieejamība darbaspēkam reģionos (valsts budžets) Uzsākts 2019.gadā, izpildes termiņš - pastāvīgi EM VARAM, FM RR 2.1. RR 2.2. A.2.4. Remigrācijas atbalsta pasākumi (esošā budžeta ietvaros63) Uzsākts 2019. gadā, izpildes termiņš - pastāvīgi VARAM, plānošanas reģioni ĀM, pašvaldības RR 2.1. RR 2.2. B. Apakšmērķis. Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos B. 1. Rīcības virziens: Pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem B.1.1. Pašvaldību ēku energoefektivitātes uzlabošana pakalpojumu sniegšanai (ES fondi, valsts budžets) Izstrāde 30.12.2021. Īstenošana 30.12.2029. VARAM FM, EM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni RR 2.1. RR 2.2. B.1.2. Pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamība (ES fondi, valsts budžets) Izstrāde 30.12.2021. Īstenošana 30.12.2029. VARAM FM, IZM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni, Demogrāfisko lietu centrs RR 2.1. RR 2.2. B.1.3. Viedas pašvaldības - pakalpojumu efektivitātes uzlabošana (ES fondi, valsts budžets) Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021. Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029. VARAM, pašvaldības, plānošanas reģioni FM, EM, IZM, LPS, LLPA, RACA, LTRK, LDDK, zinātnes un pētniecības institūcijas RR 2.1. RR 2.2. B.1.4. Vienoto klientu apkalpošanas centru pieejamība un darbība (esošā budžeta ietvaros) Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021. Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029. VARAM, pašvaldības Visas ministrijas, LPS, LLPA, RACA RR 2.1. RR 2.2. B. 2. Rīcības virziens: Sasniedzamība un dzīves vide reģionos B.2.1. Sasniedzamība starp reģioniem (ES fondi, valsts budžets) Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam izstrāde un īstenošana SaM VARAM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni RR 2.2. B.2.2. Transports pēc pieprasījuma pašvaldībās (ES fondi, valsts budžets) Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021. Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029. VARAM, SaM SaM LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni RR 2.1. RR 2.2. B.2.3. Valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana administratīvi teritoriālās reformas kontekstā (valsts budžets) Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021. Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029. SaM, VARAM plānošanas reģioni RR 2.1. RR 2.2. B.2.4. Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā (ES fondi, valsts budžets) 2023.gads VARAM, Rīgas plānošanas reģions SM, Autotransporta direkcija RR 2.1. RR 2.2. B.2.5. Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana (ES fondi, valsts budžets) Izstrāde 30.12.2021. Īstenošana 30.12.2029. VARAM SM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni RR 2.1. RR 2.2. B.2.6. Ilgtspējīga publiskās ārtelpas attīstība (ES fondi, valsts budžets) Izstrāde 30.12.2021. Īstenošana 30.12.2029. VARAM KM, EM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni RR 2.1. RR 2.2. B.3. Plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte B.3.1. Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes palielināšana viedai attīstības plānošanai un īstenošanai (ES fondi, valsts budžets) Pastāvīgi VARAM LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni RR 1.1. RR 1.2. RR 2.1. RR 2.2. B.3.2. Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un reģionālā pārvaldes līmeņa darbības uzlabošana (esošā budžeta ietvaros) Uzsākts 2019.-2021.gadā VARAM Nozaru ministrijas, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni RR 1.1. RR 1.2. RR 2.1. RR 2.2. B.3.3. Pašvaldību finanšu sistēmas pilnveidošana (esošā budžeta ietvaros) 2020.gads FM VARAM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni RR 1.1. RR 1.2. RR 2.1. RR 2.2. B.3.4. Regulējuma izstrāde valsts budžeta dotācijai pašvaldību ES fondu projektu līdzfinansēšanai (valsts budžets) 2020.gads VARAM FM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni RR 1.1. RR 1.2. RR 2.1. RR 2.2. B.3.5. Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējas (ES fondi, valsts budžets) Pastāvīgi/ regulāri VARAM CSP, LPS, VRAA, pašvaldības, plānošanas reģioni, nozaru ministrijas, LLF RR 1.1. RR 1.2. RR 2.1. RR 2.2. B.3.6. Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā (ES fondi, valsts budžets, pašvaldību finansējums) Pastāvīgi VARAM, pašvaldības, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni, LLF, PROVIDUS, Latvijas Pilsoniskā alianse, reģionālie resursu centri: Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs, Kurzemes NVO centrs, Valmieras novada fonds, Zemgales NVO atbalsta centrs RR 1.1. RR 1.2. RR 2.1. RR 2.2. B.3.7. Pašvaldības administratīvo un pakalpojumu sniegšanas procesu modernizācija un digitalizācija, digitālo risinājumu koplietošana (ES fondi, valsts budžets) Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021. Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029. VARAM, pašvaldības Visas ministrijas, LPS, LLPA, RACA RR 2.1. RR 2.2. 1 Pieejama: https://www.pkc.gov.lv/lv/aktualit%C4%81tes/aicinam-piedalities-nacionala-attistibas-plana-2021-2027-gadam-pirmas-redakcijas. 2 ES fondi - Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF). 3 Informatīvais ziņojums "Par Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam īstenošanas 2013.- 2017.gadā starpposma novērtējumu" izskatīts 2018.gada 24.aprīļa Ministru kabineta sēdē. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/6186. 4 Sīkāka informācija pieejama VARAM tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/reg_att/regionalie_seminari /?doc=27508. 5 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP. IKG10_110. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās). Pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/ ?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c. 6 Tajā ietilpstošās pašvaldības noteiks Rīcības plāns Rīgas metropoles areāla attīstībai, informācija pieejama: http://rpr.gov.lv/darbibas-jomas/attistibas-planosana/rigas-metropole/. 7 Plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības programmas. 8 Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas likumam pilsoniskās sabiedrības līmenī attīstības plānošanas dokumenti netiek reglamentēti, vienlaikus pilsoniskās sabiedrības attīstības redzējuma noteikšanai ir ieteicams izstrādāt plānošanas dokumentu (piemēram., vietējās rīcības grupas attīstības stratēģiju, ciema / kopienas attīstības plānu). 9 Galvenokārt ar pakalpojumiem pamatnostādņu ietvaros tiek saprasti pakalpojumi, kas ir ietverti Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam noteiktajā pakalpojumu "grozā" un kuri tiek iedalīti jomās "Kultūra", "Veselība", "Sociālie pakalpojumi un citi" un "Izglītība, zinātne, jaunatne un sports". Pašlaik ir spēkā iepriekš noteiktais pakalpojumu "grozs", kas tiks pārskatīts, tai skaitā izstrādājot jaunus nozaru politiku plānošanas dokumentus vai normatīvos aktus vai to grozījumus, precizējot pašvaldību sniedzamo pakalpojumu klāstu atbilstoši jaunajam teritoriālajam ietvaram. 10 Prioritāri paredzēts sniegt atbalstu pirmsskolas izglītības pieejamībai, jo saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem kopējā rinda uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm 2018.gada oktobrī bija 7 536 bērni. 11 Sk. ESPON publikāciju "Shrinking rural regions in Europe", pieejama: https://www.espon.eu/sites/default/files/attachments/ ESPON%20Policy%20Brief%20on%20Shrinking%20Rural%20Regions.pdf 12 Pamatnostādņu projekta 2.pielikumā norādīto uzdevumu īstenošanai ir plānots piesaistīt ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda finansējumu. Norādītais ES fondu finansējuma apjoms pamatnostādņu projektā iezīmēto uzdevumu īstenošanai ir indikatīvs, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības līmenī vēl turpinās diskusijas par Eiropas Savienības dalībvalstīm pieejamo ES fondu finansējumu 2021.-2027.gada plānošanas periodam un atbalsta tvērumu. 13 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP. IKG10_110. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās). Pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/ ?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c. 14 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP. IKG10_110. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās). Pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/ ?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c 15 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP. ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados. Pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px/table/tableViewLayout1/ ?rxid=e95c167f-85dd-4d2c-9b01-4e1188a34492 16 Mērķis - 75% no Latvijas vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju - noteikts līdzīgi kā Eiropas Savienības Kohēzijas politikā tiek iedalīti NUTS 2 reģioni (visa Latvija ir viens NUTS 2 reģions), nosakot tiem pieejamo atbalsta intensitāti - virs un zem 75% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju. 17 European Commission (2019). Commission staff working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European Semester: Assessment of progress on structural reforms, prevention and correction of macroeconomic imbalances, and results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf. 18 European Innovation Scoreboard 2018: https://ec.europa.eu/docsroom/documents/33147 19 Aprēķins, balstoties uz vidējo darba algu valstī. 20 Izmaksas tiktu uzskatītas pašvaldību pakalpojumiem, kas tiks attīstīti reģionālās politikas ietvaros. Pašvaldību pakalpojumu efektivitātes novērtēšanai atbalsta pasākumu īstenošanas nosacījumos tiks paredzēta prasība projektu īstenotajiem sniegt informāciju par ietekmi uz rezultatīvā rādītāja sasniegšanu - izmaksu samazinājums pašvaldības sniegtajam pakalpojumam. Lai noteiktu pakalpojumu izmaksas, tiks veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas reglamentē grāmatvedības uzskaiti pašvaldībās, tieši nosakot pašvaldībām pienākumu ieviest vadības grāmatvedību. 21 Izmaksas tiktu uzskatītas pašvaldību pakalpojumiem, kas tiks attīstīti reģionālās politikas ietvaros. 22 Šajā nodaļā jēdziens "kopējais investīciju atbalsta apjoms" nav lietots kā komercdarbības atbalsta (state aid) regulējuma priekšlikums, bet gan kā kopējā ES fondu atbalsta summa vairākiem specifiskajiem atbalsta mērķiem un to pasākumiem kopā. 23 Finansējuma īpatsvars 70% un 30% var tikt precizēts, pēc plānošanas reģionu attīstības programmu izvērtēšanas VARAM. Gadījumā, ja plānošanas reģionu attīstības programmu ietvaros netiek definēti reģionālā mēroga projekti par visu plānoto finansējumu, tad atlikušais finansējums tiek novirzīts pašvaldībām konkursa kārtībā starp katra plānošanas reģiona pašvaldībām. 24 New Urban Agenda, 2016, UN-Habitat 25 EU 2020 Strategy for Smart, Sustainable and Inclusive Growth, 2010; The Urban Agenda for the EU, 2016. 26 Vispārējās regulas projekts latviešu valodā pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/ ?uri=CELEX:52018PC0375&from=EN; ERAF un KF regulas projekts latviešu valodā pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52018PC0372&from=EN. 27 Saskaņā ar ERAF un KF regulas priekšlikumu lielāko daļu (65%) līdzekļu nepieciešams novirzīt 1. un 2. politikas mērķim: ‒ Mērķis Nr. 1 "Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas"; ‒ Mērķis Nr. 2 "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību". (2018/0197 (COD) ST 9522/2018; Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on the European Regional Development Fund and on the Cohesion Fund, SEC(2018) 268 final - (pieejams - https://ec.europa.eu/commission/publications/regional-development-and-cohesion_en), 2018.gada maija versija). 28 Pieejama Pārresoru koordinācijas centra tīmekļvietnē http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323. 29 Atbilstoši MK 2019.gada 23.aprīļa uzdevumam Finanšu ministrija ir sniegusi MK ziņojumu ar priekšlikumiem snieguma rezerves un finansējuma atlikumu turpmākai izmantošanai, t.sk. izvērtējot arī nozaru pieteiktās papildu vajadzības. 30 Plānojot un īstenojot uzņēmējdarbības attīstību reģionos, jānodrošina, lai uzņēmējdarbība tai skaitā neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību (troksnis, gaisa piesārņojums, smakas utml.) un tādējādi nepieaugtu nelabvēlīgi dzīves apstākļi un iedzīvotāju saslimstība. 31 Precīzāki nosacījumi tiks noteikti specifiskā atbalsta mērķa ieviešanas nosacījumos. 32 VARAM konceptuālā ziņojuma "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" (izskatīts Ministru kabineta 2018. gada 8.maija sēdē) ietvaros paredzētie pasākumi. 33 Atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai kapitālie ieguldījumi, kas veikti vispārējās valdības sektora (t.sk. pašvaldību) nekustamajos īpašumos, tiek uzskaitīti kā vispārējās valdības izdevumi, tajā brīdī, kad tiek veikti kapitālie ieguldījumi, nevis kad tiek veikti norēķini par tiem. Tādējādi, pēc ekonomiskās būtības, dotais priekšlikums varētu tikt interpretēts tā, ka vispārējās valdības nekustamā īpašuma atjaunošanai tiek piesaistīts privātais partneris, kurš t gadā veic kapitālos ieguldījumus (t.i. radot ietekmi/izdevumus uz vispārējās valdības budžeta bilanci), savukārt t+n gadā tiek veikti norēķini par veiktajiem ieguldījumiem (t.i. periodā, kad nekustamais īpašums tiek pārdots privātajam partnerim). Minētā informācija tiks ņemta vērā priekšlikuma tālākā virzībā. 34 Plašāka informācija pieejama informatīvā ziņojuma "Par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģiju" projektā. Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40478752. 35 Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums "Par 2019.gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem", atbalstīts MK 2019.gada 11.jūnijā (28 § 34) http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40474008&mode=mk&date=2019-06-11 36 Latvijas inovācijas politikas mērķi, rīcības virzieni un pamatprincipi ir noteikti dažādos hierarhiski pakārtotos politikas plānošanas dokumentos (Latvijas ilgtspējīgas attīstība stratēģija līdz 2030.gadam; Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam; Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam; Zinātnes, tehnoloģijas attīstītības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (ietver Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju)). Šie politikas plānošanas dokumenti ir savstarpēji integrēti un papildinoši, un Latvijas inovācijas potenciāla paaugstināšanai nosaka ne vien kvantitatīvus mērķus, bet arī konkrētus rīcības virzienus, piemēram, mērķtiecīgu investīciju nepieciešamību gan cilvēkkapitāla attīstībā, gan uzņēmēju motivēšanā ieguldīt inovācijā, gan tehnoloģiju un zināšanu pārneses procesu īstenošanā, gan atbilstošas infrastruktūras izveidē. Papildus ir izstrādāta ilgtermiņa stratēģija bioekonomikas jomas attīstīšanai - Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030, kas paredz zināšanās balstītas bioekonomikas attīstību Latvijā, kāpinot iesaistīto nozaru produkcijas eksporta un pievienoto vērtību. 37 European Commission (2019). Commission staff working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European Semester: Assessment of progress on structural reforms, prevention and correction of macroeconomic imbalances, and results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf. 38 Pētījuma "Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku", kas izstrādāts Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide" ietvaros, sniegtas rekomendācijas par reģionālo forumu izveidi Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas stiprināšanai. Saskaņā ar minētā pētījuma atziņām reģionālie forumi veidojami, lai plānošanas reģionu un pašvaldību līmenī panāktu labāku izpratni par darba tirgus prognozēm un vienotos par veidiem, kādos tās iestrādāt apsteidzošajos pārkārtojumos reģionālā un vietējā līmenī, tostarp izglītības jomā. 39 Zināšanu-ietilpīga bioekonomika, Viedā enerģētika, Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas. 40 Kā piemēru var minēt Vidzemes plānošanas reģiona izstrādāto rīcības plānu Interreg Europe 2014.-2020. gadam programmas projekta "Stratēģijas Eiropas pētniecības un inovāciju infrastruktūras izmantošanai" (INNO INFRA SHARE) ietvaros (plāns saņēmis oficiālu EM un IZM saskaņojumu 2019.g. aprīlī). 41 Kā piemēru RIS3 specializācijas jomas stratēģiskai attīstībai reģiona līmenī var minēt Vidzemes plānošanas reģiona izstrādāto Rīcības plānu zināšanās balstītas bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai Vidzemes reģionā (plāns izstrādāts Interreg BSR 2014.-2020.gadam programmas projekta "Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos" (RDI2Club) ietvaros.). 42 Piemērs inovatīvai projektu idejai, kas būtu turpmāk jāattīsta sadarbībā ar ekspertiem - bezpilota lidaparāti (droni). Mūsdienās droni ir ļoti iecienīti un tiem ir neskaitāmas pielietošanas iespējas, kā, piemēram, lauksaimniecība, meklēšana un glābšana, drošība, kartogrāfija u.c. Tomēr nākotnē tie kļūs vēl funkcionālāki un to pielietojums kļūs plašāks. Ir daudz pieņēmumu, kādu misiju nesīs droni nākotnē. Tāpēc jaizvērtē dronu izmantošanas iespējas reģionu interešu īstenošanai. Izaicinājumi: augstās izmaksas, iniciatora trūkums, nepilnīgs normatīvais regulējums, drošības riski. Turpmākā rīcība - dronu izmantošanas iespēju izpēte un pilotprojektu ieviešana. 43 Atsevišķos gadījumos var būt pilsētas teritorijā, piemēram, ja ir sadarbības (kooperācijas) projekts starp uzņēmumiem pilsētās un laukos. 44 Doing Business in Poland. (2017) Warsaw: EY. Pieejams: https://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/Doing_business_in_Poland_EN/ $FILE/DB_in_Poland_final_en.pdf 45 Algu izmaksas ir kopējā summa, kas atbalsta saņēmējam ir faktiski jāsedz attiecībā uz konkrēto darbvietu, un ietver konkrētā laika posmā maksājamo bruto algu pirms nodokļu nomaksas un obligātās iemaksas, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas, bērnu aprūpes un vecāku aprūpes izmaksas (Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.pants "Definīcijas"). 46 Pētījums pieejams Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra tīmekļvietnē https://www.diaspora.lu.lv/ petijumi/. 47 Neklātienes pakalpojumi samazina nepieciešamību komunicēt klātienē un samazina telpu nepieciešamību klātienes pakalpojumiem. 48 "Sociālā inovācija ir jaunu ideju (produktu, pakalpojumu) izstrāde un ieviešana sociāla rakstura vajadzību apmierināšanai un jaunu sociālu attiecību un sadarbības radīšanai. Sociālā inovācija izvirza sociāla rakstura mērķus un to sasniegšanai izvēlas sociāla rakstura līdzekļus." Guide to Social innovation. Eiropas Komisija, 2013. 49 Pamatnostādņu ietvaros sasniedzamība tiek skatīta vairākos līmeņos - Rīga un reģioni, reģionu ietvaros, pašvaldības ietvaros. 50 Apsekojums "Latvijas iedzīvotāju mobilitāte 2017. gadā", CSP. 51 Kā sadarbības partneris īsteno Rīgas pašvaldības aģentūra "Rīgas enerģētikas aģentūra", īstenošanas ilgums - 01.10.2017 - 30.09.2020. 52 Satiksmes ministrijas dati. 53 Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 2.21.apakšpunkts. 54 Zaļā infrastruktūra - stratēģiski plānots pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts, lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un jūras teritorijās. Avots: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52013DC0249&from=lv. 55 Piekrastes plānojuma 4.darba materiāla "4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā" dati, pieejami: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 56 Piekrastes plānojuma 5.darba materiāls 5. Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams VARAM tīmekļa vietnē: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027 57 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iepirkuma "Baltijas jūras piekrastes apmeklējuma un tā radītās slodzes uz vidi izvērtējums un piekrastes publiskās infrastruktūras apsekojums" (Nr.VARAM2019/19) darba materiāli. 58 Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai līdz 2030.gadam (17.11.2016. MK rīkojums nr.Nr.692), pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/documents/5763 59 Universālais dizains - vides, pakalpojumu, produktu un informācijas pieejamība visiem cilvēkiem, arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos, neredzīgajiem u.tml.) vai vecākiem ar bērnu ratiņiem. 60 European Commission (2019). Commission staff working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European Semester: Assessment of progress on structural reforms, prevention and correction of macroeconomic imbalances, and results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf. 61 Līdzdalības princips Attīstības plānošanas sistēmas likumā ir noteikts kā viens no attīstības plānošanas pamatprincipiem. Ietvaru sabiedrības līdzdalības norisei attīstības plānošanā nosaka Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumi Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". 62 European Commission (2019). Commission staff working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European Semester: Assessment of progress on structural reforms, prevention and correction of macroeconomic imbalances, and results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011. https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf 36.lpp. 63 VARAM budžetā ir paredzēts finansējums atbalsta pasākumam remigrācijas veicināšanai "Reģionālās remigrācijas koordinators" 643 529 euro apmērā ik gadu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce 1. pielikums Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam Esošās situācijas vispārīgs raksturojums Katrā valstī ir teritorijas ar augstiem attīstības rādītājiem un teritorijas, kas atpaliek attīstībā, taču Latvijā pastāv pārāk lielas disproporcijas teritoriju attīstības rādītājos, kas ir ievērojamas arī Eiropas Savienības (turpmāk - ES) mērogā. Pēc reģionālā iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP) Latvijā reģionālās atšķirības ir trešās augstākās starp Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) valstīm (sk. 1.attēlu). 1.attēls. reģionālā iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP) uz vienu iedzīvotāju dispersija NUTS 3 statistisko reģionu griezumā (OECD dati) Iedzīvotāju un ekonomiskās izaugsmes koncentrācija lielo pilsētu reģionos kā vispārēja tendence ir raksturīga parādība arī citās valstīs - OECD valstu 329 metropoļu reģionos (pilsētu teritorijas ar iedzīvotāju skaitu virs 500 000) koncentrējas 55% OECD valstu iedzīvotāju un 60% OECD valstu IKP. OECD Eiropas valstu metropoļu reģionu IKP koncentrācija ir zemāka un veido 48% no OECD Eiropas valstu kopējā IKP.1 Salīdzinājumam Rīgas plānošanas reģionā koncentrējas 52% valsts iedzīvotāju2 un 69% valsts IKP3 (sk. 2. un 3.attēlu). Par salīdzinoši augstām reģionālajām atšķirībām Latvijā liecina OECD dati par galvaspilsētām. OECD valstīs galvaspilsētu reģionos dzīvo 20% visu iedzīvotāju un tajos darbojas 27,5% visu uzņēmumu (2015.gada dati).4 Rīgas plānošanas reģionā 2017.gadā darbojas 59,1% ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību, pārējos reģionos 9,3-11,6%5. Kopš 2013.gada (57,7%) Rīgas plānošanas reģiona īpatsvars ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem. No iepriekšminētajiem datiem izriet, ka augstas reģionālās atšķirības tādējādi lielā mērā ir saistītas ar to, ka Latvijā ir tikai viens metropoles reģions. Var secināt, ka iedzīvotāju koncentrācija šajā Latvijas vienīgajā metropoles areālā ir tuva OECD vidējiem skaitļiem par metropoļu reģioniem, savukārt ekonomikas koncentrācija Rīgas plānošanas reģionā ir augstāka nekā OECD valstu metropoļu reģionos vidēji un ievērojami augstāka nekā OECD Eiropas valstīs. Līdz ar to ir nepieciešami reģionālās attīstības instrumenti Rīgas metropoles areāla potenciāla izmantošanai un līdzvērtīgu ekonomiski spēcīgu attīstības centru veidošanai. 2.attēls. IKP īpatsvars plānošanas reģionos (faktiskajās cenās, tūkst. euro, 2016.g.) 3.attēls. Iedzīvotāju īpatsvars plānošanas reģionos 2018.g. Reģionālā ekonomika Dati liecina, ka reģionālās attīstības atšķirību mazināšana ir ilgtermiņa izaicinājums. Augstākais IKP nemainīgi ir Rīgas plānošanas reģionā (18 223 euro uz vienu iedzīvotāju) - Rīgas statistiskais reģions ir arī vienīgais reģions, kurš ir sasniedzis ES vidējo līmeni IKP uz 1 iedzīvotāju (sk. 4.attēlu). Latgales plānošanas reģionā ir zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā (6 992 euro uz vienu iedzīvotāju6) un Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir tikai 38% no Rīgas plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju. Vienlaikus tas ir vērā ņemams uzlabojums salīdzinājumā ar 2006.gadu, kad Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju bija tikai 32% no Rīgas plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju7. 4.attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2016.gadā, % no ES vidējā (Eurostat un AS "Swedbank" dati, sagatavots pēc VARAM pasūtījuma dalībai reģionālajos semināros) Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā aptuveni atbilst Rīgas plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju 2004.gadā8. Pārējo plānošanas reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā arī ievērojami atpaliek no Rīgas plānošanas reģiona un ir no 41% Zemgales plānošanas reģionā līdz 52% Kurzemes plānošanas reģionā.9 5.attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju statistiskajos reģionos pret Latvijas vidējo 2006.-2016.gadā (CSP dati) Vērtējot reģionālās attīstības atšķirības pēdējo 10 gadu laikā, reģionālās attīstības atšķirības ir nedaudz samazinājušas (sk. 5.attēlu) - IKP starpības samazinājums ir no 5% Latgalē līdz 2% Zemgalē. Tas skaidrojams ar to, ka reģioni pēdējos 10 gadus ir auguši straujāk par Latvijas vidējo līmeni, kur Zemgale ir augusi par 3% straujāk, savukārt Latgale līdz pat 11% straujāk. Neskatoties uz izaugsmi, reģionālās attīstības atšķirības vēl joprojām ir salīdzinoši ļoti augstas. Lai samazinātu IKP atšķirības līdz 75% no Latvijas vidējā, reģionos papildus tirgus radītajai izaugsmei būtu nepieciešams no 5 000 līdz 7 000 milj. euro IKP pieaugums. Salīdzinoši Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales IKP šobrīd kopsummā ir 7 684 milj. euro. Nedaudz straujāku Latvijas reģionu izaugsmi nodrošināja līdzvērtīga vai pat nedaudz augstāka investīciju atdeve statistiskajos reģionos (sk. 5.attēlu) - Latvijā no kapitālajiem ieguldījumiem uz 1 euro vidēji iegūstam 3 euro pievienotas vērtības, kur Pierīgā 2 euro, Latgalē un Kurzemē 3 euro, bet augstākais Zemgalē un Vidzemē sasniedzot 4 euro. Līdz ar to secināms, ka investīciju atdeve no 1 euro kapitālajiem ieguldījumiem pievienotajā vērtībā ir līdzīga vai pat nedaudz augstāka reģionos. Atšķirības reģionālajā attīstībā veido būtiski atšķirīgs kapitālo ieguldījumu apmērs, kurš līdzīgi kā IKP un pievienotā vērtība atšķiras vairāk kā 2 reizes - augstākie kapitālie ieguldījumi uz vienu nodarbināto ir Pierīgā (7 euro uz vienu nodarbināto), bet zemākie ir Latgalē (3 euro uz vienu nodarbināto). Līdzīga tendence ir arī ieguldījumiem personāla izmaksās (sk. 6.attēlu). 6.attēls. Pievienotā vērtība, kapitāla ieguldījumi un personāla izmaksas 2017.gadā Kā jau secināts, reģionālo kopproduktu būtiski ietekmē atšķirīgie ieguldījumi pamatlīdzekļos (atšķirības nefinanšu investīcijās uz vienu iedzīvotāju). Rīgas plānošanas reģions piesaistījis lielāko nefinanšu investīciju apjomu valstī - 2017.gadā tie bija 3 264,7 milj. euro (2017.gada salīdzināmajās cenās) jeb 76% no visām valstī piesaistītajām nefinanšu investīcijām10. Rīgas plānošanas reģiona piesaistīto investīciju īpatsvars kopš 2011.gada (56%) ir pieaudzis par 21 procentpunktu. Pārējie reģioni 2017.gadā piesaistījuši tikai 4,3-7,1% nefinanšu investīciju. OECD valstīs vērojama tendence, ka metropoļu reģionu iedzīvotāju ienākumi ir par 21% augstāki nekā citu reģionu iedzīvotājiem.11 Latvijā pārējo plānošanas reģionu vidējās darba samaksas līmenis veido 64-78% no Rīgas plānošanas reģiona vidējās darba samaksas (2017.gada dati), kas nozīmē, ka atšķirības ir lielākas nekā OECD vidēji12. Latgales statistiskajā reģionā saglabājas augstākais bezdarba līmenis - 14,0% salīdzinot ar vidējo 8,7% bezdarba līmeni Latvijā13. Vienlaikus salīdzinot ar 2012.gada rādītāju (20,7%) bezdarbs Latgalē ir samazinājies par 6,7 procentpunktiem, kamēr vidēji Latvijā - par 6,3 procentpunktiem. OECD valstīs atšķirība starp reģionu ar augstāko bezdarbu un reģionu ar zemāko bezdarbu, vidēji ir 6 procentpunkti (2017.gada dati).14 Atšķirība starp Latgales reģiona (14%) un Rīgas statistiskā reģiona (7,8%) bezdarba līmeni ir 6,2 procentpunkti15, t.i. OECD vidējo reģionālo atšķirību līmenī. Latvijā salīdzinoši daudz bezdarbnieku dzīvo laukos: lauku teritorijā dzīvo 39% no nodarbinātajiem un 45% no reģistrētajiem bezdarbniekiem.16 2017.gadā 69,8% aizņemto darbavietu atradās Rīgas plānošanas reģionā, pārējos reģionos - 6,6%-8,7%17. Reģionos ārpus Rīgas 2017.gadā ir būtiski lielāks pašnodarbināto īpatsvars (Rīgas plānošanas reģionā pašnodarbināto īpatsvars veido 26%, pārējos reģionos - 39-48%)18. 2017.gadā Rīgas pilsētā (Rīgas statistiskajā reģionā) bija 116 tirgus sektora ekonomiski aktīvi uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, savukārt pārējos reģionos - 68-88.19 Tas rada pamatu secināt, ka reģionos trūkst darba devēju. Vienlaikus, kaut arī Rīga un Rīgas plānošanas reģions dominē daudzos sociālekonomiskajos rādītājos, nepieciešams stiprināt Rīgas plānošanas reģiona starptautisko konkurētspēju. Lai arī Rīga ir trešā lielākā pilsēta Baltijas jūras reģionā, Rīgas plānošanas reģionā dzīvo vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju un tas veido ap 69% valsts IKP, Rīgas starptautiskā konkurētspēja atpaliek no līdzvērtīgām pilsētām - tās IKP veido tikai 70% no Baltijas jūras reģiona pilsētu vidējā IKP. Rīgas metropoles areāla IKP arī pieaug lēnāk nekā Tallinas un Viļņas IKP.20 Statistikas dati liecina, ka 2019.gada vidū 30 Latvijas novados vidējais uzņēmumu pamatkapitāls nesasniedz 10 000 euro (sk. 7.attēlu). Šobrīd uzņēmumu vidējais pamatkapitāls zem 2 000 euro sliekšņa ir vairākos Latvijas novados - Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Neretas, Riebiņu, Rugāju un Vārkavas novados. Lielākajā daļā Latvijas novadu vidējais uzņēmumu pamatkapitāls ir līdz 20 000 euro. Visaugstākais uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla vidējais apjoms (pārsniedzot 100 000 euro) ir vērojams Ventspils pilsētā, Mārupes novadā, Rīgas pilsētā, Garkalnes novadā un Ķekavas novadā. 7.attēls. Uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla vidējais apjoms (EUR) Latvijas pašvaldību griezumā (Lursoft dati 2019.gada 18.janvārī) (VARAM veidots attēls) Apzīmējumi 182 līdz 9 617 9 617 līdz 12 428 12 428 līdz 20 874 20 874 līdz 36 543 36 543 un vairāk Arī nekustamā īpašuma vērtība Latvijas reģionos ir atšķirīga, jo galvenais faktors, kas ietekmē īpašuma vērtību, ir tā atrašanās vieta - vai tas atrodas pieprasītā teritorijā vai attālā teritorijā. Nekustamā īpašuma vērtības līmenis ir atšķirīgs ne tikai reģionāli, bet arī salīdzinoši mazā teritoriālā amplitūdā - jau ārpus Rīgas pilsētas nekustamā īpašuma vērtība ir ievērojami mazāka nekā Rīgas pilsētā (sk. 8.attēlu). Piemēram, ražošanas ēkas bāzes vērtība uz vienu m2 var atšķirties līdz pat 8 reizēm. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju nekustamā īpašuma kadastrālo jeb masveida tirgus vērtību papildus novietojumam būtiski ietekmē arī nekustamā īpašuma izmantošanas veids, būvju fiziskais stāvoklis, vecums, labiekārtojumi, kā arī apgrūtinājumi, ja tādi ir, un īpašuma lielums. 8.attēls. Ražošanas ēku bāzes vērtību valsts pārskata karte (Valsts zemes dienesta sagatavotais "Pārskats par kadastrālo vērtību bāzes izstrādi 2016.gadam") Abi iepriekš minētie apstākļi (uzņēmumu pamatkapitāla un nekustamā īpašuma vērtības atšķirības reģionos) uzņēmējiem var radīt grūtības savas uzņēmējdarbības attīstībā vai pat uzsākšanā. Proti, no Rīgas attālākajās vietās uzņēmējiem var būt ierobežotas iespējas saņemt aizdevumu, tādējādi ir ierobežotas iespējas celt produktivitāti. Kredītiestādes nereti atsakās kreditēt saimnieciskās darbības uzsācējus, jo tie ir augsta darījuma riska aizdevumi, galvenokārt nepietiekamas kredītvēstures dēļ, kā arī tiem ir augstas administratīvās izmaksas pret aizdevuma apmēru.21 Tomēr situācija Latvijas pašvaldībās ir atšķirīga attiecībā uz komersantu spēju sniegt pietiekamu finansiālu nodrošinājumu aizņēmumam. Līdz ar to nepieciešams radīt instrumentu kā pašvaldības var atbalstīt vietējos uzņēmējus gadījumos, kad uzņēmuma darbībai (piemēram, paplašināšanai) uzņēmējam nav pietiekams resurss nodrošinājumam. Latvijas Bankas Kredītu reģistra (turpmāk - Kredītu reģistrs) dati22 par komercbanku izsniegtajiem aizdevumiem komersantiem liecina (sk. 9.attēlu), ka laika periodā no 2016. līdz 2018.gadam lielākais izsniegtais aizdevumu apmērs kopumā ir bijis Rīgas statistiskajā reģionā (2,93 miljardi euro), bet mazākais Vidzemes statistiskajā reģionā (17 reizes mazāks nekā Rīgas kopējais apjoms) un Latgales statistiskajā reģionā (16 reizes mazāks nekā Rīgas kopējais apjoms un 5,6 reizes mazāks uz vienu nodarbināto). 9.attēls. Komercbanku izsniegtie aizdevumi komersantiem 2016.-2018.gadā kopā un uz vienu nodarbināto (Kredītu reģistra dati par izsniegtajiem aizdevumiem; CSP dati par nodarbināto skaitu 2018.gadā) Pēc Kredītu reģistra datiem, laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam vidējais viena aizdevuma apmērs starp visiem reģioniem bija aptuveni 300 tūkst. euro - lielākais tas ir Rīgas statistiskajā reģionā (451 tūkst. euro), bet mazākais Vidzemes statistiskajā reģionā (111 tūkst. euro). Kurzemes un Latgales statistiskajā reģionā vidējais viena aizdevuma apmērs ir 158 tūkst. euro, bet Pierīgas un Zemgales statistiskajā reģionā attiecīgi 225 tūkst. euro un 258 tūkst. euro. Būtisku daļu no kopējiem izsniegtajiem komercbanku aizdevumiem komersantiem veido ieguldījumi apgrozāmajos līdzekļos (21% no visiem aizdevumiem) un nekustamajā īpašumā (38% no visiem aizdevumiem). Arī šajos aizdevumos veidojas būtiskas reģionālās attīstības atšķirības - starp Rīgu un Latgali apgrozāmo līdzekļu aizdevumu apmērs uz 1 nodarbināto atšķiras 6 reizes, bet nekustamo īpašumu aizdevumos - pat 13 reizes. Atšķirīgā nekustamā īpašuma vērtība lielā mērā raksturo arī būtiskās reģionālās ekonomikas atšķirības - tur, kur koncentrējas tautsaimniecība, tur ir augstāka nekustamā īpašuma vērtība. Ņemot vērā atšķirīgo nekustamā īpašuma vērtību, teritorijās ar zemākiem sociālekonomiskajiem rādītājiem un salīdzinoši zemāku nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību privātā kapitāla piesaiste caur finanšu institūcijām un tirgus dalībniekiem ir ierobežota - zemāka vērtība nekustamajam īpašumam, kas sniedz zemāku nodrošinājumu un paredz augstāku pašu komersantu līdzdalību. Lielāki kapitālie ieguldījumi tiek veikti tur, kur jau šobrīd ir augstāka pievienotā vērtība, kas nodrošina augstāku atlīdzību un patēriņu. Lielāki kapitālie ieguldījumi nodrošina augstāku nekustamā īpašuma vērtību, kas savukārt kalpo par nodrošinājumu privāto investīciju piesaistei. Līdz ar to reģionos veidojas zināms "apburtais loks": • jo zemāka pievienotā vērtība, jo zemāki ieguldījumi un spēja piesaistīt investīcijas, lai arī atdeve reģionos ir gandrīz vienāda; • jo zemāki ieguldījumi nekustamā īpašuma tirgū, jo zemāka īpašuma vērtība privāto investīciju piesaistei. Savukārt pēc akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija ALTUM" (turpmāk - ALTUM) datiem23, laika periodā no 2016. līdz 2018.gadam ALTUM izsniedza aizdevumus 104,8 milj. euro vērtībā. Kopējais ALTUM piešķirto aizdevumu apmērs un izsniegto aizdevumu skaits trīs gadu laikā ir audzis, norādot, ka aizvien vairāk uzņēmēju izmanto ALTUM piedāvātos finanšu pakalpojumus. Lielākā daļa no ALTUM izsniegtajiem aizdevumiem veikti divās nozarēs - apstrādes rūpniecībā (41,3 milj. euro) un lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (33,3 milj. euro), šīs abas nozares kopā veido 67% no kopējā aizdevumu apmēra starp visām NACE nozarēm. Vienlaikus izsniegto aizdevumu īpatsvars nevienā statistiskajā reģionā nav lielāks par 21% no kopēja apjoma (sk. 10.attēlu). 10.attēls. ALTUM kopējais piešķirto aizdevumu apmērs komersantiem un vidējais viena aizdevuma apmērs no 2016.-2018.gadam (ALTUM dati) Kā redzams 10.attēlā, tad ALTUM vidējais viena aizdevuma apmērs starp visiem reģioniem ir aptuveni 52 tūkst. euro - lielākais tas ir Pierīgas statistiskajā reģionā (71,6 tūkst. euro), bet mazākais Latgales statistiskajā reģionā (35,1 tūkst. euro). Šis rādītājs, salīdzinot ar Kredītu reģistra datiem, ir aptuveni 6 reizes mazāks. Ņemot vērā, ka ALTUM izsniedz aizdevumus pēc konkrētiem normatīvā regulējuma nosacījumiem, kas ierobežo dažāda veida aizdevuma izsniegšanu komersantiem (dažkārt ne pēc pieprasījuma), veidojas tirgus nepilnība, kuru plānots novērst, izstrādājot likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" (VSS - 233). ALTUM kopumā Latvijas reģionos aizdevumus izsniedz vienmērīgāk un ar zemāku aizdevuma kopējo vērtību, salīdzinot ar komercbankām, kas likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" (VSS - 233) ietvaros norāda, ka reģionos ir pieprasījums pēc aizdevumiem, kas nepārsniedz 100 tūkst. euro un kuri potenciāli varētu izmantot pašvaldību piedāvāto galvojumu, lai spētu saņemt ALTUM aizdevumu. Vienlaicīgi ir vērojams tas, ka pašvaldības reģionos uzņēmējdarbības veicināšanai jau šobrīd komersantiem piešķir finansējumu grantu konkursu ietvaros, kas nozīmē, ka komersantiem ir nepieciešamība pēc papildu finansiālā atbalsta no pašvaldību puses. Atšķirīga uzņēmējdarbības vide un it īpaši "kapitāla" (īpašumu, uzņēmumu u.c.) vērtība reģionos ir radījusi arī būtiski atšķirīgu ietekmi uz nodarbinātību. Salīdzinot nodarbināto īpatsvaru starp 2011. un 2018.gadu, kad vidēji bezdarbs Latvijā bija 2 reizes augstāks (2011.gadā 12% un 2018.gadā 5,9%; CSP dati, 15-64 gadu veci iedzīvotāji), tad redzams, ka Rīgas un Pierīgas statistiskajā reģionā, samazinoties bezdarbam, ir augusi nodarbinātība, būtiski apsteidzot bezdarba īpatsvaru. Turpretim reģionos nodarbinātība ir augusi minimāli vai pat samazinājusies (Latgalē -4% nodarbināto) (sk. 11.attēlu). 11.attēls. Izmaiņas nodarbināto skaitā 2018.gads pret 2011.gadu, tūkst. un %. Pašvaldības jau šobrīd īsteno dažādus atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības sekmēšanai - skat. 12.attēlu. Visbiežāk šie atbalsta pasākumi ir specifiski pielāgoti katras konkrētās pašvaldības situācijai un uzņēmēju vajadzībām. Pašvaldības to veic gan izmantojot ES fondu iespējas, gan veidojot pašvaldību budžeta atbalsta instrumentus. Normatīvajos aktos pastāvošā nepietiekamā pilnvarojuma dēļ pašvaldībām trūkst iespēju uzņēmēju piesaistē īstenot elastīgus risinājumus, ņemot vērā specifisko situāciju uz vietas, t.sk. neizmantotos resursus un teritorijas. Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā VARAM īsteno atbalsta pasākumus, kuru ietvaros pirmo reizi tiek sniegts atbalsts pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošanai un attīstīšanai, lai stimulētu jaunu darba vietu radīšanu un nefinanšu investīciju piesaisti reģionos: ○ 3.3.1. Specifiskais atbalsta mērķis (turpmāk - SAM) "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām"24; ○ 5.6.2.SAM "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām"25. Šo Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu ietvaros tiek līdzfinansēti pašvaldību attīstības programmās noteiktie prioritārie publiskās infrastruktūras investīciju projekti, kas vērsti uz rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto vai izmantoto degradēto teritoriju sakārtošanu. 12.attēls. Pašvaldību sniegtais atbalsts uzņēmējiem. 3.3.1. un 5.6.2 SAM ES fondu projektos līdz 2023.gadam plānotas 5 tūkstoši jaunas darba vietas un piesaistītu vairāk nekā 300 milj. euro nefinanšu investīcijas no privātā sektora puses. Jaunu darba vietu izveide palielina konkurenci starp darba devējiem, tādējādi veicinot vidējās algas un labklājības pieaugumu. Uz 2019.gada 17.jūliju 3.3.1. SAM faktiski sasniegtas 322 jaunradītās darba vietas un 24 299 242 euro piesaistītās privātās investīcijas. 5.6.2. SAM faktiski sasniegtas 662 jaunradītas darba vietas un 93 215 216 euro piesaistītās privātās investīcijas. Sasniegts arī ievērojams progress projektu ieviešanā, sk. 1.tabulu. SAM ERAF, euro Plānotais projektu skaits Aktuālie dati uz 03.06.2019. Projekti26 ERAF, euro 3.3.1. 64 219 292 96 84 (88%) 53 249 040 (83%) Nacionālas nozīmes attīstības centri 16 114 183 13 11 (85%) 11 895 165 (74%) Reģionālas nozīmes attīstības centri 10 911 633 27 21 (78%) 9 097 582 (83%) 89 novadi 37 193 476 56 52 (93%) 32 256 293 (87%) 5.6.2. 236 524 372 110 84 (76%) 181 703 490 (77%) Nacionālas nozīmes attīstības centri 92 138 673 29 24 (83%) 67 177 504 (73%) Reģionālas nozīmes attīstības centri 92 138 673 65 48 (74%) 69 771 034 (76%) Latgales programma 52 247 026 16 12 (75%) 44 754 952 (86%) 1.tabula. Progress projektu ieviešanā (3.3.1. SAM un 5.6.2. SAM). Atbalsta instrumentu praktiskā izmantošana pašvaldībās uzņēmējdarbības veicināšanai: ○ Viens no biežāk izmantotajiem atbalsta veidiem ir telpu jeb nekustamā īpašuma piedāvāšana komersantiem - piedāvā 90 pašvaldības. Vienlaikus tikai 24 pašvaldības piedāvā papildus nomas atlaides, lai piesaistītu komersantu šīm telpām. ○ Grantus uzņēmējiem piedāvā 62 pašvaldības jeb tikai ½ no visām pašvaldībām. ○ Tikai 11 pašvaldības izmanto visas trīs iespējas (grantus, telpas un nomas atlaides). Inovācijas Ekonomiskā izaugsme ir atkarīga no uzņēmumu produktivitātes - spējas radīt inovācijas jeb produktus ar augstu pievienoto vērtību. Statistikas dati liecina, ka inovāciju un darba produktivitātes ziņā Latvija pagaidām būtiski atpaliek no citām valstīm. Darba produktivitātes atšķirība pret OECD valstīm ar augstiem ienākumiem Latvijā ir lielāka nekā citās Baltijas vai Centrāleiropas valstīs. Salīdzinot ar vidējo svērto rādītāju, no 17 OECD valstīm ar vislielāko IKP uz vienu iedzīvotāju, Latvija apsteidz vienīgi Meksiku un Čīli27. Pašreizējais uzņēmējdarbības biznesa modelis vairumā uzņēmumu ir vāji orientēts uz inovāciju. Latvijas inovāciju sniegums jau vairākus gadus ir starp zemākajiem Eiropā.28 Uzņēmumu, kas investē pētniecībā un attīstībā, skaits ir viens no zemākajiem starp visām OECD valstīm, atpaliekot arī no citām Baltijas un Austrumeiropas valstīm. Uzņēmumu produktivitāte ir zema. Latvijā pētniecība tiek īstenota nelielā skaitā uzņēmumu, biznesa sadarbība ar zinātnes sektoru ir nepietiekama29. Ir mazs uzņēmumu, kas rada augstas pievienotās vērtības preces un produktus, skaits30. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir nepietiekama izpratne par tirgus pieprasījumu un darbības formām, neattīstīta pētnieciskā kapacitāte un ierobežotas finansiālās iespējas ieguldīt pētniecībā. Saskaņā ar Eurostat datiem, ES-28 valstīs laikposmā no 2012. līdz 2014.gadam gandrīz ceturtā daļa (23,9%) uzņēmumu ieviesa produktu inovācijas. Vismazāk produktu inovācijas ieviesa uzņēmumi Polijā (9,5%), Latvijā (8,5%) un Rumānijā (3,6%). Latvijā 2012.-2014.g. produktu inovācijas ieviesa tikai 8,5% uzņēmumu, no tiem 6,3% uzņēmumu produktu inovācijas bija jaunums tirgū un 2,2% - jaunums uzņēmumā. Saskaņā ar statistikas datiem, inovatīvās aktivitātes ziņā Latvija ievērojami atpaliek ne tikai no citām ES dalībvalstīm, bet arī no mūsu kaimiņvalstīm - Igauniju un Lietuvu. Lietuvā produktu inovācijas ieviesa 20,9% uzņēmumu (no tiem 8,9% uzņēmumu produktu inovācijas bija jaunums tirgū un 12,0% - jaunums uzņēmumā), Igaunijā produktu inovācijas ieviesa 11,0% uzņēmumu (no tiem 1,1% uzņēmumu produktu inovācijas bija jaunums tirgū un 9,9% - jaunums uzņēmumā). 13.attēls. ES dalībvalstu rezultāti inovācijā, izvērtējot pēc 27 kritērijiem (European Innovation Scoreboard 2019). Ikgadējā ES inovāciju apsekojuma "European Innovation Scoreboard 2019" ziņojumā Latvija pēc 27 kritēriju izvērtēšanas ierindojas 24.vietā no apsekotajām 28 ES dalībvalstīm un salīdzinājumā ar 2011.gadu ir pakāpusies no iedzinēju grupas uz mērenajiem inovatoriem, apdzenot ne tikai Rumāniju un Bulgāriju, bet arī Horvātiju un Poliju (sk. 13.attēlu). Saskaņā ar iepriekšminēto pētījumu Latvijas vājās puses inovāciju attīstībā (t.i., jomas, kurās ir zemi rādītāji) ir izdevumi pētniecībai un attīstībai uzņēmumu sektorā, patentu pieteikumu skaits, doktora studiju jauno beidzēju skaits. Galvenie institucionālie izaicinājumi Latvijā pētniecības un attīstības jomā ir saistīti ar nepietiekamu sadarbību un koordināciju starp zinātnes, tehnoloģiju attīstību un inovāciju institūcijām, augstākās izglītības iestādēm, valsts sektoru un nozarēm, nepietiekamu starptautisko sadarbību un pētniecības internacionalizāciju, kā rezultātā inovācijas netiek pietiekami komercializētas31. Līdzīgi Eiropas Komisijas vērtējumā32 akadēmisko, pētniecības un uzņēmējdarbības aprindu sadarbības, kā arī pētniecības, izstrādes un inovāciju finansēšanas ziņā Latvijā vērojams ierobežots progress. Pētniecības un izstrādes investīciju līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem ES un ir pārlieku atkarīgs no ES līdzekļiem. Lai gan tiek piedāvāti dažādi instrumenti pētniecības un izstrādes investīciju veicināšanai, tie nav pilnībā izmantoti pieprasījuma trūkuma dēļ. Pašreizējās profesionālās, augstākās un mūžizglītības sistēmas nenodrošina pietiekamu atbilstību starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, trūkst koordinētas informācijas apmaiņas starp potenciālajiem darba devējiem un ņēmējiem. Vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, jo īpaši lauku teritorijās. Latvijā vērojama nepietiekama pētniecības un inovācijas kapacitāte - mazs zinātnē nodarbināto skaits33 un zinātnieku novecošanās34, lēna intelektuālā kapitāla ataudze (studējošo un absolventu skaita samazināšanās, svārstīga doktorantu un jauno pētnieku skaita dinamika35). Notiek talantu un līderu aizplūšana, pastāv grūtības piesaistīt pasaules mēroga ekspertus/līderus36. Zema ir uzņēmumu izpratne par pētniecības iespējamo pozitīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību, līdz ar to ir mazs pielietojamo pētījumu skaits un īpatsvars kopējā pētījumu klāstā. Vāja ir pētījumu rezultātu komercializācija un pārnese uz tautsaimniecības sektoriem37. Uzņēmumiem ir atšķirīgas piekļuves iespējas pētniecības rezultātiem un dažāda zināšanu, inovāciju un tehnoloģiju absorbcijas kapacitāte. Nodokļu ieņēmumi un pašvaldību budžets Nozīmīgās atšķirības ekonomiskajā aktivitātē tiešā veidā ietekmē pašvaldību budžetu apjomus, jo pašvaldībās, kurās ir zemāka ekonomiskā aktivitāte (lielāks bezdarbs u.c.), un zemāka vidējā alga ir mazāki nodokļu ieņēmumi. Rēķinot uz 1 iedzīvotāju, pašvaldību 2017.gada nodokļu ieņēmumi būtiski atšķiras - no 1 298,40 euro Garkalnes novadā līdz 319,39 euro Zilupes novadā (atšķirība četras reizes). 38 Nabadzīgākajās pašvaldībās daudz lielāka iedzīvotāju daļa saņem sociālos pabalstus, vēl vairāk samazinot līdzekļus, ko pašvaldība var ieguldīt infrastruktūrā un izglītībā.39 Disproporcijas pašvaldību ieņēmumos nozīmē, ka pašvaldību rīcībā ir ļoti atšķirīgs līdzekļu apjoms, ko tās var ieguldīt attīstībā un pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Pašlaik daudzām pašvaldībām trūkst līdzekļu investīcijām teritorijā esošās infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai (sk. 14. un 15.attēlu). Daudzu pašvaldību iespējas atvēlēt nozīmīgu sava budžeta daļu investīciju veikšanai ir ļoti ierobežotas, jo lielākā daļa līdzekļu tiek izlietoti ar pašvaldības funkciju izpildi saistītajiem ikdienas un uzturēšanas izdevumiem - kapitālie izdevumi veido tikai 18,8%. 14.attēls. Pašvaldību kopbudžeta faktiskie izdevumi uz 31.01.2019., % no izdevumiem kopā* Lielākā daļa pašvaldību ir saņēmējas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kas liecina, ka to ieņēmumi nenodrošina pietiekošu finansējumu pašvaldības funkciju kvalitatīvai izpildei (2018.gadā dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda saņēma 104 pašvaldības, bet 15 pašvaldības veica iemaksas). Tāpēc nepieciešama finansējuma novirzīšana pašvaldību investīcijām no citiem finansējuma avotiem. 15.attēls. Pašvaldību nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju, euro (2017.gads). Avots: RAIM dati. Demogrāfiskās tendences reģionos Pēc OECD datiem 23 no 34 OECD valstīm iedzīvotāju īpatsvars pilsētu reģionos ir pieaudzis laikā no 2000. līdz 2017.gadam. Šis pieaugums ir bijis īpaši izteikts Igaunijā, Latvijā, Kanādā un Somijā, kur pieaugums ir mērāms vairāk kā 3 procentpunktos. Portugālē, Polijā, Igaunijā, Japānā, Latvijā un Ungārijā iedzīvotāju skaita pieaugums bija telpiski daudz lielākā mērā koncentrēts kā citās OECD valstīs, 60% un vairāk valsts reģionu uzrādot iedzīvotāju skaita samazināšanos. Vienlaikus gandrīz visās OECD valstīs šajā periodā lauku teritoriju iedzīvotāju skaits ir samazinājies. 40 2018.gada sākumā 52% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja Rīgas plānošanas reģionā, pārējos reģionos - 9,7-13,7% iedzīvotāju (CSP dati). Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars kopš 2010.gada (49,4%) ir pieaudzis par 2,6 procentpunktiem, kas liecina par reģionālo atšķirību palielināšanos šajā aspektā.41 Dati par iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo statistiskajos reģionos liecina, ka laikā no 2000.-2017.gadam iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Rīgas statistiskajā reģionā (Rīgas pilsētā) - par 84 228, otrajā vietā ierindojas Latgale ar 68 247 iedzīvotāju samazinājumu, trešajā vietā Kurzemes statistiskais reģions ar 57 468 iedzīvotāju samazinājumu. Vienīgais reģions ar iedzīvotāju skaita pieaugumu ir Pierīgas statistiskais reģions, kurā iedzīvotāju skaits palielinājies par 19 369 iedzīvotājiem.42 OECD dati liecina, ka 40% no izbraukušajiem starp 2009. un 2016.gadu bija augsti kvalificēti.43 Darba spēka vecuma iedzīvotāju skaits kopš 2000.gada Latvijā samazinājies par 20%.44 Dati par dabisko pieaugumu liecina, ka visos statistiskajos reģionos laikā no 2000.-2017.gadam ir negatīvs dabiskais pieaugums. Vislielākais negatīvais dabiskais pieaugums ir Latgales reģionā - samazinājums par 52 556 iedzīvotājiem, kam seko Rīgas statistiskais reģions (Rīga) ar 44 182 iedzīvotāju samazinājumu un Vidzemes statistiskais reģions ar 21 734 iedzīvotāju samazinājumu. Vismazākais samazinājums ir Pierīgas statistiskajā reģionā ar 10 191 iedzīvotāju samazinājumu.45 Laika posmā no 2000.-2019.gadam iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales statistiskajā reģionā - par 32,5%. Otrajā vietā ir Vidzemes statistiskais reģions ar 27,3% iedzīvotāju skaita samazinājumu un trešajā vietā Kurzemes statistiskais reģions ar 25,5% iedzīvotāju skaita samazinājumu, ceturtajā vietā Zemgales statistiskais reģions ar 21,5% iedzīvotāju skaita samazinājumu un piektajā vietā Rīgas statistiskais reģions (Rīga) ar 17,5% iedzīvotāju skaita samazinājumu. Pierīgas statistiskajā reģionā bijis pieaugums par 3,5%.46 Apskatot iedzīvotāju skaita samazinājumu un tā ietekmējošos faktorus, redzams, ka jo lielāks iedzīvotāju skaita samazinājums ir bijis, jo ar vien nozīmīgāka tajā ir bijusi tieši emigrācija (negatīvs migrācijas saldo), kur Kurzemes statistiskajā reģionā sasniedz pat 73% ietekmi, salīdzinoši ar Pierīgu, kur tas ir tikai 11%, kur reizē arī Pierīgas statistiskajā reģionā ir mazākais iedzīvotāju samazinājums kā tāds (tikai 1% apmērā). Tāpat novērojama likumsakarība - jo zemāks ir IKP, jo lielāks iedzīvotāju skaita samazinājums, kur noteicošais ir bijis tieši emigrācijas faktors (sk. 16.attēlu). 16.attēls. Ekonomika un iedzīvotāju skaita izmaiņas. Pierīga ir vienīgais statistiskais reģions Latvijā, kur iedzīvotāju skaita samazinājumā ir bijusi nozīme negatīvam dabiskajam pieauguma. Lai arī šajā reģionā ir vērojama augstākā dzimstība un šobrīd veidojas pat rinda uz pirmsskolas izglītības iestādēm (uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm 2018.gada oktobrī bija 7 536 bērni), tas nav spējis kompensēt negatīvu dabisko pieaugumu. Līdz ar to Pierīgas kopējais nelielais iedzīvotāju skaita samazinājums ir skaidrojams ar ārkārtīgi augsto iekšējo migrāciju tieši uz šo reģionu. Kā parāda 17.attēls, vislielākais iedzīvotāju īpatsvars pārcēlās uz Pierīgas statistisko reģionu un pašvaldībām attīstības centru tuvumā. 17.attēls. Iekšējā migrācija 2000.-2018.gadā. Iedzīvotāju skaits (%), kas pārcēlās uz attiecīgo teritoriju (novadu pagastu un novadu pilsētu griezumā). Avots: CSP, pieejams: https://migracija.csb.gov.lv/?id=B1e0JusADQ. Prognoze uz 2030.gadu liecina, ka iedzīvotāju skaits daudzās teritorijās turpinās ievērojami samazināties (sk. 18.attēlu). 18.attēls. Prognozējamās iedzīvotāju skaita pārmaiņas Latvijas pilsētās un pagastos 2030.gadā (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", sagatavots pēc VARAM pasūtījuma dalībai reģionālajos semināros). Reģionālā mobilitāte 19.attēls. Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru sasniedzamība no apkārtējām teritorijām, minūtēs (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"). Nozīmīgs faktors, kas tieši ietekmē sociālekonomisko attīstību pašvaldībās, ir arī sasniedzamība (transporta infrastruktūras pieejamība un stāvoklis). Šajā kontekstā nozīmīgs izaicinājums ir iedzīvotāju mobilitāte uz vietām, kur ir darbs. Kā liecina Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" dati, 44% valsts autoceļu ar melno segumu garuma ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī (2016.gada dati). Salīdzinot ar 2011.gadu (50%) sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo ceļu īpatsvars ir samazinājies par 6 procentpunktiem. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības vērtējuma ap 50% pašvaldību autoceļu ir sliktā stāvoklī. Kā liecina SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" dati, lielākā daļa Latvijas teritorijas no attīstības centriem ir mazāk kā 50 minūšu brauciena attālumā (sk. 19.attēlu). Sabiedrības iesaiste teritorijas attīstībā Lai sekmīgi īstenotu reģionālo politiku, teritoriju attīstības jautājumu risināšanā ļoti nozīmīga ir plašākas sabiedrības - uzņēmēju, vietējo sabiedrības grupu un ikviena iedzīvotāja - iesaiste. Vienlaikus pastāv virkne izaicinājumu, kas saistīti ar sabiedrības iesaisti vietējā attīstības plānošanā: Saskaņā ar Valsts kancelejas veikto sabiedrības līdzdalības aptauju, vērojama pašvaldību pasivitāte sabiedrības aktivizēšanā un iesaistē attīstības plānošanā, formālu metožu izmantošana; novēlota vai neskaidra informācija par līdzdalības pasākumiem, nepiemērots sabiedrības līdzdalības formāts (laiks, metode), ko bieži ietekmē resursu trūkums pašvaldībās (finanšu un cilvēkresursu) vai nepietiekamas prasmes pilnvērtīga attīstības plānošanas procesa nodrošināšanai (attīstības plānošanas dokumenta izstrāde, sabiedrības līdzdalības aktivitātes, komunikācija). Daudzās pašvaldībās izpildfunkcijas nav nodalītas no plānošanas funkcijām, kas daudzos gadījumos demotivē darbiniekus nākt klajā ar kvalitatīvākiem sabiedrības iesaistes mehānismiem, jo prasa daudz laika un enerģijas. Pašlaik vietējās sabiedrības iesaiste teritoriju attīstības jautājumu risināšanā vērtējama kā nepietiekami plaša un aktīva. Pētījuma par varas līdzsvaru un kontroli Latvijas pašvaldībās dati liecina, ka iedzīvotāji netic savām spējām ietekmēt politiskos lēmumus un sociālos procesus, nav atgriezeniskās saites no pašvaldībām par līdzdalības rezultātiem, raksturīga vilšanās par to, ka nav panāks vēlamais rezultāts. Ir nepietiekama prasme dažādām sabiedrības grupām debatēt par aktuāliem jautājumiem, zema sadarbības kultūra. Vērojams zems sabiedrības uzticības līmenis pārvaldes iestādēm, kas samazina sabiedrības līdzdalības interesi un piederības sajūtu savai teritorijai. Tāpat vērojams zināšanu trūkums par attīstības plānošanas un īstenošanas procesiem (cita starpā sabiedrības attieksme pret lielu investoru ienākšanu pašvaldībā bieži ir noraidoša, baidoties par nelabvēlīgu ietekmi uz dzīves vidi), kā arī par iespējām iesaistīties vietējā un reģionālā līmeņa attīstības plānošanā un īstenošanā, tai skaitā iesaistoties līdzdalības budžetēšanā. Vienlaikus ir nepietiekams finansiālais atbalsts sabiedrības virzītām aktivitātēm, t.sk. pašvaldību atšķirīgas finanšu kapacitātes dēļ. Savukārt esošā nodokļu sistēma nemotivē maksāt nodokļus, kas t.sk. varētu tikt novirzīti sabiedrības iniciatīvām. Neraugoties uz izaicinājumiem, ir virkne labu piemēru un risinājumu sabiedrības līdzdalības veicināšanā. Latvijā par labo praksi teritoriālās attīstības veicināšanā uzskatāmas uz kopienas iniciatīvas balstītās un ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības (turpmāk - SVVA) pieeju īstenotās aktivitātes, kas tiek līdzfinansētas no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF). Viens no SVVA pieejas pamatprincipiem ir pieeja no "apakšas uz augšu", kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā. To ietvaros vietējā rīcības grupa nodrošina uz sabiedrības vajadzībām balstītas vietējās attīstības stratēģijas izstrādi un īstenošanu. Atbilstoši šai stratēģijai attiecīgajā teritorijā dažādus projektus izstrādā un īsteno pašvaldība, pilsoniskās sabiedrības grupas, uzņēmēji, biedrības u.c. fiziskas vai juridiskas personas. Papildus tam vietējās pašvaldības veido savus vietējās sabiedrības aktivizēšanas un iesaistīšanas pasākumus, piemēram, piešķirot līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu sakopšanai un labiekārtošanai, sabiedrisko atpūtas vietu, bērnu rotaļu laukumu un baznīcu labiekārtošanai, nododot neapsaimniekotos īpašumus vai nodrošinot atvieglojumus telpu nomai, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, nodrošinot transportu bērnu un senioru aktivitātēm, deleģējot funkcijas (pieaugušo tālākizglītība, informācijas pieejamības nodrošināšana, sociālie pakalpojumi u.c.) vai veidojot projektu konkursus vietējo iniciatīvu atbalstam u.tml. Pašvaldības nodrošina ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī nefinanšu instrumentus (cilvēkresursu kapacitātes celšanai, pakalpojumu attīstībai u.c.). Daļa pašvaldību piešķir arī līdzfinansējumu nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas tās teritorijā, atbalsta piesaistei LEADER programmas ietvaros (piemēram, Aglonas, Alsungas, Dagdas, Dundagas, Gulbenes, Jēkabpils, Krustpils, Skrundas, Ventspils un citi novadi). Pašvaldības īsteno dažādas uzņēmējdarbību veicinošas aktivitātes, tai skaitā īstenojot grantu konkursus. Dažas pašvaldību īsteno sabiedrības līdzdzlemtu budžetēšanu, ļaujot iedzīvotājiem vai iedzīvotāju grupām nākt klajā ar projektu idejām un balstot par labākajām, kā arī sniedzot atbalstu labāko projektu īstenošanai (piemēram. Rīga, Kuldīga). Par šo un par citiem iedzīvotāju iesaistīšanas lēmumu pieņemšanā veidiem detalizētāk skatīt Sabiedriskās politikas centra "Providus" veiktajā pārskatā par iedzīvotāju iesaistes piemēriem Latvijas pašvaldībās.47 Ārpus pašvaldības mehānismiem sabiedrības līdzdalības veicināšanai, kā labā prakse minama reģionālo NVO centru darbība, kuri konsultē pilsonisko sabiedrību, biedrības un nodibinājumus par līdzdalības iespējām publisko lēmumu pieņemšanas procesos. Tāpat, kā nozīmīgs instruments ar pieaugošu nākotnes potenciālu, minami arī novadu kopienu fondi, kas Latvijā darbojas jau 15 gadus (piemēram, Valkas, Talsu, Alūksnes, Preiļu novados). To ietvaros tiek atbalstītas vietējās iniciatīvas, balstoties uz kopienas pašas resursiem, tādejādi veicinot sabiedrības līdzatbildību attīstības procesos. Pašvaldību investīciju vajadzības Lai noskaidrotu pašvaldību investīciju pieprasījumu, VARAM 2018.gada jūlijā - 2019.gada janvārī veica pašvaldību anketēšanu par investīciju vajadzībām ES regulu priekšlikumos ietvertajās jomās: 1) Pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra un cita veida atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai teritorijā; 2) Energoefektivitāte pašvaldību īpašumos; 3) Daba/tūrisms un kultūra (pašvaldību īpašumi); 4) Pašvaldību publiskā ārtelpa un ielas, t.sk. pārbrauktuves; 5) Pašvaldību ceļi, t.sk. pārbrauktuves. 6) Cita veida atbalsts. Pašvaldību kopējais investīciju pieprasījums ar trīs projektu ierobežojumu ir 3,3 miljardi euro (sk. detalizētāk 20.attēlā). Attiecīgi atbalsta pasākumiem pieprasītais finansējuma apjoms noteikts, pamatojoties uz pašvaldību pieprasījuma izvērtējumu. 20.attēls. Pašvaldību investīciju pieprasījums ar 3 projektu ierobežojumu. 1 OECD (2018). OECD Regions and Cities at a Glance 2018, pp.114. 2 CSP. ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados. Pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px/table/tableViewLayout1/?rxid=e95c167f-85dd-4d2c-9b01-4e1188a34492. 3 CSP. IKG10_110. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās cenās). Pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c. 4 OECD (2018). OECD Regions and Cities at a Glance 2018, pp.42. 5 CSP. SRG010. Ekonomiski aktīvi uzņēmumi statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados. Pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzn/uzn__01_skaits/SRG010.px/table/tableViewLayout1/?rxid=3513f222-8e01-429e-a509-fd5046b7dcf6 6 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM) dati. 7 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. 8 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. 9 RAIM dati. 10 CSP. IVG040. Nefinanšu investīcijas statistiskajos reģionos (2017. gada salīdzināmajās cenās; milj. euro). Pieejams: https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__invest__ikgad/IVG040.px/table/tableViewLayout1/?rxid=8a6487c7-e6b3-4532-b7b5-de6f9eaa42af. 11 OECD (2018) OECD Regions and Cities at a Glance 2018, pp.10. 12 CSP. DSG050. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa statistiskajos reģionos (euro). Pieejams: http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__dsamaksa__ikgad/DSG050.px. 13 CSP. NBG040. Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%). Pieejams: http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__aktivitate__ikgad/NBG040.px/table/tableViewLayout1/?rxid=06479650-88ab-4a00-945d-96dc679d997d. 14 OECD (2018). Meeting of the Regional Development Policy Committee at Ministerial Level: Draft Issue Notes, pp. 10. 15 CSP. NBG040. Ekonomiskās aktivitātes, nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%). Pieejams: http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__aktivitate__ikgad/NBG040.px/table/tableViewLayout1/?rxid=8eaf04df-97c2-4fe0-9ad5-2a5951e28831. 16 OECD. Connecting People with Jobs: Latvia.