6. Article

Tādējādi var teikt, ka īpašo pasākumu kontekstā apstrīdētā norma ir neitrāla. Taču, kā zināms, arī neitrāls regulējums var radīt vienlīdzīgo tiesību principa pārkāpumu. Tiesa tomēr nav līdz galam definējusi konkrētās situācijas īpatnības, tādējādi Spriedumā noteikts, ka pati apstrīdētā norma nosaka atšķirīgo attieksmi, un tās nepieciešamība analizēta pēc pēdējā Satversmes 91. panta testa kritērija, proti, pārbaudot, vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, tātad - vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips. Vērtējot samērīgumu, tiek ņemts vērā tas, kādēļ vēsturiski bijis nepieciešams īpaši pievērsties sieviešu tiesību aizsardzībai un kā laika gaitā ir attīstījusies sabiedrība un tās izpratne par dzimumu vienlīdzību. Tā kā attiecībā uz notiesātajām sievietēm īstenotie īpašie pasākumi ir viens no galvenajiem atšķirīgās attieksmes samērīguma vērtēšanas kritērijiem, šo Sprieduma pieeju var saprast arī tā, ka īpašie pasākumi paši par sevi veido nevienlīdzīgu attieksmi uz dzimuma kritērija pamata. Sprieduma 29.2. punkts ietver secinājumu, ka "tiesiskais regulējums, kas tikai pēc dzimuma kritērija, neņemot vērā katras notiesātās personas individuālās vajadzības un riskus, notiesātajiem vīriešiem paredz stingrāku soda izciešanas režīmu, kā arī no tā izrietošas atšķirīgas tiesības un ierobežojumus (īpaši tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumus) salīdzinājumā ar notiesātajām sievietēm, nenodrošina notiesāto vīriešu tiesību ievērošanu. Tas arī notiesāto vīriešu ģimenēm nenodrošina tādu pašu aizsardzību kā notiesāto sieviešu ģimenēm un citstarp aizskar notiesāto vīriešu bērnu vislabākās intereses". Savukārt Sprieduma 30.punktā tiesa norāda: likumdevējam jāņem vērā, ka notiesātās sievietes ir īpaši aizsargājama ieslodzīto grupa, un regulāri jāapsver, vai un kādi īpaši pasākumi ir nepieciešami šīs ieslodzīto grupas aizsardzībai. Savukārt Sprieduma nolēmumu daļa arī pieļauj vērtējumu par to, kas būtu maināms notiesāto vīriešu tiesību īstenošanā. Tādēļ tradicionālā izvērtēšanas metodoloģija, kura Spriedumā ievērota, vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. pantam, kaitē Sprieduma skaidrībai un liek domāt par zināmu iekšējo pretrunu.