4. Article

Nevaru piekrist arī Sprieduma 21. punkta secinājumam, ka nepastāv alternatīvi līdzekļi, kas ļautu sasniegt pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus tādā pašā kvalitātē. Atšķirībā no lietas Nr. 2018-12-01 izskatāmā lieta pamatā ir saistāma ar valsts negatīvo pienākumu, proti, pienākumu atļaut mazākumtautībām dibināt un organizēt savas privātās izglītības iestādes. Piekrītu Spriedumā secinātajam, ka valstij, ja tā izsniedz privātajās izglītības iestādēs iegūtu izglītību apliecinošu dokumentu, ir pienākums arī šajās iestādēs nodrošināt atbilstošu valsts valodas apguvi un saņemtās izglītības kvalitāti. Starptautiskos pētījumos secināts, ka privātajās skolās eksāmenu rezultāti mēdz būt augstāki nekā sabiedriskā sektora skolās. Šāda tendence vērojama arī Latvijā (sk.: Krasnopjorovs O. Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi? Latvijas Bankas Eirosistēmas pētījums Nr. 3/2017. Pieejams: www.bank.lv). Tādēļ, ņemot vērā starptautiskos pētījumos secināto attiecībā uz izglītības kvalitāti privātajās izglītības iestādēs, tām piemītošo autonomiju un valsts pienākumu atturēties no nesamērīgas iejaukšanās privāto izglītības iestāžu darbībā, likumdevējam bija jāvērtē, vai plašākas rīcības brīvības piešķiršana tieši privātajām izglītības iestādēm nepalīdzētu sasniegt apstrīdētajā normā ietvertos leģitīmos mērķus. No apstrīdētās normas sagatavošanas materiāliem nav gūstams apstiprinājums tam, ka likumdevējs tieši privāto izglītības iestāžu un tajās sniegtās izglītības kvalitātes kontekstā būtu pamatojis nepieciešamību attiecināt uz privātajām izglītības iestādēm tādas pašas ar mācību valodu saistītas prasības kā uz valsts un pašvaldību izglītības iestādēm.