5. Article

Pārkāpuma izvērtējums 27 Ņemot vērā šajā paziņojumā sniegto faktisko apstākļu aprakstu, secināms, ka Depo pārstāvja paskaidrojumi iestādē nav sniegti pilnā apmērā. Depo pārstāvim 08.02.2017. sarunas laikā tika uzrādīti un lūgts sniegt skaidrojumu par vairākiem e-pastiem, kuru saņēmējs vai nosūtītājs ir konkrētais pārstāvis. Tostarp Depo pārstāvim lūgts skaidrot e-pastu Nr. 11A un Nr. 48 saturu. Vienlaikus, lai gan par e-pastu Nr. 11A un Nr. 48 Depo pārstāvis, 2017. gada februārī sniedzot paskaidrojumus iestādē, nevarēja sniegt skaidrojumu, divus gadus vēlāk - 23.04.2019. aprīļa tiesas sēdē Depo pārstāvis sniedza detalizētu paskaidrojumu par e-pasta Nr. 11A un Nr. 48 saturu. 28 Par e-pastu Nr. 11A Depo pārstāvis paskaidrojumos iestādē norādīja, ka tik senu e-pastu atcerēties nevar, savukārt tiesā Depo pārstāvis varēja izskaidrot gan kontekstu, kādā e-pasts ir nosūtīts, kas ir e-pastā minētā persona, kā arī to, ka ar šo e-pastu tiek izteikti "draudi", kuriem vienlaikus Depo centās nepakļauties. Savukārt par e-pastu Nr. 48 Depo pārstāvis paskaidrojumos iestādē arī norādīja, ka tā saturu nevar atcerēties, turklāt par citu sūtītiem e-pastiem un to, kas domāts šajā saturā, Depo pārstāvis nevar komentēt. To Depo pārstāvis arī atkārto, skaidrojot 09.12.2009. e-pastu plkst. 11.33 PM, norādot, ka viņš var "uztaisīt pieņēmumu vai minēt". Pretēji tam, 23.04.2019. tiesas sēdes laikā Depo pārstāvis izskaidroja gan to, kas domāts ar 09.12.2009. e-pasta plkst. 1.14 PM saturā norādītā uzskaitījuma 2. un 4. punktu, to, ka 4. punkts ir Knauf papildinājums, kuram Depo nav piekritis, kā arī kategoriskā formā paskaidroja, ka vienošanās starp Depo un Knauf par 4. punktā norādīto nebija. Tāpat Depo pārstāvis arī norādīja, ka viņš atceras, to, ka saistībā ar 09.12.2009. e-pasta plkst. 1.14 PM saturā norādīto 4. punktu viņš zvanīja Knauf pārstāvim un teica, ka Depo noteikti nevienojas par pārdošanas cenu noteikšanu vai ievērošanu. 29 Turklāt Depo tās pārstāvja paskaidrojumos iestādē sniegto informāciju nav labojusi arī vēlāk, izmeklēšanas laikā iestādē. Pēc 08.02.2017. sarunu protokola sastādīšanas Depo bija dots 10 dienu termiņš labojumu un precizējumu sniegšanai pie sarunu protokola. To Depo arī izmantoja, KP iesniedzot labojumus paskaidrojumiem iestādē. Iesniegtajos labojumos un precizējumos norādīts izvērsts skaidrojums gan e-pastam Nr.11A4, gan e-pastam Nr. 485. Vienlaikus šajos labojumos un precizējumos papildus informācija ar tādu saturu, kā Depo pārstāvis sniedza paskaidrojumos tiesā, nav norādīta. Papildinošu informāciju Depo nav iesniegusi arī vēlāk procesa iestādē laikā. Ievērojot minēto, KP konstatē, ka Depo Lietā nav sniegusi pilnīgu informāciju pēc KP pieprasījuma. 30 KP arī nepiešķir nozīmi [pers. A] 23.04.2019. tiesas sēdē paskaidrotajam, ka "tad, kad Jūs paņemat kaut kādu e-pastu, kuru pēdējo reizi redzēju daudzus gadus atpakaļ, es viņu uzreiz tai brīdī noteikti neatceros. Un, ja Jūs paņemat e-pastus, tā teikt, izrautus no dažādiem kontekstiem [..], pieņemsim par 2007. vai 2010. gadu, es viņu varu neatcerēties. Bet tad, kad šie e-pasti ir salikti secīgi, un tad, kad var atcerēties kaut kādas lietas gaitu, [..] tad es arī atcerējos un daudz kas palika loģiski, un es varu pietiekoši precīzi atcerēties". Paskaidrojumu iestādē sniegšanas gaitā KP uzrādīja e-pastus, kas saņemti vai nosūtīti ar vairāku mēnešu starpību - līdzīgā secībā, kā Depo pārstāvis [pers. A] skaidroja 23.04.2019. tiesas sēdē. Turklāt uzrādītie e-pasti satura ziņā nav savstarpēji saistīti - šo e-pastu saturs, lai gan plašākā nozīmē ir saistīts ar tālākpārdošanas cenu noteikšanu, tiešā veidā viens no otra neizriet, kur, piemēram, iepriekšējā e-pastā uzdots jautājums tiek atbildēts nākamā e-pastā. E-pasti Nr. 11 un Nr. 48 ir patstāvīgas sarakstes, kas, neatkarīgi no Lēmuma pielikumā secīgi norādītajiem e-pastiem pirms vai pēc, ļauj uztvert e-pastu Nr. 11A un Nr. 48 saturu un kontekstu. 31 [pers. A] 23.04.2019. tiesas sēdē arī paskaidroja, ka "tad kad man cienījamā KP bija jautājusi par kaut kādiem e-pastiem un es nevarēju par viņiem atbildēt, es, pēc tam atgriežoties darbā, centos tos e-pastus atrast un paskatīties vēl kaut kādu blakus informāciju, blakus e-pastus vai parunāt ar saviem kolēģiem, kā ir bijis. Protams, mēs diezgan daudz [..] runājām ar maniem kolēģiem, kur man daudz ko arī atgādināja [..] un tā man tā bilde salikās. Pēc tam es jau varēju atcerēties kaut ko". KP ieskatā šis skaidrojums neattaisno Depo rīcību un būtībā skaidro KP veiktā izmeklēšanas procesa vilcināšanu no Depo puses. Depo ir patstāvīgs pienākums sniegt pilnīgu informāciju par e-pastiem Nr. 11A un Nr. 48 pēc KP pieprasījuma. Tomēr konkrētajā gadījumā Depo informāciju šādā apjomā nesniedza KP. Tikai pēc tiesas uzaicinājuma, apmierinot pašas Depo lūgumu par tās darbinieka [pers. A] izsaukšanu un nopratināšanu, Depo sniedza un atklāja pilnīgu informāciju par e-pastiem Nr. 11A un Nr. 48, par kuriem paskaidrojumus KP bija pieprasījusi Depo sniegt izmeklēšanas procesā iestādē. 32 Turklāt paskaidrojumu sniegšanas laikā iestādē Depo vienlaicīgi neinformēja KP par nepieciešamību tās pārstāvim īpaši vai noteiktā laikā atsvaidzināt atmiņu, piemēram, sarunās ar citiem pārstāvja kolēģiem. Arī paskaidrojumu labojumu sniegšanas brīdī iestādē Depo nenorādīja uz šādu nepieciešamību, un arī nenorādīja, kādu precīzi informāciju, atgriežoties darbā, apskatot e-pastus un citu informāciju, runājot ar kolēģiem, [pers. A] spēja atcerēties. KP vērš uzmanību, ka arī saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 59. panta ceturto daļu6, tas ir lietas dalībnieka patstāvīgs pienākums sniegt iestādei informāciju, ja tā ir viņa rīcībā. Tomēr arī realizējot tiesības uz aizstāvību iestādē un KP iesniedzot Depo 22.05.2019. viedokli Vienošanās lietā, Depo nesniedza KP informāciju, kas bija tās rīcībā pēc paskaidrojumu sniegšanas iestādē. Skaidrojumu par e-pastiem Nr. 11A un Nr. 48, kas daļēji pārklājas ar Depo pārstāvja [pers. A] 23.04.2019. tiesas sēdes laikā sniegto skaidrojumu, Depo norādīja tikai pieteikumā tiesā, pārsūdzot Lēmumu7. 33 Ņemot vērā minēto KP konstatē, ka Depo nav izpildījusi no KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punkta izrietošo lietas dalībnieka pienākumu pēc KP pieprasījuma sniegt paskaidrojumus, kas ir pilnīgi. Šādos apstākļos KP konstatē, ka Depo Lietā ir izdarījusi KL 9.4 panta pārkāpumu, kas izpaudies veidā, ka pēc KP pieprasījuma Depo nav sniegusi pilnīgu informāciju izmeklēšanas procesā iestādē. VI SIA "DEPO DIY" viedokļa izvērtējums 34 Depo viedoklī norāda, ka no KP uzaicinājuma (sk. Lēmuma 4. rindkopu) sniegt paskaidrojumus nebija iespējams konstatēt, par kādiem e-pastiem un kādā secībā būs sniedzami paskaidrojumi. Ievērojot minēto, Depo pārstāvis [pers. A] nevarēja pienācīgi sagatavoties paskaidrojumu sniegšanai iestādē un sniedza paskaidrojumus tādā apmērā, kādā tas objektīvi bija iespējams. 35 KP paskaidro, ka no KP nosūtītā uzaicinājuma bija objektīvi skaidrs un saprotams plānoto paskaidrojumu temats. Proti, KP uzaicinājumā norādīja, ka KP aicina Depo pārstāvi sniegt paskaidrojumus par Knauf piegādāto preču tālākpārdošanas cenām un sniegt precizējošus paskaidrojumus par sadarbības nosacījumiem attiecībā uz savstarpējiem norēķiniem par Knauf izplatīto preču piegādi 2009.-2014. gadā. Tādējādi bija identificēts gan temats - preču tālākpārdošanas cenas, gan konkrēts sadarbības partneris, ar kuru šī komunikācija bijusi - Knauf, gan arī laika periods - 2009.-2014. gads. KP ieskatā šāds skaidrojums ir pietiekams, lai Depo varētu izvēlēties gan konkrētu pārstāvi, kurš visprecīzāk spētu par šo tematu izteikties, gan arī dot iespēju šim pārstāvim sagatavoties gaidāmajiem paskaidrojumiem. 36 KP arī paskaidro, ka nozīme arī piešķirama konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanas un pierādīšanas specifikai. Lielākajā daļā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīgumu pastāvēšana ir jāizsecina no noteikta skaita sakritību un norāžu, kuras, skatītas kopā un nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var veidot pierādījumu par konkurences normu pārkāpumu. Tātad par aizliegtu vienošanos esamību parasti liecina netieši pierādījumi, dažādu, savstarpēji saistītu faktu un apstākļu sakritība, to kopums8. Šādās situācijās konkurenci uzraugošajai iestādei nākas vairāk analizēt fragmentārus un izsētus faktus un bieži rekonstruēt noteikta notikuma detaļas dedukcijas slēdziena ceļā.9 Pie šādiem apstākļiem ir būtiski, ka tiek iegūti patiesi paskaidrojumi par pierādījumiem. Lai to panāktu, paskaidrojumi iegūstami pēkšņi, ņemot vērā, ka šādā brīdī personām ir mazāk laika apdomāties, lai spētu sniegt situācijai neatbilstošu, maldinošu skaidrojumu, ja pārkāpums tomēr ir ticis pieļauts. Tādējādi arī tiesu praksē nostiprinājusies atziņa, ka pēkšņi iegūtiem pierādījumiem ir lielāka ticamība, nekā vēlāk iegūtiem, jo tad ir ierobežotas iespējas saskaņot viedokļus par faktiem vai šādu iespēju nav vispār. Savukārt, ja lietas dalībniekam tiktu iepriekš nosūtīti visi e-pasti, par kuriem plānots saņemt paskaidrojumus, izmeklēšanas efektivitāte tiktu apdraudēta. 37 Turklāt KP paskaidrojumus var iegūt, arī organizējot KL 9. panta piektās daļas 3. punktā noteiktās procesuālās darbības, tostarp ar mērķi iegūt paskaidrojumus no uzņēmuma pārstāvjiem uzņēmuma telpās. Šādā gadījumā KP ir pienākums identificēt apmeklējuma priekšmetu un mērķi. Darbību tvēruma norādīšana paredzēta, lai uzņēmuma pārstāvji spētu saprast to pienākuma sadarboties apjomu, vienlaikus aizsargājot to tiesības uz aizstāvību. Vienlaikus priekšmeta un mērķa aprakstam nav precīzi jāatklāj pierādījumi, kas ir KP rīcībā, detalizēti jāapraksta iespējamais pārkāpums vai tā juridiskā kvalifikācija10. Darbību tvēruma norādīšana paredzēta, lai uzņēmuma pārstāvji spētu saprast to pienākuma sadarboties apjomu, vienlaikus aizsargājot to tiesības uz aizstāvību. Konkrētajā gadījumā KP aicinājusi paskaidrojumus sniegt iestādē, turklāt par to iepriekš informējot lietas dalībnieku, kā arī dodot pienācīgu laiku sagatavoties paskaidrojumu sniegšanai. Turklāt uzaicinājumā norādīts paskaidrojumu tvērums veidā, kāds tas tiktu norādīts, ja KP veiktu KL 9. panta piektās daļas 3. punktā norādītās darbības. Tas, ka procesuālās darbības tiek veiktas iestādē, nevis uzņēmuma telpās, nemaina informācijas apmēru, kāds nododams uzņēmuma rīcībā pirms procesuālo darbību veikšanas. Turklāt arī jāņem vērā, ka uzaicinājuma nosūtīšana brīdī Depo jau bija informēta par Lietas ierosināšanu, tās tvērumu, kā arī Lietā izmantojamo pierādījumu veidu11. 38 Attiecībā uz Depo viedoklī ietverto atsauci uz Orkem12 lietu, KP paskaidro, ka minētajā lietā nav nodibināts konkurenci uzraugošās iestādes pienākums, aicinot uzņēmuma pārstāvi sniegt paskaidrojumus, detalizēti identificēt paredzamos jautājumus vai konkrētus pierādījumus, par kuriem paredzēts saņemt paskaidrojumus. No Orkem lietas vienīgi izriet, ka uzņēmumiem nevar tikt pieprasīta tāda informācija, kas ietvertu atzīšanos pārkāpuma izdarīšanā. Tajā pašā laikā uzņēmumiem ir pienākums sadarboties, sniedzot atbildes uz jautājumiem, kā arī dokumentus par faktiem13. 39 Ievērojot minēto, KP pamatoti uzaicinājumā precīzi un pietiekami identificēja paskaidrojumu tvērumu. Tādējādi nav pamatots iebildums, ka uzaicinājumam sniegt paskaidrojumus bija jāsatur konkrētus e-pastus vai norādes uz tiem. 40 Depo norāda, ka Depo pārstāvja sniegtie paskaidrojumi gan iestādē, gan tiesā ir savstarpēji saskanīgi un pēc būtības norāda uz to pašu informāciju par e-pastiem un lietas apstākļiem. KP nekorekti uzdotie jautājumi kavēja Depo pārstāvi sniegt precīzu informāciju par e-pastu Nr. 11A un Nr. 48 saturu iestādē. Turklāt Depo pārstāvim, sniedzot paskaidrojumus iestādē, nebija iespējams pilnībā atminēties informāciju un pārskatīt attiecīgo e-pastu saraksti. Savukārt tiesā Depo pārstāvis ir precizējis atsevišķus aspektus par e-pastu saturu, kurus KP nenoskaidroja izmeklēšanas laikā iestādē. Tā rezultātā skaidrojums par e-pastu saturu atšķiras. 41 KP paskaidro, ka objektīvās izmeklēšanas princips paredz ne tikai iestādes aktīvu rīcību objektīvās patiesības noskaidrošanā izmeklēšanas gaitā, bet arī uzņēmuma pienākumu sniegt pierādījumus vai pietiekami detalizētus paskaidrojumus, kas apstiprinātu viņa apgalvojumu patiesumu un neradītu šaubas par ticamību, ņemot vērā, ka konkrētas ziņas var būt vienīgi paša uzņēmuma rīcībā14. Vienlaikus KP ieskatā no objektīvā izmeklēšanas principa izrietošās tiesības ir jāizmanto godprātīgi. Tādējādi, ja pieteicējs jau iestādē izmeklēšanas gaitā ir sniedzis informāciju, tad vēlāk sniegtajai informācijai un pierādījumiem tiesā ir jāatspoguļo iestādē sniegtā informācija un pamatotu skaidrojumu, kāpēc konkrēta informācija netika iesniegta iestādē administratīvā procesa gaitā. Pretējā gadījumā tiktu pieļauta situācija, kuras rezultātā tirgus dalībnieks var nesniegt izsmeļošu informāciju administratīvajā procesā iestādē, kas savukārt kavē vai liedz konkurenci uzraugošajai iestādei izpildīt savas KL paredzētās tiesības un pienākumus. 42 Savukārt tas, ka paskaidrojumi tiesā precizē paskaidrojumus iestādē, neattaisno Depo rīcību, ņemot vērā, ka šis precizējums ir novēlots - informācijas sniegšanu novilcinot līdz paskaidrojumu sniegšanai tiesā, nevis šādus informāciju sniedzot savlaicīgi, izmeklēšanas gaitā iestādē. 43 Depo norāda, ka atšķirīga skaidrojuma pamatā ir KP amatpersonu nekorekti uzdotie jautājumi. Šādam iebildumam nevar piekrist. Paskaidrojumu iestādē saņemšanas gaitā uzrādot e-pastus, KP amatpersonu mērķis bija saņemt Depo viedokli par tiem. Tādējādi KP amatpersonu jautājumi bija vērsti uz e-pasta satura noskaidrošanu. Vienlaikus, ja uzrādot e-pastu, Depo pārstāvis norāda, ka šādu e-pastu neatceras, tad turpināt uzdot precizējošus jautājumus nav ne efektīvi, ne lietderīgi. Turklāt [pers. A] jau tiesas sēdē atzina, ka paskaidrojumos iestādē nav varējis atcerēties e-pastu saturu, to [pers. A] noskaidroja vēlāk, jau pēc paskaidrojumu iestādē sniegšanas. Tādējādi KP uzdoto jautājumu saturs nekavēja Depo pārstāvi sniegt paskaidrojumus iestādē. 44 Depo norāda, ka Vienošanās lietā [pers. A] iestādē sniedza paskaidrojumus kā Depo pārstāvis, savukārt tiesā [pers. A] sniedza liecību. Depo nevar piemērot atbildību par [pers. A] kā fiziskas personas sniegtās liecības saturu tiesā. Savukārt, ciktāl tas attiecas uz [pers. A] kā Depo pārstāvja sniegtajiem paskaidrojumiem iestādē, [pers. A] kā Depo pārstāvim paskaidrojumu sniegšanas brīdī nebija objektīvi zināms un saprotams visu e-pastu konteksts, lai sniegtu plašākus paskaidrojumus. 45 KP ieskatā statusam, kādā [pers. A] sniedzis paskaidrojumus tiesā, šajā lietā nav nozīmes. [pers. A] spējas un iespējas sniegt paskaidrojumus izriet no [pers. A] statusa Depo - gan tā, ka [pers. A] bija nodarbināts Depo Vienošanās lietā konstatētā pārkāpuma periodā, gan arī tā, ka [pers. A] ir bijis nodarbināts Depo gan paskaidrojumu iestādē, gan arī tiesā sniegšanas laikā. Turklāt lūgumu pieaicināt [pers. A] sniegt paskaidrojumus tiesā izteica pati Depo, lūdzot tiesu aicināt [pers. A] kā liecinieku, nevis patstāvīgi piesaistot [pers. A] paskaidrojumu sniegšanai tiesā kā Depo pārstāvi. Ja sekotu Depo iebildumam, tad uzņēmums varētu izvairīties no atbildības, lūdzot tiesu tās darbiniekam piešķirt liecinieka statusu tiesvedības procesā, lai gan uzņēmums nav tiesiski ierobežots savu darbinieku pieaicināt kā uzņēmuma pārstāvi, ņemot vērā, ka abiem paskaidrojumiem ir tiesiski līdzvērtīgs pierādījumu statuss tiesvedības procesā. Ievērojot minēto, KP noraida Depo iebildumu par [pers. A] statusu tiesā kā šķērsli atbildības piemērošanai Depo. 46 Depo ieskatā, kontekstā ar konkurences tiesību piemērošanas procesa krimināltiesisko raksturu, šaubas ir jāvērtē par labu Depo, kā arī Depo ir jābūt iespējai realizēt tiesības uz aizstāvību, un konkrēti - izteikties par iespējamo pārkāpumu. Pretēji tam, līdz izmeklēšanas pabeigšanai Vienošanās lietā Depo bija liegtas tiesības identificēt, kādus pierādījumus un kādā secībā izmantos KP. Ar Vienošanās lietas materiāliem un KP secinājumiem par tiem Depo varēja tikai iepazīties pēc KL 26. panta septītajā daļā noteiktā paziņojuma saņemšanas Vienošanās lietā. 47 KP noraida Depo iebildumu par to, ka piekļuves lietas materiāliem savlaicīgums un e-pastu secīgums ir kavējis Depo pildīt no KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punkta izrietošo pienākumu. Par to KP jau ir sniegusi apsvērumus šī lēmuma ¶ 30.-32. 48 Depo ieskatā KL 9.4 panta pārkāpumu var konstatēt tikai konkrētas lietas ietvaros, līdz brīdim, kad attiecīgajā lietā ir noslēgusies izmeklēšana. Pēc izmeklēšanas pabeigšanas un lēmuma pieņemšanas, KP nav tiesību ierosināt lietu par KL 9.4 panta pārkāpumu konkrētajā lietā. Ņemot vērā, ka tiesas sēdē sniegtajai informācijai nav ietekmes uz izmeklēšanas procesu iestādē Vienošanās lietā, jo minētā lieta šobrīd ir noslēgusies, nav pamata Depo piemērot atbildību šajā lietā. 49 KP paskaidro, ka saskaņā ar KL 9.4 panta pirmo daļu KP ir tiesīga uzlikt naudas sodu, ja konstatēts, ka atbilstoši 1. punktam tirgus dalībnieks pēc KP pieprasījuma nav sniedzis informāciju. No minētā panta satura neizriet nosacījums, ka procesuālais pārkāpums konstatējams līdz brīdim, kad noslēgusies lietas izmeklēšana iestādē un pieņemts gala lēmums. Depo iebildumā norādītā KL 9.4 panta pirmās daļas interpretācija arī neizriet no likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)15, kurā skaidrota nepieciešamība iekļaut KL atbildību par procesuālajiem pārkāpumiem. 50 Tāpat Depo ieskatā, lai konstatētu KL 9.4 panta pārkāpumu, ir nepieciešams konstatēt nodomu, ka pārkāpums ir izdarīts apzināti. Šāds nodoms šajā lietā nav konstatēts. 51 KP norāda, ka subjektīva nodoma konstatēšana konkurences tiesībās nav priekšnoteikums, lai konstatētu konkurences tiesību pārkāpumu16, tostarp procesuālo pārkāpumu. Konkurences tiesībās vērtē lietas dalībnieku darbību objektīvo mērķi un nolūku tajā ekonomiskajā kontekstā, kādā to ir domāts īstenot17. Tādējādi tam, kāds bija / nebija Depo pārstāvja subjektīvais nodoms, kā rezultātā informācija tika sniegta tikai paskaidrojumos tiesā, nav nozīmes18. 52 Depo arī atsaukusies uz Regulas 1/200319 regulējumu, kas Depo ieskatā piemērojams pēc analoģijas. Regulas 1/2003 23. un 24. pantu tulkojot kopsakarā ar KL 9.4 panta pirmo daļu, secināms, ka KP var uzlikt naudas sodu par tās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšanu, kas var izrādīties būtiska, veicot izmeklēšanu iestādē. Vienlaikus e-pastiem Nr. 11A un Nr. 48 nav nozīmes Vienošanās lietā un ietekmes uz Lēmuma saturu. Līdz ar to šādu nozīmi KP cenšas minētajiem e-pastiem piešķirt tikai šobrīd, šī lietas ietvaros. 53 KP paskaidro, ka Regula 1/2003 izdota ar mērķi, lai nodrošinātu vienveidību Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) normu piemērošanā, tostarp, nodrošinot nepieciešamās pilnvaras Eiropas Komisijai izmeklēt un konstatēt LESD iekļautos konkurences tiesību pārkāpumus20. Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilnvarām, Regula 1/2003 neatspoguļo procedūru, kādā pieņemami dalībvalstu nacionālie lēmumi, piemērojot nacionālo regulējumu, tostarp procesuālie lēmumi, ievērojot nacionālās procesuālās autonomijas principu. 54 Turklāt Regulas 1/2003 V un VI sadaļa specifiski norāda, ka šajās sadaļās aprakstītas Eiropas Komisijas pilnvaras. No Regulas 1/2003 neizriet, ka minētie nosacījumi aptvertu arī dalībvalstu nacionālo regulējumu un būtu saistoši dalībvalstu konkurenci uzraugošajām iestādēm, it sevišķi, ņemot vērā dažādās dalībvalstīs pastāvošās atšķirīgās procedūras, kuru ietvaros tiek piemērotas konkurences tiesības. Tādējādi nav pamata vērtēt Depo iebildumus, kas pamatoti nosacījumiem, kas izriet no Regulas 1/2003. 55 Depo ieskatā, ja šajā lietā tiktu pieņemts pārkāpumu konstatējošs lēmums, tiktu pārkāpts nevainīguma prezumpcijas princips, ņemot vērā, ka tiesvedības process Vienošanās lietā nav noslēdzies, kā arī tiktu aizskartas Depo tiesības uz taisnīgu tiesu minētajā tiesvedības procesā. 56 KP noraida šādus Depo iebildumus. Šīs lietas priekšmets ir pilnīgas informācijas savlaicīga neiesniegšana, nevis Vienošanās lietas pierādījumu novērtējums. Tādējādi novērtējumam, vai Depo ir savlaicīgi sniegusi pilnīgu informāciju, nav ietekmes uz tiesvedības procesu, kura ietvaros tiek vērtēts Lēmuma tiesiskums. VII Atbildība 57 Saskaņā ar KL 9.4 panta pirmo daļu KP ir tiesīga uzlikt naudas sodu, ja konstatēts, ka atbilstoši 1. punktam tirgus dalībnieks pēc KP pieprasījuma nav sniedzis informāciju. Saskaņā ar KL 9.4 panta otro daļu par šā panta pirmās daļas pārkāpumu, KP ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz vienam procentam no tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 50 euro katram. 58 Saskaņā ar KL 9.4 panta trešo daļu, finanšu gada neto apgrozījumu, no kura aprēķina naudas sodu, nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar KL 12. panta piekto daļu. Tādējādi, nosakot Depo finanšu gada neto apgrozījumu, KP ņem vērā Ministru kabineta noteikumu Nr. 17921 regulējumu. Noteikumu Nr. 179 3. punktā ir noteikts, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā pārskata (finanšu) gada neto apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Tādējādi ir izmantojams pēdējais noslēgtais finanšu gads pirms iestādes lēmuma, ar kuru tiek konstatēts 9.4 panta pārkāpums, pieņemšanas22. Atbilstoši Depo sniegtajai informācijai23, Depo 2018. gada neto apgrozījums ir 233 937 137 euro. 59 Nosakot naudas soda apmēru, KP ņem vērā procesuālā pārkāpuma lietas apstākļus, procesuālā pārkāpuma smagumu, ilgumu, atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus24. 60 Attiecība uz procesuālā pārkāpuma smagumu, KP ņem vērā, ka procesuālais pārkāpums ir izpaudies kā KL 9.panta piektās daļas 1. un 2. noteiktā tirgus dalībnieka pienākuma pēc KP pieprasījuma sniegt pilnīgus paskaidrojumus par ierosinātajā lietā noskaidrojamiem faktiem. Depo procesuālo pārkāpumu izdarīja KP ierosinātajā pārkāpuma lietā Nr. p/15/7.2.19./2 "Par Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas noteiktā aizlieguma pārkāpumu būvmateriālu izplatīšanas tirgū". Lietas ietvaros KP pārbaudīja, vai lietas dalībnieku, ieskaitot Depo, darbībās ir saskatāmas aizliegtas vienošanās pazīmes, kas izpaudās, tajā skaitā, kā karteļa vienošanās25. Karteļa vienošanās saskaņā ar Noteikumu Nr.179 14.punktu ir sevišķi smags pārkāpums. Līdz ar to Depo izdarīja procesuālo pārkāpumu lietā, kas vērsta uz sevišķi smaga pārkāpuma izmeklēšanu. 61 Administratīvās lietas dalībnieka pienākums likumā noteiktajā kārtībā piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā pamatota arī ar administratīvā procesa mērķi nonākt pie objektīvi pamatota lēmuma. Procesa dalībnieka aktīvā līdzdalība faktisko apstākļu noskaidrošanā ir procesa dalībnieka pienākums, nevis tiesības26. Turklāt, pārkāpuma slēptā rakstura dēļ karteļa vienošanās ir grūti atklājams un pierādāms pārkāpums. Tādēļ karteļa vienošanās pārkāpuma pierādīšanai izmantojami un uz likuma pamata ir nodrošināti iespējami efektīvākie iegūšanas līdzekļi pierādījumiem, kuri visbiežāk atrodas pašu iespējamo pārkāpumu izdarījušo tirgus dalībnieku rīcībā, tajā skaitā, kas izriet no tirgus dalībnieku pārstāvju sniegtajiem paskaidrojumiem. 62 Līdz ar to lietas dalībnieka līdzdalībai, sniedzot pilnīgu informāciju, ir būtiska ietekme uz KP lietā veikto izmeklēšanas darbību efektivitāti un mērķa sasniegšanu, nodrošinot objektīvu un savlaicīgu likumā noteiktajā termiņā izmeklējamās lietas apstākļu noskaidrošanu. Savukārt, ja tirgus dalībnieks informāciju nesniedz vai tā ir nepilnīga, tas apdraud un kavē lietas izmeklēšanas mērķu sasniegšanu un var dot nepareizu priekšstatu par apstākļu nozīmi un interpretāciju lietā. Tādējādi Depo, neatklājot pilnīgu informāciju par lietā noskaidrojamiem faktiem, lai gan šī informācija bija tās rīcībā27, kavēja KP iegūt administratīvajā procesā iestādē pilnīgu informāciju par pierādījumiem un faktiskajiem apstākļiem, kurus tā izmeklēja Vienošanās lietā. 63 Šādos apstākļos Depo pieļautais pārkāpums ir smags KP veiktā Vienošanās lietas izmeklēšanās procesa pārkāpums. 64 Attiecībā uz procesuālā pārkāpuma ilgumu KP novēro, ka pārkāpuma ilguma ņemšanas vērā, nosakot naudas sodu, mērķis ir motivēt pārkāpēju izbeigt pārkāpumu pēc iespējas ātrāk. Attiecīgi, pārkāpuma ilguma periodam palielinoties, palielinās arī naudas sods. 65 Par pārkāpuma sākuma punktu uzskatāms brīdis, kad pēc KP pieprasījuma Depo nav sniedzis informāciju. KP informāciju pieprasīja sniegt 08.02.2017. un 10.02.2017., kam sekoja Depo 17.02.2017. viedoklis par sniegtajiem paskaidrojumiem iestādē. Līdz ar to Depo pārkāpums sākās vēlākais 17.02.2017. Par procesuālā pārkāpuma beigu termiņu uzskatāms brīdis, kad tika fiksēts pārkāpums, proti, 23.04.2019. tiesas sēdē. Tomēr, ņemot vērā, ka Depo procesuālo pārkāpumu efektīvi varēja novērst administratīvajā procesā iestādē laikā, KP konkrētajā lietā uzskata par pamatotu ierobežot termiņu atbildības noteikšanai ar KP lēmuma Nr. E02-17 pieņemšanas datumu 31.08.2017. 66 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus KP uzskata par pamatotu saskaņā ar KL 9.4 panta otro daļu uzlikt Depo naudas sodu 0,3 % apmērā no Depo 2018. gada neto apgrozījuma. 67 Papildus, izvērtējot procesuālā pārkāpuma lietas materiālus, nav konstatējami Depo atbildību pastiprinoši apstākļi. Vienlaikus nav konstatējami arī atbildību mīkstinoši apstākļi. Uz šādiem apstākļiem nav norādījis arī Depo. Līdz ar to galīgais naudas soda apmērs Depo nosakāms 701 811 euro apmērā. Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu un 9.4 panta pirmās daļas 1. punktu, otro un trešo daļu un Administratīvā procesa likuma 13. pantu, 66. panta pirmo daļu, 67. panta devīto daļu un 361. panta pirmo daļu, kā arī Ministru kabineta 01.04.2016. noteikumu Nr.179 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem" 3. punktu, Konkurences padome nolēma: