9. Article

Izvērtējot Jelgavas novada TP saturu un izstrādes procedūru, konstatēju: 9.1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - noteikumi Nr. 628) 75. punktu teritorijas plānojuma izstrāde tiek uzsākta ar pašvaldības domes lēmumu, ar kuru vienlaicīgi tiek apstiprināts darba uzdevums un izstrādes vadītājs. Jelgavas novada TP uzsākts ar Domes 2017. gada 28. jūnija lēmumu "Par Jelgavas novada teritorijas plānojuma izstrādi".1 Atbilstoši noteikumu Nr. 628 2. punktam izstrādes vadītājs organizē un vada plānošanas dokumentu izstrādi, tai skaitā sagatavo ziņojumu par publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, lai Dome varētu pieņemt attiecīgu lēmumu. No Jelgavas novada TP dokumentācijas2 izriet, ka tā izstrādes gaitā ir mainīts izstrādes vadītājs, bet šīs izmaiņas nav apstiprinātas ar Domes lēmumu. 9.2. Spēkā esošais Jelgavas novada teritorijas plānojums tika apstiprināts 2011. gada 23. novembrī3, aizstājot līdz tam spēkā 13 esošos atsevišķos novada teritoriālo vienību teritoriju plānojumus. Ne Domes 2017. gada 28. jūnija lēmuma pamatojošajā daļā, ne paskaidrojuma rakstā, nav norādīta jauna novada teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanas nepieciešamība. 9.3. Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu; otrkārt, pārliecināt sabiedrību, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietas Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 3. punktu). Efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas saistītas ar teritorijas plānojuma izstrādi. Tādējādi ar sabiedrisko apspriešanu tiek nodrošināta plānojuma leģitimitāte un plānošanas procesa atklātība, sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi." (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu un 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11. punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūras, formālā sabiedrības iesaistīšana teritorijas attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu. Likuma 3. pants noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā ievēro teritorijas attīstības plānošanas principus, tai skaitā atklātības principu, kas noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu. Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atzinusi, ka "vietējai pašvaldībai, nodrošinot sabiedrības līdzdalību teritorijas plānošanas procesā, ir pienākums būt par objektīvu un neitrālu institūciju, kuras uzdevums ir uzklausīt un taisnīgi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētas teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu. Tajā pašā laikā Satversmes tiesa uzsvērusi, ka lēmuma pieņēmējam ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem un tie mehāniski jāietver attiecīgajā teritorijas attīstības plānošanas dokumentā. Saņemtie priekšlikumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem, un to noraidīšanas gadījumā jāsniedz pietiekama argumentācija." (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 26.1. punktu un 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu). Saskaņā ar noteikumu Nr. 628 86. punktu pēc publiskās apspriešanas beigām izstrādes vadītājs nodrošina publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu un sagatavo ziņojumu par priekšlikumu vērā ņemšanu vai noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu. Jelgavas novada TP atkārtoti pilnveidotās redakcijas (3. redakcija) publiskā apspriešana notika no 2019. gada 10. jūnija līdz 2019. gada 14. jūlijam. Publiskās apspriešanas sanāksme, kurā izskatīti saņemtie priekšlikumi, notika 2019. gada 9. jūlijā, t.i., pirms noteiktā publiskās apspriešanas beigu datuma. Domes 2019. gada 29. maija lēmumā "Par Jelgavas novada teritorijas plānojuma 2.redakcijas pilnveidošanu, 3. redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai"4 noteiktais publiskās apspriešanas termiņš (no 2019. gada 10. jūnija līdz 2019. gada 8. jūlijam) neatbilst sistēmā noteiktajam publiskās apspriešanas termiņam (no 2019. gada 10. jūnija līdz 2019. gada 14. jūlijam). Pēc pēdējās publiskās apspriešanas ir veiktas izmaiņas Jelgavas novada TP saistošajā daļā - teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos5 (turpmāk - apbūves noteikumi), kas nav atspoguļotas Izstrādes vadītājas priekšlikumos par izmaiņām un pamatojumu redakcionālu kļūdu labošanai6, Jelgavas novada TP teritorijas plānojuma 2019.-2033. gadam un Vides pārskata redakcijām. Precizējums nav normatīvs akts, un tas ir vienīgi normatīvā akta izdevēja (izdevēja pārstāvja) paziņojums par kļūdu vai neprecizitāti iepriekš publicētajā dokumentā. No šī kritērija izriet precizējumu un grozījumu nošķiršanas pazīmes, kas saistītas ar precizējumu izstrādes robežām. Redakcionāla kļūdu labošana jeb precizējumu veikšana pieļaujama tikai tad, ja tiek labotas vienīgi publicētā normatīvā akta redakcionālas vai tehniskas kļūdas un nepilnības. Ar precizējumu nav pieļaujamas normatīvā akta izmaiņas, kas skar personu tiesiskās intereses.7 Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1 punkts paredz, ka normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības. Līdz ar to pēc publiskās apspriešanas pieļaujams veikt tikai tādus precizējumus saistošajā daļā8, kas neskar personu tiesiskās intereses. Pēc publiskās apspriešanas apbūves noteikumu 118. punkts atbilstoši VAS "Latvijas valsts ceļi" 2019. gada 17. jūlija atzinumam izteikts citā redakcijā, kas būtiski atšķiras no publiskajai apspriešanai nodotās redakcijas.9 Vienlaikus, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas 2019. gada 14. jūlija vēstulē minēto, apbūves noteikumi papildināti ar jaunu 5.1.4. apakšnodaļu "Valsts funkciju īstenošanai nepieciešamās teritorijas (TIN14)".10 Tomēr grafiskajā daļā šāda teritorija ar īpašiem noteikumiem nav attēlota. 9.4. Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 240) 161. punkts noteic funkcionālās zonas, kurās pieļaujama vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW. Savukārt noteikumu Nr. 240 162. punkts dod tiesības pašvaldībai noteikt teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta. Pretēji publiskās apspriešanas laikā izteiktajiem priekšlikumiem (iesniegumu parakstījušas vairāk nekā 600 personas), teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta, nav noteiktas, ņemot vērā, ka pašvaldībai nav objektīva un izvērtēta, dokumentāla pamatojuma šāda aizlieguma noteikšanai.11 Domes 2019. gada 28. augusta sēdē, atbildot uz deputātu jautājumiem, netika sniegta pietiekama argumentācija šādu teritoriju nenoteikšanai. Vēja elektrostaciju izvietošanai apbūves noteikumos ietverts noteikumu Nr. 240 161. punkts, kas papildināts ar piebildi, ka jāievēro arī papildus prasības, t.i., apbūves noteikumu 57. punkts - vēja elektrostaciju parku būvniecība atļauta tikai pēc rakstiska saskaņojuma saņemšanas pašvaldībā un noteikto prasību attiecībā uz satiksmes infrastruktūru izpildes. 9.5. Atbilstoši noteikumu Nr. 628 92. punktam saistošo noteikumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma apstiprināšanu noslēguma jautājumos norāda tos lokālplānojumus un detālplānojumus, kuri zaudē spēku. Jelgavas novadā uz 2018. gada 1. janvāri spēkā ir 8 detālplānojumi, no kuriem 5 ir īstenoti. Saistošajos noteikumos Nr. 6 nav ietverta tiesību norma par tiem, ka zaudējuši spēku.12 Saskaņā ar Likuma 31. panta trešo daļu vietējā pašvaldība var noteikt termiņu, kurā uzsākama detālplānojuma īstenošana - detālplānojuma teritorijas izbūve (izmantošana) atbilstoši detālplānojuma risinājumam un noteiktajām prasībām. Zemes vienību sadalīšana vai apvienošana saskaņā ar detālplānojumu nav uzskatāma par detālplānojuma īstenošanu. Vienlaikus Likuma Pārejas noteikumu 14. punkts noteic, ka visi spēkā esošie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti sistēmā ievietojami līdz 2015. gada 31. decembrim. Sistēmā ir ievietoti tikai divi detālplānojumi - detālplānojums nekustamajam īpašumam "Vilces iela 17", Svētes pagastā un Jelgavas novada Valgundes pagasta nekustamā īpašuma "Lindas" detālplānojums. Detālplānojums salīdzinājumā ar teritorijas plānojumu ir uzskatāms par speciālo tiesību normu, līdz ar to detālplānojuma teritorijā spēkā ir detālplānojumā noteiktais. Pretēji detālplānojumā "Lindas" noteiktajam zonējumam - individuālo dzīvojamo māju apbūve (DzM)13, Jelgavas novada TP šajā teritorijā noteiktā funkcionālā zona ir lauksaimniecības teritorija (L), turklāt tā ir applūstošā teritorija un atrodas ārpus Vītoliņu ciema. Detālplānojums nekustamajam īpašuma Vilces iela 1714 paredz individuālo dzīvojamo māju apbūvi (DzM), bet Jelgavas novada TP šī teritorija noteikta kā savrupmāju apbūves teritorija (DzS), kas atbilst paskaidrojuma rakstā dotajai funkcionālo zonu savietojamības tabulai. Apbūves noteikumu 397. punkts noteic, ka teritorijas, kurās ir jāizstrādā detālplānojums, ir noteiktas kā teritorijas, kurām izstrādājams detālplānojums (TIN3) un tās atrodas Kalnciemā, Kalnciema pagastā, bet konkrētais apzīmējums norādīts visās grafiskās daļas kartēs. 9.6. Atbilstoši noteikumu Nr. 628 30. punktam, ja teritorijas plānojumā paredzētas novada pagasta, novada pilsētas vai ciema robežu izmaiņas, jaunas pilsētas vai ciema izveide vai to statusa maiņa, paskaidrojuma rakstā papildus šo noteikumu 29. punktā noteiktajam ietver šādas nepieciešamības pamatojumu. Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka izstrādes laikā ir pārskatītas visu ciemu robežas.15 Robežas grozītas 30 no 34 novadā esošajiem ciemiem. Savukārt 4 ciemiem robežas precizētas pa zemes vienību robežām. Ciema robežu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 11. panta pirmajai daļai un noteikumu Nr. 628 31.1.4. apakšpunktam nosaka teritorijas plānojuma grafiskajā daļā. Grafiskajā daļā ir attēlotas divas ciemu robežas - esošā un plānotā robeža. Stājoties spēkā saistošajiem noteikumiem Nr. 6 (t.i., no 2019. gada 11. septembra), spēkā ir tikai viena ciema robeža, kas grafiskajā daļā nosaukta par plānoto ciema robežu. 9.7. Noteikumu Nr. 628 28. punkts noteic, ka teritorijas plānojumā ietilpst paskaidrojuma raksts, apbūves noteikumi un grafiskā daļa. Līdz ar to tajās ietvertajai informācijai jābūt savstarpēji saistītai un atbilstošai normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Turklāt apbūves noteikumos var ietvert tikai tādas normas, kuru izdošanai pašvaldībai normatīvajos aktos ir dots deleģējums. Apbūves noteikumos nav ietveramas normas, kas dublē augstāka juridiskā spēka vai tāda paša juridiskā spēka normatīvajos aktos.16 9.8. apbūves noteikumos dotas atsauces uz neesošiem pielikumiem paskaidrojuma rakstā17; 9.9. nav sniegts pamatojums, kāpēc Svētes pagasta Jēkabnieku ciems un Jaunsvirlaukas pagasta Vecsvirlaukas ciems nav ietverts 5.pielikumā, kaut arī Jelgavas novada TP grafiskajā daļā šo ciemu robežas grafiskajā daļā ir attēlotas; 9.10. grafiskajā daļā nav attēlotas visas teritorijas, kuras noteiktas, kā teritorijas ar īpašiem noteikumiem (TIN), tai skaitā teritorija ar īpašiem noteikumiem "riska teritorija" (TIN11), kas saskaņā ar apbūves noteikumu 390. punktu ir bijusī Sibīrijas mēra lopu kapsēta (nekustamais īpašums "Zeltiņi", Lielplatones pagastā), kurā aizliegta jebkādas saimnieciskās darbības veikšana; 9.11. apbūves noteikumos lietotā terminoloģija neatbilst būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;18 9.12. nav ņemts vērā, ka servitūtu nodibināšana, grozīšana vai izbeigšana var notikt vienīgi Latvijas Republikas Civillikumā noteiktajā kārtībā un ceļa servitūtu nodibināšana un uzraudzība ir civiltiesisks jautājums, kas saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" nav pašvaldību kompetencē; 9.13. apbūves noteikumos ietvertas prasības, kas nav izpildāmas, jo papildus prasības, uz kurām dota atsauce, apbūves noteikumos nav noteiktas; 9.14. apbūves noteikumos ietverta prasība saņemt pašvaldības saskaņojumu gadījumos, kad šādu prasību izvirzīšanu neparedz augstāka juridiskā spēka normatīvais akts; 9.15. apbūves noteikumu pielikumā noteiktā ielu klasifikācija neatbilst noteikumu Nr. 240 2. pielikumam; 9.16. nav ņemts vērā Zemes pārvaldības likuma 8. panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktais nosacījums, ka koplietošanas ceļš ir ceļš, kas kā būve pieder pašvaldībai, bet zeme zem tā ir privātīpašums, kas kopā ar ceļa nodalījuma joslu vai ielas sarkanajām līnijām tiek iezīmēts teritorijas plānojumā; 9.17. pārrakstītas noteikumu Nr. 24019, Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 340 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas", Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 "Publiskas būves""20 tiesību normas; 9.18. apbūves noteikumos izvirzītas prasības, kas neatbilst noteikumu Nr. 240 nosacījumiem;21 9.19. apbūves noteikumos nav ievērota konsekvence attiecībā uz pašvaldības institūciju, no kuras saņemams saskaņojums būvniecības procesā22, tai skaitā, nav ņemti vērā Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumu Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" 6. punktā noteiktie gadījumi, kad nav nepieciešama būvniecības ieceres dokumentācija un līdz ar to saskaņojums ar pašvaldību; 9.20. nav pamatota teritoriju ar īpašiem noteikumiem "Teritorija, kurā plānotā būvniecība jāsaskaņo ar Babītes novada pašvaldību" (TIN 13) noteikšana; 9.21. ietvertas tiesību normas, kas atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 43. pantu nosakāmas citos saistošajos noteikumos;23 9.22. grafiskajā daļā lietoti apzīmējumi, kam nav dots skaidrojums24 un katrā grafiskās daļas kartē norādīti pilnīgi visi grafiskajā daļā lietotie apzīmējumi, neskatoties uz to, ka pašā kartē šādi apzīmējumi nav lietoti;25 9.23. Domes 2017. gada 26. jūnija saistošie noteikumi Nr. 8 "Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtība Jelgavas novadā" (turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 8) nosaka kārtību, kādā ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, šo sistēmu ekspluatācijas un aizsardzības noteikumus. Saistošo noteikumu Nr. 8 6. punkts noteic, ka visos jaunas būvniecības gadījumos apbūves teritorijās, kurās saskaņā ar teritorijas plānojumu ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas, pieprasāmi tehniskie noteikumi. Jelgavas novada TP nav noteiktas teritorijas, kurās atbilstoši saistošo noteikumu Nr. 8 6. punktam ierīkojamas centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas. Atbilstoši apbūves noteikumu 63. punktam centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas ierīkošana jāparedz 32 no novada 34 ciemiem.