5. Article

Politikas rezultāti 5.1. Rezultāts 5.2. Rezultatīvais rādītājs 5.3. Rezultatīvā rādītāja skaitliskās vērtības 2018. gada izpilde 2019. gada plāns 2020. gada plāns 2021. gada plāns 2022. gada plāns 5.1.1. Uzlabojas korupcijas uztveres indekss 5.2.1. Uzlabot korupcijas uztveres indeksu (vērtējums 100 punktu sistēmā, kur "100" nozīmē "korupcijas nav") 58 58 61 61 61 Uzdevumi darbības virziena īstenošanai: 1) veikt korupcijas risku analīzi jomās, kuras Birojs ir noteicis kā prioritāras nākamajam stratēģijas periodam, un izstrādāt rekomendācijas identificēto korupcijas risku mazināšanai; 2) koordinēt un pildīt starptautiskās saistības, ņemot vērā starptautisko novērtēšanas mehānismu ietvaros izteiktās rekomendācijas; 3) stiprināt Biroja starptautisko sadarbību ar partneriem, jo īpaši ar Lietuvu, Igauniju, Poliju un Ukrainu, kā arī kompetences ietvaros dalīties pieredzē ar ārvalstu partneriem. Iesaistītās iestādes: Iesaistīto iestāžu nav. 1.5. Biroja darbības spēju izvērtējums 1.5.1. Informācijas tehnoloģiju iespējas un analītiskā kapacitāte Pēdējo gadu tendences rāda, ka aizvien vairāk noziedzīgu nodarījumu tiek izdarīti informācijas tehnoloģiju telpā. Elektroniskā vide tiek izmantota ne tikai noziedzīgo darbību plānošanai un saziņai, bet arī norēķiniem, tai skaitā kukuļiem (skaidras naudas apjoms turpina sarukt). Biroja tehniskajam nodrošinājumam jābūt atbilstošam un mūsdienīgam, lai Birojs būtu spējīgs gan noteiktos gadījumos apsteigt noziedzniekus viņu noziedzīgo darbību īstenošanā, gan arī, iegūstot un nostiprinot pierādījumus, spētu piekļūt visai ar nozieguma izdarīšanu saistītajai informācijai. Lai efektīvi un kvalitatīvi nodrošinātu visaptverošu informācijas uzglabāšanu un analīzi, nepieciešams pilnveidot esošo amatpersonu zināšanas par informācijas tehnoloģijām, finanšu un stratēģisko analīzi. Lai noteiktu korupcijas riskam pakļautās jomas un risku analīzes rezultātā identificētu personas, kuru darbībā saskatāmas likumpārkāpumu pazīmes, Birojā šobrīd netiek izmantotas efektīvākās un modernākās informācijas analīzes metodes. Ieviešot sadarbības iestāžu un citu valstu partnerdienestu pieredzi stratēģiskās analīzes veikšanā, tiks pilnvērtīgāk izmantoti Biroja resursi. Novēršot un apkarojot noziedzīgus nodarījumus, Biroja amatpersonām ir nepieciešamas gan atbilstošas prasmes, gan tehniski un analītiski rīki. Apstrādājamās informācijas apjoms strauji pieaug, tai skaitā pieaug informācijas apjoms, kas ir pieejams atvērto datu veidā. Līdz ar to pieaug nepieciešamība pēc datu apstrādes un analīzes veikšanai izmantot pilnveidotas un modernizētas programmas un rīkus. Lai Birojs spētu sekot jaunākajām tendencēm informācijas apstrādē, nepieciešams regulāri atjaunināt Biroja tehnisko nodrošinājumu ar mūsdienīgiem un efektīviem risinājumiem. 1.5.2. Personāla vadība Lai efektīvāk nodrošinātu izmeklēšanas un operatīvās darbības kapacitātes paaugstināšanu, Biroja reputācijas celšanu, kā arī Biroja kā centrālās pretkorupcijas iestādes straujāku attīstību, 2018. gada oktobrī Birojs izstrādāja un Ministru kabinets pieņēma jaunu Biroja nolikumu. Pamatojoties uz Biroja nolikumu tika izveidota konceptuāli jauna iestādes iekšējā struktūra, kas primāri vērsta uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, tai pat laikā īstenojot arī plānotus pretkorupcijas pasākumus. Biroja nolikums paredz, ka Biroja priekšniekam ir vietnieki, bet ar skaidri iezīmētu nošķīrumu starp Biroja priekšniekam un vietniekiem pakļautajām kompetenču jomām un atbildības sadalījumu. Tostarp nolikumā ir iestrādāts risinājums karjeras izaugsmes iespēju nodrošināšanai Biroja amatpersonām, paredzot iespēju nodarbināto papildu motivēšanai, t.i., ieņemt inspektora, vecākā inspektora, galvenā inspektora, nodaļas priekšnieka, pārvaldes priekšnieka vai Biroja priekšnieka vietnieka amatus. Vēl joprojām Biroja amatpersonu atšķirīgais atalgojuma līmenis, salīdzinot ar citām Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošajām amatpersonām, apgrūtina kvalificēta un pieredzējuša personāla piesaisti. Lai uzlabotu situāciju, 2018. gada maijā tika veikti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, nosakot Birojā nodarbinātajiem papildu motivēšanas instrumentus: 1) izdienas piemaksu (ikmēneša piemaksa pie nodarbinātā mēnešalgas atbilstoši darba stāžam Birojā); 2) izdienas pabalstu (vienreizējs pabalsts triju mēnešalgu apmērā, ko nodarbinātais saņem pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem Birojā), kas stāsies spēkā 2024. gadā. Šobrīd atkarībā no sasniegtajiem darba izpildes rezultātiem un veicamo darbu prioritātēm, regulāri tiek pārskatīts jautājums par iespēju piešķirt normatīvajos aktos paredzētās prēmijas, piemaksas (par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, speciālās piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, par papildu darbu u.c.), kā arī pabalstus (atvaļinājuma pabalsts atkarībā no stāža u.c.), kompensācijas un citus normatīvajos aktos paredzēto izdevumu segšanu. Biroja amatpersonām ir nodrošināta veselības apdrošināšana, kā arī no 2018. gada - nelaimes gadījumu apdrošināšana. 2019. gada 10. oktobrī tika publicēts OECD Darba grupas 3. fāzes ziņojums, kurā norādīts, ka Latvijā tiesībaizsardzības iestādēm, īpaši tām, kuru funkcijās ietilpst cīņa ar korupciju, budžetā izteikti pietrūkst valsts finansējuma gan personāla atbilstošam atalgojumam, gan tehniskajām nodrošinājumam23. Ņemot vērā Valsts kancelejas izstrādātās vadlīnijas, jāturpina veidot profesionālu, efektīvu, modernu, uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi, veicinot attālinātā darba iespējas, vienlaikus ievērojot Biroja funkcijas, informācijas resursu aizsardzību un normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā ir veicams attālinātais darbs. Obligātās prasības pretendentiem dienestam Birojā noteiktas Biroja likumā. Personāla atlases procesā ir jānodrošina kandidātu atbilstības izvērtēšana gan Biroja likumā noteiktajām obligātajām prasībām (veic Birojs), gan arī likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām, lai amatpersona varētu saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam (veic Satversmes aizsardzības birojs). Līdz ar to pretendentu atlase ir laikietilpīgs un ilgstošs process, kas sastāv no diviem etapiem - pretendenta profesionālās atbilstības izvērtējuma (iegūtā izglītība, darba pieredze, pretendenta spēja analizēt lielu informācijas apjomu, spēja pieņemt lēmumus, citas prasmes un iemaņas) un personas izvērtējuma speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai. Salīdzinoši ilgā amatpersonu atlases procedūra, kas ilgst līdz pat 6 mēnešiem, ir uzskatāma par visai būtisku apgrūtinājumu jauna personāla piesaistē. Lai sekmētu Biroja nodrošināšanu ar kvalificētu personālu, tika pilnveidoti Biroja iekšējie normatīvie akti, kas nosaka personāla atlases procedūru, proti, 2019. gada 11. aprīlī tika pieņemta kārtība Nr. 1.20-4.1/11 "Pretendentu uz vakantajām amata vietām atlases kārtība", kurā precizēti atlases veidi un kārtība. Birojā arī turpmāk nepieciešams veikt pasākumus, lai nodarbinātajiem nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu un papildu motivēšanas instrumentus. Stratēģijas darbības periodā jāturpina Biroja amatpersonu kvalifikācijas celšana, veicot gan sistēmiski plānotas, gan ārpuskārtas mācības noteiktajās prioritārajās jomās: