5. Article

Pasākumi mērķa sasniegšanai Nr.p.k Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem17 1. Nodrošināt un pilnveidot robežkontroli Pasākuma mērķis - nodrošināt uz riska analīzi balstītu personu, transportlīdzekļu un kravu plūsmai atbilstošu robežkontroli. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk - Šengenas robežu kodekss) 2. panta 10. punktam robežkontrole ir darbības, ko saskaņā ar Šengenas robežu kodeksu veic pie robežas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot robežu vai robežas šķērsošanas aktu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, un tā ietver robežpārbaudes un robežuzraudzību. Vienlaikus robežkontroli pastiprina pārbaužu kopums robežu drošības kontekstā, kas iekļauj sevi efektīvas muitas pārbaudes, veterinārās, fitosanitārās, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma kontroles, jonizējošā starojuma kontrole, drošības pārbaudes, kā arī citu iestāžu pārbaudes to kompetences ietvaros, ar mērķi veicināt nelegālās migrācijas, preču nelikumīgas pārvietošanas novēršanu pārrobežu noziedzības (tajā skaitā organizētas noziedzības), terorisma un kiberdraudu atklāšanu, novēršanu un prevenciju. Visas minētās pārbaudes sniedz neapsveramo ieguldījumu drošības garantēšanā Latvijas Republikā, padarot valsti par uzticamo partneri ES kopējās drošības nodrošināšanā. Valsts robežsardzes robežkontroles struktūrvienībās 2 reizes mēnesī tiek veiktas teorētiskas un praktiskas amatpersonu apmācības par rīcību ārkārtas situācijās atbilstoši iepriekš izstrādātajiem un apstiprinātajiem ārkārtas situāciju novēršanas plāniem. Pārbaudes robežšķērsošanas vietās: robežpārbaude, ko veic VRS amatpersonas; kravu un personas bagāžas muitas kontrole, ko veic VID muitas iestāžu amatpersonas; veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontrole, ko veic PVD amatpersonas, kā arī radiometriskā kontrole, ko veic normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas. Pārbaudes robežšķērsošanas vietās tiek veiktas saskaņā ar Šengenas robežu kodeksa, Robežsardzes likuma, Imigrācijas likuma un Latvijas Republikas valsts robežas likuma prasībām. Būtiska nozīme ir informācijas sistēmu izmantošanai - IIIS, VIS, VMIS, SIS II, Interpol utml., kā arī nepieciešamības gadījumā detalizētas informācijas noskaidrošana caur SIRENE Latvijas biroju. Robežkontrolei jābūt balstītai uz efektīvu resursu pārvaldību, mūsdienīga aprīkojuma izmantošanu un profesionalitāti, kas veicina dažādu formu pārrobežu noziedzības atklāšanu, novēršanu un prevenciju, vienlaikus veicinot personu likumīgu robežu šķērsošanu, pārrobežu satiksmi un preču pārvietošanu. Robežpārbaudes Atbilstoši Robežsardzes likuma 3. pantam un Šengenas Robežu kodeksa 4. un 7. pantam Latvijas Republikā robežpārbaudes tiek veiktas ievērojot cilvēku pamattiesības un principus, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Robežsargi, veicot robežpārbaudes, pilnībā respektē cilvēku cieņu, nediskriminē personas ņemot vērā to dzimumu, rasi vai izcelsmi, ticību vai reliģisko piederību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju. Robežpārbaudes tiek veiktas tā, lai netiktu ierobežotas personu pārvietošanās brīvība. Robežpārbaudes tiek organizētas un veiktas stigri ievērojot likumības principu, proti, personu ieceļošanas un izceļošanas nosacījumi nedrīkst būt pretrunā ar starptautiskajiem un nacionālajiem normatīvajiem dokumentiem. Katra robežšķērsošanas vieta ir aprīkota ar robežpārbaudes tehniskajiem līdzekļiem (I un II līnijas efektīvas funkcionēšanas nodrošināšanai), muitas kontroles tehniskajiem līdzekļiem un kompleksu videonovērošanas sistēmu, kas ļauj nodrošināt robežšķērsošanas vietas režīma kontroli. Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumi Nr. 675 "Noteikumi par robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem" nosaka tehnisko līdzekļu veidus un kategorijas, kas tiek izmantoti robežpārbaudes un robežuzraudzības funkciju nodrošināšanai. Robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamo tehnisko līdzekļu daudzumu VRS struktūrvienībās nosaka VRS priekšnieks, ņemot vērā katras attiecīgās struktūrvienības veicamos uzdevumus, to apjomu, kā arī struktūrvienības izvietojumu un darbības taktiku. Valsts robežas drošības nodrošināšanas viens no pamatnosacījumiem ir robežpārbaudes tehnisko līdzekļu pietiekamība, tehniskā atbilstība noteikto uzdevumu izpildei un savlaicīga to nomaiņa, ievērojot strauji pieaugošo tehnisko progresu. VRS robežpārbaudē izmanto nacionālo ieceļošanas/izceļošanas sistēmu REIS-2002. Latvijas Republikas ārējām robežām perspektīvā ir vajadzīga modernāka un efektīvāka ceļotāju un kravu plūsmu pārvaldība, tostarp nacionālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbības pilnveidošana, kas ietver sagatavošanas pasākumus REIS-2002 savienošanai ar IIS un ETIAS. Informācijas sistēmu savienošanas rezultātā tiks panākta droša, paātrināta un atvieglota robežkontroles procedūra un Šengenas robežu likumīga šķērsošana. Efektīvas robežpārbaudes nodrošināšanas viens no pamatelementiem ir aktuālās informācijas apmaiņa ar citām kompetentajām iestādēm, ar mērķi nodrošināt savlaicīgu risku novērtējumu. Lai nodrošinātu minēto, ir noteikts strikts informācijas apmaiņas mehānisms, kas izpaužas kā pastāvīga informācijas apmaiņa starp Robežpārbaudes norīkojuma vecāko, VID MKP muitas maiņas vadītāju un PVD Kontroles punkta amatpersonu. Informācijas apjoms, mehānisms un regularitāte ir noteikta 2012. gada 17. aprīļa starpresoru vienošanās Nr. 60 "Par iestāžu darbības un sadarbības organizēšanu robežšķērsošanas vietās" un robežšķērsošanas vietu pārbaužu tehnoloģijās. Veicot dienesta pienākumus attiecīgajā robežšķērsošanas vietā, ir iespēja izmantot citas iestādes esošos tehniskos līdzekļus. To izmantošana tiek veikta Robežpārbaudes norīkojuma vecākajam un VID MKP muitas maiņas vadītājam savstarpēji vienojoties par pārbaudes apjomu un nepieciešamā tehniskā līdzekļa pielietošanas nepieciešamību. Pamatojoties uz VRS, VID, PVD, VP un VVD 2016. gada 21. aprīļa vienošanos Nr. 1 "Par sadarbību valsts drošības jautājumos", ir izveidota iestāžu Riska analīzes darba grupa, kuras ietvaros tiek veidota kopīgā riska analīze par valsts drošību, t.sk. robežšķērsošanas vietās. Atbilstoši kopējai riska analīzei, tiek gatavota riska analīze arī konkrētajai robežšķērsošanas vietai, ko veic katra iestāde atsevišķi. Papildus ikdienā tiek veikta informācijas apmaiņa starp robežkontrolē iesaistīto iestāžu amatpersonām par iespējamajiem riskiem. Saskaņā ar iepriekš izstrādātiem un apstiprinātiem ārkārtas situāciju novēršanas plāniem tiek veiktas gan VRS robežkontroles struktūrvienību, gan arī kopīgā robežpārbaudē iesaistīto iestāžu amatpersonu apmācības par rīcību ārkārtas situācijās. Papildus iestādes nodrošina arī otras iestādes apmācības par specifiskiem jautājumiem. Robežšķērsošanas vietās tiek organizētas arī operācijas, kuru ietvaros tiek iesaistīta arī pārbaudes procedūrās iesaistītās iestādes. Piemēram, VRS kopīgi organizētajās operācijās ar Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas Robežsardzes dienestiem iesaistītas arī muitas amatpersonas. Atsevišķu likumpārkāpumu konstatēšanas gadījumos tiek veiktas kopīgas izmeklēšanas darbības. Uz ārējās un iekšējās robežas (atsevišķi autoceļi) ir izveidota VID MP Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma (TLKAIS). VRS un VID vienošanās paredz, ka aktīvās un pasīvās piekļuves tiesības ir piešķirtas VRS. VRS var iegūt informāciju par valsts robežu šķērsojošo transportlīdzekli, kā arī veikt dienesta atzīmes par konkrētu transportlīdzekli, lai nodrošinātu operatīvos pasākumus, veiktu padziļinātu pārbaudi pēc nepieciešamības un izmantotu informāciju riska analīzes sagatavošanai. TLKAIS modernizēšana (sistēma uzstādīta 2007. gadā) un uzstādīšana visās robežšķērsošanas vietās uz ES ārējās robežas (arī Liepājas ostas MKP, Ventspils ostas MKP un robežšķērsošanas vietās Pededze, Meikšāni un Kaplava) sniegtu būtisku atbalstu riska mazinošo pasākumu īstenošanā, jo tādejādi būtu nosegtas visas ārējās robežas autoceļu robežšķērsošanas vietas. Šādas sistēmas nepieciešamība ir būtiska ne tikai VID, bet arī citām valsts tiesībaizsardzības iestādēm, kā KNAB, VP, VDD, VRS, SAB, kuras jau šobrīd izmanto TLKAIS datus. VID, vairāku gadu garumā mērķtiecīgi īstenojot dažādus projektus, ir nodrošinājis visu ES ārējās austrumu robežas muitas kontroles punktu aprīkošanu ar kravu kontroles rentgeniekārtām, kas būtiski atvieglo pārbaužu veikšanu un samazina transportlīdzekļu un kravu kontrolēm nepieciešamo pārbaudes laiku, tomēr, ņemot vērā robežkontrolē iesaistīto dienestu atbildību drošības un drošuma garantēšanā, kā arī dienestu rīcībā esošā aprīkojuma nolietošanās ciklu un jaunu tehnoloģiju attīstības ātrumu un to radīto iespēju paplašināšanos, tehniskā aprīkojuma modernizācija ir jāturpina - jānodrošina kravas kontroles rentgeniekārtu nomaiņa Grebņevas MKP un Zilupes MKP, kā arī jaunas bagāžas kontroles rentgena iekārtas iegāde Terehovas MKP. Tāpat nepieciešams turpināt darbu pie muitas rīcībā esošā muitas tehniskā aprīkojuma un informācijas sistēmu savstarpējās integrācijas, lai vienkopus nodrošinātu pilnu informāciju par muitas kontroles laikā veiktajām kontroles darbībām un uzlabotu riska analīzes iespējas. Lai stiprinātu muitas kontroles pasākumus uz Latvijas Republikas iekšējās un ārējās robežas, muitas fiziskās kontroles procesā tiek iesaistīti kinologi ar speciāli apmācītiem narkotisko vielu, tabakas izstrādājumu un skaidras naudas meklēšanas darba suņiem. Kā instruments drošības un kārtības nodrošināšanai, nopietnu draudu novēršanai, muitas amatpersonu darbības procesu uzraudzībai tiek izmantota videonovērošanas sistēma. Tiek paaugstināta muitas un robežkontroles efektivitāte, nodrošinot valsts ekonomiskās robežas aizsardzību un muitas lietās pieņemto lēmumu kontroli. Ir izstrādāts VRS informācijas sistēmas "RAIS2009" apakšmodulis "Automatizētā robežpunkta gaitas kontroles sistēma" (turpmāk - ARGKS). No 2018. gada 12. septembra līdz 2018. gada 11. decembrim Vientuļu II kategorijas robežkontroles punktā tika realizēts ARGKS pilotprojekts. Plānots, ka ARGKS aizstās pašreiz esošos transportlīdzekļu, gājēju un ārpus kārtas robežu šķērsojošās kravas reģistrācijas papīra kontroles talonus, automatizējot kontroles mehānismu kopumā. Pašlaik notiek ARGKS pilnveidošana, tehniskā aprīkojuma uzlabošana un ARGKS normatīvās bāzes izstrāde. Plānots turpināt darbu pie ARGKS ieviešanas visās robežšķērsošanas vietās uz ārējās sauszemes robežas. Robežšķērsošanas vietu infrastruktūras uzlabošanai 2019.-2023. gadā ir plānots ieviest šādus modernizācijas projektus RŠV "Terehova", RŠV "Silene" un RŠV "Pāternieki": 1) 2019. gada maijā tika uzsākt RŠV "Terehova" attīstības modernizācijas projekta 1. etapa būvdarbi, izbūvējot jaunu muitas kontroles ēku padziļinātajai kontrolei, veicot ārējo inženiertehnisko tīklu pārbūvi, pārbūvējot sešus esošos kontroles paviljonus un paplašinot nojumes virs kontroles zonas, tās aprīkojot ar elektroniskajām informācijas zīmēm, lai pīķa stundās varētu efektīvi mainīt joslu nozīmi un palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi, noteiktā teritorijā uzlabojot asfalta seguma kvalitāti un paplašinot kontroles joslu negabarīta transportlīdzekļiem; 2) 2019. gada maijā tika uzsākti būvdarbi divās robežšķērsošanas vietās, plānojot paplašināt ceļu starp RŠV "Silene - Urbāni (Baltkrievija)" un RŠV "Pāternieki - Grigorovščina (Baltkrievija)", papildus izbūvējot perimetra apsardzes signalizāciju, videonovērošanas sistēmu un uzstādot satiksmes organizācijas aprīkojumu (paceļamās barjeras, hidrauliskos ceļu satiksmes bloķētājus, elektroniskos satiksmes organizācijas informatīvos paneļus, luksoforus); 3) 2019. gada februārī ir uzsākts darbs pie sagatavošanas darbu izstrādes projektēšanas un līdz 2020. gada maijam ir plānots izstrādāt būvprojektu RŠV "Silene" un RŠV "Pāternieku" attīstības modernizācijas 1. posma aktivitāšu veikšanai, lai modernizētu esošo infrastruktūru RŠV "Silene" un "Pāternieki" saistībā ar Rīgā un Minskā plānoto Pasaules Hokeja čempionātu 2021. gadā, kā arī izveidotu pieslēgumu Krāslavas novada loģistikas centram. 4) 2018./2019. gados uzsākts darbs pie RŠV "Terehova" 2. posma uzsākšanas, kurā paredzēts izbūvēt rokas bagāžas kontroles termināli un veikt galvenās, administratīvās ēkas pārbūvi. Būtiski projektu turpināt, noslēdzot līgumu par EEZ programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" finansējuma piešķiršanu projektam un uzsākt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi. 5) Pamatojoties uz to, ka Rīgas brīvostas pārvalde un Rīgas domes Satiksmes departaments līdz 2023. gada beigām plāno realizēt virkni būvprojektu saistībā ar Rīgas pilsētas ceļu infrastruktūras attīstību Daugavas labajā krastā ostas apkārtnē, būtiski mainot kravu satiksmes organizāciju, augšminētās iestādes ir aktualizējušas jautājumu saistībā ar esošo Rīgas ostas muitas kontroles punkta 0210 Uriekstes ielā pārcelšanu uz citu vietu, izveidojot jaunu robežšķērsošanas vietu Kundziņsalā Rīgas brīvostas teritorijā. Par projekta ideju izstrādāts Ministru kabineta rīkojums, kas iespējami tuvākā laikā jāvirza izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministru kabineta rīkojums paredz projekta īstenošanu divos posmos - pirmajā posmā veikt būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi par valsts budžeta līdzekļiem, otro posmu - būvniecības darbus, uzsākt pēc atkārtota jautājuma izskatīšanas Ministru kabinetā un veikt visas nepieciešamās darbības, lai būvniecības darbiem piesaistītu ESF finansējumu NAP 2021-2027. Lai nodrošinātu nepieciešamo caurlaidības kapacitātes palielināšanu saskaņā ar esošo un prognozēto transportlīdzekļu plūsmas pieaugumu, no 2021. gada RŠV "Silene" un RŠV "Pāternieki", VID, VRS un PVD ir nepieciešams palielināt personāla resursu skaitu, kas spētu nodrošināt nepieciešamās dokumentu un fiziskās kontroles saskaņā ar noteiktajām kontroles procedūrām. Prognozējot pasažieru pieaugumu starptautiskajā lidostā "Rīga" tiek realizēts darbs pie lidostas attīstības projekta izstrādes un realizācijas. Pēc tā īstenošanas, starptautiskā lidosta "Rīga" spēs apkalpot līdz 10 miljoniem pasažieru gadā. Lai lidostas "Rīga" RŠV nodrošinātu efektīvas robežpārbaudes, ieskaitot plānoto ABC vārtu apkalpošanu, neveicinot garas pasažieru rindas pirms robežpārbaudes, provizoriski nepieciešams palielināt personāla skaitu par 36 amata vietām18. Robežuzraudzība "Zaļās" robežas uzraudzību nodrošina 15 VRS struktūrvienības. Valsts robežas uzraudzību ar dažādiem taktiskajiem paņēmieniem veic mobilās (ar patrulēšanas transportlīdzekļiem, kvadricikliem, motocikliem, sniega kamanām) un kājnieku patruļas, pamatojoties arī uz veikto riska analīzi. Valsts robežas uzraudzībai no gaisa tiek izmantoti divi divdzinēju helikopteri "Agusta 109E Power" (iegādāti 2007. gadā) un divi viendzinēju helikopteri "Agusta Bell 206" (iegādāti 2012. gadā). VRS gaisa kuģi tiek izmantoti kā kompensējošais mehānisms robežincidentiem ar nepārtrauktu gatavību īsā laikā nogādāt robežsargu norīkojumu uz attālinātu apdraudētu valsts robežas posmu. Kopš VRS Aviācijas pārvaldes izveidošanos 2008. gadā tika izstrādāta aviācijas komponenta izmantošanas taktika, palielinoties helikopteru skaitam un attīstoties pilotu un speciālā aprīkojuma operatoru kompetencēm uzlabojas robežas uzraudzības rezultāti un tika paaugstināta taktisko spēku mobilitāte. Helikopteri "Agusta 109E Power" ir aprīkoti ar elektrooptisko sensoru, kura pateicoties infrasarkanā izstarojuma reģistrācijas tehnoloģijai ļauj efektīvi meklēt likumpārkāpējus naktī un meža masīvā. Gaisa kuģu efektīva izmantošana veicina atklāto pārkāpumu palielinājumu, kā arī robežpārkāpumu skaita samazinājumu. Kopš 2008. gada VRS tika izveidota atsevišķa speciālo operāciju vienība, kura sniedz atbalstu VRS kriminālizmeklēšanas struktūrvienībām kriminālprocesuālo un operatīvo darbību veikšanā, lai atklātu noziedzīgus nodarījumus, meklētu un aizturētu personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus pierobežā, ka arī valsts iekšienē. Speciālo operāciju vienība ir VRS priekšnieka kompensācijas līdzeklis pārrobežu noziedzības apkarošanā. Ņemot vērā tendences, likumpārkāpēju agresīvāko uzvedību un pretošanos, minētās struktūrvienības izveidošana un amatpersonu kompetenču attīstīšana palīdzēja būtiski paaugstināt kriminālizmeklēšanas struktūrvienību darbības kvalitāti. Robežuzraudzībā plaši tiek izmantoti dienesta suņi, kuru iesaisti robežuzraudzībā arī turpmāk plānots attīstīt. Informācijas iegūšanai par situāciju uz valsts robežas tiek izmantotas uz novērošanas torņiem izvietotas dienas un nakts novērošanas kameras, kā arī dažāda tipa sensoru sistēmas. Ātrai reaģēšanai uz pārkāpumiem izveidota speciāli apmācīta robežsargu vienība, kas nepieciešamības gadījumā sniedz atbalstu VRS struktūrvienībām. Robežuzraudzības taktiskā plānošana balstīta uz robežuzraudzības posmu sadali. Pamatojoties uz riska analīzi ir noteikti īpaši svarīgi posmi un posmi, kas nav noteikti par īpaši svarīgiem posmiem. VRS jūras robežuzraudzības teritorija ir sadalīta 3 operatīvi taktiskajos rajonos - L, V un R. Pamatojoties uz riska analīzi tie tiek sadalīti īpaši svarīgās vietās, īpaši svarīgos kvadrātos un svarīgos kvadrātos. Jūras robežas uzraudzību nodrošina VRS rīcībā esošie kuģi, kuteri, mobilie novērošanas kompleksi un VRS jūras video novērošanas sistēma. Operacionālajā līmenī jūras uzraudzība tiek realizēta kopā ar NBS un sadarbībā ar VVD un VID muitu. Latvijas jūras robežas uzraudzībai tiek izmantota VRS jūras video novērošanas sistēma, NBS Latvijas jūras un krasta uzraudzības sistēma - LSCSS (Latvian Sea and Coastal Surveillance System) un AIS. LSCSS sistēmas galvenais mērķis ir nodrošināt ar jūras novērošanas informāciju Latvijas jūras krasta joslā, izmantojot radaru sistēmu un tālas redzamības optisko sistēmu, kura sevī ietver dienas un nakts video sensorus, liela attāluma radaru sistēmu, kas kalpo par pamatu mērķu noteikšanai. Sistēmas uzbūve paredzēta cīņai ar kontrabandu, nelegālu zvejošanu un citām nelegālām darbībām Latvijas jurisdikscijā esošajos ūdeņos. Sistēmas uzkrātā informācija pieejama lietošanai glābšanas dienestiem (SAR), kā arī citām ārējām apakšsistēmām vai droša pieslēguma attālinātiem termināliem. Sistēma izstrādāta, lai tā priekšlaicīgi varētu noteikt un sekot kuģiem vai laivām, precīzi nosakot to atrašanās vietu, lai patruļas kuģi ātri varētu pārbaudīt aizdomīgus mērķus. Sistēmas vadības centrs atrodas Jūras spēku Flotiles komandcentrā (FCC) Liepājā. FCC nonāk informācija no visām novērošanas stacijām. Informācija no dažādiem novērošanas elementiem (kameras, radari utt.) tiek apstrādāta un attēlota, sniedzot operatoriem pārskatāmu kopskatu. LSCSS sistēmas situācijas attēls ir pieejams arī VRS Ventspils pārvaldes Jūras operāciju koordinācijas centrā 24/7 režīmā. Nākotnes pamats sauszemes un jūras robežas uzraudzībai ir EUROSUR sistēma, kuras pārvaldību un izmantošanu nodrošina VRS sadarbībā ar līdzatbildīgajām iestādēm. EUROSUR darbība (2012. gada beigās izveidots NKC), turpmāk pakāpeniski attīstot EUROSUR kapacitāti, būtiski atbalstīs robežuzraudzības pasākumus. Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados: 1) saglabāsies nelegālās imigrācijas risks uz robežas posmiem ārpus robežas šķērsošanas vietām no ekonomisko imigrantu puses no Vjetnamas un citām ekonomiski mazāk attīstītām valstīm; 2) saistībā ar politisko situāciju un militāriem konfliktiem Tuvo Austrumu valstīs, organizētās nelegālās migrācijas līmenis saglabāsies augstā līmenī gan uz ārējām, gan uz iekšējām robežām; 3) prognozējas riska saglabāšanās attiecībā uz ļaunprātīgu patvēruma procedūras izmantošanu, tādēļ būtu nepieciešams piemērot iesnieguma izskatīšanu robežprocedūras ietvaros, piemērojot drošas trešās valsts konceptu; 4) bijušo/esošo teroristu no Irākas un Sīrijas iefiltrēšanās ES, izmantojot patvēruma meklētāju plūsmu; 5) prognozējas riska līmeņa saglabāšanās attiecībā uz robežas nelikumīgu šķērsošanu apslēptā veidā smagajās kravas automašīnās, treileros un mikroautobusos; 6) saglabāsies augsts narkotisko vielu, akcīzes un citu preču kontrabandas, sabiedrībai bīstamu preču ieviešanas skaidras naudas nelegālās pārvietošanas risks; 7) augstā līmenī saglabāsies ļaunprātīgas bezvīzu režīma izmantošanas risks un ar to saistītais nelegālas nodarbinātības risks (galvenokārt, Ukrainas valstspiederīgajiem), kā arī trešo valstu pilsoņiem izsniegto vīzu negodprātīhgas izmantošanas risks, tajā skaitā gadījumos, kad vīzas izsniegtas ar mērķi mācības un nodarbinātība Latvijā; 8) personāla skaita palielināšana ņemot vērā prognozējamo ceļotāju plūsmas palielināšanos un robežšķērsošanas vietu attīstību; 9) robežkontroles nodrošināšanai nepieciešama tehniskā aprīkojuma pilnveidošana un modernizēšana, lai nodrošinātu atbilstību arvien pieaugošajai ceļotāju plūsmai un mūsdienīgo tehnoloģiju prasībām. Nr.p.k Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem19 Rezultatīvais rādītājs20 Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem 1.1. A, B, C Uzstādīt un ieviest darbībā ABC vārtu sistēmu starptautiskajā lidostā "Rīga" 30% procenti ES/EEZ pasažieru šķērso valsts robežu lidostā "Rīga" izmantojot ABC vārtu sistēmu (2.1.1., 3.3.2.) Uzstādītas 8 vārtu sistēmas, apmācīts personāls darbībai ar sistēmu VRS VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" SM 31.03.2020. (2 000 000 EUR) Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) 1.2. A, B, C VRS struktūrvienību mobilitātes uzlabošana Uzlabojusies VRS mobilitāte un spēja reaģēt uz robežpārkāpumiem (2.1.1.) Iegādāti 23 transportlīdzekļi VRS - 30.12.2020. (464 000 EUR) Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) (1 015 880 EUR) Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) Iegādāti 119 transportlīdzekļi un 35 piekabes vieglajiem transportlīdzekļiem VRS - 30.12.2020. turpināsies līdz 2023. gadam 2020.gadā papildus nepieciešamais finansējums nav piešķirts. Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums: 2021. gads - 942 500 EUR; 2022. gads - 2 428 200 EUR; 2023. gads - 189 700 EUR; turpmāk ik gadu - 202 300 EUR 1.3. A, B, C Video kameru un sensoru sistēmas atjaunošana Uzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas apdraudējumiem (2.2.1.) Iegādātas līdz 19 videonovērošanas kameras un līdz 96 sensoru sistēmas VRS - Video novērošanas kameras 30.06.2020 Sensoru sistēmas 11.09.2020 (3 092 354 EUR) Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) (412 842 EUR) Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai 1.4. A, B Papildus žoga būvniecība uz KF sauszemes robežas Uzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas apdraudējumiem (2.2.1.) Žogs uz LV-KF robežas 100 km garumā VRS NVA 30.12.2020. turpināsies 2021. un 2022. gadā 2020. gadā papildus nepieciešamais finansējums nav piešķirts. Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums: 2021. gads - 1 500 000 EUR; 2022.gads - 4 100 000 EUR 1.5. A, B, C 2 helikopteru iegāde VRS mobilitātes uzlabošanai, esošo vieglo helihopteru parka plānveida atjaunošana Uzlabojusies VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas apdraudējumiem (2.2.1.) Iegādāti 2 helikopteri. Nodrošināta gaisa kuģu uzturēšana VRS - 30.12.2020 (10 019 498 EUR) Valsts budžeta līdzekļu ietvarā Nodrošināta turpmākā VRS gaisa kuģu uzturēšana un dzinēja kapitālais remonts; Iegādāta pārvietojamā modulārā ēka VRS - 30.12.2020. (979 507 EUR) Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 1.6. A, B, C VRS speciālo uzdevumu dienesta "Sigma" tehniskās bāzes un mobilitātes uzlabošana Uzlabojusies VRS spēja reaģēt uz incidentiem (2.2.1., 2.3.1.) Iegādāti tehniskie līdzekļi un 4 speciālo uzdevumu veikšanai aprīkoti transportlīdzekļi VRS NVA 30.12.2020. turpināsies līdz 25.12.2023. 2020. gadā papildus nepieciešamais finansējums nav piešķirts. Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums: 2021. gads - 451 566 EUR; 2022.gads - 367 098 EUR; 2023.gads - 166 462 EUR Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) 168 498 EUR 1.7. A, B RŠV infrastruktūras modernizācija RŠV "Terehova", RŠV "Pāternieki" un RŠV "Silene"I etaps Uzlabojusies kontroles iestāžu (VID, VRS) iespējas nosargāt valsts austrumu robežu uz autoceļiem (2.2.1.) Uzlabojumi veikti 3 RŠV VNĪ VID VRS PVD 30.12.2020. (15 774 170 EUR) Piešķirtā 2018.-2021. gadam finansējuma ietvarā: 10 036 027 EUR, tajā skaitā valsts budžeta finansējums 8 783 270 EUR un VNĪ pašu līdzekļi 1 252 757 EUR; 5 738 143 ESF finansējums pārrobežu programmu ietvaros, tai skaitā valsts budžeta līdzfinansējums. 1.8. A, B Sagatavot izskatīšanai Ministru kabinetā jautājumu par muitas kontroles punkta 0210 (Uriekstes iela 16, Rīgā) pārcelšanu uz Kundziņsalu Uzlabojušās kontroles iestādes (VID, VRS) iespējas valsts robežas apdraudējumu novērst atbilstoši kravu satiksmes plūsmai nosargāt valsts (2.2.1.) Uzlabojumi veikti 1 RŠV VID VNĪ VRS PVD 30.12.2020. n/a 1.9 A, B RŠV infrastruktūras modernizācija RŠV "Terehova" II etapa uzsākšana Uzlabojusies kontroles iestāžu (VID, VRS) iespējas nosargāt valsts austrumu robežu uz autoceļiem (2.2.1.) Uzlabojumi veikti 1 RŠV VNĪ VID VRS PVD 30.12.2020. (1 699 000 EUR) EEZ programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" finansējums 1.10. A, B Realizēt pasākumus nacionālās iepriekšējās pasažieru informācijas apstrādes sistēmas izveidei, lai nodrošinātu labāku funkcionēšanu, pārvadātāju un VRS datu apstrādes formātu savietojamību Nodrošināta situācijas analīze (1.3.1., 3.1.4.) Veikti iepriekšējās pasažieru informācijas apstrādes sistēmas izveidei nepieciešamiem sagatavošanas darbi, finansējuma aprēķināšana un finansējuma avotu meklēšana VRS IeM IC VDD 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 1.11. A, B, C REIS modernizācija un savietošana ar Eiropas Savienības IIS/ETIAS Nacionālās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbības pilnveidošana un sagatavošana savietošanai ar Eiropas Savienības IIS/ETIAS (1.3.1.) Pilnveidota IT sistēma IeM IC VRS 30.12.2020. Finansējuma un to avotu apzināšana paredzēta realizējot abu sistēmu ieviešanas nacionālajos plānos 1.12. B Personāla profesionalitātes pilnveide radiometriskās kontroles nodrošināšanai Uzlabojusies valsts iestāžu reaģēšanas spēja (2.1.1., 3.3.2.) Organizētas 2 kopīgās mācības VVD VRS VID PVD 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā. 1.13. B, C Nodrošināt VRK Kinoloģijas dienesta Kinoloģijas centra paplašināšanu un modernizāciju Efektivizēti un stiprināti robežkontroles pasākumi uz ES ārējās. Veicināts Latvijas izglītības pakalpojumu eksports (2.1.1.) Pilnveidota VRS (VRK) kinologu apmācību vietas infrastruktūra IeM VRS VRK 30.12.2020 turpināsies 2021. un 2022. gadā 2020. gadā papildus nepieciešamais finansējums nav piešķirts. Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums: 2021. gads - 2 987 730 EUR; 2022. gads - 1 468 699 EUR; turpmāk ik gadu - 37 754 EUR 1.14. VID apmācību infrastruktūras attīstība kinoloģijas jomā Efektivizēti un stiprināti muitas kontroles pasākumi uz ES ārējās un iekšējās robežas (2.1.1.) Pilnveidota VID kinologu apmācību vietas infrastruktūra VID VNĪ 30.12.2020 turpināsies 2021. un 2022. gadā (838 315 EUR) Valsts budžeta finansējums (dotācija) un ārvalstu finanšu līdzekļi 1.15. A, B TLKAIS modernizācija un paplašināšana Nodrošināta pilnvērtīga un operatīva informācija par transportlīdzekļu kustību, operatīvi organizēti un veikti kontroles pasākumi (2.1.1.) TLKAIS uzstādīta Liepājas ostas MKP, Ventspils ostas MKP un Kaplavas, Meikšānu un Pededzes RŠV VID - 30.12.2020 turpināsies 2021. gadā (4 050 980 EUR) Valsts budžeta finansējums (dotācija un ārvalstu finanšu līdzekļi 1.16. A, B Kravas kontroles rentgena iekārtu nomaiņa Grebņevas MKP un Zilupes MKP Nodrošinās ātrāk atklāt preču kontrabandu, t.sk., narkotisko vielu un citu neatļautu preču pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī kalpo kā preventīvs līdzeklis (2.2.1.) Iegādātas un uzstādītas jaunas rentgena iekārtas Grebņevas un Zilupes MKP VID _ 30.12.2020 turpināsies 2021. un 2022. gadā (7 112 795 EUR) (Valsts budžeta finansējums (dotācija)) 1.17. A, B Bagāžas kontroles rentgena iekārtas nomaiņa Terehovas MKP Nodrošināta ātra personu pārvietojamās bagāžas kontrole (2.2.1) Nomainīta bagāžas kontroles rentgena iekārta Terehovas MKP VID VNĪ 30.12.2020 73 000 EUR (Valsts budžeta finansējums (dotācija)) 1.18. A, B, C Pamatfunkciju nodrošināšanai un ERKA kapacitātes stiprināšanai nepieciešamo amata vietu nokoplektēšana Nodrošināta personāla pietiekamība (2.2.1., 3.2.1., 3.2.4.) Nokoplektēti 93% no pamatfunkciju veikšanai un ERKAS kapacitātes stiprināšanai nepieciešamajām amata vietām VRS VRK 30.12.2020 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā. 1.19. B Latvijas Republikas valsts robežas joslas gar Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu izbūve Nodrošināta ārējās robežas uzbūve un aprīkošana (1.3.2., 2.2.1.) Paaugstināta Valsts robežsardzes kapacitāte robežuzraudzības veikšanā uz KF (283,6 km) un BY (172,9 km) ārējās robežas VRS NVA 30.12.2020 turpināsies līdz 2023. gadam (31 389 082 EUR, t.sk. 2019.-2020.gadā - 13 438 382 EUR) Valsts budžeta līdzekļu ietvarā Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums: 2021. gadā - 4 271 759 EUR 1.20. B, C Jaunā formas tērpa ieviešana un amatpersonu ar specialajām dienesta pakāpēm formas tērpa atjaunošana Nodrošināta jaunā parauga dienesta formas tērpu pieejamība Personāls nodrošināts ar jaunā parauga dienesta formas tērpu VRS NVA 30.12.2020 turpināsies līdz 2023. gadam (1 125 278 EUR) Valsts budžeta līdzekļu ietvarā Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums: 2021. gadā - 171 930 EUR; 2022. gadā - 1 909 902 EUR; 2023. gadā - 1 533 673 EUR un turpmāk ik gadu 241 814 EUR 2. Nodrošināt un pilnveidot glābšanas un meklēšanas aktivitātes jūras robežu uzraudzības laikā Pasākuma mērķis - nodrošināt koordinācijas un sadarbības līmeņa palielināšanu cilvēku meklēšanas un glābšanas pasākumu laikā maksimāli samazinot apdraudējumu cilvēku dzīvībai. Meklēšanas un glābšanas pasākumi uz jūras tiek veikti saskaņā ar Operatīvā rīcības plānu cilvēku meklēšanai un glābšanai Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā (turpmāk - Operatīvais rīcības plāns), kurš nosaka kārtību, kādā kompetentās valsts un pašvaldību iestādes, kuras minētas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un Ministru kabineta 2018. gada 29. maija noteikumos Nr. 299 "Noteikumi par meklēšanu un glābšanu jūrā Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) atbildības rajonā jūras un aviācijas nelaimes gadījumā", rīkosies cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas (Search and Rescue) (turpmāk - SAR operāciju) gadījumā MRCC atbildības rajonā, ieskaitot ostu akvatorijas. Operatīvajā rīcības plānā norādītajām iestādēm, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām, ar kurām ir saskaņots Operatīvais rīcības plāns, ir pienākums pēc Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) vai Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (turpmāk - ARCC) amatpersonu rīkojuma nekavējoties iesaistīties SAR operācijā un sniegt palīdzību avārijā nonākušiem cilvēkiem. Cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas laikā Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC) atbilstoši kompetencei sadarbojas ar: 1) NBS vienībām; 2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu; 3) VP, pašvaldības policiju un ostas policiju; 4) VRS (tai skaitā ARCC); 5) valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra"; 6) valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija"; 7) Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu; 8) ostu dienestiem; 9) citām Latvijas Republikas un ārvalstu institūcijām un trešajām personām, ja tas nepieciešams. VRS rīcībā esošie kuģi ir iekļauti Operatīvais rīcības plānā kā primārie glābšanas līdzekļi, savukārt kuteri kā sekundārie glābšanas līdzekļi. Robežu uzraudzības operācijās, ko veic dalībvalstis pie Latvijas Republikas ārējām jūras robežām saistībā ar operatīvo sadarbību, kuru koordinē FRONTEX tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulas Nr. 656/2014 ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām nosacījumi. ARCC darbība tiek nodrošināta, realizējot civilās aviācijas normatīvajos aktos VRS noteiktos uzdevumus - nodrošināt civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbu, aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanas koordināciju, kā arī paša ARCC nepārtrauktu darbību 24/7 režīmā. Lai izpildītu Latvijas Republikas saistības attiecībā pret Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteiktajām prasībām un nodrošinātu Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta pilnvērtīgu funkcionēšanu, kā to nosaka 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 12. pielikums un Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas (IAMSAR) vadlīnijas, no 2014. gada 1. novembra ARCC darbību nodrošina VRS. Līdz 2019. gada 1. maijam ARCC uzdevumus nepārtraukti 24/7 režīmā veica VRS Operatīvās vadības pārvaldes NKC. VRS funkcionālās un strukturālās optimizācijas rezultātā ARCC pienākumus no 2019. gada 1. maija veic VRS Aviācijas pārvalde. Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados: 1) uzturēt un pilnveidot ARCC darbību; 2) izstrādāt un noslēgt nepieciešamās vienošanās ARCC darbības nodrošināšanai; 3) veikt pasākumu kompleksu ARCC Operatīvā rīcības plāna izstrādāšanai un tā turpmākai regulārai aktualizēšanai; 4) sadarbībā ar valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra" ieviest ICAO un IAMSAR aprakstītos gaisa kuģu meklēšanas procesus ARCC darbībā; 5) nodrošināt ARCC ar visu nepieciešamo dokumentāciju, kas regulē un nosaka aviācijas meklēšanas un glābšanas pasākumus; 6) izstrādāt un īstenot ARCC personāla apmācību plānu; 7) nodrošināt un aprīkot ARCC ar tā darbībai nepieciešamo aprīkojumu un sistēmām; 8) piedalīties meklēšanas un glābšanas pasākumu reglamentējošo normatīvo aktu izstrādes un pilnveidošanas procesā; 9) organizēt un piedalīties ARCC teorētiskās un praktiskās mācībās. Pasākums Darbības rezultāts. Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem21 Rezultatīvais rādītājs22 Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem 2.1. A, B Izstrādāt Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (ARCC) operatīvās rīcības plānu. Saskaņots un ieviests ARCC operatīvās rīcības plāns (3.4.1.) Plāns VRS CAA VUGD NMPD VP NBS TNGIIB LGS ĀM LPS 30.12.2019 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 2.2. A, C Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatu (IAMSAR) vadlīniju ieviešana. Ieviestas Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas (IAMSAR) vadlīnijas (3.4.1.) nodrošināts ARCC personāla nokomplektējums VRS - 30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā ieviesti ICAO un IAMSAR noteiktie gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas procesi VRS CAA 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 2.3. B, C ARCC Operatīvā rīcības plānā noteikto uzdevumu realizācija Nodrošināta ARCC Operatīvās rīcības plānā noteikto uzdevumu realizācija (2.3.1., 3.4.1.) Organizētas teorētiskās civilās aviācijas meklēšanas un glābšanas mācības VRS CAA VUGD NMPD VP NBS TNGIIB 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā Organizētas praktiskās aviācijas meklēšanas un glābšanas mācības VRS CAA VUGD NMPD VP NBS TNGIIB 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 2.4. B, C ARCC plānveida personāla apmācības Veikta ARCC plānveida personāla apmācības, paaugstināta personāla profesionalitāte (2.3.2., 3.3.2.) nodrošinātas regulāras aviācijas angļu valodas apguve un Meklēšanas koordinatora (SMC) kursu apguve VRS CAA LGS 30.12.2020. (64 000 EUR) Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 2.5. A, B, C VRS aviācijas meklēšanas un glābšanas uzlabošana Uzlabota VRS reaģēšanas spēja uz valsts robežas apdraudējumiem (2.3.2., 3.3.2.) Apmācīti piloti un speciālā aprīkojuma operatori darbam ar helikoptera vinču un elektrooptisko kameru, iegādāts aviācijas glābšanas inventārs VRS - 30.12.2020. 2.6. A, B, C Kuģu RK-03 "TIIRA" un RK-12 "VALPAS" Kuģošanas spējas apliecību atjaunošana, kā arī iekārtu, sistēmu un mezglu atjaunošana un uzturēšana atbilstošā tehniskā kārtībā Uzlabota VRS reaģēšanas spēja jūrā robežkontroles pasākumos, kā arī meklēšanas un glābšanas pasākumos (2.3.1., 2.2.1., 3.2.2., 3.2.5., 3.2.7.) Nodrošināta VRS kuģošanas līdzekļu atbilstoša darbība kārtība un reaģēšanas spēja. VRS - 30.12.2020. turpināsies līdz 2022. gadam 2020. gadā papildus nepieciešamais finansējums nav piešķirts. Indikatīvi turpmākajos gados nepieciešamais papildu finansējums: 2021. gads - 610 000 EUR; 2022.gads - 2 939 000 EUR 3. Veikt un pilnveidot iekšējās drošības risku analīzi, kas var ietekmēt ārējo robežu drošību Pasākuma mērķis - nodrošināt noturīgu un kvalitatīvu starp iestāžu analītisko produktu izstrādes spēju stratēģiskajā, reģionālajā un vietējā līmenī. Latvijas atbildība par ES un Šengenas līguma telpas ārējās robežas drošību saistīta ar skaidru, aptverošu un apsteidzošu situācijas novērtējumu (risku analīzi). Izsvērtā un pietiekoši precīzā situācijas novērtējumā svarīga loma ir arī pareizajā laikā veiktai uzticamas informācijas apmaiņai gan starptautiski, gan Latvijas Republikas kompetento iestāžu ietvaros. Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 5. maija instrukciju Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos" tiesībaizsardzības iestādes organizē sadarbību, pamatojoties uz valsts robežas drošības apdraudējuma iespējamības (riska) analīzes rezultātiem. Ne retāk kā vienu reizi gadā Sadarbības vadības grupa kopīgi izstrādā vienotu riska analīzi (stratēģiskais līmenis). Šī vienotā riska analīze tiek nosūtīta arī Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomei. Pašlaik starp iestādēm notiek pastāvīga un regulāra informācijas apmaiņa nacionālajā un starptautiskajā līmenī par aktuālām problēmām un tendencēm, kas saistītas ar nelegālo imigrāciju un pārrobežu noziegumiem. Tiek veikta iegūtās informācijas apkopošana un analīze, uz kā pamata tiek noteiktas tendences un to attīstība, kā arī riska pakāpes attiecīgajās jomās. Nacionālajā līmenī apdraudējumu analīzi robežas drošības jomā nodrošina speciāli izveidota grupa, kura izstrādā gala produktu reizi gadā. Apdraudējumu analīzi izstrādā VRS, VP, VID Muitas pārvalde, Pārtikas veterinārais dienests un VVD. Katra iestāde sniedz ieguldījumu Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros. Pamatojoties uz noslēgtām vienošanām notiek regulāra informācijas un darbības rezultātu apmaiņa starp VRS, VP, VID Muitas pārvaldi, PVD un VVD gan lokālajā, gan reģionālajā, gan centrālajā līmenī. Starptautiskā sadarbība riska analīzes nolūkam tiek organizētas starp kaimiņvalstīm (Igauniju, Lietuvu, Krieviju un Baltkrieviju), BSRBCC un FRONTEX austrumu robežas riska analīzes tīkla ietvaros. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padomes lēmumu, no 2014. gada ir izveidota un darbojas Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas, Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts vides dienesta riska analīzes ekspertu patstāvīgā darba grupa, kurai deleģēta sekojošu uzdevumu izpilde: 1) veikt Latvijas Republikas valsts robežas drošības apdraudējuma riska analīzi; 2) koordinēt riska analīzes datu apmaiņu, kopīgi izmantot riska analīzes rezultātus, nodrošināt ar nepieciešamo informāciju iestāžu riska analīzes veicējus. Riska analīze robežkontroles ietvarā Riska analīzes sistēma VRS balstās uz FRONTEX rekomendācijām - Vienoto Integrēto riska Analīzes modeli (Common Integrated Risk Analysis Model - CIRAM), FRONTEX Riska analīzes tīkla izstrādātajām rekomendācijām un izstrādātajiem riska indikatoriem. VRS (taktiskajā un operacionālajā līmenī), kā arī nacionālajā līmenī ir izveidota labi funkcionējoša riska analīzes sistēma. Sistēmas pamatā ir skaidri definēti principi informācijas vākšanai, tās apmaiņai un analīzei. Taktiskajā līmenī informācija tiek apkopota lokāla līmeņa struktūrvienībās balstoties uz ikdienas novērojumiem un darbības rezultātiem. Katrā struktūrvienībā, piem. robežšķērsošanas vietā, robežapsardzības nodaļā vai imigrācijas kontroles struktūrvienībā tiek nozīmēta speciāli apmācīta amatpersona, kuras funkcionālajos pienākumos ietilpst riska analīzes veikšana. Būtu jāatzīmē, ka riska analīze tiek veikta gan ikdienā, gan mēneša griezumā, gan gada griezumā. Attiecīgi tiek sagatavoti riska analīzes produkti. Nepieciešamības gadījumā riska analīzes rezultāti tiek darīti zināmi attiecīgām VP struktūrvienībām, kā arī muitas un PVD amatpersonām robežšķērsošanas vietās. Reģionālās pārvaldes ir atbildīgas par informācijas apkopošanu un riska analīzes veikšanu operacionālajā līmenī. Speciāli apmācītas amatpersonas nodrošina riska analīzes veikšanu izmantojot datus no robežpārbaužu, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles un kriminālizmeklēšanas jomas. Turklāt, papildus informācija no citiem avotiem, piem. kaimiņvalsts robežsardzes dienesti, VP, VID Muitas pārvalde, PVD, VVD u.c., tiek ņemta vērā. Riska analīzes produkti tiek gatavoti reizi divos mēnešos, kā arī apkopojums reizi gadā. Taktiskie brīdinājumi tiek gatavoti nepieciešamības gadījumā. Būtu jāatzīmē, ka kopīga riska analīze tiek veikta Reģionālās sadarbības grupu līmenī, kur katra iesaistītā iestāde sniedz ieguldījumu ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos definētas kompetences. VRS Operatīvās vadības pārvaldes Analītiska nodaļa nodrošina riska analīzes veikšanu iestādes līmenī. Tās veikšanai tiek izmantota plaša veida informācija no dažādiem avotiem, pamatā koncentrējoties uz datiem no VRS struktūrvienībām robežpārbaužu, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles, kriminālizmeklēšanas jomās. Liela uzmanība tiek pievērsta datiem no citām Latvijas tiesībaizsardzības iestādēm (VP, VDD, VID Muitas pārvalde u.c.), preses, kaimiņvalsts robežsardzes dienestiem utt. Riska novērtējuma struktūra ir sekojoša: 1) iekšējo un ārējo apdraudējumu raksturojums; 2) konstatēto pārkāpumu analīze; 3) identificētie riska profili; 4) prognozējamā pārkāpēju rīcība (modus operandi); 5) situācijas attīstības tendences un prognozes; 6) secinājumi un rekomendācijas; 7) apdraudējumu raksturojošie statistiskie rādītāji. Tiek veidoti šādi riska analīzes produkti: 1) apsteidzoša informācija; 2) taktiskais brīdinājums; 3) riska analīze par robežkontroles un imigrācijas kontroles rezultātiem 2 mēnešu laika periodam un uzdevumiem nākamajam atskaites periodam; 4) ikgadējā Latvijas Republikas Valsts robežas drošības apdraudējumu (risku) analīze; 5) taktiski brīdinājumi uz ārzemēm; 6) mērķtiecīgās riska analīzes. Riska pārvaldība muitas jomā balstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk - SMK), noteiktiem principiem. Proti, lai līdz minimumam samazinātu risku Savienībai, tās pilsoņiem un tirdzniecības partneriem, muitas kontroles saskaņotai piemērošanai dalībvalstīs vajadzētu balstīties uz kopēju riska pārvaldības sistēmu, kas ietver sistemātisko riska apzināšanu, tostarp ar izlases veida pārbaudēm, un visu to pasākumu īstenošanu, kas vajadzīgi, lai ierobežotu jebkādu risku. Jebkādai muitas kontrolei, kas nav izlases veidā, jābūt balstītai uz riska analīzes rezultātiem. Saskaņā ar SMK muitas dienesti veic riska pārvaldību, lai diferencētu riska līmeņus, kas saistīti ar precēm, kurām veic muitas kontroli vai pārraudzību, lai noteiktu, vai precēm jāveic īpašas muitas kontroles, un, ja jāveic, tad kādos gadījumos. Riska pārvaldībā ietilpst, piemēram, datu un informācijas vākšana, riska analīze un izvērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī šī procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzība un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, ES un valsts avotiem un stratēģijām. Muitas kontroles veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem un nosakot kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas. VID Muitas pārvaldes Riska vadības daļa nodrošina nacionālās un starptautiskās muitas riska informācijas apstrādi un analīzi, nodrošinot risku mazinošo pasākumu īstenošanu un riska mazinošu pasākumu plānošanu, organizēšanu un veikšanu preču, transportlīdzekļu un personu bagāžas pārvietošanai pāri ES ārējai robežai, kā arī muitas risku pārvaldības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu muitas jomā. Īstenojot ar riska pārvaldības uzturēšanu saistītus uzdevumus, būtiska loma ir riska informācijas un riska analīzes rezultātu apmaiņai ar Latvijas Republikas tiesību aizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm. Kopš 2017. gada VID īsteno pasākumus Muitas kontroles atbalsta centra izveidei. Muitas kontroles atbalsta centra mērķis ir analītiskā atbalsta sniegšana reālajā laikā muitas kontrolē iesaistītām struktūrvienībām, ka arī operatīva riska informācijas un riska rezultātu apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām, citu ES dalībvalstu un trešo valstu muitas dienestiem, Latvijas Republikas tiesību aizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm. Riska analīze veterinārajā, pārtikas un fitosanitārajā ietvarā Riski, kas attiecas uz ievestajiem produktiem, tiek novērtēti un balstīti pamatojoties uz briesmām, kādas šīs produkts rada cilvēkam, dzīvniekiem un augiem - jo augstāks risks, jo stingrākas ievešanas prasības un kontrole. Īpaši augstu riska pakāpi veido dzīvi dzīvnieki, jo dzīvnieku veselība cieši saistīta ar sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma aspektu, kā arī ar ekonomiskajām izmaksām, kas var rasties slimību uzliesmojumu gadījumos. Arī dzīvnieku izcelsmes produkti ir augsta riska produkti, jo var būt gan dzīvnieku, gan cilvēku slimību pārnēsātāji. Augsts risks pastāv arī dzīviem augiem un augu produktiem, jo ar tiem var ievest jaunus kaitēkļus un augu slimības, kas rada bīstamas sekas lauksaimniecības kultūrām un videi, samazinot augu dekorativitāti un ražu vai iznīcinot augus. Salīdzinoši mazāku risku veido ne-dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu un zāļu ievešana, tomēr atsevišķām ne-dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu grupām, ņemot vērā ES noteiktos īpašos piesardzības pasākumus, saistībā ar pārtikas augsto piesārņojuma risku, jāveic piesardzības pasākumi vai pastiprināta identitātes un fiziskā kontrole (ar paraugu ņemšanu), lai nepieļautu piesārņotu produktu ievešanu Latvijā un ES. Iepriekš minēto risku mazināšanai regulāri tiek veikta 100 % visu ievesto produktu dokumentālā un identitātes kontrole. Pārbaudes robežkontroles punktos tiek veiktas, pamatojoties uz līdzvērtīgiem noteikumiem, kuri iekļauj vienādas prasības telpām, iekārtām un kontroles procedūrām. Augu, dzīvnieku un produktu importa un tranzīta kontroles sistēma ir izstrādāta un apstiprināta atbilstoši normatīvo aktu regulējumam. Radiācijas drošības jomā riska analīze tiek balstīta uz iepriekšējo gadu gadījumiem, kuros ir novērtēts paaugstināts jonizējošais starojums, un tiem gadījumiem, kad VVD RDC ir konstatējis priekšmetus ar paaugstinātu jonizējošā starojumu un jonizējošā starojuma avotus radiometriskajā kontrolē, kā arī uz citu valstu un starptautisko organizāciju sniegtās informācijas. VP sadarbojas ar VRS Eiropas multidisciplinārās platforma pret kriminālapdraudējumiem (EMPACT) prioritātes A ""Nelegālā imigrācija" ietvaros. Tāpat VP regulāri tiek veikta noziedzības riska analīze dažādu pasākumu ietvaros: 1) smagās un organizētās noziedzības apdraudējuma novērtējumam (SOCTA), kur VP, sadarbībā ar vairākām tiesību aizsardzības iestādēm sniedz informāciju Eiropolam kopējā ES SOCTA sagatavošanai; 2) tiek gatavots tiesībaizsardzības iestāžu kriminālizlūkošanas pusgada un gada analītiskais ziņojums Nacionālās kriminālizlūkošanas modeļa (NKIM) ietvaros; 3) VP kriminālizlūkošanas ietvaros tiek gatavots ikmēneša Taktiskais novērtējums. Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados riska analīzes jomā: 1) analītiskās kapacitātes stiprināšana iestādēs, piesaistot attiecīgi apmācītus ekspertus, kā arī esošā personāla profesionalitātes līmeņa celšana caur apmācībām un pieredzes apmaiņas programmām; 2) riska analīzes metodoloģiju pielāgošana starp institucionālas riska analīzes nodrošināšanai operacionālajā (reģionālajā) un stratēģiskajā (centrālajā) līmenī; 3) vienotas programmatūras neesamība automātiskai vai daļēji automātiskai datu apstrādei riska analīzes nolūkā. Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem 3.1. A, C Sagatavot ikgadējo Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku) analīzi Veikta visaptveroša riska analīze (1.1.1.) Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku) analīze 2019 Latvijas Republikas valsts robežas apdraudējumu (risku) analīze 2020 VRS VP VID PVD VVD Par iepriekšējo gadu līdz nākamā gada 15. martam Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 3.2. A, C Izvērtēt nepieciešamību palielināt personāla skaitu riska analīzes jomā Veikts izvērtējums (1.1.1.) Izvērtējums VRS - 30.12.2020 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 3.3. A, C Personāla skaita palielināšana riska analīzes vajadzībām muitas jomā (1.1.1.) Pārdalot VID resursus, nodrošināts personāla skaita palielinājums riska analīzes vajadzībām muitas jomā 2019. gada +10 amata vietas 2020. gadā + 8 amata vietas VID 30.12.2020 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 3.4. A, C Personāla profesionalitātes celšana riska analīzes jomā Paaugstinājies riska analīzes veicēju profesionālās sagatavotības līmenis (1.1.1.. 1.2.1., 3.3.2.) Nodrošināta ne mazāk kā 40 robežsargu apmācība VRS VRK 30.12.2020 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā vai FRONTEX finansējums 3.5. C Personāla profesionalitātes celšana muitas risku jomā Paaugstinājies riska analīzes veicēju profesionālās sagatavotības līmenis (1.1.1., 3.3.2.) Nodrošināta ne mazāk kā 50 muitas amatpersonu apmācība VID - 30.12.2020 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā. Ārvalstu finanšu instrumenti 3.6. B, C Izvērtēt iespēju iegādāties programmatūru analītisko datu apstrādei Veikts izvērtējums (1.1.1.) Izvērtējums VRS IeM IC 30.12.2020 Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 4. Nodrošināt dalību ES dalībvalstu sadarbībā, ko koordinē un atbalsta FRONTEX Pasākuma mērķis - stiprināt un attīstīt Latvijas Republikas pārstāvību FRONTEX pasākumos. Saskaņā ar Eiropas Robežu un Krasta apsardzes regulu uz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām bāzes tika izveidota Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (FRONTEX), lai nodrošinātu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ārējām robežām nolūkā efektīvi pārvaldīt ārējo robežu robežkontroli ar plašāku darbības amplitūdu un jaunu funkcionalitāti. FRONTEX tagad ir uzticētas pastiprinātas operacionālās pilnvaras, kas skar visas Eiropas integrētās robežas pārvaldības galvenās sastāvdaļas, pamatojoties uz FRONTEX operacionālajiem uzdevumiem robežkontrolē, lai nodrošinātu migrācijas plūsmu efektīvu pārvaldību, tostarp pilnvaras īstenot kopīgus atgriešanas reisus, un nodrošināt augstu drošības līmeni ES, arī veicot obligātos neaizsargātības novērtējumus. Vienlaikus tā palīdz aizsargāt brīvās pārvietošanas tiesības Šengenas dalībvalstu teritorijā, visās FRONTEX aktivitātēs pilnībā jāievēro pamattiesības. FRONTEX sadarbojas gan ar ES dalībvalstu iestādēm, gan ar trešo valstu kompetentajām iestādēm. FRONTEX ir tiesīga organizēt kopīgās operācijas ne tikai ES dalībvalstu teritorijā, bet arī trešajās valstīs. Reaģējot uz izaicinājumiem, ar ko saskaras dažas dalībvalstis "karstajos punktos (hotspot)", tiek izvērstas migrācijas pārvaldības atbalsta vienības. Šajās vienībās tiek apvienots Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EPAB), EUROPOL un FRONTEX - partnerībā ar valstu iestādēm un citām aģentūrām, lai identificētu, pārbaudītu un reģistrētu migrantus, viņiem iekļūstot ES, kā arī organizētu atgriešanas operācijas tiem, kuriem nav tiesību uzturēties ES. FRONTEX kopš 2017. gada realizē neaizsargātības novērtēšanu par situāciju uz Latvijas Republikas ārējās robežas, ar mērķi identificēt vājos punktus ārējās valsts robežas drošības nodrošināšanā, un sniegtu atbalstu Latvijas Republikai iespējamo vājo punktu novēršanai. FRONTEX jaunā paplašinātā funkcionalitāte viennozīmīgi uzliek saistības dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai un VRS. Kopš 2016. gada ir dubultojusies VRS personāla un tehniskā aprīkojuma iesaiste FRONTEX kopīgās operācijās un pilotprojektos, kā arī robežsargu vienotu izglītības standartu un apmācību platformu īstenošanā, tajā skaitā jautājumos, kas reklamē pamattiesību nozīmīgumu robežsargu darbībā uz robežas un valsts iekšienē, kā arī darbu ar mazāk aizsargāto personu kategoriju un nepilngadīgajiem. VRS nodrošina kuģa, kuteru, helikoptera, lidmašīnas, mobilo videonovērošanas kompleksu, patrulēšanas transportlīdzekļu, dienesta suņu, kā arī cita tehniskā aprīkojuma izvietošanu un darbību FRONTEX kopīgo operāciju teritorijās. Vienlaikus svarīgi atzīmēt, ka līdzi VRS personālam, sadarbībā ar FRONTEX ir iesaistīts VP un VID Muitas pārvaldes personāls, kurš sniedz ievērojamo ieguldījumu gan kopīgajās operācijās, gan profesionālās kvalifikācijas celšanas apmācības kursu programmu izstrādē un realizācijā. Vienlaikus FRONTEX vadībā tiek īstenoti soļi, lai sasniegtu augstāku un ES vērtībām balstītu sadarbspēju starp VRS un Muitas pārvaldi (ir izstrādāta un tiek realizēta apmācību un pieredzes apmaiņas programma ES robežsardzes un muitas dienestu pārstāvjiem sadarbības jautājumos). Kopš 2016. gada oktobra VRS atbilstoši Regulas 2016/1624 prasībām nodrošina Ātrās reaģēšanas rezerves (30 amatpersonas un vairākas tehniska aprīkojuma vienības) esamību un pieejamību dalībai pasākumos ārzemēs pēc FRONTEX pieprasījuma. Visās FRONTEX koordinētajās darbības jomās, tajā skaitā ar pārstāvību FRONTEX Valdē, VRS aktīvi līdzdarbojas kā pilntiesīga ES robežkontroles iestāde. Pēdējo divu gadu laikā veiktajos FRONTEX darbības izvērtējumos ir konstatēti nepieciešamie uzlabojumi, lai nodrošinātu ES ārējo robežu drošību. Ņemot vērā minēto, 2018. gada 12. septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jauno priekšlikumu Regulai par Eiropas Robežu un krasta apsardzi, ar ko atceļ Padomes Vienoto rīcību Nr. 98/700/TI, Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1052/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 2016/1624 (turpmāk - Regulas priekšlikums). Regulas priekšlikums paredz: 1) izveidot pastāvīgu 10 000 cilvēku operacionālo korpusu ar savu aprīkojumu; 2) piešķirt FRONTEX pastāvīgajiem darbiniekiem izpildvaras funkcijas un plašākas atbalsta funkcijas dalībvalstīm atgriešanas procedūras īstenošanai, neskarot dalībvalstu kompetenci atgriešanas lēmumu pieņemšanā; 3) veidot ciešu sadarbību starp FRONTEX un ES Patvēruma atbalsta biroju (EASO); 4) pastiprināt FRONTEX sadarbību ar trešajām valstīm, paredzot iespēju uzsākt kopīgas operācijas un izvietot personālu tajās; 5) paplašināt un stiprināt Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) darbības jomas. Ar katru gadu pieaug sadarbība ar Eiropas patvēruma atbalsta biroju (EASO) un Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL), kā arī VRS, VP un PMLP iesaiste šo organizāciju pasākumos un aktivitātēs ES līmenī. 2019. gada 27. martā tika parakstīts "Latvijas Republikas Valsts robežsardzes un Eiropas Robežu krasta apsardzes aģentūras saprašanās memorandu par sadarbības koordinatora uzņemšanu Latvijas Republikā". Saprašanās memorands nosaka ar FRONTEX sadarbības koordinatora izvietošanu saistītus organizatoriskus jautājumus un sadarbības jautājumus ar memoranda īstenošanā iesaistītajām valsts iestādēm, piemēram, regulāra informācijas apmaiņa par situāciju, tendencēm, iespējamiem draudiem pie ārējām robežām, pārrobežu noziedzību un terorismu, kā arī atgriešanas jomā. Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados sadarbības jomā ar FRONTEX: 1) FRONTEX mandāta pārskatīšana un paplašināto funkciju realizācija Latvijā, iesaistot Latvijas Republikas valsts robežas integrētājā pārvaldībā iesaistītās iestādes; 2) FRONTEX sadarbības koordinatora uzņemšana un izvietošana Latvijas Republikā (darbības atbildības reģions Lietuva, Latvija un Igaunija), saprašanās memoranda noslēgšana starp Latvijas Republikas valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistītajām iestādēm un FRONTEX, kā arī sadarbības dibināšana un attīstība ar FRONTEX sadarbības koordinatoru; 3) Latvijas Republikas valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistīto iestāžu sadarbības intensificēšana ar FRONTEX; 4) Eiropas Robežu un krasta apsardzes operacionālā korpusa komplektēšana, kā arī personāla dalības nodrošināšana operacionālā korpusa pasākumos; 5) tehniskā aprīkojuma (3 patrulēšanas kuteru) iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām; 6) tehniskā aprīkojuma (1 mobilais video novērošanas komplekss) iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām. Pasākums Darbības rezultāts. Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem 4.1. C FRONTEX mandāta pārskatīšana un paplašināto funkciju realizācija Latvijā, iesaistot Latvijas Republikas valsts robežas integrētaja pārvaldībā iesaistītās iestādes Pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes regula sader ar nacionālajam interesēm (2.3.1.) Regulas normu harmonizēšana ar nacionālajiem tiesību aktiem. VRS IeM 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 4.2. A, B, C FRONTEX sadarbības koordinatora uzņemšana un izvietošana Latvijas Republikā (darbības atbildības reģions Lietuva, Latvija un Igaunija) un saprašanās memoranda noslēgšana starp Latvijas Republikas valsts robežas integrētajā pārvaldībā iesaistītajām iestādēm un FRONTEX FRONTEX sadarbības koordinators uzsāka darbu Latvijas Republikā Parakstīts saprašanās memorands. Sadarbības koordinators uzsācis darbību. IeM (VRS) VP VDD PMLP IeM IC ĀM VID AiM (NBS) ZM (PVD) VARAM SAB VM SM 31.05.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 4.3. A, B, C Sadarbības dibināšana un attīstība ar FRONTEX sadarbības koordinatoru Izveidota noturīga un abpusēji izdevīga sadarbība Nodrošināta ERKA regulas 9. panta izpilde nacionālajā līmenī VRS IEM VP VDD PMLP IeM IC ĀM VID AiM (NBS) ZM (PVD) VARAM SAB VM SM Plāna darbības periods. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 4.4. A, B, C Eiropas Robežu un krasta apsardzes operacionālā korpusa komplektēšana Nodrošināta saistību izpilde, kas izriet no Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas (jaunais regulējums) Atbilstoši regulā noteiktajām lielumam VRS VP PMLP VID Atbilstoši regulā noteiktajām termiņam Valsts budžeta līdzekļu ietvarā EK finansējums 4.5. B, C 3 patrulēšanas kuteru iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām Papildināta FRONTEX tehniskā aprīkojuma vienība Iegādāti un tiek ekspluatēti 3 kuteri VRS - 31.01.2020. (1 659 371 EUR) Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) 4.6. B, C 1 mobilā video novērošanas kompleksa iegāde un ekspluatācijas uzsākšana FRONTEX kopīgo operāciju vajadzībām Papildināta FRONTEX tehniskā aprīkojuma vienība Iegādāts un tiek ekspluatēts 1 mobilais video novērošanas komplekss VRS - 30.12.2020. (500 000 EUR) Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) 4.7. B, C Nodrošināt dalību FRONTEX kopīgajās operācijās un pilotprojektos Nodrošināta ERKA regulas saistību izpilde 450 personu iesaistes reizes gada laikā VRS VP Pastāvīgi FRONTEX, vidēji 7 000 000 EUR/gadā Solidāra tehnisko resursu iesaiste 5. Nodrošināt un pilnveidot sadarbību starp tām valsts iestādēm, kas atbild par robežkontroli vai citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, un attiecīgajām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām Pasākuma mērķis - efektīvas un visaptverošas sadarbības visos līmeņos nodrošināšana. Latvijas Republikā ir izveidota23 Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padome, kuras uzdevumi ir: 1) veicināt vienotas valsts pārvaldes iestāžu politikas izstrādāšanu un īstenošanu valsts robežas drošības jomā; 2) koordinēt par valsts robežas drošību atbildīgo institūciju sadarbību; 3) izvērtēt priekšlikumus valsts robežas drošības politikas īstenošanai; 4) izskatīt informāciju par valsts robežas drošības un koordinācijas jautājumiem; 5) izvērtēt ar valsts robežas drošību saistīto politikas plānošanas dokumentu īstenošanas gaitu; 6) izvērtēt ar valsts robežas drošību saistīto investīciju programmu projektus, lai novērstu funkciju dublēšanos; 7) veicināt starptautisko sadarbību valsts robežas drošības jomā; 8) izskatīt ar valsts robežas drošību saistītos riskus. Latvijas valsts robežas drošības koordinācijas padomes sastāvu veido 15 amatpersonas - 3 ministri (iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, zemkopības ministrs), 4 valsts sekretāri (IeM, ĀM, AiM, SM) un 8 iestāžu vadītāji (VID ģenerāldirektors, PVD ģenerāldirektors, VRS priekšnieks, VID Muitas pārvaldes direktors, VP priekšnieks, VDD priekšnieks, PMLP priekšnieks, VVD RDC direktors). Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 32. pantu24 ir izdota Ministru kabineta 2010. gada 5. maija instrukcija Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos" (turpmāk - instrukcija Nr. 5). Instrukcija Nr. 5 nosaka sadarbības mehānismu starp VRS, VP, VID, PVD un VVD. Sadarbība notiek sekojošos jautājumos: 1) pārrobežu noziedzības apkarošanā; 2) valsts robežas režīma un robežapsardzības sistēmas nodrošināšanā; 3) meklēšanā esošu personu aizturēšanā; 4) iestāžu amatpersonu nelikumīgu darbību novēršanā un atklāšanā; 5) radiometriskajā kontrolē konstatēto pārkāpumu novēršanā un nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu atklāšanā. Sadarbība tiek organizēta pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas drošības apdraudējuma iespējamības (risku) analīzes rezultātiem. Sadarbība tiek nodrošināta divos līmeņos: 1) sadarbības vadības grupa, kuru veido iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki; 2) sadarbības reģionālās grupas, kuras veido atbilstoši VRS teritoriālo pārvalžu atbildības rajoniem, un tās veido VRS teritoriālo pārvalžu, VP reģionālo pārvalžu, Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību vadītāji vai viņu pilnvarotas amatpersonas, kā arī pilnvarotas PVD un VVD amatpersonas. 2016. gada 21. aprīlī ir noslēgta starpresoru vienošanās "Par sadarbību Latvijas Republikas valsts robežas drošības jautājumos starp VRS, VP, VID, PVD un VVD." Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 1. decembra rīkojumu Nr. 696 "Par atbildīgās institūcijas noteikšanu Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) ieviešanā" (turpmāk - Rīkojums) IeM ir noteikta par atbildīgo institūciju EUROSUR ieviešanā nacionālajā līmenī. Saskaņā ar Rīkojuma 2. punktu starpinstitūciju sadarbības rezultātā ir izstrādāts EUROSUR ieviešanas rīcības plāns. EUROSUR ieviešanu Latvijā sadarbībā ar IeM, AiM, NBS, FM un SM realizē VRS. Saskaņā ar Rīkojuma 2. punktu tika izstrādāts Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas ieviešanas plāns (turpmāk - EUROSUR ieviešanas plāns) 2011.-2013. gadam (apstiprināts ar IeM 01.03.2011.rīkojumu Nr. 335), EUROSUR ieviešanas plāns 2014.-2015. gadam (apstiprināts ar IeM 17.09.2013. rīkojumu Nr. 1-12/2136) un EUROSUR ieviešanas plāns 2015.-2017. gadam (apstiprināts ar IeM 24.04.2015. rīkojumu Nr. 1-12/964), kuru uzdevumu izpilde pakāpeniski un secīgi tuvināja Latvijas Republiku visu EUROSUR regulas nosacījumu izpildei. Ņemot vērā EUROSUR projekta attīstības tendences ES līmenī, ir izstrādāts EUROSUR ieviešanas plāns 2019.-2022. gadam, lai turpinātu konsekventu EUROSUR regulas nosacījumu izpildi Latvijā. Pamatojoties uz apstiprinātajiem EUROSUR ieviešanas plāniem, VRS sagatavoja un realizē 7 EUROSUR ieviešanas projektu aktivitātes Latvijā, kas būtiski tuvina EUROSUR regulas nosacījumu izpildi, kompetentām iestādēm iesaistoties Eiropas situācijas attēla veidošanā, kā arī ES ārējās robežas stiprināšanā. Sekojot EUROSUR regulas nosacījumu un iepriekšminēto ES dalībvalstīm uzdoto EUROSUR pamatuzdevumu izpildei, VRS jau ir nodrošinājusi EUROSUR ieviešanas projektu aktivitātes īstenošanu šādā apmērā: 1) izveidots NKC, kurš darbojas 24/7 režīmā un veic informācijas apmaiņu ar citu ES dalībvalstu NKC, kā arī veic Nacionālā situāciju attēla veidošanu un uzturēšanu (izpildīti EUROSUR regulas 4. un 5. panta nosacījumi, izpilde 100%); 2) uzsākti pasākumi vienoto informācijas apmaiņas un apstrādes platformu robežuzraudzības un kontroles komponentu apvienošanai, izbūvējot Robežkontroles un uzraudzības sistēmu, kurā jau ir integrēta sauszemes ārējās robežas videonovērošanas sistēma, kā arī nodrošināta VRS resursu ģeopozicionēšana (uzsākta EUROSUR regulas 5., 9. un 10. panta nosacījumu izpilde, izpilde 50%); 3) uzsākts darbs pie starpresoru vienošanās par informācijas apmaiņas un sadarbības kārtību EUROSUR ietvaros starp VRS un NBS spēkiem, kā arī starp VRS un VID Muitas pārvaldi (uzsākta EUROSUR regulas 9. un 10. panta nosacījumu izpilde, izpilde 10%). Lai koordinētu iestāžu sadarbību un saskaņotu rīcību saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no krīzes skartām valstīm, ar MK kabineta 2012. gada 4. jūlija rīkojumu Nr. 312 ir apstiprināts Pasākumu plāns institūciju saskaņotai rīcībai saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no krīzes skartām valstīm. ZS var sniegt atbalstu VRS: 1) valsts ārējās robežas neaizskaramības nodrošināšanā valsts apdraudējuma gadījumā saskaņā ar Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteikto kārtību; 2) tādas personas meklēšanā, kura tiek turēta aizdomās par valsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu. Ar 2012. gada 13. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 14 25. §) "Informatīvais ziņojums "Par robežšķērsošanas vietu attīstību uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas"" (turpmāk - MK protokollēmums Nr. 14) 3.1. punktu tika izveidota robežšķērsošanas vietu darba grupa, kas darbojas VNĪ vadībā, tās sastāvā iekļaujot ar robežšķērsošanas vietu modernizāciju saistīto iestāžu pārstāvjus no VID, VRS, PVD, SM (valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi"), ĀM, EM un IeM. RŠV ekspertu darba grupa aktīvi darbojās no 2014.-2016. gadam, risinot ar robežšķērsošanas vietu un ar to turpmāko attīstību saistītu problēmjautājumu risināšanā, nodrošinot starp iesaistītajām iestādēm nepieciešamo koordināciju. Ņemot vērā to, ka risināmo jautājumu loks pārsniedza VNĪ kompetencē esošo jautājumu loku un neaprobežojās tikai ar RŠV infrastruktūras attīstības un uzturēšanas jautājumiem, bet ietvēra arī valsts stratēģiskās plānošanas un finansējuma piesaistes jautājumus, kopš 2017. gada janvāra darba grupa vairs netika sasaukta un jautājumi tiek risināti pēc nepieciešamības, iesaistītām iestādēm sadarbojoties, kad rodas nepieciešamība. Taču šāda sadarbība vairs nav regulāra un secīga. Rezultātā RŠV darba grupā iesaistās iestādes vairākkārt ir izteikušas nepieciešamību pēc RŠV ekspertu darba grupas darbības atjaunošanas, kas risinātu ar RŠV infrastruktūras attīstību, tai skaitā ES finanšu piesaisti saistītus jautājumus, bet jau augstākā vadības līmenī. Lai nodrošinātu konsolidētu un koordinētu RŠV infrastruktūras attīstību valsts ārējās robežas aizsardzībai un identificēto risku novēršanai, ir iespējams atjaunot minētās RŠV ekspertu darba grupas darbību Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padomes ietvaros. Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome (turpmāk - LOTLP), kuru vada Ministru prezidents un tās sastāvā ir satiksmes ministrs, divi satiksmes ministrijas pārstāvji, Rīgas domes, Liepājas domes un Ventspils domes priekšsēdētāji un attiecīgie ostu pārvaldnieki, Latvijas mazo ostu asociācijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvis, finanšu ministrs, ekonomikas ministrs, iekšlietu ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, zemkopības ministrs, ĀM valsts sekretārs, Jūrniecības savienības pārstāvis, AiM pārstāvis. Tas nozīmē, ka jautājumi, kas skar robežškērsošanas vietu attīstību ostās, tiek risināti LOTLP. 2018. gada 6. jūnijā LOTLP sēdē tika izskatīts jautājums par aktuālo informāciju par projektu "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kudziņsalu". Sēdes dalībnieki konceptuāli atbalstīja Muitas kontroles punkta 0210 (Uriekstes iela 16, Rīgā) pārcelšanu uz Kundziņsalu, ņemot vērā projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kudziņsalu" un Rīgas domes Satiksmes departamenta projektu ieviešanu un sēdes dalībnieki aicināja FM un VNĪ sadarbībā ar IeM, ZM, VID, VRS, PVD, Rīgas brīvostas pārvaldi sagatavot priekšlikumu par Rīgas brīvostas muitas kontroles punkta 0210 (Uriekstes iela 16, Rīgā) pārcelšanu uz Kundziņsalu, ietverot veicamās darbības, nepieciešamo finansēšanas apjomu laika grafiku un virzīt izskaitīšanai Ministru kabinetā (2018. gada LOTLP sēdes 2. protokols, 7. punkts). 2016. gadā tika izveidota Muitas austrumu un dienvidaustrumu sauszemes robežas ekspertu grupa (CELBET), kurā darbojas 11 ES dalībvalstu muitas iestādes, apvienojot resursus efektīvākai darbībai uz ES ārējās sauszemes robežas. CELBET projekts tiek īstenots ar Eiropas Komisijas programmas "Muita 2020" atbalstu, lai stiprinātu savstarpējo operatīvo sadarbību un veicinātu efektīvu un vienotu muitas kontroli 11 CELBET dalībvalstīs, kas atrodas pie ES ārējās austrumu un dienvidaustrumu robežas. CELBET ir iesaistīti VID MP eksperti, kuri kopā ar ārvalstu kolēģiem dalās zināšanās un pieredzē, izvērtē iespējas apvienot resursus un izstrādā priekšlikumus efektīvākai muitas kontrolei uz ES ārējās sauszemes robežas. CELBET aktivitātes ir saistītas ar riska vadību, operatīvo kontroli, muitas darbinieku apmācībām, muitas kontroles aprīkojumu un savstarpējo sadarbību. Ekspertu grupas izveide ir ļāvusi iesaistīto dalībvalstu muitas iestādēm intensīvāk risināt Savienības austrumu un dienvidaustrumu sauszemes robežu pārvaldības jautājumus. Ekspertu grupa ir saņēmusi Eiropas Komisijas, FRONTEX un ES tiesībaizsardzības aģentūras atzinību par veiksmīgo projekta norisi. Eiropas Komisija 2017. gadā veica izvērtējumu par iestāžu atbilstību konkrētam sadarbības līmenim (A, B vai C) atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātajām Vadlīnijām par Muitas un Robežsardzes sadarbību (TAXUD/A1/D(2015)604293). Turpinās darbs pie minēto sadarbības vadlīniju ieviešana ar mērķi uzlabot sadarbības līmeni. Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados sadarbības jomā: 1) EUROSUR plāna sekmīga ieviešana; 2) koordinētas sadarbības nodrošināšana visos sadarbības līmeņos; 3) sadarbības kvalitātes un pēctecības nodrošināšana, ja mainās nozīmētās sadarbības personas. Pasākums Darbības rezultāts. Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem25 Rezultatīvais rādītājs26 Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem 5.1. A, B Nodrošināt Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padomes darbību Nodrošināta valsts robežas integrētās pārvaldības koordinācijas mehānisms) (3.6.1.) Sēdes protokols ar konkrētiem un terminētiem uzdevumiem valsts robežas drošības jomā. IeM ĀM AiM FM SM ZM VRS VDD PVD VVD Pastāvīgi Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 5.2. A, B, C Izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 5. maija instrukcija Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos" Izvērtēts sadarbības ietvars (2.1.3.) MK instrukcija IeM(VRS) VP VID PVD VVD 31.03.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 5.3. A, B, C Nodrošināt sadarbības vadības grupas darbu saskaņā ar MK 2010. gada 5. maija instrukciju Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos" Koordinēta un plānota iestāžu sadarbība (2.1.3.) Sēdes protokols ar uzdevumiem un darbības virzieniem IeM(VRS) VP VID PVD VVD Ne retāk kā reizi ceturksnī (pēc grozījumu izdarīšanas MK 2010. gada 5. maija instrukcijā Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos", ne retāk kā reizi gadā) Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 5.4. A, B, C Nodrošināt sadarbības reģionālo grupu darbu saskaņā ar MK 2010. gada 5. maija instrukciju Nr. 5 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos" Plānota un koordinēta sadarbība attiecīgajos atbildības rajonos (2.1.3.) Sēdes protokols ar uzdevumiem un darbības virzieniem VRS VP VID PVD VVD Ne retāk kā reizi ceturksnī Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 5.5. A, B, C Izvērtēt starpresoru vienošanās "Par sadarbību Latvijas Republikas valsts robežas drošības jautājumos starp Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu un Valsts vides dienestu" darbību un pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem nepieciešamības gadījumā sagatavot grozījumus Izvērtēti spēkā esošie sadarbības mehānismi starpresoru vienošanās ietvaros un pie nosacījuma, ja kādā sadarbības jomā nepieciešami uzlabojumi efektīvai pārvaldībai, izstrādāti grozījumi starpresoru vienošanā Izvērtējums katras iesaistītās iestādes ietvaros (5) un viens kopējs izvērtējums VRS VP VID PVD VVD 31.05.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 5.6. A, B, C Nodrošināt EUROSUR ieviešanas plānā 2019.-2022. gadam paredzētos pasākumus Nodrošināta EUROSUR regulā paredzēto pasākumu īstenošana Latvijas Republikā (1.3.3., 1.3.5., 3.1.4.) Pasākumu kopums VRS IeM IC IeM VP AiM NBS VID 30.12.2020. turpināsies līdz 2022. gadam Iekšējās drošības fonds. Finansējums atbilstoši EUROSUR ieviešanas plānam 2019.-2022. gadam. 5.7. A, B, C Izvērtēt un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus MK 2012. gada 4. jūlija rīkojumā Nr. 312 "Par pasākumu plānu institūciju saskaņotai rīcībai saistībā ar patvēruma meklētāju iespējamo masveida ierašanos Latvijā no krīzes skartajām valstīm" Nodrošināta iestāžu saskaņota rīcība patvēruma meklētāju masveida ierašanās gadījumā (2.1.3., 2.3.1.) Izvērtējums. Grozījumi MK rīkojumā. IeM VRS VP VUGD VDD PMLP AM ĀM LM SM VM ZM NVA NBS NMPD PVD 31.10.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 5.8. A, B, C Izvērtēt nepieciešamību izveidot RŠV ekspertu darba grupu Latvijas Republikas valsts robežas drošības koordinācijas padomes ietvaros Nodrošināta iestāžu saskaņota rīcība un koordinācija RŠV infrastruktūras attīstības jautājumos (2.1.3.) Izvērtējums IeM FM (VNĪ) VRS ĀM SM ZM PVD VID IeM IC NVA 31.05.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 5.9. C Starpinstitucionālā sadarbībā izstrādāt priekšlikumu par Rīgas brīvostas RŠV "Kundziņsala" izveidi Nodrošināta iestāžu saskaņota priekšlikuma izstrāde Rīgas ostas RŠV attīstībai (2.1.3.) Tiesību akta projekts iesniegts izskatīšanai MK FM (VNĪ) VRS Rīgas Brīvosta SM ZM IeM PVD VID NVA VVD 30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 5.10. A, B Sagatavot grozījumus 2015. gada 21. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts vides dienesta starpresoru vienošanās par informācijas apmaiņu radiācijas drošības jomā Precizēta iestāžu rīcība radiometriskās kontroles laikā (2.1.3.) Grozījumi starpresoru vienošanā. VVD VID 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 5.11. A, B, C Sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumos Nr. 535 "Kārtība, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos" Uzlabot iestāžu sadarbību radiometriskās kontroles laikā (3.3.2.) Grozījumi MK noteikumos VARAM VVD VRS VID PVD 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 6. Nodrošināt un uzlabot sadarbību ar trešajām valstīm Pasākuma mērķis - izveidot efektīvu sadarbību ar kaimiņvalstīm (trešajām valstīm) un iespēju robežās ar citām trešajām valstīm, kuras rada imigrācijas un nelikumīgas preču pārvietošanas riskus Latvijas Republikai. Sadarbība ar trešajām valstīm notiek dažādos formātos, pamatojoties gan uz sadarbības līgumiem, vienošanām un protokoliem, kuri noslēgti valdību līmenī, gan daudzpusējiem un divpusējiem līgumiem vai sadarbības protokoliem, kuri noslēgti gan ministriju, gan iestāžu līmenī. Sadarbība starp Latvijas Valsts robežsardzi un Krievijas Federācijas Federālā drošības dienesta Robežsardzes dienestu notiek balstoties uz 1996. gada 26. februāra Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanos par sadarbību robežapsardzības jautājumos un uz tās pamata parakstīto 2002. gada 18. februāra Latvijas Republikas Valsts robežsardzes un Krievijas Federācijas Federālā Robežsardzes dienesta protokolu par tikšanās norises kārtību. Informācijas apmaiņas notiek pamatojoties uz 1996. gada 15. novembrī parakstīto Protokolu par informācijas apmaiņas kārtību par situāciju uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas. Pamatojoties uz 1996. gada 15. novembrī Rīgā parakstīto Protokolu par Latvijas Republikas Robežapsardzības spēku un Krievijas Federācijas robežapsardzības dienesta sadarbību, veicot operatīvos pasākumus robežapsardzības interesēs tiek organizēta sadarbība starp abu valstu robežapsardzības iestāžu operatīvajām struktūrvienībām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības protokolu par Apvienotās Latvijas- Krievijas darba grupas par jautājumiem cīņā pret nelegālo migrāciju izveidošanu, jau no 2006. gada sekmīgi darbojas Apvienotā Latvijas-Krievijas darba grupu par jautājumiem cīņā pret nelegālo migrāciju, kurā no Latvijas Puses ir pārstāvēta IeM, ĀM, VRS un PMLP. Grupas ietvaros notiek aktīvs darbs ar mērķi uzlabot Latvijas un Krievijas darbības koordināciju nelegālās migrācijas novēršanas un apkarošanas jomā, stiprināt valstu kompetento institūciju sadarbību, tai skaitā organizējot pušu iestāžu pārstāvju stažēšanos. Sadarbība ar Baltkrievijas Valsts robežapsardzības komiteju notiek pamatojoties uz 2014. gada 10. aprīļa parakstīto Protokolu par sadarbību starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Baltkrievijas Republikas Robežapsardzības komiteju un Protokolu par savstarpējo sadarbību informācijas apmaiņas jomā par situāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas un robežas drošības apdraudējumiem starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Baltkrievijas Republikas Valsts robežapsardzības komiteju. Vienlaikus sadarbība ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par jautājumiem, kas skar Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas tiek realizēta valsts robežas pilnvaroto līmenī, pamatojoties uz 1994. gada 14. decembrī noslēgto Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības Vienošanos par robežas pārstāvju darbību un 2013. gada 10. aprīlī parakstīto Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas režīmu. VRS ir nozīmēta kā koordinators un tai ir vadošā loma Robežu pārvaldības Centrālajā Āzijā - 9. fāzes (turpmāk - BOMCA 9) projekta Konsorcija vadīšanā. Saskaņā ar BOMCA 9 projekta nosacījumiem, Konsorcijs atbalsta iniciatīvas, kas saistītas ar operatīvās sadarbības stiprināšanu Centrālās Āzijas reģionā. 2018. gadā BOMCA 9 Konsorcijs kopā ar ES finansēto programmu "Robežu pārvaldība Ziemeļu Afganistānā" (BOMNAF) organizēja Reģionālo sadarbības konferenci robežas drošības jautājumos Centrālajā Āzijā "Isikula Iniciatīva 2018" ar mērķi veicināt ciešāku sadarbību starp robežpārvaldības aģentūrām Centrālās Āzijas reģionā. Eiropas Komisijas Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts ir apstiprinājis BOMCA 9 projekta pagarināšanu līdz 2019. gada beigām, VRS turpinot vadīt Konsorciju. Latvija ir aktīvi iesaistījusies arī tādu starptautisku formātu darbībā kā: 1) Baltic Sea Region Border Control Cooperation (BSRBCC27), organizācijā, kuras mērķis ir cīņa ar nelegālo migrāciju Baltijas jūras reģionā, garantējot nepārtrauktu sadarbību un tās attīstību starp Baltijas jūras reģiona valstu robežapsardzības dienestiem reģionālās drošības jomā; 2) Baltijas jūras reģiona valstu Speciālās komisijas organizētajā noziedzības apkarošanas iniciatīvā "TASK FORCE" (BSTF28). Prezidentūru BSTF 2017.-2018. gadā nodrošināja Latvija, pašlaik Vācija un Polija (iesaistītās iestādes - IeM, VP, VRS, VID MP). BSTF ietvaros darbojas Operatīvā Komiteja (Operative Committee - OPC) ar nelegālās migrācijas apakšgrupu, ko vadīja VRS. VRS kā nelegālās migrācijas apakšgrupas vadītāja realizēja kopējo operāciju "FOUR SEASONS", kuras mērķis bija informācijas apmaiņa starp BSTF dalībvalstīm par nelegālās migrācijas gadījumiem uz dalībvalstu robežām, kā arī jaunus nelegālās migrācijas modus operandi identifikācija; 3) Drošības sadarbības dialogs (Security Cooperation Dialogue), kas ir salīdzinoši jauns formāts ASV un Baltijas valstu reģionālajai sadarbībai, kas ir izveidots, lai īstenotu Kopīgo deklarāciju par pastiprinātu sadarbību drošības un aizsardzības jomā (Joint Declaration on Increased Security and Defense Cooperation), kas tika parakstīta 2016. gada 23. augustā ASV viceprezidenta Dž.Baidena vizītes laikā Rīgā, kā ASV un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Kopīgo paziņojumu par sadarbības stiprināšanu drošības jomā (Joint Statement on Enhanced Security Cooperation), kas tika parakstīts 2016. gada 12. septembrī Tallinā. VRS ir noslēgusi divpusējos sadarbības līgumus ar attiecīgajām Armēnijas, Azerbaidžānas, Moldovas, Ukrainas, Tadžikistānas un Gruzijas iestādēm. Pamatojoties uz noslēgtajiem divpusējiem līgumiem notiek informācijas apmaiņa, sadarbība cīņā ar pārrobežu noziedzību, apmaiņa ar labāko praksi un sadarbība apmācību jomā. Ar mērķi nodrošināt efektīvo sadarbību Vjetnamas pavalstnieku identificēšanas un atgriešanas jautājumos VRS šobrīd gatavo sadarbības vienošanas projektu migrācijas jomā ar kompetento Vjetnamas valsts iestādi. Pamatojoties uz Iekšējā drošības fonda 2014.-2020. gadam ietvaros īstenoto projektu "Valsts robežsardzes sakaru virsnieku punktu darbības turpināšana Gruzijā un Baltkrievijā" 2016. gada 3. janvārī VRS dienesta pienākumu pildīšanai uz Gruziju un Baltkrieviju nosūtīja sakaru virsniekus. 2018. gadā, ņemot vērā esošo situāciju nelegālās migrācijas jomā, kā arī iespējamos apdraudējumus no trešajām valstīm uz ES, VRS sakaru virsnieka punkta darbība (projekta realizēšana) Baltkrievijā (Minskā) tika pagarināta līdz 2019. gada 31. decembrim. Ar mērķi sniegt atbalstu situācijas stabilizēšanā, normalizācijā un veidot uzticēšanos starp 2008. gada konflikta pusēm VRS amatpersonas aktīvi piedalās Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia). Sadarbība ar Baltkrievijas Republiku pārrobežu noziedzības apkarošanas jomā policijas kompetences ietvaros notiek saskaņā ar 2007. gada 17. maijā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību, narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru nelegālu apriti, terorismu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī saskaņā ar 2015. gada 3. martā parakstīto Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Baltkrievijas Republikas Iekšlietu ministrijas sadarbības protokolu un 2018. gada 25. maijā parakstīto Sadarbības protokolu starp Baltkrievijas Republikas Iekšlietu ministrijas Kriminālmiliciju un Latvijas Republikas Valsts policiju par sadarbības jautājumiem starp Vitebskas apgabala Iekšlietu pārvaldi un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldi par informācijas apmaiņas mehānisma izveidošanu cīņā ar pārrobežu noziedzību. Minētais protokols sevī ietver ne tikai kārtību, kādā var apmainīties ar pierobežai aktuālo informāciju, bet arī paredz iespēju abu pušu nozīmētajām amatpersonām periodiski tikties, lai apspriestu aktuālos darba jautājumus un plānotu kopīgus pasākumus. VID MP uztur aktīvu sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas muitas dienestiem. Muitas jomas jautājumi ir iekļauti Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas un Latvijas un Baltkrievijas Starpvaldību komisijas darba kārtībā. Aktīvs dialogs noris arī starpresoru līmenī - gan ar Krievijas Federācijas Federālo muitas dienestu, gan ar Baltkrievijas Republikas Valsts muitas komiteju. Lai veicinātu ātru un drošu Latvijas - Krievijas robežas šķērsošanu, kā arī nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu kontrabandas risku mazināšanai, ar Krievijas muitas dienestu ir noslēgtas vairākās divpusējo sadarbību regulējošās divpusējās vienošanās. Savukārt lai veicinātu kontroles efektivitātes paaugstināšanu, vienlaikus nodrošinot personām un transportlīdzekļiem pēc iespējas ātrāku robežas šķērsošanu tika parakstīta Vienošanās par informācijas apmaiņas kārtību starp Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas muitas un robežsardzes dienestiem, nodrošinot nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību un veicinot autoceļu robežšķērsošanas vietu caurlaidību. Vienošanās sekmē kompleksu, racionālu un efektīvu Latvijas un Baltkrievijas muitas un robežsardzes dienestu spēku un līdzekļu izmantošanu, īstenojot tiem noteiktos uzdevumus. Saskaņošanas procesā ir šādas vienošanās noslēgšana ar Krievijas muitas dienestu. Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados sadarbībā ar trešajām valstīm: 1) iestāžu sadarbību negatīvi var ietekmēt trešo valstu politiskā nestabilitāte sadarbībā ar ES; 2) kaimiņvalstu (trešo valstu) attiecīgo partnerinstitūciju ieinteresētība tikai formālā, nevis uz rezultātu vērstā sadarbībā; 3) finansējuma trūkums VRS sakaru virsnieku darbības nodrošināšanai trešajās kaimiņvalstīs, kā arī trešajās valstīs ar nelegālās imigrācijas risku (izcelsmes vai tranzīta valstis). Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem 6.1. A, B, C Sagatavot Latvijas - Krievijas līguma projektu par valsts robežas režīmu Noteikt kārtību, kādā: - uztur valsts robežu; - personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu un kravas, preces un dzīvniekus pārvieto pāri valsts robežai, kā arī atļauj to pārvietošanu pāri valsts robežai; - kuģošanas līdzekļi ienāk Pušu valstu robežūdeņos un uzturas tajos; - gaisa kuģi šķērso valsts robežu; - veic saimniecisko un cita veida darbību uz valsts robežas vai pierobežas teritorijā; - noregulē robežincidentus (1.4.1.) Līguma projekts IeM (VRS) ĀM 30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 6.2. B, C Ceturtā Robežu drošības darba grupas sēde ASV-Baltijas Drošības un sadarbības dialoga ietvaros Apzināta esošā situācija un identificēti turpmākās sadarbības formāti (2.4.1.) Protokols VRS IeM VDD 30.06.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 6.3. A, B, C Turpināt VRS sakaru virsnieku darbību Nodrošināta VRS interešu pārstāvība Baltkrievijā un Gruzijā (1.4.2., 2.1.3) Sakaru virsnieka patstāvīgas dislokācijas nodrošināšana Baltkrievijā un Gruzijā VRS - Patstāvīgi (100 000 EUR) Iekšējās drošības un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu projektu un pasākumu īstenošana (2014-2020) (266 226 EUR) Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 6.4. C Realizēt EK projektu "Robežu pārvaldības programmas Centrālajā Āzijā 9. posms" (BOMCA 9) un uzsākt EK projekta "Robežu pārvaldības programmas Centrālajā Āzijā 10. posms" (BOMCA 10) realizāciju Centrālās Āzijas valstu robežu pārvaldības efektivitātes uzlabošana piedāvājot Integrētās robežu vadības aktuālākos elementus un sniedzot atbalstu citās jomās (1.4.1.) Nodrošināta labākās prakses un pieredzes apmaiņa. VRS ĀM 30.12.2020. Projektam atvēlēto finanšu līdzekļu ietvarā 6.6. B, C Realizēt šādus Latvijas- Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansētus projektus: - RŠV Terehova - Burački attīstība; - Pievedceļa Lavri - RŠV "Bruņiševo" infrastruktūras uzlabošana Sadarbībā ar Krievijas Federācijas Pleskavas reģiona ekonomiskās attīstības un investīciju politikas komiteju sasniegt projektos noteiktos mērķus efektīvas muitas un robežkontroles nodrošināšanā. (1.4.1.) Projekta atskaites un rezultāts dabā VNĪ VRS VID 30.12.2020. (3 633 334 EUR) Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas piešķirto līdzekļu ietvaros 6.7. B, C Realizēt šādus Latvijas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansētus projektus: - RŠV "Pāternieki" un "Grigorovščina" infrastruktūras uzlabošana; - RŠV "Urbāni" un "Silene" modernizācija Sadarbībā ar Baltkrievijas Muitas komiteju, sasniegt projektā noteiktos mērķus efektīvas muitas un robežkontroles nodrošināšanā (1.4.1.) Projekta atskaites un rezultāts dabā VNĪ VRS, VID 30.12.2020. 2 104 810 EUR Latvijas - Lietuvas - Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas piešķirto līdzekļu ietvaros 6.8. B, C Sagatavot un saskaņot starpvaldību vienošanos par informācijas apmaiņas kārtību starp Latvijas Republiku un Krievijas Republiku nepārtrauktas transportlīdzekļu kustības nodrošināšanai un autoceļu robežšķērsošanas vietu caurlaidības veicināšanai Noteikta kārtību, kādā: - Latvijas un Krievijas muitas un robežsardzes dienestu amatpersonu koordinēta rīcība gadījumos, kad ir samazinājusies autoceļu RŠV caurlaidība vai veidojas transportlīdzekļu rindas (1.4.1.) Vienošanās projekts VID FM ĀM VRS IeM 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 7. Nodrošināt un uzlabot tehniskos un operatīvos pasākumus Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai labāk vērstos pret nelegālo imigrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību Pasākuma mērķis - nodrošināt koordinētu pasākumu veikšanu valsts iekšienē, lai savlaicīgi reaģētu uz nelegālās imigrācijas un pārrobežu noziedzības riskiem. Juridiski nepastāv atšķirības nelikumīgas migrācijas jomā starp iekšējām robežām vai pierobežas zonām un pārējo teritoriju. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likumu, gar ārējo sauszemes robežu ir noteikta pierobežas josla, ne platāka par diviem kilometriem, sākot no valsts robežas un pierobeža līdz 30 kilometriem, sākot no valsts robežas, bet gar iekšējo sauszemes robežu nav noteikts diferencējums starp iekšējo sauszemes robežu un pārējo valsts teritoriju. Regulāras pārbaudes pie iekšējās sauszemes robežas netiek veiktas. Valsts iekšienē pārbaudes tiek veiktas izlases kārtībā, ņemot vērā riska analīzi, kriminogēnās situācijas analīzi ar mērķi apkarot pārrobežas noziedzību, veikt imigrācijas kontroli (ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta nosacījumu ievērošanas kontroli visā valsts teritorijā, tajā skaitā migrantu tālāko pārvietošanos), kā arī uzraudzīt ceļa satiksmes drošību. Pārbaudes pierobežā un valsts iekšienē tiek veiktas saskaņā ar Imigrācijas likuma, Robežsardzes likuma prasībām. Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 28.pantu lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējās robežas, robežkontroles pagaidu atjaunošanas termiņa pagarināšanu vai robežkontroles pagaidu atjaunošanas atcelšanu, ievērojot Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulas Nr. 2016/399 nosacījumus, pieņem Ministru kabinets. Ir izstrādāts sadarbības mehānisms, lai nepieciešamības gadījumā sekmīgi atjaunotu robežkontroli uz iekšējām robežām. ZS var sniegt atbalstu VRS robežkontroles pagaidu atjaunošanā uz valsts iekšējām robežām, lai nepieļautu, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā. Lai uzlabotu VRS un ZS sadarbību, apstiprināta zemessargu e-apmācību programma "Zemessarga pienākumi un rīcība robežkontroles pagaidu atjaunošanas laikā uz iekšējām robežām". Programma izstrādāta sadarbībā ar ZS, un no 2016. gada 10. augusta uzsākta e-apmācību programmas īstenošana. Lai uzlabotu VRS un ZS sadarbību, apstiprināta arī zemessargu e-apmācību programma "Zemessarga pienākumi un rīcība, kad tiek meklēta persona, kura tiek turēta aizdomās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu" un no 2019. gada 1. augusta uzsākta e-apmācību programmas īsteno. Kopš 2014. gada VRS īsteno ES projektu "Baltijas valstu informācijas apmaiņas mehānisms" (BSIEG). Projekta partneri ir Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvalde un Lietuvas Robežsardzes dienests. Projekta pirmais posms (BSIEG) noslēdzās 2016. gada 30. maijā. Projekta otrais posms (BSIEG 2) sākās 2018. gada 1. janvārī un noslēgsies 2019. gada 31. decembrī. Projekta kopējais finansējums ir 1 641 320,61 EUR (t.sk. ES līdzfinansējums 95% - 1 559 254,58 EUR, Latvijas VRS kopējais finansējums - 810 626,97 EUR, Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes kopējais finansējums - 415 533,64 EUR, Lietuvas Robežsardzes dienesta kopējais finansējums - 415 160,00 EUR). Galvenie projekta (BSIEG 2) mērķi: 1) īstenot informācijas apmaiņas attīstību trīs galvenajos līmeņos: vietējā, reģionālā un valsts līmenī (ar galveno funkciju - koordināciju); 2) nodrošināt iespēju informācijas apmaiņai reāllaikā starp Latvijas-Lietuvas-Igaunijas patruļām (gājēju/suņu un mobilo), iesaistot informācijas apmaiņas procesā lokālos un reģionālos koordinācijas centrus ar kopīgām atbalsta funkcijām un Nacionālo koordinācijas centru. Reģionālā līmenī šajā procesā plānots iesaistīt aviācijas vienību, nodrošinot atbalstu pierobežas zonā ar attiecīgo novērošanas/ izsekošanas/norādīšanas un izmeklēšanas procesu; 3) nodrošināt tiešu aktuālās informācijas apmaiņu par pārrobežu incidentiem starp Latvijas, Igaunijas un Lietuvas robežsardzes iestādēm lokālajā un reģionālajā līmenī gar Krievijas un Baltkrievijas robežām tuvu reālajam laikam; 4) nodrošināt trauksmes signāla (t.sk. video signāla) par robežas nelikumīgu šķērsošanu pieejamību robežuzraudzības nodaļām lokālajā un reģionālajā līmenī, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Nacionālajiem koordinācijas centriem. Projekta (BSIEG 2) ietvaros tiek plānots: 1) attīstīt sensoru un informācijas apmaiņas sistēmu, iegādājoties robežuzraudzības tehniskos līdzekļus (klātbūtnes uztveršanas sistēmas un programmatūras licences) ar iespēju tos integrēt Eiropas robežu novērošanas sistēmā (EUROSUR), lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp partneriem un veicinātu detalizētāku situācijas izpratnes attēla veidošanu reģionālā līmenī gar ES ārējo robežu. Projekta rezultātu plānots izmantot ikdienas darba vajadzībām un sadarbībai starp projekta partneriem un turpmākai EUROSUR īstenošanai un attīstībai; 2) pilnveidot NKC, VRS Aviācijas pārvaldes un Ludzas pārvaldes BSIEG programmnodrošinājumu un tehnisko aprīkojumu; 3) organizēt iespēju apmainīties ar personas datiem un detalizētāku operatīvo informāciju starp Baltijas valstīm, nepārkāpjot EUROSUR sistēmas noteikumus attiecībā uz informācijas apmaiņu. Projekta ietvaros plānots nodrošināt vienota risinājuma attīstību lokālai un reģionālai sadarbībai starp Igaunijas-Latvijas-Lietuvas robežsardzes iestādēm uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas robežas. Lai veicinātu savstarpējās sadarbības attīstību nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā uz Latvijas - Lietuvas robežas un lietderīgāk izmantotu savu struktūrvienību resursus, tai skaitā finanšu resursus 2016. gada 27. septembrī Lietuvas Republikā (Šauļos) tika noslēgta četrpusējā vienošanās "Vienošanās starp Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzes dienestu, Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas departamentu, Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Latvijas Republikas Valsts policiju par kopējām patruļām" (turpmāk - Vienošanās). Vienošanās mērķis ir noteikt kopējās patrulēšanas organizēšanas un īstenošanas kārtību saskaņā ar 2006. gada 7. jūnija līguma "Par Lietuvas Republikas valdības un Latvijas Republikas valdības līgumu par sadarbību organizētās noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un kopīgām darbībām pierobežas apgabalos" 18. pantu. Pēc savstarpējās vienošanās par kopējo patruļu organizēšanas grafiku, patruļas tiek organizētas gan Latvijas, gan Lietuvas pusē. Kopējās patruļas tiek realizētas arī kopā ar Igaunijas pusi, pamatojoties uz Pagaidu vienošanos. 2018. gadā VRS imigrācijas kontroles struktūrvienību amatpersonas organizēja 66 kopējās patruļas (2016. gadā - 5, 2017. gadā - 44) ar attiecīgajiem Lietuvas Republikas robežsardzes dienestiem (tajā skaitā patruļas ar Lietuvas policijas departamenta un Latvijas Valsts policijas amatpersonām), kuru laikā pārbaudīja 5355 personas (2016. gadā - 125, 2017. gadā - 3242), 2165 transportlīdzekļus (2016. gadā - 74, 2017. gadā - 1239) un konstatēja 56 pārkāpumus (2016. gadā - 2, 2017. gadā - 34). Pārkāpumi pārsvarā tiek konstatēti par ārzemnieku uzturēšanās nosacījumu un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Sadarbība operatīvajā darbībā pārrobežu noziedzības apkarošanā ar Lietuvas Republikas robežsardzi notiek pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par sadarbību organizētās noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un kopīgām darbībām pierobežas apgabalos, bet ar Igaunijas Republiku pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā. VRS kriminālizmeklēšanas struktūrvienības pastāvīgi apmainās ar informāciju nelegālās imigrācijas apkarošanas jautājumos ar Lietuvas un Igaunijas robežsardzes kriminālizmeklēšanas dienestiem - tiek saņemta un attiecīgi nodota informācija par Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā nelegālās imigrācijas organizēšanā iesaistītām personām, aizturētajām personām un personām, kuras ir iesaistītas pārrobežu noziedzīgo darbību veikšanā, kā arī cita nozīmīga informācija. Papildus tam, notiek arī apsteidzošās informācijas apmaiņa starp struktūrvienībām. Nepieciešamības gadījumā, notiek kopējas tikšanās un saskaņoti operatīvās darbības pasākumi, kas vērsti uz pārrobežu noziedzības apkarošanu. Divas reizes gadā notiek Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kriminālizmeklēšanas struktūrvienību vadītāju sanāksme Baltijas Ministru padomes Iekšlietu komitejas Robežapsardzības apakškomitejas ietvaros. Tikšanās laikā notiek informācijas un pieredzes apmaiņa, kā arī tiek plānoti kopīgi noziedzības apkarošanas pasākumi. VP ir noslēgusi sadarbības līgumus ar Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas kompetentajiem dienestiem par pārrobežu sadarbību. Sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā, tai skaitā kopīgām darbībām pierobežas apgabalos, ar Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijai pakļauto Policijas departamentu notiek pamatojoties uz 2007. gada 16. novembrī noslēgto Līgumu par pārrobežu sadarbību starp Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijai pakļauto Policijas departamentu un Latvijas Republikas Valsts policiju. Sadarbība pārrobežu noziedzības apkarošanā ar Igaunijas policijas un robežsardzes pārvaldi notiek pamatojoties uz 2017. gada 8. septembrī noslēgto Līgumu par pārrobežu sadarbību starp Igaunijas policijas un robežsardzes pārvaldi un Latvijas Republikas Valsts policiju. Valsts policija īsteno dažādus projektus ar mērķi stiprināt pārrobežu noziedzības apkarošanu. VP kā partnervalsts pārstāvis piedalās Itālijas projektā "A.T.H.E.N.A", kura mērķis ir stiprināt policijas starptautiskās sadarbības mehānismus un izstrādāt kopīgas SPOC (Single Point of Contact) standarta darba procedūras, lai nodrošinātu efektīgāku savstarpējo informācijas apmaiņu. Projekta īstenošanās rezultātā tiks uzlabota un pilnveidota starpvalstu informācijas apstrāde un apmaiņa, paaugstināta izlūkdatu un informācijas kvalitāte, izstrādātas efektīvākas procedūras pārrobežu noziedzības apkarošanā un novēršanā. Projekts tiks noslēgts 2019. gada decembrī. 2016. gada 20. maijā starp IeM IC un VP noslēgts Sadarbības līgumam par Iekšējās drošības fonda projekta Nr. IC/IDF/2016/1 "Nacionālās otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas un SIRENE datu-plūsmas informācijas sistēmas funkcionalitātes paplašināšana (1. posms)", kura ietvaros tiek īstenotas SIRENE datu-plūsmas informācijas sistēmas funkcionalitātes paplašināšanas izstrāde un ieviešana. Nākotnē tiek plānots nākamais posms SIS II regulējumā iekļauto jauno funkcionalitāšu ieviešanai ar Iekšējās drošības fonda finansējuma atbalstu. VP sadarbībā ar Lietuvas policijas Kriminālistikas centru no 2018. gada 25. aprīļa īsteno Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projektu Nr. LLI-288 "Latvijas un Lietuvas policiju K9 kapacitātes stiprināšana Latvijas un Lietuvas pierobežas teritorijās", kura ir palielināt Latvijas un Lietuvas policiju K9 kapacitāti, veicinot starp robežu sadarbību noziedzības apkarošanas jomā, tostarp bīstamu personu aizturēšana, aizliegto vielu, materiālo pierādījumu un pazudušu cilvēku meklēšana. Projekts tiks noslēgts 2020. gada 24. aprīlī. Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados: 1) neplānotas robežkontroles pagaidu atjaunošanu uz iekšējām robežām; 2) starptautiskajos līgumos par valsts robežas uzturēšanu un robežas pilnvaroto sadarbību noteikto saistību praktiskā realizācija. Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem 7.1. A, C Organizēt mācības robežkontroles pagaidu atjaunošanai uz iekšējām robežām Uzlabota iestāžu sadarbība (2.3.1.) Noorganizētas mācības. VRS VP ZS 31.05.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā. 7.2. B, C Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līguma par Latvijas - Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un robežas pilnvaroto sadarbību projektu Reglamentēta divu valstu sadarbību robežas režīma jautājumā, kā arī atrunāta robežas pilnvaroto pārstāvju sadarbības (3.4.1.) Līgums IeM VRS ĀM 30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 7.3. B, C Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līguma par Latvijas - Lietuvas valsts robežas uzturēšanu un robežas pilnvaroto sadarbību projektu Reglamentēta divu valstu sadarbību robežas režīma jautājumā, kā arī atrunāta robežas pilnvaroto pārstāvju sadarbības (3.4.1.) Līgums IeM VRS ĀM 30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 8. Nodrošināt un uzlabot trešo valstu piederīgo atgriešanu Pasākuma mērķis - veicināt trešo valstu pilsoņu ātru un efektīvu atgriešanu, nodrošinot to pilnīgu atbilstību starptautiskajām tiesību normām ES tiesību aktu prasībām, ievērojot pamattiesību principus. Atgriešanas jomā ir iesaistītas šādas iestādes: PMLP, VRS, ĀM Konsulārais departaments, Latvijā akreditētas ārvalstu pārstāvniecības, valsts drošības iestādes, Tiesībsarga birojs, pašvaldību bāriņtiesas un tiesa. Imigrācijas likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā no Latvijas Republikas izraida ārzemnieku, ja ārzemnieks ir pārkāpis noteikto ārzemnieku ieceļošanas vai uzturēšanās kārtību. Saskaņā ar Imigrācijas likumu, ja ārzemnieks ir pārkāpis normatīvajos aktos noteikto ārzemnieku ieceļošanas vai uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā, PMLP vai VRS amatpersona izdod izbraukšanas rīkojumu, ar kuru ārzemniekam tiek uzlikts par pienākumu atstāt valsti. Izbraukšanas rīkojumā uzliktā pienākuma izpildei nosaka termiņu no septiņām līdz 30 dienām. Amatpersonai ir tiesības pagarināt noteikto termiņu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. VRS sadarbībā ar PMLP kontrolē, vai ārzemnieks pēc izbraukšanas rīkojuma saņemšanas noteiktajā termiņā izceļojis no Latvijas Republikas. Ja ārzemnieks noteiktajā laika periodā nav izpildījis pienākumu izceļot, VRS priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona, vai PMLP priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu. Imigrācijas likums nosaka arī citus gadījumus, kad var tikt pieņemts lēmums par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu. Ārzemniekam ir tiesības septiņu dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā izbraukšanas rīkojums vai lēmums par piespiedu izraidīšanu un tajos ietvertais lēmums par iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta un lēmums par ieceļošanas aizliegumu Šengenas teritorijā, tos apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Augstākās iestādes pieņemto lēmumu ārzemnieks septiņu dienu laikā pēc to spēkā stāšanās var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam. VRS organizē un veic ārzemnieku piespiedu izraidīšanu. Piespiedu izraidīšanas procesu novēro tiesībsargs. Tiesībsargs ir tiesīgs iesaistīt piespiedu izraidīšanas procesa novērošanā biedrības vai nodibinājumus, kuru darbības mērķis ir saistīts ar šā procesa novērošanu. Konstatējot nepilngadīgu ārzemnieku, kurš ir bez vecāka vai viņa likumiskā pārstāvja pavadības un kura uzturēšanās Latvijas Republikā ir nelikumīga, VRS informē VP un bāriņtiesu un sazinās ar attiecīgās valsts Latvijā rezidējošo diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību. Latvijā nerezidējošas pārstāvniecības tiek informētas ar ĀM Konsulārā departamenta starpniecību. Ja ārzemniekam, kuram izdots izbraukšanas rīkojums vai attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, nav derīga ceļošanas dokumenta un to nav iespējams iegūt ar diplomātisko vai konsulāro dienestu starpniecību, viņam izsniedz izceļošanas dokumentu. Ārzemniekam, kuram piemēro izraidīšanas procedūru, tiek dota iespēja atgriezties savā mītnes zemē, izmantojot brīvprātīgās atgriešanas programmu. Ja ārzemnieks, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par piespiedu izraidīšanu, pieteicies uz brīvprātīgās atgriešanās programmu, lēmumu par piespiedu izraidīšanu kompetentā amatpersona ir tiesīga atcelt, izdodot izbraukšanas rīkojumu. Atgriešanas pasākumu realizācijai aktīvi tiek piesaistīts Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (2014.-2020.) finansējums, kā arī 2019. gadā tika uzsākta FRONTEX pieejamo līdzekļu izmantošana piespiedu izraidīšanas nodrošināšanai (transportēšanas izdevumi izraidāmajām personām un konvojam). Ātrai un efektīvai ārzemnieku izraidīšanas nodrošināšanai tiek izmantots readmisijas līgumu instruments, proti tiek īstenoti ES (17) un Latvijas Republikas (5) noslēgtie readmisijas līgumi ar trešajām valstīm un protokoli readmisijas līgumu īstenošanai (2). Pašlaik notiek darbs pie readmisijas līgumu un to īstenošanas protokolu izstrādes un noslēgšanas ar tām trešajām valstīm, kuru pilsoņi rada nelegālās migrācijas riskus, piem., Vjetnamas Sociālistiskā Republika. Tāpat tiek izstrādāti ES noslēgto readmisijas līgumu īstenošanas protokoli ar trešajām valstīm. Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados atgriešanas jomā ir sekojoši: 1) veicināt ātru un efektīvu trešo valstu pilsoņu atgriešanas procedūru uz trešajām valstīm, tajā skaitā attīstot atgriešanas struktūrvienību kapacitāti; 2) pilnveidot nacionālo normatīvo regulējumu atgriešanas jomā, tai skaitā transponējot Atgriešanas direktīvas un piemērojot Patvēruma procedūru grozījumus pēc to spēkā stāšanās; 3) nodrošināt Šengenas novērtēšanas ietvaros izteikto rekomendāciju atgriešanas jomā ieviešanu; 4) pilnveidot sadarbību ar FRONTEX atgriešanas jomā, lai nodrošinātu aktīvu FRONTEX pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanu izraidīšanas pasākumu nodrošināšanai, aktivizējot dalību kopīgajās izraidīšanas operācijās un izmantojot FRONTEX finansējumu izraidīšanas ar regulāriem reisiem realizācijai; 5) noslēgt izstrādāto readmisijas līgumu ar Vjetnamas Sociālistisko Republiku, kā arī readmisijas līgumu un tā izpildes protokolu ar Kirgizstānu; 6) saskaņot un parakstīt protokolus ES un trešo valstu readmisijas līgumu īstenošanai; 7) attīstīt sadarbību ar nevalstiskajām un starptautiskajām organizācijām, it īpaši ar Starptautisko migrācijas organizāciju atgriešanas jomā; 8) turpināt savstarpējo sadarbību starp valsts un ārvalstu sadarbības partneriem atgriešanas jautājumos. Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem29 Rezultatīvais rādītājs30 Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem 8.1. A, B, C Nodrošināt Šengenas pārbaudes ietvaros izteikto rekomendāciju ieviešanu Nodrošināt normatīvā regulējuma atbilstību ES acquis (2.4.2.) Nodrošināta valsts robežas drošība VRS Tiesībsargs 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 8.2. C Palielināt no Tiesībsarga puses novēroto atgriešanas pasākumu skaitu Nodrošināt normatīvā regulējuma atbilstību ES acquis (2.4.2.) Palielināts novēroto faktiskās izraidīšanas pasākumu skaitu Tiesībsargs _ 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 8.3. A, B, C Palielināt FRONTEX finansējuma piesaisti piespiedu izraidīšanas pasākumu izdevumu segšanai Nodrošināt ātru un efektīvu trešo valstu pilsoņu atgriešanu (2.4.1.) Izraidīšanas pasākumu ātra un efektīva īstenošana VRS - 30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 8.4. B, C Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Gruzijas valdības protokola par Nolīguma starp Eiropas Savienību un Gruziju par to personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, īstenošanas projektu Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai (2.4.2.) Protokols IeM ĀM 30.12.2019. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 8.5. B, C Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Melnkalnes valdības protokola projektu par Nolīguma starp Eiropas Savienību un Melnkalnes Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, īstenošanu Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai (2.4.2.) Protokols IeM ĀM 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 8.6. B, C Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības protokols par Nolīguma starp Eiropas Savienību un Armēnijas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, īstenošanu Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai (2.4.2.) Protokols IeM ĀM 30.12.2020. Turpināsies līdz 30.12.2021. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 8.7. B, C Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līguma par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, projektu Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai. (2.4.2.) Līgums IeM ĀM 30.12.2020. Turpināsies līdz 30.12.2021. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 8.8. B, C Saskaņot un virzīt parakstīšanai Latvijas Republikas un Azerbaidžānas Republikas valdības protokolu par Nolīguma starp Eiropas savienību un Azerbaidžānas Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, īstenošanu Izveidots tiesiskais mehānisms personu atpakaļuzņemšanai (2.4.2.) Protokols IeM ĀM 30.12.2020. Turpināsies līdz 30.12.2021. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 8.9. B, C Saskaņot un virzīt Līgumu starp Latvijas Republikas Valsts robežsardzi un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas Sabiedriskās drošības ministrijas Imigrācijas departamentu par sadarbību nelegālās imigrācijas apkarošanā Izveidots sadarbības tiesiskais regulējums (2.4.2.) Līgums VRS ĀM IeM 30.12.2020. Turpināsies līdz 30.12.2021. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 9. Nodrošināt un veicināt progresīvo tehnoloģiju, tostarp liela mēroga informācijas sistēmu izmantošanu Pasākuma mērķis - stiprināt valsts robežas drošību, izmantojot mūsdienu prasībām atbilstošas un konkurētspējīgas tehnoloģijas robežu drošības nodrošināšanai. Jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu tehnoloģiju izmantošana ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem valsts robežas drošības nodrošināšanai. Pašlaik tehnoloģijas attīstās ļoti ātri. Gadījumā, ja iestādes, kas iesaistītas valsts robežas drošības nodrošināšanā, nesekos tehnoloģiju attīstībai un maksimāli ātri nereaģēs uz izmaiņām, tas var radīt neaizsargātību, kas var novest pie valsts robežas drošības apdraudējuma. Latvijas Republika ir to dalībvalstu skaitā, kuriem jau pašlaik uz ārējās robežas ir pieejama nacionāla ieceļošanas/izceļošanas sistēma. Līdz ar to VRS ir ievērojama pieredze šādas sistēmas lietošanā un izpratne par sagaidāmo rezultātu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 30. novembra regulu (ES) 2017/2226, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus un ieceļošanas atteikumu datus, kuri šķērso dalībvalstu ārējās robežas, un ar ko paredz nosacījumus piekļuvei IIS tiesībaizsardzības nolūkos, un ar ko groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un Regulas (EK) Nr. 767/2008 un (ES) Nr. 1077/2011, ES līmenī tiek ieviesta vienota Ieceļošanas/ izceļošanas sistēma, kas kontrolēs trešo valstu valsts piederīgo ieceļošanas, izceļošanas un uzturēšanās nosacījumus. Ņemot vērā minēto, arī Latvijas Republikas kontekstā svarīgi nodrošināt nacionālās sistēmas saderību ar ES sistēmu, lai Regulā noteiktajā termiņā uzsāktu izmantot ES izstrādāto sistēmu. 2018. gadā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma divus tiesību aktus: 1) Regulu 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) (turpmāk - ETIAS regula); 2) Regulu 2018/1241 ar ko ETIAS mērķiem groza Eiropola regulu. ETIAS aizpildīs pastāvošo informācijas iztrūkumu par ceļotājiem, kuri ir atbrīvoti no prasības, ka, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzai ("vīzas prasība"). ETIAS arī noteiks, vai no vīzas prasības atbrīvotie trešo valstu pilsoņi ir attiecīgi tiesīgi ieceļot vēl pirms viņu ieceļošanas Šengenas zonā, kā arī noteiks, vai šāda ceļošana rada drošības, nelegālās imigrācijas vai augstu epidēmijas risku. Augstākminēto risku novērtējums tiks veikts, automātiski apstrādājot tos personas datus, kas jānorāda ceļošanas atļaujas pieteikumā. ETIAS regula nosaka, ka pieteikumos ietvertie personas dati tiks salīdzināti ar datiem ierakstos, datnēs vai brīdinājumos, kuri tiek reģistrēti kādā ES informācijas sistēmā vai datubāzē (ETIAS centrālajā sistēmā, Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Vīzu informācijas sistēmā (VIS), ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS) vai Eurodac), Eiropola datos vai INTERPOL datubāzēs (INTERPOL Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD) vai INTERPOL datubāzē ar ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (TDAWN)). Lai nodrošinātu savlaicīgu sagatavošanos ETIAS ieviešanai, kompetentajām iestādēm nepieciešams realizēt virkni pasākumu, kas izriet no ETIAS regulējuma. Neskatoties uz robežpārbaudes e-vārtu pietiekami plašu izmantošanu uz ES ārējām robežām, uz Latvijas Republikas ārējām robežām e-vārtu izmantošana vēl netiek praktizēta. Sistemātisko robežpārbaužu kontekstā tikai 2019.-2020. gadā tiks realizēta e-vārtu uzstādīšana uz gaisa ārējām robežām. Ne mazāk svarīga ir EUROSUR, API (Iepriekšējā pasažieru informācija), PNR (Pasažieru datu reģistrs) ieviešana un Sadarbspējas iniciatīvas virzība robežu drošības kontekstā. VP aktīvi izmanto pieejamās ES lielapjoma informācijas sistēmas pārrobežu noziedzības apkarošanā un tālākā komunikācijā ar citām valstīm. VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskā sadarbības pārvalde ir nozīmēta par kontaktpunktu informācijas pārbaudē Vīzu informācijas sistēmā (CVIS) ar nolūku novērst, atklāt un izmeklēt teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2008/633/TI no 23.06.2008 par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus. Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados: 1) Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas ieviešanas rīcības plāna realizācija, nepieciešamā finansējuma piesaiste plāna realizācijai; 2) ETIAS ieviešanas rīcības plāna realizācija, nepieciešamā finansējuma piesaiste plāna realizācijai; 3) kapacitāte un adekvāts finansējums garantējot mūsdienu prasībām atbilstošas un konkurētspējīgas tehnoloģijas robežu drošības nodrošināšanai. Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem31 Rezultatīvais rādītājs32 Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem 9.1. A, B, C Izstrādāt Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas ieviešanas rīcības plānu un uzsākt tā realizāciju Nodrošināta sistēmas ieviešanas uzsākšana (2.1.2., 3.1.4.) Rīcības plāns, plānā paredzēto pasākumu realizācija IeM IeM IC VRS VP PMLP SAB CSDD 30.12.2020. Finansējums atbilstoši Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas ieviešanas rīcības plānam 9.2. A, B, C Izstrādāt ETIAS ieviešanas rīcības plānu un uzsākt tā realizāciju Nodrošināta sistēmas ieviešanas uzsākšana (2.1.2., 3.1.4.) Rīcības plāns, plānā paredzēto pasākumu realizācija VRS IeM IC IeM VP PMLP VDD SAB KNAB ĀM FM VM ZM SM SPKC NMPD 30.12.2020. turpināsies līdz 2022. gadam Finansējums atbilstoši ETIAS ieviešanas rīcības plānam 9.3. A, B, C Uzsākt EUROSUR platformas attīstību saskaņā ar jauno ERKA regulu Nodrošināta platformas attīstības uzsākšana. (1.3.3., 1.3.5., 3.1.4) Nodrošināts darbības rezultāts atbilstoši jaunajai ERKA regulai VRS IeM IC 30.12.2020. Tiks precizēts un realizēts Ārējo ES finanšu instrumentu ietvarā 9.4. A, B, C Nodrošināt esošo RŠV aprīkošanu ar modernām un mūsdienīgām tehnoloģijām (modernizētas servertelpas, elektroniskās informatīvās zīmes, kontroles piekļuves sistēmas, elektroniskās rindas sistēmas izveide u.tml.) Uzlabots aprīkojums RŠV. (2.2.1, 3.5.3., 3.1.4.) 4 RŠV VNĪ VRS VID NVA IeM IC PVD Pastāvīgi (atkarībā no pieejamā finansējuma) Realizēto projektu ietvaros 10. Izveidot kvalitātes kontroles mehānismu, lai nodrošinātu ES tiesību aktu īstenošanu robežu pārvaldības jomā Pasākuma mērķis - turpināt pilnveidot kvalitātes kontroles sistēmu iesaistot valsts robežas pārvaldībā kompetentās iestādes. ES pastāv divi galvenie kontroles mehānismi integrētajā valsts robežas pārvaldības jomā, proti, Šengenas novērtēšana, ko realizē Eiropas Komisija un DV ekspertu grupas, un Neaizsargātības novērtējums, kuru realizē FRONTEX. Latvijas Republikas kvalitātes kontroles un atbilstības Šengenas nosacījumiem kontroles sistēmai robežu drošības jomā ir vairāki līmeņi: Pirmais līmenis - tiesiskās kontroles mehānisms par Šengenas nosacījumu ieviešanu un izpildi caur šo nosacījumu ieviešanu nacionālajā tiesību sistēma (tiesību aktos) un kompetento iestāžu iekšējos regulējumos. Otrais līmenis - nepārtraukta pielietošanas prakses atbilstības novērtēšana un kvalitātes kontrole, kuru nodrošina: 1) robežšķērsošanas vietu, Robežapsardzības nodaļu un Imigrācijas struktūrvienību vadība - vietējā līmenī; 2) VRS reģionālo pārvalžu vadība - reģionālajā līmenī; 3) VRS vadība - centrālajā līmenī. Treškārt, nacionālā novērtēšanas sistēma ir balstīta uz VRS iekšējo regulējumu par plānotām un neplānotām pārbaudēm. Šī sistēma paredz kārtību, kādā tiek realizētas pārbaudes VRS reģionālajās vienībās ar mērķi gūt pārliecību, ka esošas procedūras, personāla zināšanas un pieejamais aprīkojums atbilst ES un nacionālajiem nosacījumiem. Šīs pārbaudes tiek veiktas un rezultāti tiek analizēti gan nodrošinot kompleksās gan individuālas pārbaudes. Katras pārbaudes rezultāti tiek atspoguļoti speciālajā dokumentācijā. Nepieciešamības gadījumā trūkumu novēršanas plāni tiek realizēti noteiktā laikā. Ceturtais līmenis ir Šengenas pārbaužu laikā un FRONTEX neaizsargātības novērtējuma laikā izteikto rekomendāciju ieviešana. Realizējot iekšējās kontroles elementus VRS katru gadu tiek veiktas vairāk kā 100 plānotās pārbaudes un aptuveni 2000 neplānotās pārbaudes, kur plānotā pārbaude ir struktūrvienības darbības izvērtējums kopumā vai konkrētā jomā ilgstošā laika periodā, neplānotā pārbaude - dienesta pienākumu izpildes kvalitātes novērtējums attiecīgajā struktūrvienībā pārbaudes brīdī. Plānotās pārbaudes veic īpaši tam noteiktas komisijas, bet neplānotās - struktūrvienību un augstāki priekšnieki ar iekšējā regulējumā noteiktu regularitāti. Tāpat, VRS regulāri tiek realizētas tematiskās pārbaudes (procesu izvērtējumi). Papildus regulāri VRS eksperti piedalās novērtēšanas vizītēs citās dalībvalstīs, kur gūtā pieredze kalpo par pamatu priekšlikumiem nacionālās robežu pārvaldības sistēmas attīstībai. Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados: 1) starp iestāžu kopīgo kvalitātes kontroles pasākumu robežu drošības nodrošināšanas jomā trūkums; 2) intensīva personāla dalība citu valstu Šengenas novērtēšanas pasākumos prasa pieredzējušā un atbilstoši sagatavota personāla pieejamību. Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem 10.1. A, B Pilnveidot katras iestādes iekšējās kontroles sistēmas, nodrošinot regulāru un nepārtrauktu Šengenas nosacījumu ievērošanas pārbaudi robežu drošības kontekstā Iekšējās kontroles sistēma papildināta ar pienākumu veikt Šengenas nosacījumu ievērošanas regulāru un nepārtrauktu pārbaudi (1.2.1.) Pilnveidoti iekšējās kontroles mehānismi VRS VID MP PVD VVD VP 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 10.2. A, B Realizēt starp iestāžu kvalitātes kontroles pasākumus robežu drošības nodrošināšanas jomā Izstrādāts kopīgo kvalitātes kontroles pārbaužu provizoriskais plāns (1.2.1.) Kopīgo kvalitātes kontroles pārbaužu provizoriskais plāns VRS VID MP PVD VVD VP 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 10.3. C Aktīvi iesaistīties Eiropas Komisijas un FRONTEX organizētājos apmācību projektos Šengenas novērtēšanas jomā Apmācīti attiecīgo jomu Šengenas novērtēšanas eksperti (1.2.1.) Apmācītas vismaz 7 personas Piedalījās vismaz 5 citu dalībvalstu Šengenas novērtēšanas pasākumos VRS VP IeM IC PMLP 30.12.2020. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā. FRONTEX finansējums 10.4. A, C Realizēt ikgadējo neaizsargātības novērtējumu saskaņā ar Regulas 2016/1624 prasībām Sagatavot un iesniegt informāciju un statistikas datus FRONTEX (1.2.1.) Sagatavota un iesniegta informācija un statistikas dati FRONTEX VRS IeM IC Ik gadu līdz 1.aprīlim. Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 11. Izmantot solidaritātes mehānismus, jo īpaši ES finansēšanas instrumentus Pasākuma mērķis - efektīvi izmantot solidaritātes mehānismus un citus ārvalstu finanšu instrumentus, lai nodrošinātu un pilnveidotu robežkontroli. Eiropas Komisija 2018. gada 2. maijā pieņēma dokumentu paketi par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. Komisija ierosināja jaunu, mūsdienīgu ilgtermiņa budžetu, kas cieši piesaistīts Savienības (27 valstu sastāvā) politiskajām prioritātēm. Ierosinātais budžets apvieno jaunus instrumentus un modernizētas programmas, ar kuriem paredzēts efektīvi īstenot Savienības prioritātes. ES daudzgadu budžets 2021.-2027. gadam: 1) priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomes Regulai par Iekšējās drošības fonda (IDF) izveidi; 2) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Integrētās robežu pārvaldības fonda ietvarā tiek izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kā arī finansiālā atbalsta instruments muitas kontroles iekārtām; 3) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi. Pēc minēto priekšlikumu apstiprināšanas, to fondu sniegtais finansiālais un tehniskais atbalsts būs nozīmīgs gan VRS, gan VID, gan PMLP īstenojot fondu mērķus tādus kā kopīgu pasākumu īstenošana attiecībā uz to, kā personas šķērso iekšējās robežas, un attiecībā uz ES ārējo robežu kontroli, ES ārējo robežu drošības nodrošināšanu - nelegālās migrācijas apkarošanas sekmēšana, tiesiski pamatotas ceļošanas un tirdzniecības sekmēšana, atgriešanas un atpakaļuzņemšanas efektivitātes nodrošināšana trešajās valstīs, sadarbspējas starp dažādajām ES informācijas sistēmām drošības jomā nodrošināšana, efektīvākas robežu un migrācijas pārvaldības nodrošināšana, apmācības uzlabošana, drošas infrastruktūras izveide un tehnisko iekārtu iegāde, lielāka vienveidība kontroles darbībās pie ES ārējām robežām, mazinot pašreizējo nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm, kuras iemesls ir ģeogrāfiskās atšķirības un atšķirības iespējās un pieejamos resursos. Gan VRS, gan VID MP sniedz savu ieguldījumu minēto priekšlikumu izvērtēšanā un izskatīšanā attiecīgajās ES Padomes darba grupās, it īpaši attiecībā uz fondu finansējuma sadales kritērijiem, īstenošanas pasākumiem, kuri ir piekritīgi finansējuma saņemšanai, fonda atbalstāmajām darbībām un to veidiem. IeM un VRS sadarbojas ar ASV Bruņoto spēku virspavēlniecības Eiropā Aizsardzības sadarbības biroju. Sadarbības rezultātā VRS ir saņēmusi finansiālo palīdzību ASV valdības finansētajos projektos. 2018. gadā ir saņemti kvadricikli Polaris, savukārt 2019. gadā ir piegādātas nakts redzamības iekārtas un sensoru komplekti, kā arī tiks piegādāts bezpilota lidaparātu komplekss. Galvenie izaicinājumi turpmākajos gados: 1) prioritāri realizējamo projektu aktivitāšu definēšana un nacionālo programmu sagatavošana, nodrošinot valsts robežas pārvaldības procesu stiprināšanu, kā arī iestāžu personāla un tehnisko resursu kapacitātes stiprināšanu; 2) iespējamā finansiālā atbalsta meklēšana no starptautisko institūciju puses un ārvalstu donoru puses; 3) RŠV infrastruktūras attīstības nepieciešamības definēšana Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. izstrādes procesā. Pasākums Darbības rezultāts Atbilstība ERKA TO IBM pasākumiem Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā iestāde Līdzatbildīgā iestāde Izpildes termiņš Informācija par finansējumu un finansēšanas avotiem 11.1. C Papildu finanšu līdzekļu piesaiste no starptautiskajām institūcijām Papildus finansējums (3.2.3., 3.5.3.) Iegādāti tehniskie līdzekļi VRS funkciju nodrošināšanai VRS IeM Pastāvīgi Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 11.2. C Papildu finanšu līdzekļu piesaiste no starptautiskiem finanšu instrumentiem Papildus finansējums (3.2.3., 3.5.3.) Iegādāti tehniskie līdzekļi muitas funkciju nodrošināšanai un paaugstināta amatpersonu profesionalitāte VID MP - Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Valsts budžeta līdzekļu ietvarā 11.3. C ASV valdības finansēto projektu finanšu līdzekļu izmantošana Papildus finansējums (3.5.1., 3.5.3.) Nakts redzamības iekārtas, sensoru komplekti, bezpilota lidaparātu komplekti. IeM VRS Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ASV valdības finansējums 11.4. C Finanšu piesaiste RŠV infrastruktūras attīstībai NAP ietvaros 2021.-2027. gadam Papildu finansējums (3.2.3., 3.5.1., 3.5.3.) Iekļauti atbalsta pasākumi NAP FM VARAM VID VNĪ, VRS PVD Saskaņā ar Nacionālā attīstības plāna izstrādi Valsts budžeta līdzekļu ietvarā