2. Article

Piekrītu, ka apstrīdētā norma ierobežo personu Satversmes 112. panta pirmajā teikumā kopsakarā ar Satversmes 114. pantu noteiktās pamattiesības. Tāpat Spriedumā pamatoti norādīts uz kritērijiem, kas pārbaudāmi, lai noskaidrotu, vai apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams. Tāpat piekrītu Sprieduma 14.4. punktā secinātajam, ka izglītības sistēmas reformas rezultātā ieviestais tiesiskais regulējums ierobežo mazākumtautību valodu lietojumu mācību procesā, taču paredz iespēju privātajās izglītības iestādēs pamatizglītības pakāpē pasniegt mācību priekšmetus mazākumtautības valodā un iespēju apgūt mazākumtautību valodu un literatūru, kā arī ar mazākumtautības identitāti saistītu mācību saturu vidējās izglītības pakāpē. Šādu argumentu, tostarp attiecībā uz vispārējās izglītības procesu, pamatoju ar Sprieduma 22.2. punktā secināto, ka: "[..] apstrīdētā norma un ar to sistēmiski saistītais tiesiskais regulējums interpretējams tādējādi, ka gan specializētais kurss "Mazākumtautības valoda un literatūra", gan citi vispārējās izglītības standartā neminēti, ar mazākumtautības identitāti un kultūru saistīti specializētie kursi apgūstami, izmantojot mazākumtautības valodu kā mācību valodu." Nepiekrītu Spriedumā secinātajam, ka apstrīdētā norma ir izdota, ievērojot labas likumdošanas principu. Līdz ar to nepiekrītu tam, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz likumu, un atbilst Satversmes 112. panta pirmajam teikumam kopsakarā ar Satversmes 114. pantu. Nevaru piekrist arī tam, ka apstrīdētā norma uzskatāma par atbilstošu Satversmes 91. panta otrajam teikumam. Mans viedoklis ir balstīts uz turpmāk norādītajiem argumentiem. Argumentējot savu viedokli, izmantošu Spriedumā lietotos saīsinājumus.