3. Article

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Saeima norāda, ka apstrīdētā norma paredz atšķirīgu attieksmi pret deputātiem, kuri vada pašvaldības sociālās palīdzības funkciju veicošu iestādi, un deputātiem, kuri vada likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā paredzētās funkcijas veicošas iestādes. Apstrīdētās normas pieņemšanas laikā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un darba grupā bijušas plašas diskusijas par šīs normas saturu un nepieciešamajiem amatu savienošanas ierobežojumiem. Turklāt komisija pie šā jautājuma atgriezusies pēc tiesībsarga atzinuma pārbaudes lietā Nr. 2013-142-26K. Tomēr komisijas locekļi neesot vienojušies par apstrīdētās normas grozīšanu. Ierobežojums noteikts, lai aizsargātu demokrātisku valsts iekārtu un nodrošinātu to, ka pašvaldības iestāžu vadītāji savu pienākumu pildīšanā ir politiski neitrāli. Pašvaldības domei esot padotas pārējās pašvaldības iestādes, bet šīs padotības attiecības nevarētu tikt efektīvi īstenotas, ja domes deputāti vienlaikus būtu arī iestāžu vadītāji. Ierobežojums esot vērsts uz interešu konflikta novēršanu, pašvaldības efektīvāku pārraudzību un labas pārvaldības principa īstenošanu. Izņēmumi no amatu savienošanas ierobežojumiem apstrīdētajā normā esot noteikti, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt efektīvu pašvaldības - jo īpaši to pašvaldību, kuru iedzīvotāju skaits ir neliels, - darbību. Izvēloties iestādes, uz kurām tiktu attiecināti izņēmumi no amatu savienošanas ierobežojumiem, esot ņemts vērā tas, ka likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā paredzētās funkcijas ir vērstas uz visiem pašvaldības iedzīvotājiem, bet sociālās palīdzības funkcija - uz sociāli mazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem, turklāt skarot tos tieši un individuāli. Līdzīgs ierobežojums esot paredzēts arī Bāriņtiesu likuma 15. pantā. Likumdevēja izraudzītie amatu savienošanas ierobežojumi esot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, turklāt neesot tādu mazāk ierobežojošu līdzekļu, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē. Tiekot veicināta efektīva pašvaldības sociālās palīdzības funkciju realizējošo iestāžu pārraudzība un darbības kontrole. Izņēmumu attiecināšana arī uz sociālo funkciju pakļautu šīs funkcijas izpildi interešu konflikta riskam. Savukārt izņēmumu atcelšana varētu apdraudēt iespēju nodrošināt pašvaldības iedzīvotāju interešu pārstāvību domē. Valstij esot liela rīcības brīvība, nosakot valsts dienestā esošajām amatpersonām ierobežojumus attiecībā uz amatu savienošanu valsts pārvaldes ietvaros. Personai, kandidējot pašvaldības vēlēšanās, jau iepriekš esot zināmi attiecīgo amatu savienošanas nosacījumi, un tā varot plānot savu rīcību. Turklāt apstrīdētā norma neliedzot personai tiesības uz darbu valsts pārvaldē, bet gan sabiedrības interesēs ierobežojot iespējas izpildvaras ietvaros ieņemt divus savstarpējas pakļautības attiecībās esošus amatus. Līdz ar to sabiedrības ieguvums no apstrīdētajā normā noteiktā ierobežojuma esot lielāks nekā indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarītais kaitējums.