3. Article

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesai bija pirmo reizi jāvērtē uz dzimuma kritēriju balstītas atšķirīgas attieksmes satversmība. Es piekrītu Spriedumā ietvertajiem apsvērumiem par sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības izpratnes attīstības vēsturisko kontekstu un to, ka izskatāmajā lietā šim kontekstam ir īpaša nozīme (sk. Sprieduma 22. punktu). Pirmie cilvēktiesību līgumi, kurus pieņēma pēc Pirmā pasaules kara, paredzēja, ka ir aizliegta diskriminācija uz izcelsmes, pilsonības, valodas, rases un reliģijas kritēriju pamata. Tobrīd šajos līgumos vēl netika iekļauts dzimuma kritērijs, taču cīņa par sieviešu tiesībām jau bija sākusies. Dzimumu vienlīdzības nostiprināšana plašākā mērogā sākās līdz ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidošanu (sk.: W. A. Schabas, U. N. International Covenant on Civil and Political Rights. Nowak's CCPR Commentary, 3rd revised ed., N. P. Engel, Publisher, 2019, pp.78-79). Piemēram, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (turpmāk - Pakts) un konkrēti tā 3. pants īpaši nostiprina dzimumu vienlīdzību. Lai arī šis pants ir piemērojams kopsakarā ar pārējiem Pakta pantiem, tomēr tā saturā ir ietverts pozitīvs pienākums dalībvalstīm ne tikai nodrošināt to, ka sievietes netiek diskriminētas uz dzimuma kritērija pamata, bet arī veikt tādus īpašus pasākumus, kas ļautu sievietēm efektīvi īstenot visas tiesības (sk.: W. A. Schabas, U. N. International Covenant on Civil and Political Rights. Nowak's CCPR Commentary, 3rd revised ed., N. P. Engel, Publisher, 2019, pp. 83).